Pakalpojumi

Rīgas naktsmītnēs audzis ārvalstu viesu skaits

Lelde Petrāne, 04.06.2014

Jaunākais izdevums

2014.gada pirmajā ceturksnī Rīgas naktsmītnēs apmetušies 193 698 ārvalstu viesi, kas ir par 19% vairāk nekā šajā laika periodā pērn, taču pavadīto nakšu skaits palielinājies par 2%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. Visvairāk tūristu bijuši no Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas, Vācijas.

Šā gada pirmajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un tūristu mītnēs visvairāk apkalpoti ārvalstu viesi no Krievijas – 31%, kam seko Igaunija – 10%, Lietuva – 8%, Norvēģija un Vācija – 6%, Lielbritānija – 5%, Zviedrija un Somija – 4%.

Lielākais tūristu pieaugums bija vērojams no Polijas – 56%, Vācijas – 42%, Lielbritānijas – 27%, Francijas – 25%, Igaunijas – 23%, Dānijas un Krievijas – 20%, Lietuvas – 16%, ASV – 11%, Zviedrijas un Norvēģijas – 6%.

«Šā gada pirmā ceturkšņa labos rādītājus nosaka vairāki faktori – iepriekšējos gados veiktās reklāmas kampaņas ārvalstīs, labā cenas un kvalitātes attiecība pilsētas viesnīcās, kā arī Rīgas nominēšana vadošajos pasaules žurnālos kā viens no top galamērķiem 2014.gadā,» skaidro Vita Jermoloviča, RTAB valdes locekle.

2014.gada pirmā ceturkšņa laikā Rīgā darbojās 118 tūristu mītnes, un bija pieejamas 13 361 gultasvieta.

2009.gada 28.oktobrī LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nodibinājums Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB). Tā dibinātāji ir Rīgas dome, aviosabiedrība airBaltic, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Tūrisma Aģentu asociācija (ALTA). RTAB nodarbojas ar tūrisma veicināšanu un Rīgas tūrisma iespēju popularizēšanu ārvalstīs.

RTAB dibinātāju balsu sadalījumā 70% pieder Rīgas domei, bet pārējiem dibinātājiem aviosabiedrībai airBaltic, LVRA un ALTA - katram 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Ēģiptes kūrortos ir 460 tūristi no Latvijas - Šarm eš Šeihā atrodas 270, bet Hurgadā - 190 tūristi.

Kā šodien preses brīfingā informēja aviokompānijas airBaltic viceprezidents Jānis Vanags, tūristus no Šarm eš Šeihas Latvijā varētu nogādāt ar diviem reisiem, ja tiks dota atļauja veikt lidojumus.

Patlaban airBaltic reisus uz Šarm eš Šeihu neveic, kamēr netiks dota atļauja no kompetentajām iestādēm. Šodien Civilās aviācijas aģentūrā notiek sēde, kurā šis jautājums tiks izlemts. Lēmums var būt gan aizliedzošs, gan rekomendējošs.

Ja atļauja tiks dota, airBaltic esot gatava lidot uz Šarm eš Šeihu jau rīt. Pagaidām tūristi ir izmitināti viesnīcās. Šos izdevumus segs airBaltic un tūroperators Tez Tour. Vanags prognozēja, ka pozitīvā gadījumā reiss uz Šarm eš Šeihu varētu notikt rīt plkst.9. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi airBaltic sociālajos tīklos, kur šodien vakarā visoperatīvāk tiks publiskota jaunākā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ziemele: Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale

LETA, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Kopumā ceļošana pa Latviju izraisot arvien lielāku interesi gan ārvalstu, gan vietējiem tūristiem. Pērn reģionālais tūrisms palielinājies par aptuveni 17%.

Kā atzina Ziemele, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk no sirds priecājas par lauku tūrisma iespējām un ceļo vairāk. Populāra esot laivošana, velotūrisms, kā arī pārgājieni, pēdējiem no tiem gan pietrūkstot infrastruktūras.

Iecienītākais reģions Latvijas tūristiem ir Latgale. Tās tiešie konkurenti esot Sāremā sala Igaunijā un Kuršu kāpa Lietuvā.

Arī ārvalstu tūristiem Latvija kļūstot arvien populārāka, jo ir labs un interesants galamērķis.

Kā norādīja Lauku ceļotāja vadītāja, ārvalstu tūristi ir labi maksātāji un uzturas ilgi. Daudz Latviju apmeklējot Vācijas tūristi. Visdevīgākie gan esot japāņu tūristi, bet to ir maz. Pēdējā laikā arī lietuvieši sākuši «atstāt» naudu Latvijas tūrisma objektos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Visvairāk naudas Rīgā tērē tūristi no Norvēģijas un Beļģijas

BNS, 21.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā visvairāk naudas tērē tūristi no Norvēģijas un Beļģijas, aģentūrai BNS pavēstīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Anna Blaua, atsaucoties uz jaunāko biroja veikto pētījumu.

Viņa informēja, ka Norvēģijas iedzīvotāji Rīgā tērē vidēji 122,66 eiro, bet Beļģijas iedzīvotāji - 100,59 eiro, vienlaikus no tūristiem vismazāk naudas Rīgā tērē lietuvieši – 48,01 eiro dienā. Kopumā ceļotāju vidējie izdevumi dienā, kas tiek tērēti neieskaitot izmitināšanas un transporta pakalpojumus, uzturēšanās laikā Rīgā ir 74,86 eiro apmērā.

Tāpat Blaua norādīja, ka, pēc aptaujas datiem, no tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 līdz 45 gadiem.

Savukārt, analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, secināts, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1-3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, kamēr 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, bet 13,4% Rīgā pavada 1-2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums nebūs pareizākais

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šī gada marta universālveikalā Stockmann ieviesta pasaulē lielākā mobilo maksājumu sistēma Alipay, ko labprāt izmanto tūristi no Ķīnas.

Alipay pašlaik ir vairāk nekā miljards aktīvo lietotāju visā pasaulē, un ar tās palīdzību katru dienu tiek veikts vairāk nekā simts miljonu mobilo maksājumu.

«Ņemot vērā universālveikala atrašanās vietu pilsētas sirdī, tūristi viedo lielu daļu mūsu klientu portfeļa, tāpēc aktīvi strādājam pie tā, lai spētu piedāvāt risinājumus, kas uzlabotu viņu iepirkšanās pieredzi, un maksājumu ērtuma nodrošināšana ir viens no šiem veidiem. Sadarbība ar «Alipay» ir vēl viens solis tuvāk mūsu nākotnes plāniem digitālo projektu attīstībā, kas jau tagad pozitīvi atspoguļojas Ķīnas tūristu veikto pirkumu apmērā,» teic Dace Goldmane, universālveikala »Stockmann« direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ārvalstu viesi Latvijas tax free veikalos pērn iztērējuši vairāk nekā 20 miljonus eiro

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijas beznodokļu jeb tax free veikalos ārvalstu viesi iztērējuši par piektdaļu vairāk nekā pirms gada - virs 20 miljoniem eiro. Visaktīvākie pircēji ir no Krievijas, šīs valsts pārstāvis vienā veikalā pērn iepircies pat par 20 000 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Latvijā jau 18 gadus trešo valstu tūristiem par pirkumiem veikalos iespējams atgūt daļu – patlaban 15% pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tax free pakalpojumu mērķis ir mudināt tūristus vairāk iepirkties, atbalstot vietējos tirgotājus. «Ja šie pircēji, šie tūristi veic daudz pirkumus, mēs radam papildu darba vietas, ceļās apgrozījums mazumtirdzniecības veikaliem,» skaidro nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātājas Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane.

Pērn tirgotāju kontos no taxfree pirkumiem ieripoja par 22% vairāk naudas nekā pirms gada. Pieaugums bijis tik straujš, jo pirms gada piedzīvots straujš kritums. «Kad sākās sankcijas pret Krieviju, protams, jo rubļa vērtība kritās, tas bija 2016. gads, tad bija gana liels kritums. Tagad tā kā naftas cena iet uz augšu, tad arī rublis atkopies,» saka Kalmane. Latvijā taxfree sistēmā šobrīd piedalās 2000 veikali. Tos tūristi, mūsu valstī ierodoties ar lidmašīnu, vilcienu vai auto transportu, var atpazīt pēc īpašām uzlīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais izaicinājums Rīgā nākotnē būs saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos

Šobrīd vislielākās bažas ir saistītas ar to, kas notiks ar Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējām attiecībām. Tas var ietekmēt arī tūristu skaitu, tā Dienas Biznesa klubā, kurš apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, atzina Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Svarīgi būs izmantot priekšrocības Rīgas tēla saglabāšanā. Tāpat izmaiņas nepieciešamas

reklāmas kampaņai Krievijā, jo tas, kas palīdzēja pērn, varētu nepalīdzēt šogad. Kāds šobrīd ir sadalījums tūristu jomā, vēlējās noskaidrot 4finance izpilddirektors Latvijā Toms Jurjevs. Lielākoties ir tūristi no Krievijas, Skandināvijas un Vācijas. Tiesa, tūristi no Krievijas vidēji tērē divas reizes vairāk nekā citi. Šā gada sākumā bagāto tūristu skaits Rīgā ir bijis mazāks, iemesls varētu būt olimpiskās spēles Sočos, bet, vai tūristi atgriezīsies Rīgā – to redzēsim, sacīja N. Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti notiekošajam Ukrainā, Krievijas tūristu skaits Latvijā strauji pieaug. Centrālās statistikas pārvaldes dati atklāj, ka pērn pirmajā pusgadā Latvijas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs uzturējušies 132 783 tūristi no Krievijas, savukārt šogad šajā pašā laika periodā to skaits pieaudzis par 16,6 tūkstošiem. Tūrisma eksperti gan norāda, ka notiekošais mainījis šīs valsts ceļotāju paradumus - tagad grupu vietā no Krievijas uz Latviju krietni vairāk brauc individuālie tūristi, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

To, ka grupu tūrisms Krievijā lēnām virzās uz krahu, apliecina arī cita pēc citas pienākošās ziņas par bankrotējošām tūrisma kompānijām. Piemēram, pagājušajā piektdienā viena no lielākajām Krievijas tūrisma kompānijām Intaer paziņoja par savas darbības pārtraukšanu. Kā iemesls tika minēts «būtisks valūtas kursa pieaugums un negatīvā politiskā situācija».

Portāla baltictravelnews.com direktors Aivars Mackevičs individuālo tūrismu saista ar vēlmi nodrošināties priekšdienām. «Daļai uzkrājies kaut kāds kapitāls, un viņi bažījas, kā situācija attīstīsies pašā Krievijā. Liela neziņa ir par to, kas notiks tālāk ar sankcijām. Katrs grib, lai šis kapitāls ir drošībā, lai ar to vēlāk varētu darboties arī viņu bērni,» Dienai skaidro A. Mackevičs. Viņš piebilst, ka Baltijas valstis Krievijas iedzīvotājiem ir labs patvērums. Tās atrodas tuvu dzimtenei, un te var runāt krieviski. «Krievijas tūristi uz Latviju brauc aptaustīt vidi. Ja nu gadījumā būs jāmūk no valsts, tad šī viņiem liekas piemērota vieta,» teic eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir milzīgs potenciāls tūrisma attīstībai, ņemot vērā tās ģeogrāfisko novietojumu, tomēr šis potenciāls netiek pilnībā izmantots, norāda Wellton viesnīcu tīkla īpašnieks Vadims Muhins.

Viņš uzskata, ka potenciāla nepilnvērtīgai izmantošanai ir vairāki iemesli.

Viens no iemesliem ir nepietiekamā infrastruktūra.

Savukārt galvenā tūristu plūsma Rīgā ierodas pa gaisu, un tā ir tiešā veidā atkarīga no zemo cenu aviomaršrutu piedāvājuma, kas varēja būt lielāks.

Tajā pat laikā, salīdzinot ar, piemēram, Tallinu, Rīgā ir vāji attīstīts biznesa tūrisms.

