Bankas

Rietumu bankas peļņa augusi par 76%

Db.lv, 02.09.2021

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja komentē, ka kopš gada sākuma banka novēro klientu darījumu aktivitātes palielināšanu un vispārējo pozitīvo noskaņojumu biznesa vidē, kas izpaužas gan darījumu apmēros, gan plānos uz "pēcpandēmijas" perspektīvu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

"Rietumu banka" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 17,103 miljonu eiro apmērā, kas ir par 76,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,8 reizes un bija 19,124 miljoni eiro.

Bankas procentu ienākumi 2020.gada pirmajos sešos mēnešos bija 18,545 miljonu eiro apmērā, procentu izdevumi - 6,977 miljoni eiro, komisijas naudas ienākumi - 7,473 miljoni eiro, bet komisijas naudas izdevumi - 1,301 miljons eiro.

"Rietumu bankas" aktīvi šogad 30.jūnijā bija 1,579 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,8% jeb 100,005 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 1,479 miljardi eiro.

Rietumu bankai jauna vadība 

AS Rietumu banka valdes priekšsēdētāja turpmāk būs Jeļena Buraja, kas iepriekš ieņēma...

Noguldījumos "Rietumu banka" jūnija beigās bija piesaistījusi 1,17 miljardus eiro, kas ir par 8,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās, bet kredītos banka bija izsniegusi 614,248 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1,3%.

Savukārt bankas kapitāla un rezervju apmērs šogad jūnija beigās bija 340,272 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 5% salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām.

"Rietumu bankas" kapitāla pietiekamības rādītājs jūnija beigās bija 23,26%.

Bankas finanšu pārskatā minēts, ka "Rietumu banka" plāno nostiprināt pozīcijas tirgū ar mērķi nodrošināt stabilu peļņu un uzlabot efektivitātes rādītājus. Starp bankas prioritātēm ir turpināt stabilu izaugsmi, uzlabot tehnoloģiju bāzi, kā arī nodrošināt administratīvās infrastruktūras atbalstu. Banka plāno turpināt pilnveidot kontroles un riska vadības sistēmas, personāla apmācību un visu darbinieku profesionālo izaugsmi.

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja komentē, ka kopš gada sākuma banka novēro klientu darījumu aktivitātes palielināšanu un vispārējo pozitīvo noskaņojumu biznesa vidē, kas izpaužas gan darījumu apmēros, gan plānos uz "pēcpandēmijas" perspektīvu.

""Rietumu bankai" pagājušais periods ir sakritis ar reorganizācijas darbu pabeigšanu nacionālās banku sistēmas modernizācijas ietvaros. Esam gatavi jaunajam attīstības posmam un aktīvi strādājam pie nākamajiem plāniem un aktuālajiem projektiem. Uzskatām, ka situācija pasaules ekonomikā dod pamatu gaidīt pozitīvo scenāriju attīstību un raudzīties nākotnē ar optimismu," norāda Buraja.

2020.gada pirmajā pusgadā "Rietumu banka" strādāja ar peļņu 9,7 miljonu eiro apmērā, savukārt pagājušajā gadā kopumā bankas auditētā peļņa bija 18,125 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šogad jūnijā piemēroja "Rietumu bankai" soda naudu 5,85 miljonu eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumiem. Bankai arī tika noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" ir piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%).

Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas apelācijas tiesa otrdien par gandrīz 75% - no 80 miljoniem eiro līdz 20 miljoniem eiro - samazināja "Rietumu bankai" noteikto sodu par iespējamo iesaisti naudas atmazgāšanā, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Tiesa otrdien nav sniegusi plašākus argumentus par soda apmēra samazināšanu, norādot, ka rakstiskais spriedums tiks nosūtīts iesaistītajām pusēm.

Tiesā pavēstīja, ka Parīzes prokuratūra apelācijās tiesā lūdza piemērot "Rietumu bankai" 60 miljonu sodu, savukārt "Rietumu bankas" bijušajam prezidentam Aleksandram Pankovam bija lūgts piemērot divus gadus nosacītu cietumsodu, kā arī naudas sodu 50 000 eiro apmērā.

Tiesa samazināja no četriem uz diviem gadiem Pankovam iepriekš piespriesto nosacīto cietumsodu, kā arī piemēroja viņam 150 000 eiro naudas sodu.

Apelācijas tiesa arī apstiprināja, ka bankai liegts darboties Francijā piecus gadus.

Kā vēsta portāls "moneyvox.fr", visiem atbildētājiem solidāri jāatmaksā Francijas valstij radītie zaudējumi 10 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "Rietumu Banka" piemērot soda naudu 5,85 miljoni eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, informē FKTK.

Bankai arī noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

FKTK 2019. gadā veica klātienes pārbaudi AS "Rietumu Banka" un 2019. un 2020. gadā mērķa pārbaudes NILLTPF novēršanas jomā, kuru laikā vērtēja, kā banka ievēro NILLTPF novēršanas normatīvo aktu prasību izpildi un vai tajā darbojas iekšējās kontroles sistēma, kas spēj identificēt riskus, lai banka varētu veikt turpmākās nepieciešamās darbības šo risku vadīšanai, nepieļaujot bankas un Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu NILLTPF.

Pārbaudēs FKTK konstatēja pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu un risku pārvaldību, tostarp secināja, ka banka nebija atbilstoši izvērtējusi riskus, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tostarp ārvalstu, darbību, un atsevišķos gadījumos klientam NILLTPF risks noteikts zemāks nekā tam faktiski piemītošais risks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ir piešķīrusi 1,15 miljonu eiro finansējumu SIA Rietumu nafta un trim citiem grupas uzņēmumiem, palīdzot ne vien Rīgas un Pierīgas, bet arī Kurzemes reģiona biznesa attīstībai.

Sadarbība ar SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumiem sākās ar aizdevumu SIA Finst 320 000 eiro apmērā – Kaļķu ielas kvartāla labiekārtošanai un paplašināšanai Kuldīgā.

RIB piešķīrusi finansējumu arī pārējiem grupas uzņēmumiem – SIA Liepnieki EKO, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, kā arī SIA Rietumu nafta un SIA Rietumu nafta LV, kuru darbības pamatā ir naftas produktu tirdzniecība. Finansējums piešķirts uzņēmumu attīstībai un citu aizdevumu refinansēšanai.

“Pateicoties RIB finansējumam, mums bija iespēja atdzīvināt kritiskā stāvoklī esošu ēku kompleksu, tā vietā radot jaunu pilsētvides kvartālu, kas kalpo kā galamērķis ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem,” komentē SIA Rietumu nafta grupas uzņēmumu pārstāvis Toms Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu banka kļuvusi par European Lingerie Group līdzīpašnieci

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu banka un starptautiskā kompāniju grupa European Lingerie Group (ELG) ir sagatavojuši un noslēguši darījumu par grupas biznesa finansēšanu, kā arī banka kļuvusi par 30% grupas kapitāla īpašnieci.

Rietumu bankas kopēja piešķirtā finansējuma apjoms ir 27 miljoni eiro.

European Lingerie Group ir pilnībā vertikāli integrēta uzņēmumu grupa, kas darbojas apakšveļas ražošanas un pārdošanu jomā. Grupas ražošanas uzņēmumi strādā Baltijā, Ungārijā un Vācijā, bet tās produkcija ir pārstāvēta mazumtirdzniecībā 46 pasaules valstīs, ka arī online platformās.

ELG nodarbojās tajā skaitā ar audumu ražošanu apakšveļai zem Lauma Fabrics zīmola, kuri tiek piegādāti vadošajām rūpnīcām gan Eiropā, gan citos pasaules reģionos. Tāpat ELG grupa nodarbojas ar apakšveļas dizaina izstrādi, ražošanu un pārdošanu, kas ietver tādus zīmolus kā Felina, Conturelle un Senselle, kā arī ir Francijas apakšveļas un peldkostīmu tirdzniecības tiešsaistes platformas Dessus-Dessous īpašniece. ELG ražo arī zīmola Lauma Medical medicīnas tekstilu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu bankai jauna vadība

Db.lv, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rietumu banka valdes priekšsēdētāja turpmāk būs Jeļena Buraja, kas iepriekš ieņēma bankas valdes locekļa amatu, informē bankā.

Kā valdes locekle J.Buraja līdz šim uzraudzīja bankas korporatīvās finanses un investīcijas, juridiskos jautājumus, kā arī virknes Rietumu bankas grupas uzņēmumu darbību.

J.Buraja ir absolvējusi Latvijas Universitāti. Darbu Rietumu bankā viņa uzsāka 2007. gadā kredītu menedžera amatā. 2012. gadā viņa vadīja darbu ar problemātiskajiem kredītiem, 2016. gadā kļuva par viceprezidenti, bet vēlāk tajā pašā gadā – par bankas valdes locekli.

“Pēdējo gadu laikā Latvijas finanšu nozare, tai skaitā arī Rietumu banka, ir pārdzīvojusi nozīmīgu transformāciju. Šajā posmā mums izdevās, no vienas puses, – saglabāt un nostiprināt kapitāla bāzi, augstas klases speciālistu komandu, uzticamus, praksē pārbaudītus partnerus. No otras puses – veiksmīgi pabeigt reorganizācijas pasākumus kopējās banku sistēmas pārbūves ietvaros. Jaunajā amatā es joprojām centīšos, lai mani spēki, pieredze un zināšanas veicinātu mūsu bankas izaugsmi, tās tirgus pozīcijas un reputācijas stiprināšanu,” komentē J.Buraja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos paaugstinās gāzes cenu

LETA, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos nozīmēs dabasgāzes sadārdzināšanos, kā arī izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, pauda banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidroja, ka šāda lēmuma mērķis, visdrīzāk, ir stiprināt novārdzināto Krievijas rubļa kursu, mazināt sankciju ietekmi uz Krievijas finanšu sektoru, kā arī veicināt dabasgāzes cenu kāpumu biržā. Gan rubļa vērtība, gan gāzes cena trešdien, 23.martā, pēc šī paziņojuma pieauga.

Buceniece informēja, ka līgums starp "Gazprom" un dabasgāzes pircējiem Eiropā ir divpusējs. Viena puse bez otras puses piekrišanas diez vai var šo līgumu grozīt, nosakot jaunu maksājumu valūtu. Ja pircējs nepiekrīt, ļoti iespējams, ka līgums zaudē spēku.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Ekonomiste norādīja, ka šobrīd Briselē notiek Rietumvalstu sarunas par jaunām sankcijām pret Krieviju un Maskavas pieprasījumi mainīt norēķinu valūtu var paātrināt atteikšanos no Krievijas gāzes. Tomēr, pēc viņas teiktā, jāsaprot, ka galvenais iemesls, kāpēc tas vēl līdz šim nav izdarīts, ir vairāku Eiropas valstu koncentrēšanās uz savām ekonomiskajām interesēm, kas traucē panākt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo vienprātību.

Pat, ja Eiropas puse vēl nebūs gatava pilnībā atteikties no Krievijas gāzes un piekritīs jaunajiem nosacījumiem, līgumu pārslēgšana, visticamāk, aizņems ilgāku laiku, prognozēja Buceniece. Toties gāzes cena biržā reaģē uzreiz, vairojot Krievijas ienākumus no gāzes eksporta. Tādējādi ietekme uz Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ekonomiku šobrīd ir dārgākas gāzes izskatā.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka šāds Putina lēmums ir pretsolis ieviestajām sankcijām, veikli manipulējot ar vēl atlikušajām ietekmes svirām. Tā tiek mēģināts norādīt Rietumiem, ka atsevišķos momentos Krievija vēl var diktēt nosacījumus, ko var izcili izspēlēt arī kā propagandas materiālu iekšzemē.

Gašpuitis skaidroja, ka tas Kremlim šajos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi. Šādi nosacījumi izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, kam jānodrošina apstākļi, iesaistoties ar Krievijas puses finanšu sistēmu, lai potenciālie darījumi notiktu. Tāpat šādi nosacījumi sarežģī sankciju īstenošanu. To Krievija atkal var izspēlēt kā informatīvo kampaņu par ieviesto sankciju absurdumu. Gašpuitis pieļāva, ka šāds solis Krievijai arī sniedz efektīvāku kontroli pār ārvalstu valūtas plūsmām.

Ekonomista ieskatā, šis Krievijas solis neietekmēs tempu ar kādu Rietumi virzīsies, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem. Procesa virzību noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrasti un izveidoti alternatīvi enerģijas piegādes avoti.

Vienlaikus Gašpuitis norādīja, ka lēmums samaksu par gāzi pieņemt rubļos var nedaudz paskubināt tos, kas šobrīd ar lielu entuziasmu šajā procesā neiesaistās.

Tāpat Gašpuitis atzīmēja, ka nav jāšaubās, ka Krievija nevilcināsies izspēlēt līdzīgus gājienus arī turpmāk.

Latvijas Bankas pārstāvji iepriekš atzina, ka Putina paziņojums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos ir nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, taču ilgākā termiņā veicinās straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem.

"Ja neskaita iespējamus papildu tehniskus sarežģījumus norēķinos, tad šis lēmums vairāk ir vērtējams kā simbolisks un nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, jo Krievija jau iepriekš pieņēma lēmumu, ka lielākajiem eksportētājiem, tostarp "Gazprom" 80% no saviem ārvalstu valūtu ieņēmumiem jākonvertē uz rubļiem," pauda Latvijas Bankā.

Tāpat centrālajā bankā norādīja, ka jebkurā gadījumā Krievijas ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas ārzemēs valūtas tirgū pastāvīgi nodrošina ārvalstu valūtas piedāvājumu apmaiņai pret Krievijas rubļiem.

Vienlaikus, pēc Latvijas Bankā minētā, vidējā un ilgā termiņā šis lēmums veicinās vēl straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem un agresorvalsts grimšanu tālākā nabadzībā.

Jau vēstīts, ka Putins trešdien, 23.martā, paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas un Ukrainas Nacionālās bankas sadarbībā, piesaistot "Industra Bank" un "Rietumu banku" un ievērojot Latvijā patvērušos Ukrainas bēgļu vajadzības, tuvākajā laikā tiks sākta Ukrainas grivnu maiņa pret eiro, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Maiņas procesu nodrošinās "Industra Bank" filiālēs Rīgā un četrās Latvijas pilsētās un "Rietumu banka" Rīgā.

Maiņas darījumiem netiks piemērota komisijas maksa. Par precīzu maiņas sākuma datumu informācija tiks sniegta Latvijas Bankas, "Industra Bank" un "Rietumu bankas" vietnēs.

Maiņa tiks veikta tikai 100, 200, 500 un 1000 grivnu nominālvērtības banknotēm, bet stipri bojātas banknotes netiks mainītas. Maksimālā summa, kuru var apmainīt viens Ukrainas bēglis, ir 10 000 grivnu.

Maiņas darījumus var veikt visi Ukrainas bēgļi, kuri reģistrēti Latvijā.

Grivnu un eiro maiņas kursu nosaka Ukrainas Nacionālā banka. Kurss tiek pārskatīts reizi nedēļā un publicēts Latvijas Bankas tīmekļvietnē "bank.lv".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank: Latvijā ir vēl dažas bankas, ar kurām varētu runāt par apvienošanos

LETA, 04.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atbalstu Latvijas nekustamā īpašuma attīstības projektu realizācijai, atbilstoši “Rietumu Bankas” stratēģiskajiem biznesa mērķiem, banka piešķīrusi 8 miljonu eiro finansējumu jauna nekustamā īpašuma projekta – “Deglava Gleznotāju rezidences” – attīstībai Rīgas mikrorajonā – Pļavniekos.

“Deglava Gleznotāju rezidences” ir sešu daudzstāvu ēku komplekss, kas sadalīts 3 būvniecības kārtās, no kurām divas ēkas ir jau pabeigtas un tuvākajā laikā tiks uzsākts vēl divu ēku būvniecības process Projekta otrajā kārtā paredzēti 142 dzīvokļi, ar kopējo platību 8 250 m2.

Katrai no ēkām atbilstoši kompleksa nosaukumam – “Deglava Gleznotāju rezidences”, dots kāda ievērojama mākslinieka vārds: Degā, Renuārs, Dalī, Monē, van Gogs un Rembrants.

“Nekustamā īpašuma projektu attīstītībai, it sevišķi galvaspilsētas mikrorajonos, ir būtiska nozīme, domājot par jaunu, modernu un energoefektīvu dzīvokļu pieprasījumu Rīgas nekustamā īpašuma tirgū, turklāt ne tikai pilsētas centrā, bet arī mikrorajonos,” norāda “Rietumu Bankas” Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA”, izmantojot Rietumu Bankas finansējumu, Rīgā, Dainas ielā īstenos līdz šim lielākās dzīvokļu mājas celtniecību Rīgas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta celtniecības izmaksas, ko finansēs Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Dainas ielas jaunbūves kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi.

Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas un nelielas noliktavas, kā arī apzaļumots pagalms ar iekārtotu zonu bērniem.

Būvniecības process sākās 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigta pagraba un pirmo stāvu sienu, kolonnu un griestu apdare. Pavasarī plānots pabeigt ēkas karkasu, sākt ārsienu mūrēšanu un logu likšanu. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mitekļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Rīgas vēsturiskajā centrā topošajā projektā Dainas atzīmēti spāru svētki

Db.lv, 30.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA” ar Rietumu Bankas finansējumu Dainas ielā Rīgā īsteno līdz šim lielāko dzīvokļu mājas celtniecību pilsētas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta "Dainas" celtniecības izmaksas, ko finansē Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Jaunbūves, kur tikko atzīmēti spāru svētki, kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas.

Būvniecības process tika sākts 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigts pilnais ēkas jeb septiņu stāvu karkass, savukārt nesen atzīmētie spāru svētki ļaus uzsākt darbus pie logu un fasādes montāžas. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mājokļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, tāpat kā eirozonā kopumā, šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme, intervijā atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot Eiropas Centrālās bankas (ECB) koriģētās ekonomikas prognozes.

"ECB prognozēs mēs redzam divas lietas. Pirmā - inflācija tuvākajā laikā būs augstāka, nekā bija plānots, un augstāka inflācija saglabāsies ilgāk, nekā bija prognozēts iepriekš. Tāpat tam būs negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Otra - kopumā tiek sagaidīts, ka ekonomikas izaugsme eirozonā joprojām būs pietiekami robusta, kas Latvijai ir ļoti svarīgi, jo eirozona ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris," norādīja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas Banka pašlaik vērtē vairākus ekonomikas attīstības scenārijus un jaunās prognozes paziņos 30.martā.

"Tāpat kā eirozonas prognozēs, būs divas galvenās izmaiņas. Inflācija būs augstāka, nekā prognozēts iepriekš. Galvenie iemesli ir divi - Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā pasaulē ir augstākas energoresursu cenas, un šī paša iemesla dēļ pasaulē ir augstākas pārtikas cenas, jo gan Krievija, gan Ukraina ir būtiski pārtikas ražotāji. Ukrainā, visdrīzāk, kara dēļ kaut ko neiesēs un kaut ko nenovāks, bet Krievija pārtiku var izmantot arī kā ģeopolitisku ieroci un ierobežot eksporta apmērus. Arī tirdzniecības saites ar Krieviju pēc būtības tiks aprautas un Latvijas ekonomiku ietekmēs negatīvi," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup būs viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijas biržas vēsturē, kas gandrīz visas akciju sākotnējo publisko piedāvājuma (IPO) tikšanās un komunikāciju ar potenciālajiem investoriem organizēs ar moderno tehnoloģiju palīdzību virtuālajā vidē.

AS DelfinGroup laika posmā no 22. septembra līdz 11. oktobrim rīkos gan privātus, gan publiskus digitālos investīciju vebinārus privātajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vebināri un interaktīvas prezentācijas privātajiem investoriem būs pieejamas gan Nasdaq Riga, gan LHV Bank, gan citās platformās.

Vebināru mērķis ir mudināt Baltijas valstu iedzīvotājus investēt vietējā kapitāla tirgū, kā arī iepazīstināt privātos investorus ar AS DelfinGroup šoruden plānoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.

Tostarp publiska virtuālā konference Nasdaq Riga platformā pilnīgi visiem interesentiem un Baltijas valstu investoriem notiks 28. septembrī plkst. 11:00 angļu valodā un plkst. 13:00 latviešu valodā (Rīgas laiks). Vebināru vadīs un uz jautājumiem atbildēs AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš un valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup uzsāk IPO biržā Nasdaq Riga

Db.lv, 27.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup otrdien, 28. septembrī, uzsāk akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) biržā Nasdaq Riga. Pieteikties uzņēmuma IPO akcijām būs iespējams līdz 11. oktobrim.

Privātajiem investoriem un institucionālajiem investoriem būs iespēja parakstīties kopā uz 7,300,000 jaunām uzņēmuma akcijām. Uzņēmumam ir opcija palielināt kopējo akciju piedāvājumu vēl par 1,095,000 akcijām, tādējādi kopējam emitējamam akciju skaitam publiskajā piedāvājumā sasniedzot 8,395,000 akcijas. Vienas akcijas cena ir 1,52 eiro. Minimālais akciju parakstīšanās apjoms vienam investoram: sākot no 1 akcijas.

IPO varēs piedalīties jebkurš privātais investors no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un institucionālie investori no Latvijas un atsevišķi izvēlētām Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm, kā arī citi institucionālie investori saskaņā ar akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) prospektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz DelfinGroup IPO akciju parakstīšanās perioda beigām vēl nedēļa

Db.lv, 04.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas pierakstīšanās uz šī gada pirmā sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) akcijām biržā Nasdaq Riga – pieteikties Latvijas finanšu koncerna AS DelfinGroup IPO akcijām iespējams vēl tikai septiņas dienas, līdz 11. oktobrim (ieskaitot).

Vienas akcijas cena ir 1,52 eiro. Minimālais akciju parakstīšanās apjoms vienam investoram: sākot no 1 akcijas. Maksimālais akciju parakstīšanās apjoms nav ierobežots.

“Pirmajā nedēļā investoru interese bija ļoti daudzsološa – sagaidām, ka IPO rezultātā par uzņēmuma akcionāriem kļūs dažādi institucionālie, kā arī privātie investori no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Ir novērojama ļoti liela aktivitāte privātpersonu un mazo investoru vidū. . Ceram, ka arī otrajā parakstīšanās nedēļā interese nemazināsies un visi interesenti, kas vēl nav paspējuši iegādāties akcijas, to veiksmīgi izdarīs. Ar nepacietību gaidām, lai, tūlīt pēc IPO noslēgšanās, ķertos klāt nākamo uzņēmuma stratēģisko mērķu realizēšanai,” saka AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kremlis: Rietumvalstis varēs maksāt par gāzi eiro, kas tiks konvertēti rubļos

LETA--DPA/INTERFAX, 31.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek izstrādāta maksājumu sistēma, kas dos iespēju Rietumvalstīm par dabasgāzi Krievijai maksāt eiro, kas pēc tam tiks konvertēti rubļos, ceturtdien apstiprināja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Atbilstoši šai sistēmai maksājumi eiro nonāks Krievijas bankā "Gazprombank", pret kuru nav noteiktas Rietumu sankcijas, un šajā bankā eiro tiks konvertēti rubļos.

"Detalizēta informācija sekos, tagad mēs to detalizēti neatklāsim," žurnālistiiem sacīja Peskovs.

Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins 23.martā paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

Lēmums saistīts ar starptautiskajām sankcijām, kuras noteiktas Krievijai saistībā ar tās mēnesi ilgušo iebrukumu Ukrainā.

Rietumvalstis norādīja, ka šāda prasība ir līgumu pārkāpums, tāpēc tās negatavojas par Krievijas gāzi maksāt rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS DelfinGroup šā gada trešajā ceturksnī izsniedza jaunus kredītus 15,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un tas ir lielākais vienā ceturksnī izsniegtais kredītu apjoms uzņēmuma vēsturē.

Tostarp arī kopējais neto kredītportfelis trešā ceturkšņa beigās sasniedza vēsturiski lielāko apjomu – 35,8 miljonus eiro, kas ir par 32% vairāk nekā 2020. gada trešā ceturkšņa beigās. Šī informācija ir saderīga ar AS DelfinGroup IPO prospektā norādīto biznesa aprakstu un norādītajiem sabiedrības komercdarbības mērķiem.

Zīmīgi, ka šogad īpaši strauji ir uzlabojusies arī patēriņu kredītu portfeļa kvalitātes rādītāji. Tā dēvēto slikto kredītu īpatsvars, kam maksājumi kavējas vairāk nekā 90 dienas, ir samazinājies līdz 3,6% no kopējā kredītportfeļa, kas arī ir labākais rezultātiem uzņēmuma vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās valūtas pēdējo nedēļu laikā nonākušas investoru nežēlastībā, kur populārākā šāda veidojuma bitkoina cena kopš saviem nesenajiem rekordiem sarukusi jau par 40%.

Finanšu tirgū gan modes tendences mēdz būt viļņveida. Bitkoina vērtībai sarūkot, cena savukārt pieaugusi kaut kam jau daudz tradicionālākam – zeltam. Proti zelta cena atkal pietuvojusies 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Kopš aprīļa sākumā tā ir palielinājusies aptuveni par 200 ASV dolāriem.

Dažkārt tiek norādīts, ka daļu agrākos zelta investorus prom no šī tirgus ir aizvilinājušas tā saucamās virtuālās valūtas. Arī tam pašam bitkoinam ir mēģinājumi piekabināt klāt spēju pasargāt investorus pret inflāciju. Šajā pašā laikā gan jāsaka, ka bitkoina uznāciens ir vērojams vien pēc iepriekšējās finanšu krīzes. Šajā periodā Rietumu pasaulē inflācija kāda tā bija faktiski neesoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukumā Ukrainā izpostīti ceļi, tilti un uzņēmumi aptuveni 100 miljardu ASV dolāru apmērā, ceturtdien paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska galvenais padomnieks ekonomikas jautājumos Olehs Ustenko.

"Pašreiz nestrādā aptuveni 50% mūsu uzņēmumu, un tie, kuri vēl strādā, nestrādā ar 100% jaudu," paziņoja Ustenko.

"Situācija ekonomiskās izaugsmes ziņā patiešām būs ļoti nomācoša, pat ja karš nekavējoties apstāsies," runā Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūtā norādīja Ustenko. Viņš pasākumā piedalījās attālināti.

Ustenko aicināja Eiropas un citu valstu valdības aizliegt importēt Krievijas naftu un gāzi, nogriežot Maskavai naudu, ko tā izmanto kara finansēšanai.

"Eiropieši joprojām maksā šim monstram, lai tas nogalinātu mūsu cilvēkus, nevainīgus cilvēkus," sacīja Ustenko.

Kamēr Eiropas valstis paļaujas uz Krievijas energoresursiem apkures nodrošināšanai, es varu jums apliecināt, ka Ukrainas pazemē, kur slēpjas cilvēki, ir daudz, daudz aukstāks, piebilda Ustenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilražotājs "Lauma Fabrics" reģistrējis komercķīlu ar 58,8 miljonu eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.

Kā parādnieks reģistrēts uzņēmuma kapitāldaļu turētājs SIA "European Lingerie Group", savukārt ieķīlātā manta ir SIA "Lauma Medical" kapitāldaļas un cita manta. Komercķīlas ņēmējs ir "Rietumu banka".

Ieķīlātā manta ir visi krājumi, visi ķermeniskie pamatlīdzekļi, visas prasījuma tiesības, transportlīdzekļi, kā arī cita "Lauma Medical" manta.

Komercķīla reģistrēta trešdien, 9.jūnijā.

2019.gadā reģistrētās "Lauma Medical" kapitāldaļu turētājs ir "Lauma Fabrics".

Jau vēstīts, ka "Lauma Fabrics" 2019.gadā strādāja ar 32,228 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1% vairāk nekā 2018.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 9,4% un bija 3,132 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās bankas attiecībā uz Krieviju te esot izdarījušas mājasdarbu

Jānis Šķupelis, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules kārtībai piedzīvojot zemestrīci, izmaiņas skars teju ikvienu tautsaimniecības sektoru. Šajā ziņā izņēmums nav arī banku sektors. Jāņem vērā, ka sankcijas būtiski krāvušas tieši pa Krievijas finanšu sektora spējām veikt teju jebkādas darbības. Faktiski neiespējama vai ļoti apgrūtināta kļuvusi Krievijas banku sadarbība ar Eiropu un otrādi. Tam visam, protams, būs ietekme arī uz Latviju.

Kopējā bilde gan tiek zīmēta tāda, ka tā Rietumvalstu banku biznesa daļa, kas saistīta ar Krieviju, jau gadiem – būtībā kopš Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā – ir mazinājusies. Protams, nav arī tā, ka no Krievijas atkarīgās summas būtu mazas. Piemēram, Starptautiskās Norēķinu bankas dati liecina, ka gan Itālijas, gan Francijas bankām Krievijā ir kredītrisks 25 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt Austrijai tas esot 18 miljardi ASV dolāru. Tiek izcelts, ka lielākais bizness ar Krieviju no Eiropas bankām ir UniCredit, Raiffeisen Bank International un Societe Generale.

Pagaidām daudzu Rietumu banku pārstāvji vismaz publiski komentē, ka ir vēl pāragri teikt, cik lielu robu šis viss nozīmēs gan to biznesam, gan ekonomikai kopumā. Skaidrs, ka robs būs ievērojams, to radīs arī ekonomisko nosacījumu pasliktināšanās. Vismaz pieņēmums gan paliek, ka Eiropas banku sektors no Krievijas kļuvis izolētāks un būtiski lielākas problēmas notiekošais, ja droši vien neņem vērā dažus izņēmumus, sagādās Krievijas finanšu sektoram, kas vienā mirklī varētu būt nostādīts kraha priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Light Guide Optics International attīstībā investēs 7 miljonus eiro

Db.lv, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 7 miljonu eiro apmērā optiskās šķiedras ražošanas uzņēmumam SIA "Light Guide Optics International". Piešķirtais finansējums paredzēts ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai - jaunas lāzermedicīnas instrumentu ražotnes būvniecībai un aprīkošanai.

"Vairāk nekā 70% uzņēmuma apgrozījuma veido lāzerķirurģijas instrumentu ražošana un tirdzniecība, īpaši tādām medicīnas nozarēm kā uroloģija, fleboloģija un kardioloģija, kurās ārstēšanas process arvien vairāk tiek veikts ar dažādām lāzera manipulācijām. Augot lāzermedicīnas pakalpojumu pieprasījumam, palielinās pieprasījums arī pēc mūsu ražotajiem produktiem, īpaši Rietumu tirgū, līdz ar to nepieciešams paaugstināt esošo kapacitāti un investēt ražotnes attīstībā," komentē SIA "Light Guide Optics International" vadītājs Daumants Pfafrods.

Uzņēmums "Light Guide Optics International" izveidots 2004.gadā Līvānos, un tā darbības virziens ir lāzermedicīnas un industriālo optisko šķiedru izstrādājumu ražošana un tirdzniecība. Divas trešdaļas no saražotās produkcijas izmanto dažādās medicīnas ierīcēs un lāzeriekārtās. Uzņēmuma eksporta apjoms ir 99,5%, galvenie tirgi ir ASV un Kanāda (25%), kā arī Eiropas valstis (50%). 2020.gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 uzņēmums ierindojas 57. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien uzstājīgāk dzirdamas runas, ka naftas cena kādā brīdī un jau, iespējams, visai tuvā nākotnē nonāks pie 100 ASV dolāriem par barelu.

Šīs nedēļas sākumā šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 73 ASV dolāriem par barelu. Savukārt pie pagājušā gada pirmajiem Covid-19 vīrusa uzplūdiem Brent jēlnaftas cena uz brīdi saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Naftas cenas pārmaiņas bijušas ievērojamas, un tas tā var turpināties. Piemēram, viena no pasaules ievērojamākajām investīciju bankām - Bank of America - nupat ziņojusi, ka jēlnaftas cena jau nākamgad var nonākt pie 100 ASV dolāriem par barelu. Ja tas tā būs, tad bilde ar cenrāžiem degvielas uzpildes stacijās daudziem autobraucējiem var kļūt pat vēl krietni krietni nepatīkamāka.

Komentāri

Pievienot komentāru