Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un salīdzināms ar RNP faktiskajiem izdevumiem, kā arī maksā tiek iekļauti ar māju pārvaldīšanu nesaistīti izdevumi. Par to liecinot revīzijā RNP konstatētais.

Valsts kontrole (VK) aicina dzīvokļu īpašniekus izmantot normatīvajos aktos noteiktās tiesības regulāri izvērtēt RNP sagatavotos mājas apsaimniekošanai faktiski izlietoto līdzekļu pārskatus, salīdzināt ar faktiski veiktajiem darbiem un pieprasīt atmaksāt nepamatoti iekļautos izdevumus. VK norāda, ka, pastāvot tādai darba organizācijai, kāda tā pašlaik ir izveidota RNP, iedzīvotājiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva savu interešu aizstāvībai, jo RNP to nenodrošina.

RNP gan izplatījis paziņojumu, ka noraida Valsts kontroles izplatīto informāciju. VK revīzijas secinājumi esot veikti, pamatojoties uz izlasi, kuras ietvaros, piemēram, zaļās zonas platību precizējumi vērtēti 9 dzīvojamās mājās, kārtējo remontdarbu un tehniskās apkopes izdevumi 3 mājās, 10 sētnieku darbs 5 dzīvojamās mājās, analizēti 52 darba norīkojumi. Tādējādi esot saprotams, ka VK izvēlētās metodes, revidējamais izlases apjoms un revīzijai atvēlētais laiks nav bijuši pietiekami un atbilstoši, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus, kas būtu attiecināmi uz uzņēmuma darbību kopumā.

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus informēja VK.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, informē Valsts kontrole (VK).

Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam «BIOR» budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secinājusi VK.

«Aicinām Zemkopības ministriju revīzijas secinājumus izmantot kā instrumentu, lai panāktu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti, piešķirti un izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām. «BIOR» ir tikai viens, bet ļoti uzskatāms piemērs, kā varētu mazināt valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, regulāri izvērtējot faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru un tik arī no valsts maciņa saņemot. Arī Finanšu ministrijai šis varētu kalpot par piemēru tam, ka budžeta līdzekļus var iegūt ne tikai meklējot papildu ieņēmumu iespējas, bet arī rūpīgi pārskatot jau piešķirto līdzekļu izlietošanu,» revīzijas secinājumus skaidro Ilonda Stepanova, Valsts kontroles padomes locekle.

Valsts ir pārmaksājusi par Covid-19 testēšanas pakalpojumiem krīzes sākumposmā, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti norādīja, ka saistībā ar Covid-19 neprognozējamo izplatību Latvijā jau kopš pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020.gada 12.martā atbildīgajām institūcijām bija jārīkojas nekavējoties, lai vīrusu identificētu un pēc iespējas ātrāk to ierobežotu. Šai nolūkā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) bija jāslēdz līgumi ar laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem jeb laboratorijām, aprēķinot tarifus par veiktajiem izmeklējumiem Covid-19 identificēšanā.

Veicot pārbaudi par to, kā 2020.gadā izlietoti 28,2 miljoni eiro, kas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti šiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, Valsts kontrole secināja, ka finansējums izlietots atbilstoši mērķim. Tomēr revidenti atzīst, ka katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pārmaksājusi.

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vājās vietas – akači – ir identificēti, tāpēc ir nepieciešamas korekcijas gan pašā likumā, gan arī tā normu piemērošanas noteikumos

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle un zvērinātu revidentu SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņa norāda, ka tikai šogad daudziem uzņēmējiem kā zvīņas no acīm nokritušas atklāsmes par jaunā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) niansēm, vienlaikus izkristalizējot tās normas, kuras ir jāmaina un jāprecizē.

Ko rāda 2018. gada pārskati attiecībā uz jauno uzņēmumu ienākuma nodokli?

Izstrādājot šo UIN reformu, līdz galam netika padomāts, kā tā ietekmēs daudzas lietas. Reformas karstumā vienkārši tika paņemta Igaunijas UIN sistēma bez nopietna izvērtējuma un perspektīvās ietekmes analīzes. Būtībā 2018. gada pārskati parāda tās problēmas jaunajā UIN likumā, par kurām brīdināja nodokļu eksperti, revidenti, grāmatveži, bet likumdevēji šos brīdinājumus ignorēja. Diemžēl dzīve pierādīja, ka brīdinājumu izteicējiem ir taisnība. Tādējādi zvērināti revidenti šogad nodarbojas ar uzņēmēju izpratnes formēšanu par to, kā nodokļu reforma un jo īpaši jaunais UIN ietekmē uzņēmuma naudas plūsmu. Lai arī zvērināti revidenti ar nodokļu izmaiņām saskaras jau 25 gadus atjaunotajā Latvijā un 80 gadus, kopš šāda institūcija tika ieviesta, tomēr tik vērienīga un strauja, kāda bija UIN reforma, nav pieredzēta.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis – panākt, ka valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, vēl joprojām nav sasniegts, secinājuši Valsts kontroles revidenti Saimnieciskā gada pārskata revīzijā, kurā īpaša uzmanība pievērsa valsts budžeta izdevumu pozīcijai «Atalgojums».

Revidenti norādīja uz skaidri redzamām atšķirībām starp «turīgākām» un «mazāk turīgām» ministrijām. Piemēram, Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta atlīdzības izdevumi 2016. gadā uz vienu darbinieku vidēji bija 29 970 eiro, Finanšu ministrijas centrālā aprāta – 28 541 eiro, savukārt Tieslietu ministrijas – 19 749 eiro un Izglītības un zinātnes ministrijas - 19 314 eiro. Tāpat Valsts kontrole konstatējusi, ka no visiem izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem 73% mēnešalga tiek noteikta 90 – 100 % apmērā no maksimāli pieļaujamās.

Savukārt atalgojuma mainīgās daļas - piemaksu, prēmiju, naudas balvu, pabalstu - īpatsvars kopējā atalgojumā lielākajā daļā no izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem ir no 31% līdz 50%. Analizējot datus, redzamas būtiskas atšķirības ministrijās atalgojuma mainīgās daļas apjomā uz vienu darbinieku gadā. Piemēram, piemaksas par aizvietošanu vienam darbiniekam gadā ir no 451 eiro Ārlietu ministrijā līdz 1734 eiro Veselības ministrijā. Piemaksas par darbu ārpus darba laika un citas speciālās piemaksas - no 0 eiro VARAM līdz 3136 eiro Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt atvaļinājuma pabalsti - no 0 eiro Satiksmes ministrijā līdz 705 eiro Finanšu ministrijā.

Ieguldījumi oficiālās elektroniskās adreses (eAdrese) izveidē var izrādīties nelietderīgi, revīzijā "Vai valstī tiek nodrošināta efektīva oficiālās elektroniskās adreses lietošana saziņā ar personām?" secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti norāda, ka eAdreses izveidē tika ieguldīti aptuveni 6,94 miljoni eiro, risinājums ir izstrādāts, tomēr tā ieviešana ir ieilgusi.

"Lai arī saziņas apjoms eAdresē pakāpeniski pieaug, sasniedzot vidēji 800 000 nosūtīto ziņojumu gadā no kopumā iestādēs nosūtītajiem 3,6 miljoniem dokumentu, revidentiem nākas atzīt, ka progress joprojām ir salīdzinoši mazs. Gandrīz puse iestāžu nelieto eAdresi ikdienas saziņā un nav nosūtījušas nevienu ziņojumu," norādīts revīzijā.

Līdz obligātai e-adresei vēl trīs gadi  

Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu...

Valsts kontroles ieskatā, bez skaidri redzamām eAdreses priekšrocībām un ieguvumiem arī privātpersonas nesteidz uzsākt tās lietošanu, jo ir pieejami citi, ierastāki elektroniskās saziņas kanāli un eAdrese ir tikai viens no tiem. "Līdz ar to privātpersonu saziņa ar valsti eAdresē veido vien 10% nosūtīto ziņojumu, bet pārējo apjomu - savstarpējā iestāžu saziņa, turklāt pusi no visas sarakstes veido tikai desmit iestādes," secina revidenti.

Valsts kontrolē brīdināja, ka gadījumā, ja saglabāsies tendence, ka privātpersonas faktiski nelieto eAdresi, bet to galvenokārt lieto tikai iestādes savstarpējā saziņā, ieguldījumi eAdreses izveidē var izrādīties nelietderīgi, jo iestādēs jau pirms eAdreses bija izveidota cita dokumentu aprites vide. Privātpersonas eAdresi var izveidot bez maksas portālā "Latvija.lv".

Tāpat revīzijā teikts, ka no 2023.gada uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, politiskajām partijām un citām privātām juridiskajām personām eAdrese būs obligāts saziņas kanāls ar valsti, taču iedzīvotājiem tās lietošana paliks brīvprātīga.

"Jau šobrīd, par trijiem gadiem atliekot obligāto eAdreses lietošanu juridiskajām personām un nespējot vienoties par eAdreses obligāto lietotāju loka paplašināšanu ar jaunām grupām, dokumentu aprite katru gadu valstij izmaksā arvien dārgāk. Saskaņā ar Valsts kontroles revidentu aplēsi negūto ietaupījumu apmērs var sasniegt pat 5,32 miljonus eiro gadā. eAdreses izveidē ieguldīti aptuveni 6,94 miljoni eiro," pauda revidenti.

Valsts kontrole iesaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts reģionālās attīstības aģentūrai piedāvāt skaidru vīziju turpmākai eAdreses attīstībai un izmantošanai.

"Šobrīd eAdrese nav integrēta konkrētos procesos, bet normatīvie akti tikai vispārīgi paredz, ka eAdrese kļūst par primāru saziņas kanālu pēc tam, kad privātpersona to ir aktivizējusi. Lai panāktu plašāku eAdreses lietošanu, jānovērš arī atsevišķi eAdreses risinājuma darbības trūkumi ērtākai lietošanai: jāpilnveido eAdrešu katalogs, jānovērš trūkumi ziņojumu garantētā piegādē un izgūšanas termiņos, jāsalāgo piekļuves risinājumi dažādām lietotāju grupām," norāda revidenti.

eAdreses izveidošanas mērķis ir nodrošināt vienotu vidi drošai, garantētai un ērtai elektroniskajai saziņai starp iestādēm un privātpersonām. Valsts kontrole uzsver, ka eAdreses ieviešanā ir nozīmīga arī iestāžu iesaiste un starpnozaru risinājumi.

"eAdreses risinājuma izveide un izmantošanas datums pats par sevi nevar nodrošināt plašu eAdreses lietošanu, samazināt papīra dokumentu aprites un dažādu elektroniskās saziņas kanālu uzturēšanas izmaksas, padarot valsts pārvaldi ērtāku un pieejamāku iedzīvotājiem. Pozitīvi vērtējams, ka eAdreses izveidē izmantoti dažādi koplietošanas risinājumi un resursu atkalizmantošana, kā arī veicināta sadarbība starp valsts IKT kompetenču centriem, nodrošinot eAdreses darbību," atzinusi Valsts kontrole.

Veselības ministrija (VM) pirms deviņiem gadiem uzsāka projekta E-veselība Latvijā īstenošanu, kura mērķis bija padarīt pacientu un mediķu dzīvi vienkāršāku, ērtāku, lētāku. Taču šodien jāsecina, ka deviņu gadu laikā projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens e-veselības pakalpojums lietotājiem joprojām nav pieejams, norāda Valsts kontrole, kas veikusi lietderības revīziju par informācijas sistēmām veselības aprūpē.

Revīzijas rezultāti liecina, ka galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, kā arī atbildīgo amatpersonu kontroles un tātad - intereses trūkums.

Projekts tika uzsākts, neizpētot veselības aprūpes tā brīža situāciju kopumā. Rezultātā VM 2007.gadā sagatavotais e-veselības sistēmas ieviešanas plāns bija vājš palīgs projekta īstenotājiem. Jāuzsver arī, ka šis plāns tika izstrādāts bez nozares profesionāļu – ārstu, farmaceitu, informācijas tehnoloģiju speciālistu iesaistīšanās. Rezultātā ne projekta uzraugam – VM, ne projekta īstenotājam - Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nebija skaidrs, kāda būs e-veselības sistēma Latvijā un kas darāms, lai to ieviestu dzīvē.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Kopš 2005.gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kas izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr šis mērķis ne tuvu nav sasniegts, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK atzīst, ka Latvijā ārstu skaits atbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajam ārstu blīvumam uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā, tomēr realitāte liecinot, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.

Revīzijā secināts, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Veselības ministrijas (VM) izvirzītais mērķis - veselības aprūpes sistēmu nodrošināt ar cilvēkresursiem pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā - nav sasniegts. Arī šobrīd esot aktuālas tolaik identificētās problēmas - nepietiekams māsu skaits, ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma līmenis, neefektīva paaudžu nomaiņa.

Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā «Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumība un lietderība» VK galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem - «Rīgas Tūrisma Attīstības birojs» (RTAB) un «Riga.lv».

Revidenti secinājuši, ka pašvaldības biedrības bez jebkāda pamatojuma saņēmušas dāsnas budžeta dotācijas, lai naudu izlietotu apšaubāmās ziedošanas shēmās, neizprotamās darbībās ar preču zīmēm, kā arī algās, iespējams, fiktīvi nodarbinātām personām. Tāpat revidentiem neesot skaidri biedrību finansējuma piešķiršanas principi dažādu projektu īstenošanai.

Revīzijā kopumā esot konstatēti būtiski trūkumi biedrībām un nodibinājumiem sniegtā finansējuma plānošanas, piešķiršanas un uzraudzības procesos, un tas liekot secināt, ka Rīgas pilsētas pašvaldība triju gadu laikā nesaimnieciski iztērējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas.

Valsts kontroles audita laikā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekus nepameta sajūta, ka VK pārstāvji birojā ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu, kuru diez vai būs iespējams mainīt, atbildot uz VK revīzijas secinājumiem, savā paziņojumā presei norāda RTAB.

«Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti, diemžēl, tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir RTAB vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā, tā ir konceptuāla kļūda. RTAB vienmēr vēlās saglabāt konstruktivitāti sadarbībā ar VK, bet vienlaikus mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta,» teikts biroja paziņojumā.

RTAB norāda, ka pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās un Rīga neesot unikāla savā izvēlē šādu biroju izveidot. «VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bija pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl, pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009.gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols »Live Riga«, tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009.gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018.gadā 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro,» uzsver RTAB.

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Valsts kontrole (VK) veikusi revīziju Valsts ieņēmumu dienestā (VID), vērtējot trīs VID darbības aspektus: iekšējo reorganizāciju efektivitāti, stratēģisko pārvaldību un cilvēkresursu pārvaldību. Pārbaudes rezultātā VK secinājusi, ka VID darbība neliecina par nopietnu un secīgu pieeju nozares politikas plānošanai un nemotivē VID sasniegt politikas mērķus, teikts VK paziņojumā presei.

Revidenti ir konstatējuši, ka VID stratēģija 2011.-2013. gadam netika izmantota kā rīks iestādes darbības uzlabošanai, un nav pamata VID apgalvojumam, ka 2011.-2013. gadam izvirzītie mērķi tika sasniegti. Šajā laika posmā nebija skaidri ne iestādes mērķi, ne sasniedzamie rezultāti. Šādos apstākļos, turklāt neveicot esošās situācijas rūpīgu analīzi, jēgpilna iekšējā reorganizācija praktiski nebija iespējama. Šajā periodā veiktās reorganizācijas kļuva par «apburto loku», un reorganizāciju rezultāti un izmaiņas VID darbības rādītājos neliecināja par to, ka to ieguvums būtu lielāks par ieguldītajiem resursiem un ka iestādes darbība būtu uzlabojusies.

Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.

Tā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

AS Valmieras stikla šķiedra valde vēlas nodrošinātu iespējami precīzu un atklātu informāciju akcionāriem, investoriem un citām ieinteresētajām pusēm un, ņemot vērā auditoriju aktīvi izrādīto interesi par 2019. gada 6. decembrī publicēto paziņojumu, valde sniegusi papildu skaidrojošu informāciju par revidentu atzinumu 2018. gada revidētajiem konsolidētajiem un atsevišķajiem finanšu pārskatiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka 2019. gada 6. decembrī publicētais gada pārskats ietver divus 2018. gada pārskatus – AS Valmieras stikla šķiedra atsevišķo un grupas konsolidēto gada pārskatu. Atsevišķais gada pārskats sniedz informāciju par AS Valmieras stikla šķiedra finansiālo stāvokli un rezultātiem.

Savukārt grupas (jeb koncerna) konsolidētais gada pārskats sniedz informāciju par visu Valmiera Glass grupā ietilpstošo uzņēmumu kopējo finansiālo stāvokli 2018. gada 31. decembrī un kopējiem 2018. gada rezultātiem.

Par katru no šiem pārskatiem ir sniegts atsevišķs revidentu ziņojums.

Revidenti ir atteikušies sniegt atzinumu tikai un vienīgi par grupas konsolidēto gada pārskatu, jo P-D Valmiera Glass USA Corp. (ASV) 2018. gada finanšu pārskati nav revidēti saistībā ar 2019. gada 17. jūnijā uzsākto ASV meitas sabiedrības tiesiskās aizsardzības procedūru (Chapter 11).

Eksportētāju atbalstam definētais kritērijs par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu nav bijis pietiekami pamatots, lai varētu pārliecināties par krīzes seku objektīvo ietekmi uz katra uzņēmuma saimniecisko darbību.

Tā revīzijā par Covid-19 finansējumu tūrisma nozarei, eksportējošajiem uzņēmumiem un daudzdzīvokļu ēku būvprojektiem secinājusi Valsts kontrole (VK).

Pārbaudot valsts piešķirtā atbalsta Covid-19 krīzes skartajiem eksportējošajiem uzņēmumiem izmaksu pamatotību, VK revīzijā secināja, ka 30,4 miljoni eiro, kas pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) lēmumiem kopumā izmaksāti 260 eksportējošajiem uzņēmumiem, ir ne tikai sekmējuši eksportētāju darbības apjoma saglabāšanu, bet pat veicinājuši tā paplašināšanu.

Vienlaikus VK nonākusi pie slēdziena, ka eksportētāju atbalstam definētais kritērijs par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu nav bijis pietiekami pamatots, lai varētu pārliecināties par krīzes seku objektīvo ietekmi uz katra uzņēmuma saimniecisko darbību.

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Jaunākais EY un Sanktgallenes Universitātes pētījums Family Business Index 2023 atklāj, ka indeksā iekļauto pasaules 500 lielāko ģimenes uzņēmumu pagājušajā gada ieņēmumi bija 8.02 triljoni ASV dolāru, kas ir par 10% vairāk kā gadu iepriekš.

Proti, indekss parāda, ka ģimenes uzņēmumi kopumā ir veiksmīgāki un aug straujāk par ekonomiku kopumā – pērn pasaules ekonomikas izaugsme bija 3.2% saskaņā ar OECD datiem.

Pasaules 500 lielākajos ģimenes uzņēmumos pērn strādāja 24.52 miljoni cilvēku un tie darbojās 47 dažādās jurisdikcijās. Lielāko ģimenes uzņēmumu īpatsvars pasaules ekonomikā ir tik liels, ka šie uzņēmumi kopā veidotu trešo lielāko ekonomiku pasaulē – pēc ASV un Ķīnas. Divas trešdaļas Indeksā iekļauto pasaules lielāko 500 uzņēmumu jeb 66% strādā vai nu plaša patēriņa preču ražošanā (37%) vai mašīnbūves un mobilitātes nozarēs (29%). Enerģētikā strādā 8% šo uzņēmumu, bet finanšu pakalpojumu nozarē – 6%.

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošā partnere Latvijā Armine Movsisjana. «Ļoti lepojamies ar savu ilggadējo pieredzi finanšu sektorā – esam revidenti vairākumam Latvijas banku un apdrošināšanas sabiedrību. Arī publiskajā sektorā ir pieprasījums pēc profesionālas ekspertīzes, jo īpaši tas novērojams sarežģītākās lietās ar starptautisku raksturu. Tāpēc kā konsultanti palīdzam arī mūsu valstij vairākos nozīmīgos finanšu darījumos,» stāsta A. Movsisjana.