«Šo [situāciju] ietekmēt var tikai valdība, mainot nodokļu un likumdošanas politiku un radot ārvalstu investīcijām labvēlīgāku vidi,» uzskata Muhins.

Viņš arī atzīst, ka ievērojami samazinājusies tūristu plūsma no Krievijas, ko galvenokārt veicinājusi ģeopolitiskā situācija, rubļa vērtības samazināšanās un naftas cenu kritums pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viesnīcu un tūristu mītņu skaits Latvijā pieaudzis gandrīz četrkārtīgi

Maija Rozīte - Biznesa augstskolas Turība profesore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 tūrismu Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsētā Birštonā skāra tāpat, kā visu medicīnas tūrisma nozari, biznesa portālam Db.lv atzīst Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Rūta Kapačinskaitė.

Kūrortu mazpilsētu neapmeklēja medicīnas tūristi, jo SPA pakalpojumi bija aizliegti. Tobrīd vienīgi medicīniskais SPA "Versmė" sniedza rehabilitācijas pakalpojumus Lietuvas pilsoņiem.

R.Kapačinskaitė norāda, ka zaudējumu apmēru varēs redzēt rudenī. Šobrīd visi Birštonas medicīnas SPA, viesnīcas, SPA viesnīcas, villas, restorāni utt. ir atsākuši sniegt savus pakalpojumus.

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro 

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas...

"Soli pa solim, ar smaidošām sejām mēs atveseļojamies. Vissvarīgākais, ievērojot ārstu ieteikumus, ir psiholoģiski atgūties pēc karantīnas. Tālab mēs redzam, ka pirmie tūristi, kuri ieradās Birštonas kūrortā, – tie, kuri mūs regulāri apmeklēja pirms ārkārtas stāvokļa, – jūtas droši atrasties gan ārā, gan iekštelpās, jo ir diezgan viegli saglabāt drošu attālumu tādēļ, ka mūs ieskauj parki un meži; visi medicīniskie SPA, SPA viesnīcas, viesnīcas, villas, restorāni telpas dezinficē pat biežāk, nekā tas tiek prasīts. Lai vispirms palīdzētu cilvēkiem atgūties no karantīnas un nervu spriedzes, ir izveidotas īpašas SPA programmas," komentē Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Pēc karantīnas – lietuvieši veido lielāko tūristu skaitu. Kad Baltijas valstis viena otrai atvēra robežas, izveidojot koronvīrusa "ceļojumu burbuli", latvieši veidoja lielāko ārvalstu ceļotāju skaitu. Pamazām arī igauņi un vācieši ierodas Birštonas kūrortā.

"Kad tika izsludināta karantīna, mēs prognozējām, ka vispirms atveseļosies vietējais tūrisms un tikai vēlāk mēs redzēsim tūristus no ārvalstīm," pauž Rūta Kapačinskaitė.

FOTO: Vytautas Mineral SPA paplašinās un pēta arī Latviju 

«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu...

Viņa norāda, ka pēc robežu atvēršanas ar visām ārvalstīm plāns ir sasniegt tādu pašu tūristu daudzumu kā 2016. – 2017. gadā – optimistiskais plāns paredz, ka tas varētu būt 2022. gadā, bet tikai gadījumā, ja nebūs otrās karantīnas.

"Mana prognoze ir – ja mēs noslēgsim gadu ar -30% tūristu – tas būs liels panākums," atklāj R.Kapačinskaitė.

Viņa teic, ka jau tagad var redzēt izmaiņas tūristu uzvedībā – jaunā tendence ir lēns tūrisms. "Tas mums der, jo esam kūrorts, kas nodrošina dabas resursus. Turklāt mēs sniedzam ļoti daudz iespēju, lai krietnu daļu laika varētu pavadīt ārpus telpām," komentē Rūta Kapačinskaitė.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Simtiem eiropiešu inficējušies Austrijas slēpošanas kūrortā

LETA--POLITICO, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: kino apvieno ar Latvijas preču veikaliņu un rada mākslas telpu

Anda Asere, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā nesen atvērto informatīvo mākslas telpu Look at Riga nākotnē iecerēts attīstīt kā franšīzes konceptu.

Look at Riga ir informatīvā mākslas telpa – Max D kinoteātris apvienojumā ar Latvijas preču veikalu. «Mēs esam ģimene, veikals ir mans lauciņš, Arnim – kino,» saka Laura Projuma, SIA Look at Riga īpašniece. Trīsdimensiju kino jau ir ierasta lieta, bet Max D kino 3D brillēm pievienojas pieskārieni, krēsla kustības, sniegs, šļakatas, vējš. «Visi efekti kā pa amerikāņu kalniņiem braucot,» viņa skaidro. Krīzes laikā Max D kino idejas autors Arnis Aspers no nulles sāka filmēšanas biznesu, izveidojot kompāniju Moodwork. Sākotnēji uzņēmums veidoja reklāmas klipiņus, bet tagad izaudzis līdz 3D filmai par Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Brīdinājums tūristiem - par viltotu preču iegādi Itālijā draud pat cietumsods

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un neiegādāties viltotas preces Itālijā no ielu tirgotājiem vai neautorizētām tīmekļa vietnēm. Pat neuzmanības dēļ iegādāta viltota prece var tikt krimināli sodīta - pircējam piespriest 2-8 gadu cietumsodu un piemērot soda naudu no 516 līdz 10 329 eiro. Tāpat var tikt piemērots administratīvais sods no 100 līdz pat 7000 eiro, informē ECC Latvija pārstāve Sanita Gertmane.

Noziedzīgs nodarījums, pieņemot lietošanā zagtas preces, attiecas uz gadījumiem, kad persona iegādājās preci apzinoties, ka šīs preces ir zagtas vai viltotas. Ja no preču cenas, kas saistīta ar tās kvalitāti un raksturojumu, vai no pārdošanas konteksta un apstākļiem, pircējs var secināt par preces noziedzīgo izcelsmi (piemēram, viltošanu vai zādzību), bet tāpat iegādājas preci, pircējam var tikt piespriests 2-8 gadu cietumsods un soda nauda no 516 līdz 10 329 eiro.

Turklāt, ja veikts šāds «aizdomīgs» pirkums tikai neuzmanības dēļ, var tikt piemērots līdz 6 mēnešu arests un naudas sods, kas nav mazāks par 10 eiro. Tāpat var tikt piemērots administratīvais sods no 100 līdz pat 7000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbrukumā Tadžikistānā svētdien nogalināti četri tūristi, tostarp divi amerikāņi, paziņojis iekšlietu ministrs Ramazons Hamro Rahimzoda.

Sākotnēji tika ziņots, ka tūristus notriekusi automašīna, kas pēc tam nozudusi. Taču ministrs atklāja, ka noticis uzbrukums, kurā piedalījušies bruņoti cilvēki.

«Aizdomās turamajiem bija naži un šaujamieroči,» paziņoja Rahimzoda. Viņš atklāja, ka nogalinātie ir tūristi no ASV, Šveices un Nīderlandes.

Tūristi bija devušies braucienā ar velosipēdiem kopā ar vēl trīs cilvēkiem no Šveices, Nīderlandes un Francijas.

Francijas pilsonis izdzīvoja bez ievainojumiem, bet pārējie divi ir ievainoti un atrodas slimnīcā.

Divi aizdomās turamie tika nogalināti pēc tam, kad pretojās aizturēšanai, un četri aizdomās turamie ir aizturēti, atklāja Rahimzoda.

Policija meklē vēl citus aizdomās turamos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ķīnas tūristu tax-free pirkumi Latvijā dubultojušies

Žanete Hāka, 14.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas tūristu veiktie tax-free iepirkumi Latvijā šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir dubultojušies, informē ziņu aģentūra Xinhua.

Nodokļu atmaksas pakalpojumu nodrošinātāja Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane skaidro, ka Ķīnas tūristu skaits ir audzis, un šajā gadā viņi lielākoties apmeklēja Latviju tranzītā, ceļojot no Somijas vai Baltijas ekskursijās.

Daudzi Ķīnas tūristi aktīvi prasa PVN atmaksu iepirkumiem, tādējādi šajā gadā šo tūristu skaita kāpums bija ievērojams.

V. Kalmane stāsta, ka Ķīnas tūristi Latvijā lielākoties pērk apģērbus un aksesuārus, kā arī dzintarus.

Patlaban Rīgā ir vairāk nekā 1200 tax-free veikali, un nodokļa atmaksu var pieprasīt tūristi, kuri nav Eiropas Savienības rezidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Baltijas SPA centri zaudējuši daudz krievu tūristu, tagad cīnās par vietējiem

Lāsma Vaivare, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas SPA centriem, konkurējot gan par vietējo, gan ārvalstu klientu piesaisti, nozīmīga ir cena un pakalpojuma pieejamība

«Lietuvai ir plašāks piedāvājums. Latvijā šobrīd ir viena Jūrmala, ko var dēvēt par SPA kūrortu, savukārt Lietuvā vairāku gadu laikā ir izveidojušies pieci seši šādi kūrorti. Arī tad, ja jārunā par lielām viesnīcām, kas piedāvā plašus SPA pakalpojumus, Lietuvā ir vairāk nekā 20 šādi centri, bet Latvijā – ievērojami mazāk. Tādējādi tikai likumsakarīgi ir tas, ka Lietuva šajā jomā ir krietni vien priekšā Latvijai,» DB apgalvo Lietuvas Nacionālās SPA asociācijas prezidents Lukass Mackevičs (Lukas Mackevičius).

«Ja runājam par konkurenci starp Baltijas valstīm SPA jomā, tā ir jāiedala divās daļās. Viena no tām ir konkurence par tūristu no Krievijas. Var teikt, ka šajā jomā nekādas īpašās konkurences nav, jo lielā mērā krieviem ir diezgan vienalga, kurp doties atpūsties pie Baltijas jūras. Viņi vienu gadu dodas uz Igauniju, otru – uz Latviju, trešo – uz Lietuvu. Tādējādi var teikt, ka Krievijas tūristi ir sadalījušies trīs daļās, un konkurences cīņa par šo segmentu faktiski nenotiek. Cita runa ir par Latvijas klientu. Pēdējos pāris gados ģeopolitisku notikumu rezultātā esam zaudējuši diezgan daudz krievu tūristu, un šo Krievijas atpūtnieku skaita kritumu lielā mērā kompensē tieši tūristi no Latvijas. Protams, esam priecīgi, ka latviešiem šeit patīk un viņi te brauc, bet joprojām neesam tā īsti izpratuši, kāpēc tā ir. Iespējams, tas tāpēc, ka Igaunijā SPA pakalpojumi ir lētāki nekā Latvijā. Tāpat pieļaujam, ka pēdējā laikā latviešiem naudas ir vairāk, nekā iepriekš, un nav noslēpums, ka cilvēkiem no Latvijas vienmēr ir paticis apmeklēt Igauniju – tagad tas tiek apvienots ar SPA apmeklējumu. Tāpat pieļaujam, ka sava loma ir arī apstāklim, ka Igaunijas SPA asociācija ir pārstāvēta Latvijā. Visvairāk iebraucēju šobrīd mums ir tieši no Latvijas, taču pēdējā laikā pamazām sāk atgriezties arī Krievijas tūristi,» savukārt spriež Igaunijas SPA asociācijas menedžere Aire Tofera (Aire Toffer). Statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusē par 11% pieaudzis Latvijas tūristu skaits Igaunijā. Somijas un Krievijas tūristu, lai gan ievērojami vairāk par latviešiem, tomēr bijis mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: bistroStockPot cer drīzumā piedāvāt savu garšvielu līniju

Anda Asere, 28.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

StockPot turpina iepriecināt asu ēdienu cienītājus, neaizmirstot par veģetāriešiem un vegāniem; drīzumā cer piedāvāt savu garšvielu līniju.

Biznesu pirms divarpus gadiem Linda un Ričards Džonsoni sāka divatā. Toreiz Ričards DB uzsvēra, ka algos darbiniekus vien tad, kad varēs to finansiāli atļauties. Tagad uzņēmumā bez Ričarda un Lindas strādā vēl četri pilna laika darbinieki.

