Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas speciālists Māris Narvils publicējis secinājums par mēģinājumu audzēt laukā pārziemojošus kartupeļus, kurus var ēst jau februāra beigās, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Māris Narvils kopš rudens briedušos kartupeļus novācis, lai kopā ar ģimeni un LLKC kolēģiem nogaršotu februāra beigās.

Ziemošana izmēģināta ar šķirni Laura, pērn vasaras otrajā pusē bumbuļus iestādot un ļaujot tiem augt līdz rudenim. Salnu laikā laksti piesegti ar agrotīklu. «Kartupeļi aug, līdz to augšana dabiski – gaisa un augsnes temperatūru dēļ – apstājas, veģetācija beidzas,» vēsta M. Narvils, «tad nāk lakstu pļaušana un pirmā vagu nosegšana. Nākot lielākam salam, salmu kārtu papildina, sedz ar plēvi, bet ne pilnībā. Tā kartupeļu stādījums neskarts gaida pavasari, kad tiek norakts un celts galdā.»

Dārzeņu audzētājiem šogad lielas problēmas sagādā produkcijas realizācija, jo novākti kartupeļi un citi dārzeņi šogad vietām sabojājas dažu dienu laikā, pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

"Vietām kartupeļi jau tagad sabojājas dažu dienu laikā, tāpēc zemniekiem raža būs jārealizē ļoti ātri. Tas nozīmē, ka tirgū varētu parādīties daudz piedāvājuma īsā laikā, radot cenu kritumu. Līdzīga situācija iespējama arī ar citiem dārzeņiem - jo ilgāk tie tiks turēti noliktavās, jo lielāks ir to bojāšanās risks," skaidroja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa minēja, ka kartupeļu audzētājiem jau to stādīšanas laikā darbi bija apgrūtināti, un viss audzēšanas cikls - no iestādīšanas līdz novākšanai - aizritēja nelabvēlīgos apstākļos. Kartupeļi, kas iestādīti zemākās vietās, masveidā izslīka vai nesadīga, bet siltais un mitrais laiks radīja labvēlīgus apstākļus slimību izplatībai.

«Diemžēl importēto kartupeļu ienākšanu Latvijas tirgū nav iespējams aizkavēt, jo Eiropas Savienības teritorijā pastāv brīvs ekonomiskais tirgus. Katru gadu tirdzniecībā tiek izplatīti ārvalstīs ražotie kartupeļi.»

Tā, atbildot uz zemnieku sūdzībām, ka Latvijā ieplūduši lēti kartupeļi no Zviedrijas, kas varot sagraut vietējo ražotāju biznesu, skaidro PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane.

Tomēr PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis atzina, ka visu informāciju par ievestajiem kartupeļiem uzzinājis no masu medijiem piektdien un pēc tam PVD inspektori devušies uz lielveikaliem, lai pārbaudītu situāciju. Pārbaužu rezultātus viņš sola pirmdien.

Latvijas radio piektdien vēstīja, ka Latvijā pēdējos mēnešos lielos apjomos ievesti ļoti lēti kartupeļi, kas, iespējams, tiek realizēti Prisma veikalos. Pēc kartupeļu audzētāju vērtējuma tas grauj šo nozari, apšaubāma ir arī ievesto kartupeļu kvalitāte, vai tie tik tiešām sākotnēji domāti pārtikai. Pievērst uzmanību cenām SIA Ruģēni kartupeļu ekspertu Ritvaru Leitenu rosinājusi dzirdētā reklāma. Kartupeļi reklamēti kā Latvijā audzēti un saprotot, ka tos nebūt šeit nevar tik lēti izaudzēt - par 9 santīmiem kilogramā - Ritvars Leitens sācis interesēties par šo kartupeļu izcelsmi dažādās institūcijās. Pēc zemnieka rīcībā esošās informācijas, Rīgas ostā ienācis kuģis no Zviedrijas ar kartupeļu kravu par četriem santīmiem kg. Izteikti zemā cena un arī kartupeļu vizuālais izskats raisot aizdomas arī par to kvalitāti. Ievesto kartupeļu paraugus šobrīd Ritvars Leitens ir nodevis pārbaudes veikšanai laboratorijai.

Patlaban Latvijā īpaši aktivizējušies uzpircēji no Rumānijas un Holandes, kas par zemniekiem izdevīgām cenām masveidā uzpērk kartupeļus, līdz ar to pavasara pusē var veidoties deficīts, vēsta nozare.lv.

«Saņemam zvanus no zemniekiem, ka pēdējās nedēļās tonnām tiek uzpirkti kartupeļi Zemgales un Vidzemes saimniecībās. Rumānijas un Holandes uzpircēji ar fūrēm brauc tieši pagalmā, ir gatavi paņemt uzreiz visus kartupeļus, turklāt acīmredzot maksā skaidrā naudā,» sacīja kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa sacīja, ka zemniekiem piedāvātās cenas ir izdevīgas, jo par vienu kilogramu tiek maksāti vismaz desmit santīmi, kamēr vietējās iepirkuma cenas nepārsniedz astoņus santīmus

«Ja tā turpināsies, varētu atkārtoties jau pirms pāris gadiem pieredzētā situācija, kad Krievijas uzpircēju dēļ pavasarī piedzīvojām pamatīgu vietējo kartupeļu deficītu,» atzina uzņēmēja.

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Veicot pārbaudes lielveikalu tīklos, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām nav atradis pierādījumus tam, ka no Zviedrijas ievesti lēti kartupeļi, ko realizē pašmāju veikalos.

Piektdien veicām pārbaudes lielveikalos un pagaidām nav apstiprinājusies informācija, ka no Zviedrijas būtu ievesti lēti kartupeļi, ko realizē lielveikalos, DB.lv skaidro PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis. Lielveikalos inspektori konstatējuši pārsvarā Latvijā audzētus kartupeļus un no Lietuvas ievestos. Pirmdien pārbaudes turpināsies uzņēmumos, kas kartupeļus fasē, kā arī lielveikalos.

Jāatgādina, ka PVD pārbaudes sāka pēc tam, kad masu medijos izskanēja informācija par lētiem, it kā no Zviedrijas ievestiem kartupeļiem, kas varot sagraut vietējo ražotāju biznesu. Zemnieks Ritvars Leitens no SIA Ruģēni zināja teikt, ka lēto kartupeļu krava ienākusi Rīgas ostā un tālāk tā nokļuvusi realizācijā. E. Zavadskis gan sacīja, ka PVD lūgusi informāciju arī no robežsardzes, kur apliecināts, ka pagājušā nedēļā nevienas kartupeļu kravas no Zviedrijas nav bijis. PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors uzsvēra, ka «pagaidām viss ir baumu līmenī», un, ja kādam ir detalizēta informācija par notikušo, tad lūgums ziņot PVD. «Mēs kā dienests esam noreaģējuši, bet nav garantijas, ka izskanējusī informācija apstiprināsies,» tā E. Zavadskis. Un pat ja šī informācija apstiprinātos, tā nav nosodāma rīcība, jo ES tā ir legāla prakse – pārvietot preces, teica PVD pārstāvis.

Lai arī šogad audzis kartupeļu imports no Zviedrijas, tā nav lielākā importētājvalsts.

Jautājums par kartupeļu importu no Zviedrijas aktualizējies pēc tam, kad Vidzemes zemnieks Ritvars Leitens no SIA Ruģēni paziņoja, ka no Zviedrijas, iespējams, ievesti lēti kartupeļi – par 4 santīmiem kilogramā, kas nonākuši tirdzniecībā un var sagraut vietējo kartupeļu audzētāju biznesu.

Oficiāli dati par kartupeļu importu septembrī un oktobrī vēl nav pieejami, taču kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par pirmajiem astoņiem mēnešiem – šogad Latvijā no Zviedrijas ievestas 435 t kartupeļu pretstatā 371 t pērn kopumā. Taču Zviedrija nav lielākais kartupeļu importētājs – visvairāk šogad importēti kartupeļi no Igaunijas, Lietuvas un Vācijas. Arī cenu līmenis nav zems – gada sākumā no Zviedrijas importēti kartupeļi par 0,18 Ls/kg, bet maijā – 0,16 Ls/kg. Salīdzinājumam – no Vācijas maijā tupeņi ievesti par 0,13 Ls/kg.

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Vislielākais cenu pieaugums pārtikai Baltijas galvaspilsētu veikalos šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada 4.ceturksni ir bijis Rīgā, bet salīdzinājumā ar 2010.gada pirmo ceturksni.

Par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija. Rīgā vislielākais cenu pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2010. gada pēdējo ceturksni, bija kāpostiem - par 104%, burkāniem - par 100%, kartupeļiem - par 70% un dzeltenajai paprikai - par 60%. Savukārt Viļņā šai periodā vislielākais cenu pieaugums bija burkāniem - par 77% un kāpostiem - par 62%, bet Tallinā dzeltenajai paprikai - par 78%, burkāniem - par 75% un kāpostiem - par 70%. Cenas šai periodā samazinājušās Rīgā - tikai apelsīniem un stiprajam alkoholam - par 12%, Viļņā - broileriem un alum - par 13% un tomātiem - par 10%, bet Tallinā - apelsīniem - par 23%, olām - par 8% un Evian ūdenim - par 7%.

Pārtikas kartupeļu platības sarūk, bet aug pārstrādei paredzēto kartupeļu lauki, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākā daļa kartupeļu lauku šopavasar ir sastādīti, neapstādītās platības ir nelielas, un tās lielākoties atrodas Latgalē. «Jaunnedēļ jāpabeidz – lūzt vai plīst, jo jūnijā kartupeļus stādīt būs par vēlu,» atzīst Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle. Pirmie agrie uz lauka audzētie pašmāju kartupeļi gaidāmi jūlija sākumā.

Tā kā zemniekiem nav pienākuma ziņot, cik lielā platībā kartupeļus plāno audzēt, grūti prognozēt, vai pārtikai paredzēto kartupeļu platības šogad turpinās sarukt. Atšķirīga situācija ir ar pārstrādes kartupeļiem, par kuru audzēšanu tiek noslēgti līgumi, Latvijā lielākoties ar tikai diviem uzņēmumiem – čipsu ražotāju Latfood un cietes gigantu Aloja-Starkelsen. «Audzētāji, kuriem līgumu nav, audzē, ja ne gluži uz dullo, tad ar lielu risku gan,» uzskata A. Kraukle. Šādi audzētāji pircēju meklē pēc ražas novākšanas, tāpēc parasti spiesti preci atdot uzpircējam par tā diktētu cenu. «Tāpēc gadu no gada nedaudz samazinās pārtikas kartupeļu stādījumi, toties palielinās pārstrādes kartupeļu platības. Šogad interese jūtama īpaši,» stāsta A. Kraukle, piebilstot, ka zemnieku interesi izraisījis jaunais zaļināšanas maksājums, kura saņemšanai nepieciešama kultūru dažādošana, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem bioloģiskajā shēmā nepieciešamais apgrozījums, ko var panākt, audzējot kartupeļus, savukārt Aloja-Starkelsen pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem kartupeļiem veicinājis to audzēšanu bioloģiski, sniedzot iespēju gan saņemt ienākumus uz hektāru, gan arī realizēt produkciju bioloģiskajā ķēdē. «Jo kopumā iespējas realizēt bioloģisko kartupeli tirgū ir mazas. Bioloģiski un konvenciāli audzētu kartupeļu cenas tirgū atšķiras tikai nedaudz. Savukārt, audzējot bioloģiskos kartupeļus cietes ražošanai, cena atšķiras divkārtīgi,» skaidro A. Kraukle.

Tirgū un veikalos jau nopērkami pašmāju kartupeļi. Par kilogramu neliela izmēra dzelteno bumbuļu sestdien, 20. jūnijā, pārdevējs no Stelpes Kristaps Stallītis Bauzes tirgū prasīja 40 eirocentus, lielāki tupeņi tika pārdoti par eiro kilogramā, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Vecumnieku novada Kurmenes piemājas saimniecībā «Gabužēni» 8. jūnijā pirmo kartupeļu ražu vāca Jānis Zariņš. Viņš atzina, ka tupeņi esot viduvēji, jo bijis pārāk vēss un sauss. Dārzeņu briešanas laikā vispār neesot lijis, stāsta J. Zariņš. Saimnieks ceturtdienās sastopams Valles tirdziņā. Pirmie tupeņi pārdoti par eiro kilogramā, tagad cena krītas. J. Zariņš raizējas par konkurenci: «Veikalos Polijas un Spānijas kartupeļi ir lētāki nekā vietējie. Mēs, zemnieki, cenas ziņā speram soli pretī pircējam, bet nevar to nolaist tik zemu, ka paša darbs neatmaksājas.»

Sausuma dēļ kartupeļus rakt vēl nav sācis Iecavas novada saimnieks Aigars Cirītis. Šim darbam viņš plāno pievērsties pēc saulgriežu sagaidīšanas. Par ražu esot vēl grūti spriest, bet A. Cirītis atzīst – ja kārtīgi nolīs, var cerēt uz lieliem kartupeļiem. Par vēso laiku zemnieks neraizējas, jo kartupeļi bija apsegti. Saimnieks kartupeļus grasās pārdot Rīgas tirgū, cenu pielīdzināšot pārējo tirgoņu noteiktajai, kas ir 30 – 50 eirocenti kilogramā. «Tupeņi šogad ir lētāki nekā pērn. Polijas tuvums, intensīvais un nekontrolētais imports nepārtraukti apdraud latviešu zemniekus,» bažījas A. Cirītis. Viņaprāt, varasvīriem nepieciešams situāciju pārdomāt, jo nekontrolētais imports var «izēst» vietējos zemniekus.

Kartupeļi, kuru dzimtene ir siltā Latīņamerika, var augt teju jebkurā klimatiskajā joslā. To dzimtenē Peru kartupeļi ilgu laiku tika izsmieti par «garlaicīgiem bumbuļiem, kas var padarīt resnu», tomēr vēl aizvien ik gadu tiek novākta tupeņu raža, tāpat tiek rīkotas arī kartupeļu izstādes. «Otrās maizes» novākšana Peru vēl aizvien nereti notiek ar rokām, izmantojot savdabīgus kapļus vai dakšas. Patlaban kartupeļi aug un tiek ēsti teju visās pasaules daļās – Amerikā, Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā, un daudzās pasaules valstīs ir kļuvuši par vienu no pamatēdieniem, savukārt Latvijā tos mēdza dēvēt arī par «otro maizi».

Ziņu aģentūra Reuters apkopojusi vairāku gadu garumā uzņemtus «kartupeļu dzīves» fotoattēlus Peru.

Bauzes tirgū Bauskā pagājušajā nedēļā bija nopērkami pašmāju kartupeļi. To cena atkarībā no bumbuļu lieluma svārstījās no 0,80 līdz 1,20 eiro par kilogramu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Piektdien, 16. jūnijā, pirmo dienu jaunos kartupeļus uz tirgu bija atvedis codietis Stefans Timahovičs. Viņš, tāpat kā vēl trijās vietās Bauzes tirgū, piedāvāja pircējiem iegādāties šķirni 'Solists'. Lai arī tā esot agrīnā šķirne, ražas paātrināšanai kartupeļu vagām pāri likts agrotīkls. Latviešu «otro maizi» codietis audzē nelielā platībā Ceraukstes pagastā.

S. Timahovičs atzīst, ka cilvēki pagaidām pērk maz. Visbiežāk no klientu puses jāklausoties stāsti par mānīšanos, jo iedzīvotāji netic, ka tie tiešām ir vietējie kartupeļi.

Iecavas zemnieks Aigars Cirītis kartupeļus šogad iestādījis aprīļa vidū, bet pie jaunās ražas vēl nav ticis. Pirmdien, 19. jūnijā, viņš pārliecinājies, ka izaudzētais vēl nav tirgus prece.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaužu laikā vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un fasēšanas uzņēmumos nav konstatējis Zviedrijas kartupeļus.

Pagājušajā nedēļā, saņemot informāciju, ka veikalos tiek tirgoti Zviedrijas kartupeļi, kuriem nav norādīta to izcelsme, kas tādejādi ir patērētāju maldināšana, PVD uzsāka ārpuskārtas pārbaudes, kuras pabeidza 1. novembrī. Pārbaužu laikā inspektori, veicot dokumentālās pārbaudes par to, vai izcelsmes valsts sakrīt ar pavaddokumentos norādīto, konstatēja, ka tirdzniecībā nav Zviedrijas izcelsmes kartupeļu, informē PVD.

Šī dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis uzsver, ka dienesta inspektori jau no marta pārbaužu laikā pastiprinātu uzmanību pievērš marķējumam un tam, lai ir norāde par izcelsmes valsti preču cenu zīmē, kurai jāsakrīt ar izcelsmes valsts norādi preču pavadzīmē. PVD atgādina, ka Eiropas Savienībā ir vienotais tirgus un aizliegt pārdot kādā valstī citā ES valstī saražotu preci vai produktu nevar.

Lielveikalu tīkli Rimi un Maxima šodien sākuši vietējo agro kartupeļu tirdzniecību, informēja veikalu pārstāvji.

Latvijā audzēto kartupeļu cena patlaban ir 0,59 lati par vienu kilogramu. Savukārt no Itālijas vai Marokas ievestie kartupeļi līdz šim maksāja vidēji 0,75 latus par vienu kilogramu.

Rimi veikalos visā Latvijā jauno kartupeļu ražu piegādā kooperatīvā sabiedrība Mūsmāju dārzeņi. Jaunie pašmāju kartupeļi nopērkami gan sveramā veidā, gan 2,5 kilogramu iepakojumā. Fasētos Lielpilsētas kartupeļus Rimi veikaliem piegādā SIA Ads pagrabs.

Tāpat Rimi veikalos jau pieejami jaunie kabači, cukini, Ķīnas kāposti, zaļie zirnīši, kā arī loki un dilles. Tuvākajās dienās Rimi pircējiem piedāvās iegādāties jaunās ražas sīpolus, ziedkāpostus, lielās pupas pākstīs, gailenes, kā arī Latvijā audzētus ķiplokus un ledus salātus, kurus piegādās kooperatīvā sabiedrības Mūsmāju dārzeņi un Baltijas dārzeņi.

Ja turpinās līt, 30 ha kartupeļu paliks nenovākti, stāsta Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta z/s Baltiņi saimnieks Ilmārs Pētersons.

Lielākoties uz kartupeļu laukiem nevar uzbraukt, divas nedēļas tupeņi stāvējuši ūdenī. Uzlabojoties laikapstākļiem, mēģinājuši izaudzēto ražu novākt, bet kombaini grimst nost slapjajā zemē. Tā ir mocīšanās pa dubļiem, situāciju raksturo Ilmārs Pētersons. Ja lietus turpinās līt, visticamāk, kartupeļi paliks uz lauka.

Viņš rēķina, ka neiegūtie ieņēmumi tikai viņa saimniecībā vien varētu būt ap 100 tūkstošiem eiro. Arī uz valsts sniegto atbalstu nevarot cerēt, jo novadā nav izsludināta ārkārtas situācija. Zemnieks sacīja, ka arī citās kaimiņu saimniecībās nevar novākt ražu, kas ilgstošo lietavu dēļ slīkst ūdenī, tāpēc ārkārtas situācijas izsludināšana ļautu vismaz pretendēt uz valsts atbalstu. Novada vadība solījusies risināt šo situāciju.

Pansionātiem pārsvarā piegādā ārvalstu, nevis vietējo zemnieku audzētos dārzeņus, tā šodien ziņo Latvijas Avīze.

«Jaunie burkāni no Itālijas, svaigie gurķi no Polijas, tomāti – Holandes, arī ķiploki un sīpoli audzēti ārzemēs,» ieskatoties atvestās produkcijas pavadzīmē, uzskaita Ērgļu novada sociālās aprūpes centra (SAC) vadītāja Elita Ūdre. Dārzeņi iestādei tiek piegādāti vienreiz divās nedēļās. Veco ļaužu ēdienkartē ilgu laiku bija arī Grieķijā un Spānijā audzētie kartupeļi. Beidzot atvesta vietējā produkcija – Ezerkauliņos vāktā jauno kartupeļu raža un kāposti. Salīdzinot cenas, izrādās, ka Latvijas kartupeļi maksā vislētāk – 28 santīmus par kilogramu. Ārzemēs audzētajiem cena ir gandrīz desmit santīmus augstāka – lētākie bijuši par 37 santīmiem kilogramā.

Salīdzinot decembra pirmā un decembra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,8 % gadījumu, savukārt 1,4 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina decembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot monitoringa jaunākos datus, secina, ka joprojām dažām monitoringā iekļautajām precēm ir pieļaujamā viena eiro centa svārstība.

Tāpat arī iepriekšējos monitoringa datos bija norādīts, ka vairākām precēm tika veikta nekorekta konvertācija, savukārt decembra otrā monitoringa datos konvertācija atbilst un ir norādīta korekti.

Pārtikas produktu cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Cena nav mainījusies rīsiem, griķiem, auzu pārslām, makaroniem, kā arī dažādu veidu maizēm – sēklu, kviešu, rudzu un tostermaizei.

Arī svaigas gaļas produktu grupā cenas lielākoties saglabājušās bez izmaiņām – cena nav mainījusies broilera stilbiņiem, svaigai liellopa gaļai, kā arī cūkgaļas šķiņķim, bet cūkgaļas karbonāde divos gadījumos kļuvusi lētāka par 26 santīmiem jeb 5,98 %.

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Mūsu brūkošajā dzīvē ir vainojama Latvijas un citu Eiropas valstu izaugsme – par to ir cieši pārliecināts kādas nelielas ēdnīcas īpašnieks nomaļā Lisabonas mikrorajonā, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Valdība viņa rūpalam nule uzlikusi 23% nodokli, un izskatoties, ka uzņēmumu nāksies slēgt. Tūristi te iegriežoties tik reti, ka tiek nofotografēti un pielikti pie sienas. Savukārt pastāvīgie apmeklētāji negribot vai nespējot maksāt par ceturtdaļu lielākus rēķinus – tas jau tagad redzams, ik vakaru slēdzot kasi. Bezdarbs valstī tuvojas 16% robežai.

«Drūmu domu mākts ēdnīcas īpašnieks veras televizorā, kurā jebkurā diennakts laikā skraida futbolisti. Un šķiet bezjēdzīgi viņam skaidrot, ka Latviju vainot Portugāles likstās ir aplami,» raksta laikraksts.

Krodzinieka draugs Amancio Baptista stāstījis, ka vairāk nekā puse portugāļu dzīvo ārzemēs. Līdzīgi kā noticis un notiek ar daudziem latviešiem, arī Amancio iekritis brīvprātīgā darba slazdos. Organizācija Humana People to People viņu apkrāpusi un nevis aizvedusi uz Āfriku, bet piesavinājusies naudu, ko viņš gada laikā bija nopelnījis. Amancio biznesa plāni izčākstējuši, un šobrīd viņš turas pie tā darba, ko labi pieprot un kas joprojām ir cilvēkiem nepieciešams – taksometra vadīšanas. Jāstrādā pa 10 un 12 stundām dienā, skaidro Neatkarīgā.

Šogad pirmajā pusgadā a/s Lido apgrozījums audzis par 10 %, liecina operatīvie dati.

Iespējams, jau gada beigās tiks atklāts jauns Lido bistro Rīgā, taču, iekams nav parakstītas konkrētas vienošanās, uzņēmuma vadība detalizētus plānus neatklāj.

Uzņēmums 2012. gadu pabeidzis ar 241.9 tūkstošu latu peļņu un veicis izmaksu optimizāciju. «Esam spējuši atgūties no Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa un paveikuši neiespējamo,» stāsta a/s Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa. Viņa 2012. gadu uzskata par lūzuma punktu uzņēmuma pēdējo gadu nedienās. Pērn Lido izdevies noturēties sabiedriskās ēdināšanas līderpozīcijās un palielināt kopējo apgrozījumu par 5,4 %, sasniedzot 18.99 miljonus Ls, taču atsevišķi ēdināšanas biznesā apgrozījuma kāpums pērn bija 7%. «Pēc iepriekšējā grūtā posma Lido šobrīd ir atmodas laiks,» saka uzņēmuma pārstāve.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti norāda, ka ilgstošā vēsā pavasara dēļ dārzkopjiem šogad jārēķinās ar pusotras līdz divas reizes ilgāku sēklu dīgšanas procesu dārzeņiem, bet gaidāmo augļu ražu var ietekmēt apputeksnētāju zemā aktivitāte. Salnu postījumi pagaidām nav novēroti.

Šis pavasaris ieies vēsturē kā viens no garākajiem meteoapstākļu novērošanas vēsturē, jo turpinās jau trešo mēnesi. LLKC Augkopības nodaļas speciālists dārzkopībā Māris Narvils skaidro, ka aukstumizturīgie dārzeņi dzīvības pazīmes sāk izrādīt pie gaisa temperatūras virs +5 grādiem, bet aktīvas augšanas periods sākas virs +10 grādiem. Šopavasar izteikti siltu dienu bijis maz, tāpēc visi augšanas procesi notiek palēnināti. Sēklu sadīgšanas laiks var būt pat 1,5 līdz 2 reizes ilgāks kā normālos apstākļos. «Dārzkopjiem no vēsā laika baidīties nevajadzētu. Šādos apstākļos veidojas spēcīgākas sakņu sistēmas, kas nodrošina labāku barības vielu uzņemšanu un līdz ar to – potenciālu labām ražām,» norāda M. Narvils.

Šā gada nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ Latvijā daži kartupeļu audzētāji varētu bankrotēt, prognozēja Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Viņa arī akcentēja, ka atkopšanās no šā gada sliktās situācijas saimniekiem prasīs vairāk nekā gadu, bet katram saimniekam situācija atšķirsies atkarībā no saimniecības ieguldījumiem.

Kraukle minēja, ka būtisks kartupeļu cenu kāpums veikalos nav sagaidāms, jo Eiropā šogad bija laba kartupeļu raža. Tomēr kartupeļu audzētājiem tā ir slikta zīme, jo šogad izdevumi mitro laika apstākļu dēļ bija būtiski lielāki. Tādējādi tirgos, kur zemnieki paši tirgo savu produkciju, kartupeļu cena, pēc Kraukles teiktā, būs augstāka.

Viņa arī minēja, ka kartupeļu audzēšanas sezona joprojām nav noslēgusies un to vākšana turpinās, jo vietām lauki joprojām ir pārmitri un kartupeļus nav iespējams rakt. Tāpat ne visās platībās kartupeļi tiks rakti, jo vietām tie jau ir sapuvuši.