Uzņēmēji bažījas par lielo pelēkās gaļas īpatsvaru nozarē, kas pasliktina nodokļus maksājošo uzņēmumu konkurētspēju un pierāda valsts bezspēcību.

Gaļas ražotāji un pārstrādātāji pauž bažas, ka krāpšanās ar nodokļu nomaksu un pelēkās gaļas īpatsvars nozarē tikai pieaug. 10 - 50 % no tirgus - tik atšķirīgi lielākie gaļas pārstrādes uzņēmumu vadītāji vērtē tā saucamās pelēkās gaļas apjomus valstī.

Dramatiski skaitļi

Lielākā gaļas pārstrādātāja a/s Rīgas miesnieks valdes priekšsēdētājs Aldis Škutāns nosauc dramatisku skaitli - 50 %. Viņaprāt, puse no tirgū nonākošās ir nelegālā ceļā ievesta gaļa, turklāt tās apjomi kopš Latvijas iestājas ES tikai pieauguši. Šādiem apgalvojumiem gan vajadzīgi pierādījumi, un uzņēmējs spriež, ka ikviena kontrolējošā institūcija - VID, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vai kāda cita - varētu tos iegūt, taču patlaban nevienam neesot intereses kaut ko darīt, lai gan valstij gar degunu aiziet miljoni neiegūto līdzekļu. SIA Triāls valdes priekšsēdētājs Valts Blaumanis lēš, ka pelēkās gaļas īpatsvars varētu būt ap 10 %, savukārt SIA komercfirma M.V.A. valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mihejevs nosauc vēl citu apjomu - 30 %. Lai gan M.V.A. tāpat kā Triāls iekļauts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā (Db, 01.02.), M.V.A. vadība atzīst, ka četru gadu laikā valstij nodokļos samaksātais veido jau 2,6 milj. Ls. V. Mihejevu sarūgtina, ka joprojām nozarē ir liels daudzums uzņēmumu, kuri var atļauties strādāt, kā izejvielu izmantojot pelēko gaļu, darbiniekus nodarbinot bez darba līgumiem, maksājot algas aploksnēs, kas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. «Mēs uzcēlām jaunu rūpnīcu par 6 miljoniem eiro un cerējām, ka pēc iestājas ES negodīgi strādājošās firmas tiks likvidētas, taču nekas nav mainījies un viss turpinās,» tā V. Mihejevs, piebilstot, ka runa ir ne tikai par pelēko gaļu, bet arī par pelēko samaksu. Viņa novērojumi liecina, ka ir strādājošie, kas ilgstoši ir paņēmuši slimības lapas, bet tajā pašā laikā nodarbināti citos gaļas pārstrādes uzņēmumos, samaksu saņemot aploksnēs. To, ka gaļas nozarē ne visi godīgi maksā nodokļus, iepriekš vairākkārt Db uzsvēra arī janvāra sākumā nogalinātais vairāku gaļas pārstrādes uzņēmumu īpašnieks Aigars Lūsis. Tāpat Db pērnā gada nogalē ziņoja, ka, gaidot tautsaimniecības piezemēšanos, atsevišķas ekonomikas sfēras atgriežas pelēkajā zonā, izmantojot gan legālas, gan nelegālas nodokļu optimizēšanas shēmas (Db, 18.12.07.).

Latvijas liellopu gaļas tirgū joprojām lielākā produkcijas daļa ir ar nezināmu izcelsmi, kas skaidrojams ar importētās gaļas pārmarķēšanu vietējās lopu kautuvēs. Līdz ar to racionālākā iespēja šī biznesa sakārtošanā ir grozījumi normatīvajā regulējumā, ļaujot zemnieku pārstāvjiem piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Tā pēc nedēļas nogalē notikušās Gaļas liellopu audzētāju biedrības sanāksmes aģentūrai LETA atzina biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības Valti līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notiekošo tīrīšanu gaļas liellopu audzētāji cer, ka arī VID pievērsīsies kontrolēm liellopu gaļas nozarē, konkrēti, kautuvēm. Tas ļautu beidzot izskaust milzīgo pelēko zonu gaļas tirgū.

«Mūsu zemnieki nodod kautuvei tikai 300 buļļus gadā, bet tirdzniecībā pilns ar liellopu gaļu. Jautājums, kas tā par gaļu, kuru kautuves marķē kā vietējo,» retoriski vaicāja Valtenbergs.