Uzņēmums savā komandā izvēlas neprofesionāļus. «Nevēlos algot kādu šefpavāru, gribu, lai darbinieki strādātu mūsu stilā, lai ēdiens garšotu tā, kā pie mums ierasts, nevis taptu pēc kāda cita recepšu grāmatas,» saka Ričards, vienlaikus atzīstot, ka šāda pieeja biznesam prasa daudz darba, lai cilvēkus apmācītu.

Būs garšvielas

Pusdienlaikā StockPot vienmēr ir rinda. Kāds ir noslēpums, ka te vienmēr ir cilvēki? Ričards nosmej, ka tas tik tiešām ir noslēpums. Viņš uzskata, ka liela nozīme ir pareizajai vietai– šis bistro atrodas pie vecās Ģertrūdes baznīcas, apkārt ir daudz biroju. «Mēs apskatījām daudzas vietas, līdz izvēlējāmies šo,» piebilst Linda. Viņas vīrs uzsver, ka kvalitātei jābūt noturīgai, tā nevar mainīties dienu no dienas, ēdienam vienmēr jābūt vienādi labam. Turklāt šajā biznesā ārkārtīgi liela nozīme ir higiēnai – rokas jāmazgā visu laiku – gan pēc viena produktu veida sagriešanas, gan pēc klienta šķīvja aiznešanas utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas centrālās daļas attīstībā vietējie uzņēmēji cer reiz sagaidīt vēl mīlīgākus vaibstus – vairāk kafejnīcu, nelielu veikaliņu, suvenīru un amatnieku bodīšu

Pirms diviem gadiem Siguldā, Ausekļa ielā, divas māsas atvērušas kafejnīcu Mr. Biskvīts. Vieta esot iesildīta, un drīz pēc tam šeit biznesu esot uzsākuši vēl citi ēdināšanas uzņēmumi. «Siguldā veiksmīgam biznesam piemērotas vietas atrašana ir svarīgākais nosacījums. Pilsēta ir plaša. Šīs divas ielas – Ausekļa un Pils iela – ir pats, pats centrs. Tā attīstībā sava loma ir arī pirms diviem gadiem atjaunotajai dzelzceļa stacijai. Vide ir sakārtota un tūristiem patīkama,» teic kafejnīcas–konditorejas Mr. Biskvīts līdzīpašniece Kristīne Gorodecka. Par konkurenci uzņēmēja neuztraucoties, sakot, lai baidoties citi. Uzņēmums divos gados esot uzņēmis apgriezienus un atvēris vēl divas kafejnīcas – vienu Turaidā, kur lielākā daļa apmeklētāju esot ārvalstu tūristi, kā arī pie Tarzāna šķēršļu parka. «Visas trīs kafejnīcas atrodas vietās, kur ir visvairāk tūristu. Ir ko rauties. Pašas darām visu – esam īpašnieces, sagādnieces un strādājam arī aiz letes. Lielākā problēma ir personāls. Labus darbiniekus Siguldā atrast ir grūti, tie ir zelta vērti,» atzīst K. Gorodecka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgu apmeklē par 8% vairāk tūristu

Dienas Bizness, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada 2. ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apmetušies 334 048 viesi, kas ir par teju 8% vairāk nekā šajā laika periodā pērn. Pavadīto diennakšu skaits pieaudzis līdz 616 712 diennaktīm jeb par 5%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

«Jāņem vērā, ka Krievijas tūristu skaits šajos trīs mēnešos, salīdzinot ar pērno gadu, samazinājies par 35%. Pozitīvu tendenci ļāvuši saglabāt pilsētas viesi no Rietumeiropas – Vācijas tūristi ierindojas visvairāk apkalpoto viesu augšgalā, arvien lielāku interesi par Rīgu izrāda tūristi no primāri un sekundāri noteiktajām mērķa valstīm, kā arī tūristu skaits, piemēram, no Beļģijas šajā laika periodā, pateicoties Latvijas Prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, palielinājies par 128%,» skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Šā gada 2. ceturksnī vislielāko interesi par Rīgu no visiem apkalpotajiem ārvalstu viesiem izrādījuši tūristi no Vācijas – 14%, Krievijas – 9,8%, Somijas – 6,6%, Igaunijas – 6,3%, Norvēģijas – 6,1%, Lietuvas – 5,8%, Zviedrijas – 5,4% un Lielbritānijas – 4,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rožmalas: Vēlamies panākt, lai tūristi izbrauc ārpus Rīgas

Žanete Hāka, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas komplekss Rožmalas aizvadījis sezonu, un kompleksa īpašnieki ir apņēmības pilni nākotnē paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, tādējādi piesaistot vēl vairāk apmeklētāju, stāsta atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka.

Rožmalas atrodas Ceraukstē, aptuveni 5 km no Bauskas centra, un pēdējo gadu laikā strādā, lai aizvien vairāk tūristu uzzinātu par atpūtas kompleksu, kura teritorijā atrodas ne tikai viesnīca, bet arī senas dzirnavas.

“Mēs ļoti vēlamies, lai Rīga iznāk uz laukiem, jo arī ārpus Rīgas ir daudz objektu, ko apmeklēt. Pēdējo gadu laikā šāda tendence ir vērojama - tiesa gan, varbūt tas notiek salīdzinoši lēnām, taču izteikti. Reģionos ir pieejami daudz un dažādi produkti, daudzi tūrisma objektu veidotāji ir ļoti inovatīvi, un var tikai apbrīnot cilvēku izdomu, tādēļ cerams, ka arī tūristi aizvien vairāk tos novērtēs un augs reģionu popularitāte” viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Krievijas tūristu skaits uz Latviju neesot sarucis

Dienas Bizness, 29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēstis par Krievijas tūristu skaita sarukumu ir absolūti nepatiesas un iepriekš izskanējušās ziņas, ka Latvijā ierodas mazāk kaimiņvalsts tūristu ir tikai atsevišķu tūrisma firmu informācija, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas tūrisma aģentūru un operatoru asociācijas ģenerālsekretāre Marina Paņkova.

Viņa uzsvēra, ka gaidāmo maija brīvdienu laikā Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas. Turklāt daudzi atbrauc ciemos pie draugiem vai arī Latvijā ierodas saviem spēkiem. Par šiem cilvēkiem tūrisma operatoriem ziņu nav.

Ir gan izskanējušas ziņas, ka uz Eiropu brauc mazāk tūristu no Krievijas. Paņkova apstiprināja, ka to varētu sekmēt gan Krievijas rubļa devalvācija, gan citi apstākļi. Tomēr kopumā Krievijas tūristi Eiropai aizvien paliek svarīgi. Krievi, iespējams, neiztērē vislielāko naudas summu, rēķinot uz vienu cilvēku, tomēr sava lielā skaita dēļ Krievijas tūristi Eiropā «atstāj» ievērojamu naudas apjomu.

Vienlaikus Paņkova Latvijas Radio akceptēja, ka ir ievērojami sarucis Ukrainas tūristu skaits un vairs nenotiek braucieni uz Krimu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot biznesu, lielākā daļa Latvijas preču veikala Rozes bode pircēju bija tūristi, savukārt, krīzei atkāpjoties, to vidū arvien vairāk ir vietējo iedzīvotāju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rozes bodes (SIA Seven Ways) vadītāja Anita Roze-Traviņa saavulaik ir strādājusi par preses fotogrāfi, taču pēc bērniņa piedzimšanas nolēmusi, ka jāveido savs bizness. Pirmā ideja bija fotogalerijas izveide, tomēr Anita saprata, ka tas varētu nebūt rentabls pasākums. «Pārorientējos uz rokdarbu un mākslas darbu tirdzniecību,» viņa stāsta. Veikalu Anita atvēra 2009. gadā. Vaicāta, kas šajā laikā bijis pats grūtākais, viņa neslēpj – noturēties krīzē. «Bija posms, kad likās, ka jāmet plinte krūmos un jāver veikals ciet. Sākumā strādāju pati, pēc tam aizgāju dekrētā un bija jāpieņem darbā pārdevēja, jāmaksā alga. Bija grūti, likās, ka jābeidz, bet es to neizdarīju – es esmu spītīga,» saka Anita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru