Aizvadītā gada pēdējais mēnesis bijis ražīgākais Latvijas jaunu auto tirgū. Decembrī piereģistrēti 604 jauni auto, vairāk kā jebkurā citā 2010. gada mēnesī.

Tomēr LPAA prezidents Andris Kulbergs norāda, ka pārliecīgam optimismam nav pamata: «Decembris tradicionāli ir «trekns» mēnesis auto tirgotājiem. Pagājušā gadā tas papildus bija skaidrojams ar klientu paaugstinātu interesi un vēlmi iegādāties automašīnas, iekams stājas spēkā jaunie ar auto transportu saistītie nodokļi. Taču patīkamajām gada beigām var sekot gauss 2011. gada sākums ar auto tirgus aktivitātes samazinājumu un reģistrāciju kritumu.»

Saskaņā ar CSDD reģistrācijas datiem populārākā marka Latvijas jaunu auto tirgū 2010. gadā bijusi Toyota ar 846 reģistrētiem automobiļiem. Otrajā vietā ir Volkswagen ar 599, bet trešajā čehu Škoda ar 338 reģistrētām vieglajām automašīnām. Citu marku pārstāvjiem izdevies realizēt mazāk par 300 automašīnām. Procentu izteiksmē ar vislielāko pieaugumu 2010. gadā var lepoties Peugeot pārstāvis, kas pārdevis par 416,1% automobiļiem vairāk kā 2009. gadā. Ievērojams pieaugums decembrī bijis novērojams arī jauna komerctransporta tirgū.

Novembrī Latvijā reģistrēti 467 jauni vieglie automobiļi, kas ir vairāk nekā septembrī un oktobrī, taču nedaudz mazāk kā augustā. Kopā šogad piereģistrēti 4372 jauni vieglie auto, kas ir par 826 jeb 23,3% vairāk nekā 2009. gada 11 mēnešos.

«Kāpums izskaidrojams ar tuvajām gada beigām, kā arī ziņām par nodokļu paaugstināšanu. Domāju, ka decembrī būs vēl lielāks reģistrāciju pieaugums, kas sola stipri gausāku janvāri un februāri,» skaidro LPAA prezidents Andris Kulbergs.

Lai gan gaidāmā nodokļu paaugstināšana, tai skaitā PVN, transporta, dienesta auto nodoklis PVN priekšnodokļa atskaitījuma samazinājums, LPAA ar gandarījumu vērtē komercauto tirdzniecības atkopšanos. Pagājušajā mēnesī Latvijā piereģistrēti 118 smagie kravas auto. «Ievērojams notikums novembrī komercauto segmentā ir skolas autobusu piegāde reģionu skolām,» atzīmē A. Kulbergs.

Šī gada desmit mēnešos Latvijā reģistrēti 3905 jauni vieglie automobiļi. Tas ir par 15% vairāk salīdzinot ar tādu pašu laika periodu 2009. gadā, kad tika reģistrēti 3397 jauni vieglie spēkrati.

Tirgus līderi nemainīgi ir Toyota, Volkswagen, Renault un Peugeot, kas vairākus mēnešus pēc kārtas izceļas ar ievērojamu pārdošanas apjomu pieaugumu – vairāk kā par 400%.

Tomēr LPAA prezidents Andris Kulbergs norāda, ka oktobrī reģistrēts mazāk jaunu vieglo auto kā septembrī un vasaras mēnešos: «Tas saistīts ar mazāku uz uzņēmumiem reģistrēto automašīnu īpatsvaru. Tikai 17% pārdoto auto nonākuši autoparkos, par ko varam uzskatīt vairāk kā 3 automašīnas, kas reģistrētas uz vienu uzņēmumu.»

Tāpat Latvijas jauno auto tirgū saglabājas izteikta reeksporta tendence. CSDD dati uzrāda arī t.s. dereģistrāciju, tāpēc dažām markām, piemēram, Renault oktobris CSDD datos ir ar mīnus zīmi. «Oktobrī no Latvijas eksportēto auto īpatsvars bija 43%, kas ir ļoti augsts rādītājs.»

Pēc CSDD sniegtajiem datiem, šī gada septembrī Latvijā reģistrēts 431 jauns auto. Tas ir par 58 automobiļiem mazāk kā augustā (489), taču kopumā jaunu automobiļu tirgus turpina augt. Šī gada 9 mēnešos reģistrēts par 10,4% vairāk jaunu spēkratu nekā attiecīgajā laika periodā 2009. gadā.

Populārākās markas joprojām ir Toyota (549 auto), Volkswagen (497) un Renault (284), taču pirmajam trijniekam uz papēžiem min Peugeot. Tā patlaban ir auto marka ar visdinamiskāko attīstību.

Šogad Latvijā reģistrēti jau 226 jauni Peugeot, kas ir par 361,2% vairāk kā pērn. Straujo Peugeot noietu sekmē vairāki prāvi iepirkumi uzņēmumu autoparkiem. «Tomēr septembrī bija novērojams neliels reģistrācijas kritums, salīdzinot ar augustu,» norāda LPAA prezidents Andris Kulbergs. «Tas saistīts ar mazāku auto skaitu, kas iegādāts uzņēmumiem. Septembrī tie bija vien 19% no visiem jaunajiem auto, kamēr augustā – 32%,» tā viņš.

Martā Latvijā reģistrēti 758 jauni automobiļi, kas ir par 468 vieglajām automašīnām vairāk nekā pirms gada attiecīgajā mēnesi, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati.

Martā reģistrēti par 223 vieglajiem automobiļiem vairāk nekā februārī. Kopumā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar 2010.gada janvāri – martu, reģistrēto transportlīdzekļu skaits ir pieaudzis par 163%. Reģistrācijas līderi joprojām nemainīgi – Volkswagen, Toyota, Renault.

«Ņemot vērā jaunu transportlīdzekļu tirdzniecības apjomus Baltijas valstīs, Latvija joprojām atpaliek, jo Lietuvā marta mēnesī bija piereģistrētas 1234 automašīnas, savukārt Igaunijā – 1424 pirmreizējās jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas,» DB skaidro Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.

Šī gada 8 mēnešos reģistrēti 3078 jauni automobiļi, kas ir par 4,7% vairāk nekā attiecīgā laika periodā 2009. gadā.

Tā kā pirms mēneša bija, reģistrāciju skaita pakāpeniska palielināšanās liecina par jaunu auto tirgus aktivizēšanos. LPAA prezidents Andris Kulbergs: «Lai gan augustā piereģistrēts mazāk jaunu vieglo auto nekā jūlijā, 489 pret 541, beidzot varam runāt par tirgus pieaugumu astoņu mēnešu griezumā, pirmo reizi kopš 2007. gada».

A. Kulbergs atkārtoti norāda uz rosību lielo kravas auto tirdzniecībā – pagājušā mēnesī reģistrēti 53 šādi auto, bet jūlijā 48.Lielas cerības jaunu automobiļu dīleri liek uz finansētāju pieaugošo aktivitāti. «Augustā jau 51% jauno auto tikai iegādāti uz līzinga. Tas ir par 8% vairāk nekā jūlijā! Tas ir nopietns, stabils kāpums salīdzinot ar gada sākumu un 2009. gadā pieredzēto zemo finansēšanas līmeni,» norāda A. Kulbergs.

Pēc Ceļu satiksmes drošibas direkcijas (CSDD) datiem, jūnijā Latvijā reģistrēti 556 jauni automobiļi. Tas joprojām ir par 17% mazāk nekā 2009. gada jūnijā, taču par 212 automašīnām vairāk nekā šī gada maijā (344).

Tomēr savu ieguldījumu autotirgus pieaugumā devuši arī vairāki lieli iepirkumi Latvijā. LPAA prezidents Andris Kulbergs: «Jūnijs bija pārsteidzošs mēnesis. Vēl pusmēneša rezultāti neliecināja par jelkādiem uzlabojumiem salīdzinot ar maiju, turklāt Jāņu nedēļa faktiski bija brīva.»

LPAA prezidents norāda, ka jūnijā bijuši vismaz 7 prāvi jaunu auto iepirkumi. Savus autoparkus papildinājuši komunikāciju, enerģētikas, autoceļu uzturēšanas, pārtikas un citi uzņēmi. Jaunus Mercedes-Benz Sprinter neatliekamās medicīniskās palīdzības vajadzībām saņēmusi sanitārā autobāze, un nepieredzēti daudz automašīnu, 36, vienā mēnesī pārdevis Fiat dīleris.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Latvijā jauno auto pārdošanas apjomi palielinājušies par 79,6%, kas ir otrs straujākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES) uzreiz aiz Īrijas, kur jauno auto pārdošanas apjomi auguši par 93,9%, liecina Eiropas autoražotāju asociācijas (EARA) dati.

Kopumā ES dalībvalstīs jauno auto pārdošanas apjomi septembrī gada griezumā sarukuši par 9,6% līdz 1,228 miljoniem vienību. 2010.gada pirmajos trīs ceturkšņos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2009.gadā, reģistrēts par 4,3% mazāk automašīnu.

Visstraujāk jauno auto pārdošanas apjomi šogad septembrī, salīdzinot ar 2009. gada septembri, sarukuši Grieķijā (-49,9%) un Spānijā (-27,3%)

Pēc CSDD sniegtajiem datiem, šī gada septembrī Latvijā reģistrēts 431 jauns auto. Tas ir par 58 automobiļiem mazāk kā augustā (489), taču kopumā jaunu automobiļu tirgus turpina augt. Šī gada 9 mēnešos reģistrēts par 10,4% vairāk jaunu spēkratu nekā attiecīgajā laika periodā 2009. gadā.

Gada inflācija Eiropas Savienības (ES) valstīs šā gada janvārī bija 2,7%, tādējādi saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī. Latvijā gada inflācija janvārī bija 3,5%, iezīmējot lēnāku cenu pieaugumus nekā Igaunijā (5,1%), bet straujāku nekā Lietuvā (2,8%), liecina Eurostat dati.

Eirozonā gada inflācija janvārī sasniedza 2,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā pērn decembrī.

Salīdzinot šā gada janvāri ar 2010. gada decembri, ES reģistrēta deflācija 0,4% apmērā, savukārt eirozonā patēriņa cenas sarukušas par 0,7%.

Augstākā gada inflācija novērota Rumānijā (7,0%), Igaunijā (5,1%) un Grieķijā (4,9%), bet zemākā – Īrijā (0,2%), Zviedrijā (1,4%), Francijā (1,9%), Itālijā (1,9%) un Čehijas Republikā (1,9%).

Valsts

Gada inflācija

Mēneša inflācija

12 mēnešu vidējā inflācija

Beļģija

3.7

-1.2

2.6

Vācija

2.0

-0.5

1.3

Igaunija

5.1

0.0

3.3

Īrija

0.2

-0.3

1.4

Grieķija

4.9

-1.0

4.9

Spānija

3.0

-1.3

2.2

Francija

1.9p

-0.3p

1.8p

Itālija

1.9

-1.6

1.7

Kipra

3.0

-0.4

2.6

Luksemburga

3.4

-0.3

2.8

Malta

3.3

-1.3

2.2

Nīderlande

2.0p

-0.1p

1.1p

Austrija

2.5p

-0.1p

1.8p

Portugāle

3.6

0.5

1.7

Slovēnija

2.3

-0.4

2.1

Slovākija

3.2

2.1

1.0

Somija

3.1

0.4

1.8

Bulgārija

4.3p

0.5p

3.2p

Čehijas Republika

1.9

0.8

1.4

Dānija

2.6

0.1

2.2

Latvija

3.5

1.3

0.7

Lietuva

2.8

0.4

1.5

Ungārija

4.0

0.9

4.5

Polija

3.5

1.0

2.6

Rumānija

7.0

0.8

6.2

Zviedrija

1.4

-0.9

1.8

Lielbritānija

4.0

0.1

3.3

Eirozona

2.3p

-0.7p

1.7p

ES 27

2.7p

-0.4p

2.2p

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Latvijas eksporta apjomi palielinājušies par 29%, kas ir otrs augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina Eurostat dati.

Straujāko eksporta pieaugumu uzrādījusi Bulgārija, proti, 33% apmērā. Vienīgā valsts, kas piedzīvojusi eksporta apjomu samazināšanos ir Luksemburga, kuras eksporta apjomi samazinājušies par 4%. Savukārt mazākais eksporta apjomu pieaugums šogad deviņos mēnešos reģistrēts Īrijā un Grieķijā, attiecīga par 2% un 3%.

Imports samazinājies divās ES valstīs – Īrijā (-1%) un Grieķijā (-12%). Lielākais importa pieaugums novērots Zviedrijā (+30%) un Lietuvā (+29%). Eurostat dati liecina, ka Latvijā importa apjomi palielinājušies par 18%.

Valsts

Eksports

Imports

Ārējās tirdzniecība pārpalikums/deficīts (Jan.-Sept.)

Beļģija

18%

16%

14.1

Bulgārija

33%

9%

-2.3

Čehijas Republika

21%

24%

3.7

Dānija

9%

6%

7.5

Vācija

19%

19%

113.5

Igaunija

28%

23%

-0.5

Īrija

2%

-1%

31.8

Grieķija

3%

12%

17.7

Spānija

13%

13%

39.0

Francija

12%

14%

46.3

Itālija

14%

21%

19.2

Kipra

13%

8%

-3.7

Latvija

29%

18%

-1.0

Lietuva

28%

29%

-1.4

Luksemburga

-4%

2%

-2.5

Ungārija

21%

19%

4.0

Malta

15%

3%

-1.0

Nīderlande

21%

23%

30.6

Austrija

16%

15%

-3.2

Polija

25%

22%

-7.0

Portugāle

16%

10%

14.6

Rumānija

26%

19%

-7.0

Slovēnija

17%

17%

-0.1

Slovākija

22%

24%

-0.4

Somija

14%

15%

-0.1

Zviedrija

25%

30%

5.0

Lielbritānija

21%

20%

84.8

Pēc autostat.ru apkopotās informācijas, no Eiropas valstīm lielākais jauno auto īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem 2008. gadā ir bijis Luksemburgā, savukārt vismazākais Polijā, Bulgārijā, Lietuvā un Latvijā.

Db.lv piedāvā aplūkot Knight Frank pētījumu par nekustamā īpašuma cenu izmaiņām gada laikā.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Pirms uzņēmumu stratēģiskajām sacensībām S3 būtisks notikums ir treniņš – pirmā iespēja novērtēt savas spējas uz konkurentu fona.

Šogad treniņš norisinājās Mežaparkā Dziesmusvētku estrādes teritorijā. Tā tematiskais nosaukums bija «Investori». Dalībnieku mērķis bija veikt pēc iespējas vērtīgākas investīcijas, kas nozīmēja atrast un atšifrēt pašus vērtīgākos kontrolpunktus. Kopā estrādes teritorijā bija izvietotas piecas kontrolpunktu grupas, kur katrai no grupām noteiktā laikā bija visaugstākā vērtība.

Pirmais solis ceļā uz atrisinājumu bija astoņu erudīcijas un atjautības jautājumu risināšana. Atbildot pareizi uz sešiem jautājumiem, varēja saņemt investīciju (kontrolpunktu) vērtību grafiku. Dažas komandas jau uzreiz pielietoja sadarbības stratēģiju un jautājumus risināja kopā.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, nodarbināto cilvēku skaits Latvijā palielinājies par 1,3%, tādējādi Latvija uzrādījusi straujāko nodarbinātības pieaugumu Eiropas Savienībā (ES), liecina Eurostat provizoriskie dati.

Salīdzinot šā gada otro ceturksni ar attiecīgo laika periodu 2009. gadā, nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 6,7%. Tas straujākais nodarbinātības samazināšanās temps ES. Vēl par 6,7% nodarbināto cilvēku skaits samazinājies Lietuvā.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, nodarbināto personu skaits gan ES, gan eirozonā saglabājies nemainīgs, savukārt, salīdzinot ar 2009. gada attiecīgo laika periodu, gan ES, gan eirozonā nodarbināto personu skaits sarucis par 0,6%.

Nodarbināto cilvēku skaits visstraujāk otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, samazinājies Igaunijā, proti, par 1,3%.

Pērn pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, Eiropas Savienības (ES) iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 0,2%, savukārt eirozonas ekonomika augusi par 0,3%. Gada griezumā ES un eirozonas IKP palielinājās par attiecīgi 2,1% un 2,0%, liecina ES statistikas biroja Eurostat provizoriskie aprēķini.

2010. gada trešajā ceturtdaļā, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP eirozonā palielinājās par 0,3% un ES par 0,5%, savukārt gada griezumā par attiecīgi 1,9% un 2,2%.

2010. gada ceturtā ceturkšņa laikā ASV ekonomika auga par 0,8%, sekojot 0,6% izaugsmei pērn trešajā ceturksnī. Japānā tajos pašos laika periodos IKP pieaugums bija attiecīgi -0,3% un +0,8%. Gada griezumā ASV un Japānas IKP pērn pēdējā ceturksnī palielinājās par attiecīgi 2,8% un 2,6%

Kopumā 2010. gada laikā IKP ir pieaudzis par 1,7% gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā.

Valsts

IKP pieaugums pērn pēdējā ceturksnī (%)

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni

salīdzinot ar attiecīgo eturksni pirms gada

Beļģija

:

:

Bulgārija

1.7

2.1

Čehiijas Republika

0.5

2.9

Dānija

:

:

Vācija

0.4

4.0

Igaunija

2.3

6.6

Īrija

:

:

Grieķija

-1.4

-6.6

Spānija

0.2

0.6

Francija

0.3

1.5

Itālija

0.1

1.3

Kipra

0.3

2.2

Latvija

1.1

3.7

Lietuva

1.7

4.4

Luksemburga

:

:

Ungārija

0.2

2.4

Malta

:

:

Nīderlande

0.6

2.4

Austrija

0.6

2.7

Polija

:

:

Portugāle

-0.3

1.2

Rumānija

0.1

-0.5

Slovēnija

:

:

Slovākija

0.9

3.4

Somija

2.5

5.8

Zviedrija

:

:

Lielbritānija

-0.5

1.7

Eirozona

0.3

2.0

ES 27

0.2

2.1

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Eiropas Savienības (ES) ekonomika augusi kopumā par 2,2%, savukārt, salīdzinot ar otro ceturksni – par 0,5%, liecina Eurostat dati.

Visstraujāk trešajā ceturksnī gada griezumā palielinājies Zviedrijas (6,8%), Polijas (4,7%) un Igaunijas (4,7%) iekšzemes kopprodukts (IKP), kamēr lielāko IKP kritumu piedzīvoja Grieķijas (-4,5%) un Rumānija (-2,2%). Dati par Maltu, Luksemburgu un Īriju nebija pieejami.

Salīdzinot ar šā gada otro ceturksni, trešajā ceturksnī visstraujāk augusi Zviedrijas un Somijas ekonomika, attiecīgi par 2,1% un 1,3%. Lielāko ekonomisko kritumu šajā laikā piedzīvoja Grieķija (-1,1%) un Rumānija (-0,1%).

IKP 2010. gada trešajā ceturksnī

Valsts

Salīdzinot ar 2010. gada otro ceturksni

Salīdzinot ar 2009. gada trešo ceturksni

Beļģija

0.5

2.1

Bulgārija

0.3

0.2

Čehijas Republika

1.1

3.0

Dānija

0.7

3.1

Vācija

0.7

3.9

Igaunija*

0.5

4.7

Īrija

:

:

Grieķija

-1.1

-4.5

Spānija

0.0

0.2

Francija

0.4

1.8

Itālija

0.2

1.0

Kipra

0.6

1.5

Latvija

0.8

2.4

Lietuva

0.6

0.8

Luksemburga

:

:

Ungārija

0.8

2.1

Malta

:

:

Nīderlande*

-0.1

1.8

Austrija

0.9

2.5

Polija

1.3

4.7

Portugāle

0.4

1.5

Rumānija

-0.7

-2.2

Slovēnija

0.3

1.3

Slovākija

1.0

4.2

Somija

1.3

3.6

Zviedrija

2.1

6.8

Lielbritānija

0.8

2.8

ES 27

0.5

2.2

Eirozona

0.4

1.9

Šā gada oktobrī vidējais bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) valstīs bija 9,6%, savukārt eirozonā – 10,1%. Augstākais bezdarba līmenis novērots Spānijā un Latvijā, savukārt zemākais – Nīderlandē un Austrijā, liecina Eurostat provizoriskie dati.

Salīdzinot šā gada oktobri ar 2009. gada attiecīgo mēnesi bezdarba līmenis samazinājies astoņās ES valstīs un palielinājies deviņpadsmit.

Augstākais bezdarba līmenis šogad oktobrī novērots Spānijā (20,7%), Latvijā (aptuveni 19,4) un Lietuvā (aptuveni 18,4%). Zemākais bezdarba līmenis bijis Nīderlandē (4,4%), Austrijā (4,8%) un Luksemburgā (5,0%).

Igaunijā bezdarba līmenis šogad oktobrī bija 16,4%.

Valsts

2009. gada oktobris (%)

2010. gada oktobris (%)

Beļģija

8.0

8.5

Bulgārija

7.8

9.9

Čehijas Republika

7.3

6.9

Dānija

6.9

:

Vācija

7.5

6.7

Igaunija*

15.7

:

Īrija

13.0

14.1

Grieķija*

10.2

:

Spānija

19.0

20.7

Francija

9.9

9.8

Itālija**

8.2

8.6

Kipra

6.1

7.3

Latvija*

19.9

:

Lietuva*

16.0

:

Luksemburga

4.9

5.0

Ungārija

10.6

10.9

Malta

6.9

6.2

Nīderlande

4.1

4.4

Austrija

4.9

4.8

Polija

8.7

9.7

Portugāle

10.2

11.0

Rumānija*

7.6

:

Slovēnija

6.4

7.6

Slovākija

13.8

14.7

Somija**

8.7

8.0

Zviedrija

8.8

8.1

Lielbritānija

7.8

:

ES 27

9.4

9.6

Eirozona

9.9

10.1

Šā gada augustā rūpnieciskās ražošanas apjomu pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Latvijā bija 20,5%, tādējādi sasniegta otra straujākā rūpniecības sektora izaugsme Eiropas Savienībā (ES) aiz Igaunijas, kur rūpnieciskās ražošanas apjomi gada griezumā palielinājušies par 22,9%, liecina Eurostat dati.

Kopumā ES rūpniecības sektors šogad augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, audzis par 10,6%. Salīdzinot ar jūliju, par 2,6%.

Mēneša griezumā šogad augustā rūpniecības sektora izaugsme Latvijā bijusi 3,5% apmērā.

Rūpnieciskās ražošanas dati ES

Augustā

Salīdzinot ar 2010. gada jūliju (%)

Salīdzinot ar 2009. gada augustu (%)

Beļģija

:

:

Bulgārija

1.1

3.7

Čehijas Republika

1.3

10.1

Dānija

-6.6

0.9

Vācija

1.8

11.5

Igaunija

0.2

22.9

Īrija

13.6

9.6

Grieķija

5.6

3.0

Spānija

0.7

1.4

Francija

0.0

3.3

Itālija

1.6

9.5

Kipra

:

:

Latvija

3.5

20.5

Lietuva

5.2

11.0

Luksemburga

2.8*

11.8*

Ungārija

:

:

Malta

0.9

6.8

Nīderlande

0.5

5.1

Austrija

:

:

Polija

1.5

13.2

Portugāle

3.8

1.2

Rumānija

0.1

4.9

Slovēnija

5.2

11.5

Slovākija

:

:

Somija

3.3

6.2

Zviedrija

-4.0

10.7

Lielbritānija

0.3

4.2

ES 27

0.8

7.5

Izvērtējot ģimeņu vidējo ikmēneša izdevumu un ienākumu attiecību 2007.gada pēdējos mēnešos, kā arī ņemot vērā gaidāmo cenu kāpumu dažādām preču un pakalpojumu grupām, biedrības Naudas plānošanas centrs (NPC) eksperti aprēķinājuši – šogad ģimeņu izdevumi vidēji mēnesī pieaugs vairāk nekā par 10%.

Mazāk šo izmaksu pieaugumu izjutīs tās ģimenes, kuras, domājot par savu finanšu labklājību, veic budžeta plānošanu un savlaicīgi ir veidojušas uzkrājumus. Savukārt visvairāk izmaksu sadārdzinājums skars tās ģimenes, kurām pārtika ir viena no lielākajām izdevumu kategorijām.

Lai to uzskatāmāk parādītu, NPC piedāvā aplūkot trīs piemērus, kuros ģimenes norādījušas savus vidējos mēneša izdevumus un ienākumus 2007.gada nogalē, savukārt NPC eksperti aprēķinājuši šī gada aptuveno ikmēneša izmaksu sadārdzinājumu.

Ģimene nr.1 - jaunā ģimene. Bērnu nav. Uzkrājumi netiek veidoti, taču līzingā ir iegādāts stacionārais dators, par kuru mēnesī jāmaksā 100 Ls. Dzīvo īrētā dzīvoklī. Veicot aprēķinus redzams, ka šai ģimenei ikmēneša izdevumi pieaugs vairāk nekā par 7%.

Degvielas noplūde no Boeing 787 Dreamliner likusi Japan Airlines atcelt pacelšanos no Bostonas Logan lidostas. Tas ir jau otrais incidents, kurā dažu dienu laikā iesaistīts šī modeļa lidaparāts, ziņo BBC.

Lidmašīna, kas devās uz Tokiju, bija jau izbraukusi uz pacelšanos, kad tika konstatēti aptuveni 40 galoni (151 litrs) izlijušas degvielas.

Pasažieri tikuši cauri sveikā un neviens incidentā nav guvis ievainojumus, informējis lidostas pārstāvis.

Jāatgādina, ka pirmdien šajā pašā lidostā citā Dreamliner, kuru izmanto Japan Airlines, izcēlās ugunsgrēks. Tas notika neilgi pēc nosēšanās. Ugunsgrēks izcēlies no pārkarsušas detaļas. Arī šajā incidentā neviens ievainojumus neguva.

Šogad divi vērtīgākie Krievijas zīmoli pārstāv telekomunikācijas nozari – MTC (7,8 miljardi ASV dolāru) un Вымпелком produkts Билайн (6,3 miljardi dolāru), savukārt trešajā vietā ierindojas alus ražotājs Балтика (2,4 miljardi dolāru), liecina kompānijas Interbrand dati.

Kopumā pirmajā Krievijas vērtīgāko zīmolu desmitniekā dominē telekomunikācijas kompānijas un naftas ražotāji. Trešajā vietā iekļuvis alus ražotājs Балтика, sestajā vietā – Сбербанк, septītajā vietā mazumtirgotājs Пятерочка, savukārt desmitajā vietā iespraucies piena produktu ražotāja Вимм-Билль-Данн izstrādājums Домик в деревне.

Krievijas vērtīgāko zīmolu TOP 40

Zīmols

Vērtība (milj. ASV dolāru)

МТС

7 753

Билайн

6 323

Балтика

2 284

ЛУКОЙЛ

1 173

МегаФон

634

Сбербанк

591

Пятерочка

379

ТНК

373

Роснефть

370

Домик в деревне

309

Альфа-банк

301

НТВ

301

Арсенальное

281

СТС

223

Банк Москвы

189

Ярпиво

181

Ингосстрах

173

Я

162

Фруктовый сад

151

Связной

141

Тонус

139

Моя семья

132

ВТБ

104

Магнит

102

Клинское

101

Перекресток

101

Татнефть

99

М.Видео

96

Росгосстрах

82

Газпром нефть

81

КамАЗ

79

Зеленая марка

73

Чудо

67

Сибирская корона

65

Простоквашино

65

Невское

64

Агуша

63

Росбанк

58

J7

47

Белуга

40

Rīgas domes Labklājības departaments informē, ka valsts svētku brīvdienās dežūrārsti Rīgā strādās 3. un 5. maijā no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00.

2007. gada septembrī no visām trijām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotājiem, lai iegādātos pārtikas preces, maciņš jāatver visplašāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā visdārgāk maksā tādas pārtikas preces kā desas, piens, olas, rudzu un kviešu maize, cukurs un kartupeļi. Lai gan par pārtiku maksājam vairāk nekā mūsu kaimiņi, toties par elektroenerģiju vismazāk.

Šveices cementa uzņēmums Holcim iegādāsies franču konkurentu Lafarge, radot jaunu pasaulē lielāko cementa ražotāju, vēsta BBC.

Saskaņā ar darījuma nosacījumiem Lafarge akcionāri saņems vienu Holcim akciju par katru viņu īpašumā esošo Lafarge akciju. Abi uzņēmumi pārdošot dažus aktīvus, lai mazinātu bažas par konkurenci.