Bankas

Revertas aktīvus pārņems PA jaunizveidota meitassabiedrība

LETA, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas «Reverta» līdz gada beigām pārņems Privatizācijas aģentūras (PA) jaunizveidota meitassabiedrība, šodien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja PA vadītājs Vladimirs Loginovs.

Viņš sacīja, ka PA plāno dibināt jaunu meitassabiedrību, kas pārņems «Reverta» aktīvus un turpinās ar tiem strādāt, lai pēc tam varētu likvidēt «Revertu».

«Ir tiesvedības pret »Revertu«, kas neļauj to likvidēt, savukārt ir lietas, kurās »Reverta« ir prasītāja un attiecīgi PA meitassabiedrība pārņems šīs lietas,» skaidroja Loginovs.

Pēc viņa teiktā, «Reverta» būtu jālikvidē līdz šī gada beigām, bet, ņemot vērā tiesvedības, ir maz ticams, ka iestāde tiks likvidēta. «Katrā ziņā »Revertas« darbība būs pabeigta līdz gada beigām, bet dažu tiesvedību dēļ sabiedrības likvidācija ieilgs,» sacīja Loginovs.

PA meitassabiedrību plānots izveidot līdz šā gada beigām un par šo lēmumu jau informēta arī Eiropas Komisija. Pēc Loginova teiktā, PA meitassabiedrība un «Reverta» kādu brīdi darbosies paralēli.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada 29.maijā «Reverta» akcionāri nolēma sākt kompānijas likvidāciju, savukārt 22.jūnijā tika parakstīts līgums ar SIA «Gelvora» un Lietuvas «Gelvora» par kredītportfeļa pārdošanu.

Tāpat ziņots, ka 2012.gada maijā «Parex banka» sāka darbu ar nosaukumu «Reverta». Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2012.gada 15.martā nolēma anulēt «Parex bankai» izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un atļāva bankai veikt reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību. «Parex banka» kopš 2010.gada augusta vairs nesniedz komercbankām raksturīgos pakalpojumus, tādēļ arī tika nolemts mainīt statusu, kā arī nosaukumu, turpinot darbu kā profesionālam problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam, lai atgūtu valsts ieguldītos līdzekļus.

Atbilstoši restrukturizācijas plānam «Reverta» darbību plānots izbeigt līdz 2017.gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamā akciju sabiedrība «Reverta» ir veikusi pēdējo procentu maksājumu 1,9 miljonu eiro apmērā, informē «Revertas» Komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa.

Tostarp 540 tūkstoši eiro samaksāti Valsts kasei, savukārt 1,4 miljoni eiro ir pārskaitīti jaunizveidotajai VAS «Privatizācijas aģentūra» meitas kompānijai SIA «REAP» (REAP), kas atbilstoši Ministru kabineta lēmumam ir atlikušo prasījuma tiesību un neizstrādāto «Revertas» aktīvu pārvaldītāja.

«Atbilstoši plānotajam, 2017. gada nogalē esam sekmīgi pabeiguši «Reverta» atlikušo prasījuma tiesību un aktīvu nodošanu REAP, līdz ar to «Revertas» faktiskā darbība ir beigusies», norāda «Revertas» likvidatore Ruta Amtmane.

«Šobrīd noris darbs pie vietējo un ārvalstu filiāļu likvidācijas pabeigšanas, turpinās vairāki nozīmīgi tiesvedību procesi, kā arī joprojām saņemam iebildumus no kreditoriem, kuru prasījumus kā nepamatotus «Reverta» jau ir noraidījusi», skaidro R. Amtmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ieņēmumi 2020. gadā bija 147 milj. eiro (2019. gadā – 185 milj. eiro), bet peļņa – 10 milj. eiro (2019. gadā – 7 milj. eiro), informē uzņēmumā.

Augstsprieguma tīkls koncerna (AST koncerns) ieņēmumi bija 145 milj. eiro, bet pārskata gada pelņa – 65 milj. eiro, liecina AST akcionāru pilnsapulces apstiprinātais AST koncerna 2020. gada pārskats. AST peļņas pieaugums galvenokārt saistāms ar pārvades sistēmas aktīvu pārņemšanu AST īpašumā, un no peļņas 8 milj. eiro tiks izmaksāti valstij dividendēs, savukārt AST koncerna konsolidētā peļņa dividendēs netiek sadalīta.

"Koncerna augstā peļņa attiecībā pret ieņēmumiem skaidrojama ar to, ka pērn AST ieguva izšķirošu ietekmi gāzes pārvades sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus), par valstij izdevīgu cenu iegādājoties 68,46% uzņēmuma akciju. Lielāko daļu koncerna pelņas veido starpība starp akciju iegādes cenu un aktīvu bilances vērtību, kas bija jāatspoguļo AST koncerna grāmatvedībā. Tāpat koncerna rādītājus iespaidoja apstāklis, ka 2020. jūnijā AST savā īpašumā pārņēma pārvades sistēmas aktīvus, pievienojot sev to īpašnieku - AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET). Tas AST ļaus dividendēs valstij par pērno gadu izmaksāt 8 milj. EUR, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā sākotnēji valsts budžetā bija plānots iemaksāt. Savukārt ieņēmumi no elektroenerģijas pārvades, ko reglamentē apstiprinātais pārvades tarifs, 2020. gadā nav būtiski mainījušies un tie ir atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai kapitāla atdeves likmei", norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Draugiem Group" drukas produktu ražotājs "Printful" ieguvis 130 miljonu dolāru (106,6 miljonu eiro) investīcijas no privātā investīciju uzņēmuma "Bregal Sagemount", kļūstot par pirmo Latvijas "vienradzi" jeb jaunuzņēmumu, kas sniedzis vairāk nekā viena miljarda ASV dolāru tirgus vērtību, vēstī "Wall Street Journal".

"Bregal Sagemount" investīcijas veicis, neiegūstot kontroles tiesības pār uzņēmumu.

"Astoņu darbības gadu laikā no maza jaunuzņēmuma esam izauguši par lielāko latviešu kapitāla uzņēmumu ASV. Tas viss pateicoties pašu spēkiem un neatlaidīgam komandas darbam, ko vada Latvijas jaunā uzņēmēju paaudze," aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors un līdzdibinātājs Dāvis Siksnāns.

Viņš uzsvēra, ka nākamajā izaugsmes posmā vērtību pievienos globālu ekspertu un industrijas līderu iesaiste. "Šī investīcija kalpos kā apliecinājums, ka investors atzinis mūs par industrijas līderi. Tas arī pierāda, ka darbojamies nozarē, kurā ir ievērojams potenciāls augt, attīstīties un nostiprināt mūsu līderpozīcijas," teica Siksnāns, piebilstot, ka investīcījas tiks ieguldītas galvenokārt jaunu profesionāļu piesaistē, kā arī ražošanas procesu un mārketinga aktivitāšu attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

TWINO Investments vadīs Anastasija Oļeiņika

Db.lv, 19.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anastasija Oļeiņika, kas veiksmīgi vada TWINO grupas uzņēmumus jau kopš 2019. gada, pārņems ‘TWINO Investments’ vadību no Roberta Lasovska, kurš TWINO investīciju platformu vadīja pēdējos 5 gadus.

R.Lasovskis turpinās darbu uzņēmuma konsultatīvajā padomē, kur turpinās uzņēmumu atbalstīt ar savu pieredzi un stratēģiskām konsultācijām.

Izmaiņas vadības struktūrā ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas un tiek realizētas deviņus mēnešus pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības licences saņemšanas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK). Saņemtā licence ļauj paplašināt TWINO darbību Eiropas Ekonomiskajā zonā un piedāvā ieguldītājiem jaunas iespējas, vienlaicīgi paredzot lielāku pārskatāmību un prioritizējot ieguldītāju aizsardzību.

A.Oļeiņikas pieredze un padziļinātās zināšanas, kas iegūtas, nodrošinot TWINO grupas uzņēmumu stratēģisko vadību, būs īpaši nozīmīgas ‘TWINO Investments’ ieguldījumu pakalpojumu stratēģijas virzīšanā un īstenojot pāreju uz jauno darbības modeli. A.Oļeiņika, kura pēdējo piecu gadu laikā ir ieņēmusi vairākus vadošos amatus TWINO, un šobrīd pilda grupas izpilddirektores amata pienākumus, oficiāli pārņems ‘TWINO Investments’ izpilddirektores funkcijas šī gada maija beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

PA nodibina meitas sabiedrību no Reverta pārņemamo prasījumu un aktīvu pārvaldīšanai

Žanete Hāka, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātais «Parex banka» restrukturizācijas plāns paredz, ka akciju sabiedrības «Reverta» darbība tiek izbeigta 2017. gada beigās.

Lai nodrošinātu «Reverta» uzsākto tiesvedību turpināšanu un atlikušo aktīvu izstrādi, VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) ir nodibinājusi meitas sabiedrību SIA «REAP» (REAP). Šādu risinājumu iepriekš atbalstīja Ministru kabinets (MK). Pēc tiesvedību procesu pabeigšanas jaunizveidotā kapitālsabiedrība darbību izbeigs, informē PA.

Atbilstoši restrukturizācijas plānam š.g. 29. maijā «Reverta» kārtējā akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums par «Reverta» likvidācijas uzsākšanu 2017. gada 1. jūlijā. Izvērtējot likvidācijas gaitu, «Reverta» iepriekš ir norādījusi, ka noteiktajā termiņā nav iespējams pabeigt tiesvedību procesus, kā arī atsevišķu aktīvu izstrādi, kuru pārdošanu ierobežo tiesvedību procesi Latvijā un ārpus Latvijas. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, «Reverta» pilnīga likvidācija notiks pēc vairāku administratīvu jautājumu atrisināšanas, savukārt uzņēmuma faktiskā darbība noslēgsies plānotajā termiņā – 2017. gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis šogad plāno kosmētikas ražošanas uzņēmumā "H.A. Brieger" papildus ieguldīt aptuveni desmit miljonus eiro, sacīja Osinovskis.

Jautāts, kāpēc vispār izlēmis iegādāties maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" aktīvus, Osinovskis norādīja, ka šim zīmolam ir 170 gadus sena vēsture un tas ir plaši pazīstams zīmols.

"Kad parādījās iespēja šos aktīvus iegādāties, es to uztvēru kā reālu izaicinājumu un iespēju. Nauda kā galvenais motivācijas avots man jau ir pagātnē, tagad man svarīgi ir paveikt ko tādu, ar ko pats varu lepoties. Un šī ir izcila iespēja," sacīja Osinovskis.

Dzintars kļūst par H.A. Brieger 

“Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds...

Viņš stāstīja, ka vēlas no "H.A. Brieger" izveidot pasaulē zināmu zīmolu un konkurēt, piemēram, ar "Loreal". "Gribētu, lai Eiropā "Dzintars" vai "H.A. Brieger" būtu numur viens. Tādā veidā es gribu padarīt zināmu arī Latviju. Uz iepakojumiem, kuri martā jau parādīsies veikalos, būs Latvijas karogs, un es gribu eksportēt šo produkciju ar Latvijas karogu uz ASV, uz Ķīnu un citiem tirgiem. Tas ir augstākais mērķis, ko īstenos "H.A. Brieger" komanda. Es kā akcionārs, protams, operatīvajā darbībā neiesaistos, akcionāra uzdevums ir nodrošināt resursus," teica Osinovskis.

Viņš informēja, ka pašlaik uzņēmumā jau ir ieguldīti vairāk nekā seši miljoni eiro, bet šogad plānots ieguldīt jau vairāk nekā desmit miljonu eiro investīcijās. Tas būs gan no Osinovska paša līdzekļiem, gan "Luminor" kredīts.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

Jautāts, vai joprojām notiekošā tiesāšanās starp "Dzintara" maksātnespējas administratoru un uzņēmuma iepriekšējo vadītāju Ilju Gerčikovu par preču zīmēm, kuras Gerčikovs pārreģistrēja uz sevi, var ietekmēt plānus, Osinovskis sacīja, ka no administratora iegādājies visas preču zīmes.

"Es zinu, ka ar Gerčikovu notiek tiesāšanās, bet mēs tajā neiedziļināmies, jo mēs neesam neviena no pusēm šajā konfliktā. Mēs esam iegādājušies visus "Dzintara" aktīvus, tostarp visas preču zīmes," uzsvēra Osinovskis.

Viņš skaidroja, ka "Dzintara" produkcija ir kopumā ap 1200 nosaukumu. "H.A. Brieger" sāks ar kādiem 150 zīmola "Dzintars" produktiem un pēc tam apjomu paredzēts pakāpeniski kāpināt. Pēc tam tiks veidots jauns zīmols "H.A. Brieger", kas būs luksusa līmeņa zīmols.

""Premium līmeņa zīmola ražošanai nevajag lielas platības, taču masu produktu ražošanai gan ir vajadzīgas lielas platības. Tādēļ pašlaik mēs patlaban neizmantotās "Dzintara" telpas iznomāsim, bet ar laiku ražošanu paplašināsim. Telpas pārdot nav plānots," sacīja Osinovskis.

Jautāts, kādi būs pirmie tirgi, Osinovskis sacīja, ka pirmais tirgus būs Baltijas valstis un martā "Dzintara" produkti jau būs visās trīs valstīs.

"Pēc tam ar "Dzintars" zīmolu pirmām kārtām iesim uz tām valstīm, kur to pazīst. Tas gluži vienkārši ir vieglāk - tā nav nekāda augstākā matemātika. Paralēli apgūsim arī jaunus tirgus, kas, protams, būs grūtāk," sacīja Osinovskis.

Jautāts, vai jaunajā uzņēmumā strādā arī iepriekšējā "Dzintara" darbinieki, Osinovskis sacīja, ka aptuveni puse ir vecā komanda un aptuveni puse ir jauna.

"Pie mums ir atnākuši speciālisti no "Stenders", no "Grindeks" un citiem ražojošiem uzņēmumiem. Viņi pat ir atnākuši uz zemāku algu, jo viņus interesē šis izaicinājums, interesants darbs. Cilvēks dzīvo vienu reizi un šajā dzīvē viņš grib paveikt kaut ko interesantu," piebilda Osinovskis.

Savukārt uz jautājumu, vai tiks turpināta iepriekšējā "Dzintara" politika - plašs firmas veikalu tīkls, Osinovskis atbildēja, ka viena no fundamentālajām iepriekšējās uzņēmuma vadības kļūdām bija tā, ka pasaule manījās, bet "Dzintars" šīm pārmaiņām nepaspēja līdzi. "Nē, mēs neveidosim firmas veikalus. Mēs pārdosim produkciju internetā un sadarbosimies ar tirdzniecības tīkliem," piebilda Osinovskis.

Jau iepriekš ziņots, ka "H.A. Brieger" kā pirmos ražos "Dzintars" vēsturiskos produktus, pakāpeniski veidojot un piedāvājot klientiem arvien jaunus produktus. Paredzams, ka martā patērētāji varēs iegādāties "Dzintars" ķermeņa kopšanas līdzekļus - lūpu balzamus, dušas želeju, ķermeņa un roku krēmu, kā arī šķidrās ziepes.

Kosmētikas ražotāja "H.A. Brieger" (iepriekš - "Dzintars Production") lielākais akcionārs ir Igaunijas industriālās ražošanas uzņēmums "Skinest Group", kas strādā desmit valstīs, nodarbinot vairāk nekā 1400 cilvēkus.

Kompānija "Dzintars Production" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments". Kopš 8.janvāra kompānijas nosaukums ir "H.A. Brieger". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro.

"H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir Udalova.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2019.gada 12.novembrī pasludināja "Dzintaru" par maksātnespējīgu.

Savukārt 2020.gada 14.septembrī Igaunijas "Skinest Group" noslēdza līgumu par maksātnespējīgā "Dzintara" aktīvu iegādi. "Dzintara" aktīvus par 5,5 miljoniem eiro iegādājās "Skinest Group" uzņēmums SIA "Ritrem".

Kompānija "Ritrem" reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Skinest Group", bet patiesais labuma guvējs ir Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori tirgus atjaunošanās iespējas 2021. gadā lielākoties vērtē optimistiski. Gada otrā pusē rosība ieguldījumu tirgū pieaugs par 50%, un, ņemot vērā vakcīnas izveidi un valdības tiekšanos veicināt ekonomisko izaugsmi, investori līdzekļus ieguldīs galvenokārt nekustamajos īpašumos.

Tā secināts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" ("Colliers") jaunākajā "Global Capital Markets 2021 Investor Outlook" pētījumā.

Colliers eksperti uzskata, ka iespējas būs gan tiem, kuri vēlēsies veikt ieguldījumus piesardzīgi, gan tiem, kuri vēlas izmantot situāciju, lai iegūtu divkāršu peļņu. "Balstoties uz Colliers veikto pētījumu un analīzi, jāsecina, ka stratēģiskie plāni nekustamā īpašuma nozarē nemainīsies. Tā kā visā pasaulē tiek piesaistīts milzīgs kapitāla apjoms un ir pieaugusi vajadzība pēc nekustamajiem aktīviem, starptautiskie investori aktīvi vēlas izmantot globālo kapitāla trūkumu un gada laikā atrast veidus, kā gūt no tā labumu,” sacīja Angela Koļesņikova Colliers Baltics Investīciju departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Rīgas iedzīvotāju lūgumiem, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir veicis izmaiņas kravas vilcienu kustību grafikos, lai uzlabotu autotransporta plūsmu vairākās dzelzceļa šķērsošanas vietās Rīgā - Ezera ielas, Tilta ielas un Brasas pārbrauktuvēs.

Ezera ielas pārbrauktuvi ikdienā šķērso tikai kravas vilcieni, savukārt Tilta ielas pārbrauktuve un, pēc Rīgas domes projekta jaunizveidotā Brasas pārbrauktuve autovadītājiem var būt slēgta gan kravas vilcienu kustības, gan pasažieru vilcienu satiksmes dēļ.

Pēc izmaiņām VAS "Latvijas dzelzceļš" kravas vilcienu grafikā, kuras stāsies spēkā jau 12.decembrī, Ezera ielas pārbrauktuve bez pārtraukumiem būs atvērta visintensīvākās satiksmes periodos - darba dienās no plkst. 7:00-9:00 un no plkst. 17:30-19:30. LDz veiktās izmaiņas iepriekš minētajos intensīvākajos autosatiksmes periodos no rīta un vakarā no kravas vilcienu kustības atslogos arī Tilta ielas pārbrauktuvi un jaunizveidoto dzelzceļa pagaidu šķērsošanas vietu pie Brasas pārvada, tādējādi visiem autovadītājiem, kuriem no rītiem un vakaros ir jāšķērso šīs pārbrauktuves, pie slēgtas pārbrauktuves būs jāgaida būtiski īsāks laiks - tikai pasažieru vilcienu kustības laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Eiropas Parlamentā (EP) Briselē jaunizveidotā komiteja TAX3* organizēja publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā».

Uzklausīšanas sanāksmes ierakstu iespējams apskatīt zemāk.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

1. ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

2. Pilatus Bank. Maltas gadījums.

3. Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

Par TAX3: EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eiropas Parlamentā notiks publiska uzklausīšana par ABLV gadījumu

Dienas Bizness, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 26. aprīlī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē, jaunizveidotā komiteja TAX3* organizē publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā». Tā notiks no pulksten 10:00 līdz 13:30 (Latvijas laiks), un to varēs vērot arī tiešraidē, informē EP.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

  • ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

  • Pilatus Bank. Maltas gadījums.

  • Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperte: LMT un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija

LETA, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2015. gada juridiskās personas kavētos nodokļu maksājumus likts atlīdzināt tikai 10 valdes locekļiem

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Dati būtībā pierāda to, ka 2014. gadā ieviestie nosacījumi – to kopums – nav atbilstošs, lai varētu vērst uzņēmumu nesamaksāto nodokļu parādu piedziņu pret šo kompāniju valdes locekļiem. «Smieklīgi mazs cipars, un domāju, ka šo cilvēku vārdi arī nevienam neko neizteiks,» tā situāciju vērē a/s Brīvais vilnis līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņaprāt, tas ir skaudrs apliecinājums atšķirībai starp vārdiem un darbiem. «Ir pazaudēti ne tikai gadi, ir neiekasēti nodokļi valsts budžetā,» tā A. Babris. Viņaprāt, vēl viena svarīga ninanse ir ne tikai likuma dotās tiesības no valdes locekļa piedzīt valstij nesamaksāto nodokļu parādu, bet arī mantas esamība šiem valdes locekļiem, lai šādus parādus varētu reāli iekasēt, citādi šī norma ir vairāk deklaratīva, nevis reāli strādājoša, jo no tā, kuram nekā nav, arī neko piedzīt nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinājusi konfiscēt krievu aktīvus, kas iesaldēti, reaģējot uz Maskavas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, lai tādējādi kompensētu Kijivai Krievijas nodarītos zaudējumus.

Eiropas Savienības (ES), ASV un citu rietumvalstu amatpersonas jau mēnešiem diskutē par juridiskajām iespējām konfiscēt iesaldētos Krievijas valsts un privātpersonu aktīvus.

Problēmas rada apstāklis, ka vairumā ES dalībvalstu iesaldēto aktīvu konfiskācija iespējama vienīgi notiesājoša sprieduma gadījumā krimināllietā. Daudzu "melnajā sarakstā" iekļauto Krievijas pilsoņu aktīvus konfiscēt vai pat iesaldēt ir grūti, jo tie reģistrēti kā ģimenes locekļu vai piesegpersonu īpašumi.

"Mēs esam bloķējuši 300 miljardus eiro Krievijas Centrālās bankas rezervēs un esam iesaldējuši 19 miljardus eiro krievu oligarhu naudas," teikts EK prezidentes Urzulas fon der Leienas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas autoražotājs "Renault" pārdevis savus Krievijas aktīvus Krievijas valdībai, pirmdien paziņojušas abas puses.

"Renault" piederēja 68% Krievijas autobūves uzņēmuma "AvtoVAZ" akciju, taču uz Francijas uzņēmumu tika izdarīts aizvien lielāks spiediens aiziet no Krievijas pēc tās īstenotā uzbrukuma Ukrainai.

"Parakstīta vienošanās nodot "Renault Group" Krievijas aktīvus Krievijas Federācijai," norāda Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija.

Vienošanās paredz, ka "Renault" saglabās iespēju uz sešiem gadiem atpirkt "AvtoVAZ" akcijas. Tāpat šī vienošanās ietver arī "Renault" ražotni Maskavā.

Šī darījuma finanšu informācija netiek atklāta, taču Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs aprīlī sacīja, ka "Renault" plāno savus Krievijas aktīvus pārdot par vienu simbolisku rubli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveice pieņēmusi tādas pašas sankcijas pret Krieviju, kādas tai saistībā ar iebrukumu Ukrainā noteikusi Eiropas Savienība (ES).

Sankcijas pirmdien pieņēma Federālā padome Bernē.

Lai gan ierasti neitrālajai Šveices tāda rīcība ir neraksturīga, šoreiz to nevar saukt par negaidītu.

Šveices prezidents Ignacijo Kasiss svētdien sacīja, ka valdība apsver iesaldēt Krievijas aktīvus Šveicē, tādā veidā reaģējot Krievijas sākto karu Ukrainā.

Šveice pagājušajā ceturtdienā pievienojās Eiropas Savienības noteiktajam vīzu aizliegumam Krievijas privātām un juridiskām personām, tomēr atteicās iesaldēt Šveices bankās esošos šo personu aktīvus. Šveice uzstāja, ka pietiekami būs, ja tās bankas vairs nepieņems jaunus aktīvus no sankcijām pakļautajām personām.

2020.gadā Krievijas pilsoņiem Šveicē bija gandrīz 10,4 miljardu Šveices franku (aptuveni desmit miljardu eiro), liecina Šveices Nacionālās bankas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra otrā puse pasaules finanšu tirgos vēsturē ieies ar to, ka pirmo reizi leģendārā ASV akciju indeksa Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība uz brīdī pārsoļoja pāri apaļajai 30 tūkst. punktu atzīmei.

Nozīmīgu psiholoģisko barjeru pārsniegšana parasti nozīmē lērumu jaunus skaļus ziņu virsrakstus, kas var raisīt pat vēl papildu interesi un naudas plūdināšanu vērtspapīru virzienā. Investoru spekulācijas uz vakcīnu fona par drīzāku atgriešanos pie “normālā”, šķiet, iet uz urā.

Kopš tā saucamajiem Helovīniem minētā ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu akciju indikatora vērtība palēkusies par 13%, kas ir visa gada cienīgs sniegums. Atsevišķu kompāniju vērtību pieaugums uz pandēmijas fona ir gluži vai kosmisks. Piemēram, Tesla akcijas cena šogad palielinājusies par 550%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunija pirmā ES risinās jautājumu par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu

LETA--BNS, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija pirmā Eiropas Savienībā (ES) izstrādās tiesisko ietvaru iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai Ukrainas atbalstam, vēsta laikraksts "Postimees".

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Eiropas Savienība ir iesaldējusi tās īpašumā esošos Kremļa aktīvus 17 miljardu eiro vērtībā, un sankciju dēļ ir iesaldētas arī Krievijas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves 300 miljardu eiro vērtībā. Igaunijā iesaldēti Krievijas aktīvi vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā.

"Eiropas valstis ir uzdevušas Eiropas Komisijai izdomāt juridisku shēmu, kas palīdzētu izmantot iesaldētos aktīvus, lai palīdzētu Ukrainai un tās atjaunošanai. Taču vienprātība šajā jautājumā vēl nav panākta," norādīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Ministrs paziņoja, ka valdība ir apspriedusi šo jautājumu un nolēmusi, ka paralēli sāks šādas juridiskās struktūras veidošanu, kas dotu iespēju izmantot iesaldētos līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK atļauj veikt Nordea Bank AB Latvijas filiāles pāreju AS DNB Banka īpašumā

Žanete Hāka, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība (ES) iesaldējusi Krievijas aktīvus 13,8 miljardu eiro vērtībā, otrdien atklāja ES tieslietu komisārs Didjē Reinderss.

"Līdz šim mēs esam iesaldējuši 13,8 miljardus eiro, kas nāk no oligarhiem un citām struktūrām," žurnālistiem Prāgā paziņoja Reinderss, piebilstot, ka tā ir diezgan liela summa.

Taču viņš norādīja, ka ļoti lielu daļu no šīs summas - vairāk nekā 12 miljardus eiro - iesaldējušas piecas dalībvalstis, kuras viņš atteicās atklāt.

Reinderss pauda cerību, ka arī pārējās ES valstis drīzumā aktīvāk ķersies pie Krievijas aktīvu iesaldēšanas.

Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners sacīja, ka Vācija līdz jūnija vidum bija iesaldējusi Krievijas aktīvus 4,48 miljardu eiro vērtībā.

Darba grupa Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu jautājumos (REPO) jūnija beigās paziņoja, ka tās dalībvalstis, tai skaitā vairākas ES valstis, ir nobloķējušas Krievijas oligarhu un amatpersonu aktīvus par kopumā 30 miljardiem ASV dolāru, kā arī 300 miljardus dolāru, kas pieder Krievijas centrālajai bankai.

Komentāri

Pievienot komentāru