Jaunākais izdevums

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.

Tā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

Kā atzīmē VK, šogad ieviestās starptautiskās prasības publiskā sektora grāmatvedības uzskaitē un gada pārskatu sagatavošanā atklājušas patieso ainu par Latvijas uzņemtajām nākotnes saistībām attiecībā uz pēcnodarbinātības labumiem, tai skaitā izdienas pensijām, kas veido lielāko daļu šo saistību.

Valsts kontrolē norādīja, ka gadu no gada būtiski palielinās izdienas pensijām nepieciešamais valsts budžeta līdzekļu apmērs. Ja 2011.gadā izdienas pensijām vajadzēja 45 miljonus eiro, tad 2020.gadā tie jau ir 77,5 miljoni eiro. Izdienas pensiju nākotnes saistības jau patlaban ir sasniegušas četrus miljardus eiro.

"Saistību aprēķiniem bija jābūt pabeigtiem jau 2020.gada pavasarī, sagatavojot ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību gada pārskatus, taču Valsts kases nepietiekamo darbību dēļ bija iestājies haoss. Iestādēm nebija skaidrības, kam un kā ir jāveic pēcnodarbinātības labumu aprēķini un kuru iestāžu pārskatos saistības ir jāuzrāda. Pēc Valsts kontroles neatlaidīgas prasības nodrošināt gada pārskata sagatavotājiem skaidrus un nepārprotamus norādījumus Valsts kase tikai 2020.gada janvārī uzsāka sarunas ar iestādēm," skaidroja revidenti.

Turklāt VK konstatējusi, ka Valsts kases sagatavotās vadlīnijas bija nepilnīgas un kļūdainas un tika precizētas tikai pēc Valsts kontroles aicinājuma iesaistīties finanšu ministram. Tādējādi, sagatavojot saimnieciskā gada pārskatu, tika papildus aprēķinātas saistības 1,4 miljardu eiro apmērā.

Tāpat Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka pašvaldībām jāiegulda papildu resursi, lai saņemtu informāciju no Valsts arhīva un varētu šīs saistības aprēķināt. Pēc administratīvi teritoriālās reformas būtu svarīgi nodrošināt nepieciešamās informācijas pieejamību bez maksas.

Jau ziņots, ka pēc šā gada maijā publicētās Valsts kontroles revīzijas par izdienas pensiju sistēmu Latvijā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pavēstīja, ka izdienas pensiju sistēmā ir nepilnības, un tā ir jāpārskata.

Komentējot Valsts kontroles secināto, Kariņš atzina, ka izdienas pensiju sistēma būtu jāpārskata, bet konkrēti priekšlikumi, viņaprāt, būtu jāizstrādā Labklājības ministrijai. "Izdienas pensiju sistēmā ir diezgan redzamas nepilnības, kas laika gaitā vairāk spiedīs uz valsts budžetu," pauda premjers.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP), kura savulaik ieņēma labklājības ministres amatu, piebilda, ka izdienas pensiju sistēma ir "karsts kartupelis, un šo jautājumu gadu desmitiem nav izdevies izkustināt". Viņķeles ieskatā, koalīcijai būtu nepieciešams lemt arī par izdienas pensiju vecuma slieksni, jo valsts ir lēmusi par vispārējā pensionēšanās vecuma pakāpeniski palielināšanu.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš arī savulaik ieņēma labklājības ministra amatu, norādīja, ka izdienas pensijas netiek maksātas no sociālā budžeta, bet gan valsts budžeta. "Izdienas pensiju sistēma nav saistīta ar sociālo budžetu un sociālajām izmaksām, līdz ar to pensionāriem nav jāuztraucas par Valsts kontroles ziņojuma saturu un sociālā budžeta ilgtspēju," pauda Reirs.

Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska iepriekš pauda, ka visi esošie speciālie izdienas pensiju likumi par tiem atbildīgajiem resoriem būtu jāpārskata, nosakot samērīgu pārejas periodu un izvērtējot gan izdienas pensijas piešķiršanas, gan izmaksas nosacījumus.

LM atzīst, ka attiecībā uz izdienas pensiju piešķiršanas nosacījumiem būtu jāpārskata personu loks, kam tā tiek piešķirta, vienlaikus skatot nepieciešamību paaugstināt pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu.

LM uzskata, ka katrai ministrijai un institūcijai, kuras darbiniekiem šobrīd jau ir noteiktas vai plānots noteikt izdienas pensijas, būtu nepieciešams pārvērtēt ātrākas pensionēšanās patieso nepieciešamību, izvērtējot savu līdzdalību darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā vecuma pensija ir 365 eiro mēnesī jeb 44% no vidējās neto algas valstī, ceturtdien "Luminor Bank" diskusijā par pensiju sistēmas nākotni sacīja bankas pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Vienlaikus vidējā vecuma pensija Eiropas Savienībā (ES) ir 1100 eiro mēnesī jeb 70% no vidējās neto algas ES.

"Tāpēc ir svarīgi, cik daudz cilvēki paši uzkrāj. Pēc "Eurostat" datiem, vidējais ienākums pensijas vecuma cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma Latvijā ir aptuveni 450 eiro mēnesī, bet ES tas vidēji ir 1400 eiro mēnesī. Mazāka summa nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā," stāstīja Dobrovoļska.

Viņa sacīja, ka kopējais uzkrājumu rādītājs Latvijā ir tikai 6% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem, kamēr ES vidēji tas ir 12%, bet Igaunijā pat pārsniedz vidējo ES rādītāju un viedo 13-14%.

"Jāsaprot, ka valsts nodrošinātā pensija veidos tikai daļu no ienākumiem vecumdienās, bet lielu daļu veidos cilvēku uzkrājumi. Diemžēl Latvijā uzkrājumus veido tikai neliela daļa iedzīvotāju, piemēram, trešajā pensiju līmenī uzkrājumu veic tikai trešdaļa iedzīvotāju, turklāt daļa no tiem neveic regulārus maksājumus un ir veikusi tikai vienreizēju pirmo maksājumu," stāstīja Dobrovoļska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Situācija pasaulē rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē

Vidzemes reģiona remigrācijas koordinatore, Biznesa augstskolas "Turība" Cēsu filiāles pasniedzēja Ija Groza, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē.

Ir būtiski sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.

Katrai ģimenei savs stāsts

Remigrācijas sekmēšanā izšķiroša loma ir personalizēta piedāvājuma sagatavošanai. Tas ietver ļoti dažādus jautājumus, sākot no informācijas par izglītības pieejamību bērniem, līdz pat mājokļa, kreditēšanas un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumiem. Kopš 2018. gadā sāku darboties šajā jomā, ar manu palīdzību Vidzemē atgriezušās 119 ģimenes jeb 338 cilvēki. Un katram no viņiem ir savs stāsts – gan par to, kāpēc viņi savulaik aizbraukuši, gan to, kāpēc lēmuši atgriezties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru