Peldmājas ierobežo pārējās sabiedrības tiesības brīvi pārvietoties pie publiskajiem ūdeņiem, tādēļ peldošas būves publiskos ūdeņos privātām vajadzībām netiks atļautas, vēsta laikraksts Diena.
Rīgas dome bija iecerējusi atļaut četrās vietās galvaspilsētā izveidot peldošas būves un peldmājas, kuras būtu paredzētas gan privātām, gan publiskām vajadzībām. Taču Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi publiskos ūdeņos pieļauj tikai sabiedrības vajadzībām paredzētu būvju ievietošanu. Savukārt vides aktīvists Artūts Priede plāno vērsties Satversmes tiesā, lai panāktu, ka vismaz Juglas kanālā nekāda veida peldošas būves vispār netiktu atļautas.
Uzņēmēju un arhitektu vērtējumā gan jebkura veida peldošās būves ir iespēja sakārtot un izmantot cilvēku atpūtai jaunas teritorijas un piesaistīt tūristus. Peldbūves varētu nodrošināt iespējas labiekārtot līdz šim neizmantotas teritorijas, uzskata Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētbūvniecības katedras docents Egons Bērziņš.
Interese par publisko ūdeņu izmantošanu arvien pieaug, Dienai atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Kristīne Barševska. Tas mudinājis ministriju izstrādāt attiecīgo normatīvo aktu, kas paredz peldošās būves izvietot tikai sabiedrības vajadzībām.
Ministrijas vērtējumā peldmājas, kas paredzētas vienīgi privātām vajadzībām, dzīvošanai, ierobežo pārējās sabiedrības tiesības brīvi pārvietoties pie publiskajiem ūdeņiem, makšķerēt, peldēties, tāpēc tās publiskajos ūdeņos netiek atļautas.
#1/3
Mākslas galerija Noass pie AB dambja Rīgā
#2/3
Mākslas galerijas Noass un Betanovuss pie AB dambja Rīgā