Viņš arī norādīja, ka biedrība ar Zemnieku saeimas starpniecību virzīs grozījumus normatīvajā regulējumā, kas, līdzīgi kā Lietuvā, ļautu zemnieku pārstāvjiem ierasties kautuvēs bez brīdinājuma un piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Pasaulē pieaugot pieprasījumam pēc liellopu gaļas, arī Latvijā parādās labas nākotnes izredzes gan dzīvu liellopu, gan gaļas eksportam, turklāt pastāv arī iepirkuma cenu pieauguma tendence, pēc jaunāko datu analīzes aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāvji.

Kā liecina ZM dati, pērn Latvijā jūtami pieaugusi tirdzniecība ar kaušanai paredzētiem liellopiem. Ja 2014.gada 11 mēnešos tika eksportēti 6060 liellopi, pērn attiecīgajā laika posmā - 7017 liellopi. Tāpat augusi arī kopējā eksporta vērtība - no 3,50 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 4,47 miljoniem pērn.

Visvairāk - 84% - dzīvu liellopu eksportēts uz Poliju, bet 16% - uz Lietuvu.

Tāpat ZM dati liecina, ka pagājušā gada 11 mēnešos no Latvijas eksportētas 8400 tonnas liellopu gaļas, kamēr 2014.gadā attiecīgajā laika posmā - 9000 tonnas gaļas. Lai gan izvestās gaļas apjoms bijis nedaudz mazāks, toties augusi tās cena - no 20,5 miljoniem eiro kopējās eksporta vērtības 2014.gadā līdz 21,4 miljoniem eiro pērn.

Veikalu ķēde Rimi Latvija apturējusi tirdzniecību ar visu uzņēmuma SIA Forevers produkciju, kur sastāvā norādīta liellopu gaļa, informēja veikala pārstāve Laura Podskočija. Tāpat Forevers produktu tirdzniecību pārtrauks arī veikalu tīkli Maxima un Iki.

Papildināta ar 2.,3. un 4. rindkopu.

«Rūpējoties par mūsu pircēju drošību, balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienestā mājas lapā pieejamo informāciju, šobrīd Rimi veikalos visā Latvijā līdz turpmākajai informācijai tiek apturēta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers produkcija, kuras sastāvā ir norādīts «liellopa gaļa»,» norādīja veikala pārstāve.

Veikalu tīklos Maxima atcelta Forevers ražotās liellopu kotlešu masas tirdzniecība. Lai arī šis produkts nav iekļauts «melnajā zirga gaļas sarakstā», Maxima to netirgos, līdz noskaidrosies situācija saistībā ar Forevers produktiem. «Veiksim pārbaudes paši vai gaidīsim atbildīgo iestāžu atzinumu,» Db.lv informēja Maxima pārstāvis Ivars Andiņš, norādot, ka Maxima līdz šim tirgoto Forevers preču klāsts nav liels, piemēram, veikalos netiek tirgotas Forevers desas, pār kurām pašlaik gulstas zirga gaļas ēna.

Kopējais liellopu skaits Latvijā tuvākajos gados būtiski nepieaugs salīdzinājumā ar esošo skaitu, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Vāgners.

«Liellopu skaits nepieaugs. Varbūt mainīsies tendences - mazināsies piena liellopu īpatsvars un palielināsies gaļas liellopu īpatsvars, bet kopējais piena un gaļas liellopu apmērs, es domāju, nemainīsies,» sacīja Vāgners.

Viņš atzina, ka patlaban piena lopkopjiem ir tendence likvidēt govis, lai nodrošinātos pret risku nepārziemot lopbarības trūkuma dēļ. Taču tuvākajos gados situācija nozarē, visticamāk, uzlabosies un liellopu skaits atkal pieaugs, atgriežoties 2016.gada līmenī. «Daudzi zemnieki saprot, ka pēc sliktiem gadiem, seko atkal labs gads. Ja divus gadus zemnieki bija »nospiesti« uz ceļiem, tad ir cerības, ka nākamie divi gadi būs pozitīvāki. Tomēr tas negarantē dzīvnieku skaita pieaugumu. Dzīvnieku skaits atjaunosies pēc krituma, atgriežoties iepriekšējo gadu līmenī, bet nedomāju, ka tas to pārsniegs,» prognozēja Vāgners.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) vakar nolēma veidot darba grupu, lai analizētu situāciju liellopu gaļas tirgū. LOSP arī nolēma nākamājā sēdē pieaicināt Ekonomikas policijas un Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekus, lai noskaidrotu izveidojušos situāciju. Db jau ziņots(17.08.), ka pēdējā laikā strauji nokritušās liellopu gaļas iepirkumu cenas, par ko satraukumu jau pauduši liellopu gaļas ražotāji, kuri aicināja LOSP un Zemkopības ministriju rast skaidrojumu cenu samazinājumam. Komentējot notikušo, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore Ingūna Gulbe vakar LOSP norādīja, ka kopš pērnā gada liellopu gaļas tirgū būtisku izmaiņu neesot. Joprojām neesot mainījusies situācija, ka gaļas pārstrādes uzņēmumi par divreiz lielāku cenu iepērkot importa gaļu nevis vietējo un ekonomiska izskaidrojuma tam neesot. «Nesaprotu, kur balstās šis bizness, ja izejvielu dārgi pērk un pēc tam produkciju lēti pārdod,» sacīja LTVC vadītāja. Lai gan citu produktu grupām cenas ir tuvinājušās ES līmenim, liellopu gaļai tas neesot noticis un speciāliste tam neredz izskaidrojumu, par ko izbrīnu pauda arī lauksaimnieki. Veicot triju lielāko gaļas importētāju (VP Market, a/s Rīgas Miesnieks un a/s Jelgavas gaļas kombināts) aptauju, LTVC noskaidrojis, ka Lietuvas liellopu cena jūlijā sarukusi par 7 – 8 sant/kg, bet atsevišķas saldētās gaļas cena – pat par 7 – 15 sant/kg, kas esot ievērojams samazinājums. Tiesa, mazumtirdzniecībā cenu sarukums neesot vērojams. Taču pēdējās dienās liellopu gaļas auto kravas no Lietuvas braucot pustukšas un importētāji prognozējot, ka liellopu gaļas cenas tuvāko dienu laikā atgriezīšoties iepriekšējā līmenī, teica I. Gulbe. Analizējot situāciju, Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bāliņš atzīmēja, ka iespējams, Latvijā paliekot gaļa, kas domāta vešanai uz trešajām valstīm un par ko Eiropas ražotāji saņemot pietiekoši lielas eksporta subsīdijas. «Iespejams, nostrādāja shēma, ka dokumenti aiziet uz trešajām valstīm, bet prece paliek Latvijā,» pieļāva J . Bāliņš. To, ka neskaidrību kliedēšanai liellopu galas tirgū jāveic dziļāka ekonomiskā analīze, pieaicinot tiesībsargus, piekrīt arī uzņēmēji. Paju sabiedrības Pampāļi direktors Jānis Vaļko piebilda, ka situācijas analīze gan jāveic kopā ar pārstrādes uzņēmumiem. Jau vairākkārt ziņots par mistiku gaļas tirgū un cenu svārstībām, ko ar ekonomiskām metodēm nevarot izskaidrot.

Luminor banka piešķīrusi vienu miljonu eiro bioloģiskajai šķirnes gaļas liellopu audzēšanas saimniecībai SIA Rukši liellopu barības novietņu būvniecībai un ceha pārbūvei.

Ar saņemto finansējumu SIA Rukši, kas galvenokārt nodarbojas ar gaļas liellopu šķirņu audzēšanu, veiks pārstrādes rūpniecības pārbūvi, tajā izveidojot kautuvi un gaļas pārstrādes cehu.

Vienlaikus aizdevums palīdzēs pabeigt liellopu barības novietnes būvniecību 2000 kvadrātmetru platībā. Atlikusī summa tiks izmantota uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

SIA Rukši ganāmpulku veido 750 liellopi, no kuriem 250 ir zīdītājgovis un septini vaislas buļļi, savukārt pārējo ganāmpulku sastāda dažāda vecuma un dzimuma jaunlopi, kas paredzēti nobarošanai vai pēcnācēju radīšanai. Uzņēmums ieguvis šķirnes saimniecības statusu un tajā tiek iegūti augstvērtīgi Herefordas tīršķirnes liellopi. Papildu liellopu audzēšanai un to gaļas tirdzniecībai liellopu gaļas patērētājiem, SIA Rukši apsaimnieko arī 700 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 2016. gadā saņēma bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.

Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos liellopu gaļas produktu izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu, kas ir starp augstākajiem piejaukuma rādītājiem ES, ziņo Eiropas Komisija (EK).

Eiropā, pieņemoties spēkā tā dēvētajam zirga gaļas skandālam, Brisele februārī deva rīkojumu veikt DNS pārbaudes produktiem, kuru sastāvā uzrādīta liellopu gaļa. EK arī deva rīkojumu pārbaudīt zirgu kautķermeņus, lai noskaidrotu, vai gaļā neatrodas zirgu pretsāpju medikaments fenilbutazons, kas cilvēkiem ir kaitīgs un kam atbilstoši normatīviem nevajadzētu nokļūt pārtikas ķēdē.

Katrai valstij atbilstoši izmēram noteikts pārbaudāmo paraugu skaits, bet virkne valstu pārbaudījušas vairāk paraugu.

Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā ražotajos liellopu gaļas izstrādājumos, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu.

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Gaļas liellopu audzētājiem laika apstākļu dēļ šī sezona bijusi pārbaudījumiem pilna, aģentūrai LETA atzina biedrības «Zemnieku saeima» pārstāve Līva Norkārkle.

«Gaļas liellopu audzētājiem šī sezona bija pārbaudījumiem pilna, jo pavasarī bija pārāk sauss un zāle neauga, savukārt laikā, kad bija jāgādā lopbarība ziemai, bija pārāk lietains un neizdevās savākt kvalitatīvu lopbarību,» sacīja Norkārkle, atgādinot, ka lielākoties gaļas liellopi tiek audzēti pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

Norkārkle piebilda, ka gaļas liellopu audzēšanas saimniecības arvien vairāk pievēršas augkopībai - proteīnaugu audzēšanai liellopu nobarošanai, kas ir iepriecinošs fakts.

Pēc viņas teiktā, pēdējo gadu laikā gaļas liellopu nozare ir piedzīvojusi izaugsmi. Tas ir saistīts ar piena krīzi, kamdēļ piensaimnieki pārgāja uz gaļas liellopu audzēšanu, kā arī gaļas liellopu audzēšanai piemēroto platību apgūšanu.

Galas ražotāji pauduši satraukumu par negaidīto liellopu gaļas iepirkumu cenu kritumu galas pārstrādes uzņēmumos. Kā vēstulē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) informē Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācija, atsevišķos pārstrādes uzņēmumos cenas samazinātas par trīs četriem santīmiem kilogramā, bet citos pat par sešiem santīmiem. Asociācijas un kooperatīvās sabiedrības Laidars G biedri ir neizpratnē par kārtējo liellopu gaļas cenu kritumu un uzskata, ka tam nav izskaidrojamu iemeslu, jo līdz šim bija vērojams kvalitatīvu liellopu deficīts. Db jau ziņoja(27.07.), ka kvalitatīvas liellopu gaļas trūkumu šovasar izjuta arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas bija spiesti no savas ēdienkartes izņemt liellopu galas ēdienus vai to cenas paaugstināt dubultā. Komentējot cenu kritumu, asociācijas valdes loceklis Agris Veide atzina, ka, iespējams, radītas jaunas darījumu shēmas, kā lēto, uz tā saucamajām trešajām valstīm vesto gaļo no citām ES valstīm iepludināt Latvijā, taču konkrētu pierādījumu viņam neesot. Savukārt gaļas pārstrādes uzņēmumi noiedz to, ka cenas būtu samazinātas. Viena no lielākajiem gaļas pārstrādes a/s Rīgas Miesnieks ģenerāldirektors Valdis Gailītis uzskata, ka šobrīd iepirkumu cenas ir divas reizes augstākas nekā pērn un ražotājiem būtu grēks žēloties par tām. «Nevar vainot gaļas iepircējus. Tad ražotājiem jāmeklē citi pircēji Lietuvā, Igaunijā vai citur, jo tagad taču ir brīvs tirgus,» teica V. Gailītis. Arī a/s Saldus gaļas kombināts direktors Andris Jēkabsons atzina, ka cenas nav samazinātas. «Visu jau nosaka tirgus. Līdz šim bija vērojams liellopu gaļas cenu kāpums. Iespējams, ka tagad kāpums ir apstājies,» viņš pieļāva.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no dzīvu liellopu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija sestajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Urugvajas, Slovēnijas, Luksemburgas, Horvātijas un Kanādas.

2023. gadā Latvija eksportēja (par 50 miljoniem eiro) vairāk dzīvu liellopu nekā Krievija (47 miljoni eiro). Savukārt Latvijas daļa globālajā dzīvu liellopu eksportā bija 0,7 %.Informācija par Latvijas dzīvu liellopu eksporta panākumiem ir svarīga, lai labāk saprastu konfliktu, kas šī gada decembrī izvērsās starp Gaļas liellopu audzētāju biedrību un Zemkopības ministriju.

Kā zināms, tad 3. decembrī Gaļas liellopu audzētāju biedrība sarīkoja protesta akciju pie Zemkopības ministrijas, iebilstot pret ievērojamu nozares uzņēmumu maksājumu palielinājumu Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). Gaļas liellopu audzētājus saniknoja, ka izmaiņas nozares regulējumā tika virzītas “nekonsultējoties ar nozari un neņemot vērā to ietekmi uz nozares konkurētspēju Eiropā”. Turklāt atbilstoši liellopu audzētāju aprēķiniem, maksājumu apjoms par liellopu eksporta dokumentācijas noformēšanu Pārtikas un veterinārajam dienestam varētu pieaugt pat 40 reizes. Latvijas dzīvu liellopu lielākajam eksportētājam maksājumu apjoms par PVD pakalpojumiem šogad būs mazāks par 10 tūkstošiem eiro, bet nākamgad, atbilstoši jaunajiem tarifiem, tas varētu sasniegt pat 300 tūkstošus eiro.

Apjomu samazinājums un tirgus pārbīdes, par ko Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, nav vienīgās problēmas, ar kādām nākas saskarties gaļas nozares dalībniekiem, īpaši – pārstrādātājiem Latvijā.

Dažs tirgotājs ar agresīvām metodēm izmanto savu ietekmi mazumtirdzniecības tirgū un izvirza pārstrādātājiem prasības, kuru izpilde ietekmē ne tikai viņu, bet arī pārējo ķēdes dalībnieku turpmāko darbību. Tā, piemēram, kāds citvalsts lielveikalu tīkls, kas darbojas arī Latvijā, pieprasa gaļas produktu ražotājiem 12% papildus atlaides līdztekus jau esošajām. Nav grūti aplēst, ka gaļas produktu ražotājiem šādā gadījumā maksātnespēja būtu tikai laika jautājums!

Latvijā šad un tad izskan neapmierinātība par pārtikas cenām lielveikalos. Tiek salīdzinātas līdzīgas pārtikas preču grupas šeit un citās valstīs, tiek pētīts, cik procentuāli lielu izdevumu daļu veido pārtika iedzīvotāju kopējā izdevumu struktūrā utt. Metodoloģijas ir dažādas, taču nereti tieši pārtikas ražotāji ir tie, kuri saņem lielu daļu kritikas, jo viņi nosakot preces bāzes cenu, savukārt lielveikalu ķēdes ir it kā tikai starpnieki starp ražotāju un patērētāju, kuri teorētiski nevarētu būt tie, kas veido būtisko pārtikas cenu sadārdzinājumu. Bet!..

Latvijas veikalos un tirgos līdz pat 90% nopērkamās liellopu gaļas ir neskaidras izcelsmes vai kontrabandas prece, atzīst Gaļas liellopu audzētāju biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības Valti līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.

«Lielveikalos un arī dažos tirgos ir daudz liellopu gaļas, vienlaikus zinu tikai dažas saimniecības, kas veikaliem nodotu gaļu, tātad jautājums - kāda izcelsme šai gaļai? No Eiropas tā noteikti nenāk, jo tur liellopu gaļa ir pieckārt dārgāka. Atbilde vienkārša - tā ir kontrabanda jeb nezināmas izcelsmes produkts. Latvijas liellopu gaļas tirgus pelēkā daļa ir apmēram 90%, un situāciju risināt ir ļoti grūti, jo kontrabandisti iemanījušies perfekti «sakārtot papīrus»,» sacīja Valtenbergs.

Viņš arī atzina, ka «pelēkais tirgus» vismaz 30-40% ir arī alkohola un tabakas nozarēs, tomēr tur biežāk atrod pārkāpumus, jo lielie ražotāji esot ieinteresēti un varbūt pat piemaksājot, lai kontrabandu meklētu.

Gaļas liellopu audzētāju saime valstī pakāpeniski aug; nozares nākotnē prognozē arī apmākušās dienas

Liellopu gaļas ražošanas nozare Latvijā pakāpeniski attīstās, pieaug specializēto gaļas šķirņu un to krustojumu dzīvnieku skaits, DB skaidro Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane. «Sekmējot gaļas šķirņu liellopu un to krustojumu audzēšanu, gaļas liellopu sektoram ir visi priekšnosacījumi konkurences veicināšanai gan vietējā, gan Eiropas Savienības (ES) tirgū. Turklāt Latvijā gaļas liellopu audzēšanai ir piemērotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tā ir vidi saudzējoša nozare, kas piemērota bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai,» situāciju raksturo D. Freimane.

Liellopu audzēšana Latvijā ir augoša nozare, tomēr pārsvars eksportā ir teļiem, kurus nobarošanai un tālākpārdošanai galapatērētājiem iegādājas citu valstu uzņēmēji

Zemnieku un pārstrādātāju kooperācija ir nozares attīstības nākotnes izaicinājums, Dienas Biznesam atzina Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai arī gaļas liellopus Latvijā audzē jau no 90-to gadu vidus, nozare ir uzskatāma par jaunu, tā vēl aizvien piesaista jaunas saimniecības.

«Šobrīd zīdītājgovju skaits Latvijā pārsniedz 53 tūkstošus. Ja salīdzinām ar piena lopiem, tad gaļas liellopu audzēšanā tendence ir kāpt. Piena govju skaits Latvijā samazinās ik mēnesi, bet gaļas zīdītājgovju skaits ik mēnesi nedaudz pieaug,» sacīja R. Jakovickis, piebilstot, ka piensaimnieki nereti pārkvalificējas gaļas liellopu audzēšanai, jo abu nozaru specifika ir pietiekami tuva.

Lai gan Eiropas Komisija (EK) norāda uz 10% zirga gaļas piejaukumu Latvijā pārbaudītajos liellopu gaļas paraugos, situācija nemaz nav tik pesimistiska, jo, atšķirībā no citām valstīm, tikai dažos triju Latvijas uzņēmumu ražojumos ir konstatēts zirga gaļas piejaukums, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu. Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu. Otrs lielākais īpatsvars konstatēts Grieķijā - 12,5% no 288 paraugiem -, bet trešais lielākais īpatsvars Latvijā - 10% no 70 pārbaudītajiem paraugiem. Igaunijā ražotajos liellopu gaļas produktos zirga gaļas piemaisījums konstatēts 9,1% gadījumu, bet Lietuvā - 7,6% gadījumu.

«EK apkopojusi uzraudzības dienestu datus, kas indicē problēmas liellopu gaļu saturošas produkcijas ražošanā, taču ar to nekas nebeidzas. Visticamāk, EK būs jāpieņem turpmāki lēmumi par izmaiņām marķējuma prasībās, atzīstot, ka patērētājiem ir būtisks ne tikai pārtikas nekaitīgums, uz ko līdz šim likts galvenais akcents, bet arī pārtikas produktu kvalitāte, tai skaitā - sastāvs,» norādīja Meistere.

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, turpināja pieaugt saražotās lopkopības produkcijas apjomi visās galvenajās nozarēs, it īpaši saražotās liellopu un putnu gaļas, kā arī piena apjoms, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

2014. gada beigās lauku saimniecībās audzēja 422 tūkstošus liellopu – par 15,5 tūkstošiem jeb 3,8% vairāk nekā pirms gada. Liellopu, kuri ir vecumā līdz vienam gadam un vecāki par diviem gadiem, skaits pieaudzis attiecīgi par 9,1 tūkstoti jeb 8,3% un 6,9 tūkstošiem jeb 3,1%. Savukārt viena līdz divu gadu vecu liellopu skaits ir nedaudz samazinājies – par 0,4 tūkstošiem jeb 0,6%. Slaucamo govju skaits palielinājies par 0,9 tūkst. jeb 0,5%, zīdītājgovju – par 5 tūkst. jeb 17,3%.

Cūku skaits gada laikā samazinājies par 18,1 tūkstoti jeb 4,9%, ko daļēji ietekmēja arī Āfrikas cūku mēra izplatība. Eksportēto cūku skaits 2014. gadā samazinājies par 5,7%, bet importēto cūku skaits - par 38,6%.

Kopš pagājušā gada būtiski audzis pieprasījums pēc Latvijā audzētas liellopu gaļas.

Par to informē gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju kooperatīva ABC Projekts valdes loceklis Dainis Rungulis. Projekta Baltic Grassland-Beef ietvaros tuvāko piecu gadu laikā Baltijas valstis plāno gaļas eksportam uz Šveici izaudzēt aptuveni 80 tūkstošus gaļas liellopu.

Baltic Grassland Beef (BGB) ir Šveices-Baltijas kopprojekts, kura ietvaros Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemnieki ražo produkciju kvalitatīvas liellopu gaļas eksportam uz Šveici. Projekta vajadzībām tiek audzēti gaļas un gaļas šķirņu krustojumu liellopi – vērši, teles un buļļi, kā pamatbarību izmantojot galvenokārt sienu, skābsienu un graudus, rezultātā iegūstot ekoloģisku gala produktu. Projektu vada Šveices liellopu tirdzniecības uzņēmums VIANCO AG, galvenais projekta līdzfinansētājs ir Šveices lielveikalu tīkls COOP.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pamatojoties uz veikto pārbaužu datiem, uzskata, ka izskanējušais apgalvojums par to, ka 90% tirdzniecībā esošās liellopu gaļas ir nezināmas izcelsmes jeb kontrabandas gaļa, ir nepamatots un maldina patērētājus, kā arī grauj ražotāju un tirgotāju prestižu, informē PVD.

Dienesta inspektori, pārbaudot tirdzniecības vietas, pievērš uzmanību pārtikas preču, t.sk. gaļas izsekojamībai: kas ir izcelsmes valsts, vai tas ir norādīts marķējumā un pavaddokumentos. Dokumentu izsekojamība liecina, ka liellopi ir kauti atzītās kautuvēs, kur katram dzīvniekam ar konkrētu identifikācijas numuru tiek piešķirts kaušanas kārtas numurs; katram liemenim tiek uzlikts veselības marķējums un gan liemeņiem, gan sadalītai, gan maltai gaļai pastāv īpašais liellopu gaļas marķējums.

2013.gadā dienesta inspektori ir pārbaudījuši 8685 tirdzniecības uzņēmumus: noliktavas, veikalus, tirgus un citas tirdzniecības vietas. Pastiprinātas pārbaudes veiktas gan ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumos, gan svētku un brīvdienu laikā. Pārkāpumi liellopu gaļas marķējumā un izsekojamībā konstatēti tikai atsevišķos gadījumos, derīguma termiņa norādēs. Tāpat pēdējo gadu laikā dienests nav saņēmis patērētāju sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem liellopu gaļas tirdzniecībā, norāda PVD.

Liels daudzums Latvijā izaudzēto liellopu tiek eksportēti un kļūst par ārvalstu ražotāju attīstības un izaugsmes pamatu. Lai šo situāciju mainītu, kooperatīvā sabiedrība Latvijas liellops ir noslēgusi vienošanos ar SIA Cēsu gaļas kombināts, kurš piedāvā paaugstinātu fiksētu iepirkuma cenu.

Tādējādi sperts pirmais solis liellopu nozares vertikālās integrācijas virzienā, kur savs ieguvums ir gan pārstrādātājiem, gan arī audzētājiem. Šāds sadarbības modelis varētu būt arī sekmīgs risinājums starp audzētājiem un pārstrādātājiem citās pārtikas produktu grupās.

Neizmantotās attīstības iespējas

«Visos iespējamos, politiķu, ierēdņu, uzņēmēju un patērētāju līmeņos tiek daudz runāts par pašmāju tautsaimniecības attīstību, ekonomisko transformāciju, Zaļo kursu, jaunām darba vietām, lielākiem eksporta ienākumiem un prāvākiem nodokļu maksājumiem. Taču, lai īstenotos darbos, ir nepieciešams, ka to, ko izaudzē pašmāju lauksaimnieki, šeit pat arī pārstrādātu augstas pievienotās vērtības produktos un tad realizētu Latvijas, vai vēl jo vairāk ārvalstu noieta tirgos,» uzsver Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Šmits.

Rēzeknes gaļas kombināts pēc divām nedēļām sāks ražot zirgu gaļas desu.

To Db pauda Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. «Ņemot vērā sacelto ažiotāžu un to, ka zirga gaļa ir ekoloģiskāka, nekā citas, nekas cits mums neatliek, kā sākt zirgu gaļas desu,» teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī mediji aktīvi palīdz attīstīt uzņēmējdarbību.

Jau ziņots, ka Lietuvas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) konstatējis zirga gaļu arī Rēzeknes gaļas kombināta ražotājā produkcijā, un saskaņā ar šo atzinumu uzņēmuma ražojumus, kuras sastāvā minēta «liellopa gaļa», no tirdzniecības visās Baltijas valstīs izņēmis veikalu tīkls Rimi, tikmēr Latvijas PVD norāda, ka nav informēts par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma ražojumos.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Kamēr lauksaimniecībā atsevišķas jomas mētājas kā pa viļņiem, gaļas liellopu audzētāji un aitkopji var lepoties ar nozares pozitīvu pieaugumu; optimismu gan bremzē ražotāju «šķēršļu josla» līdz patērētāju šķīvjiem, jo nokļūšanu pircēja ledusskapī apgrūtina kaušanas prasības, importētās gaļas dominance un citas problēmas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai uzlabotu pašmāju gaļas pieejamību, tiek izstrādāta gaļas ražotāju interaktīva karte, kas drīzumā būs pieejama Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) un Latvijas Gaļas liellopu audzētāju biedrības (GLAB) interneta vietnēs. Līdzīga ar panākumiem jau darbojas Latvijas Cūku audzētāju asociācijas mājaslapā.

Aitkopības nozare pēdējos gados pamazām attīstās, pakāpeniski palielinoties saimniecību un dzīvnieku skaitam, tāpat uzlabojas šķirnes materiāls, kas dod pamatu runāt arī par gaļas kvalitātes uzlabošanos, stāsta LAAA valdes priekšsēdētājs un aitkopības uzņēmuma SIA StarSpace īpašnieks Arnis Ginters. «Tādējādi gan aitkopība, gan gaļas liellopu audzēšana ir ievērojami labākā pozīcijā, nekā, piemēram, krīžu skartā piena ražošana. Gaļas jomā jādomā gan par Latvijas tirgus piesātināšanu, gan nopietnāk jāpievēršas gaļas eksportam. Nelielo apjomu dēļ lielajiem eksporta tirgiem, piemēram, Ķīnai, ne tuvu vēl neesam interesanti, taču par Eiropas tirgu gan varam sākt domāt,» uzskata A. Ginters. Līdzīgās domās ir GLAB vadītājs un bioloģiskās zemnieku saimniecības Valti īpašnieks Rihards Valtenbergs. Viņš īpaši akcentē kooperēšanās nepieciešamību, lai sasniegtu gaļas eksportam nepieciešamo apjomu. Kā DB jau rakstījis (03.08.2015.), gaļas audzētāji līdz šim nav uzrādījuši spēju kooperēties, domājot par gaļas eksporta iespējām. Liellopa gaļas ražotāji eksporta tirgos nopietni sevi var pieteikt, vienīgi kooperējoties, jo eksportam nepieciešams apjoms vismaz 20 tonnu gaļas un vairāk, lai varētu pretendēt uz Eiropas iepirkuma cenu līmeni. Cenu atšķirības starp Latvijas un Eiropas vidējām cenām ir neadekvātas – mūsu valstī ir zemākā gaļas iepirkuma cena ES. «Latvijā bijuši vairāki mēģinājumi kooperēties, bet visi – neveiksmīgi,» atzīst R. Valtenbergs. GLAB valdes priekšsēdētājs piebilst, ka spēcīgi gaļas un arī piena kooperatīvi nav izdevīgi lētās gaļas iepludinātājiem Latvijas tirgū, kuri cenšas nepieļaut šādu interešu sadursmi.