Nodokļi

Ārvalstu viesi Latvijas tax free veikalos pērn iztērējuši vairāk nekā 20 miljonus eiro

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā Latvijas beznodokļu jeb tax free veikalos ārvalstu viesi iztērējuši par piektdaļu vairāk nekā pirms gada - virs 20 miljoniem eiro. Visaktīvākie pircēji ir no Krievijas, šīs valsts pārstāvis vienā veikalā pērn iepircies pat par 20 000 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Latvijā jau 18 gadus trešo valstu tūristiem par pirkumiem veikalos iespējams atgūt daļu – patlaban 15% pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tax free pakalpojumu mērķis ir mudināt tūristus vairāk iepirkties, atbalstot vietējos tirgotājus. «Ja šie pircēji, šie tūristi veic daudz pirkumus, mēs radam papildu darba vietas, ceļās apgrozījums mazumtirdzniecības veikaliem,» skaidro nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātājas Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane.

Pērn tirgotāju kontos no taxfree pirkumiem ieripoja par 22% vairāk naudas nekā pirms gada. Pieaugums bijis tik straujš, jo pirms gada piedzīvots straujš kritums. «Kad sākās sankcijas pret Krieviju, protams, jo rubļa vērtība kritās, tas bija 2016. gads, tad bija gana liels kritums. Tagad tā kā naftas cena iet uz augšu, tad arī rublis atkopies,» saka Kalmane. Latvijā taxfree sistēmā šobrīd piedalās 2000 veikali. Tos tūristi, mūsu valstī ierodoties ar lidmašīnu, vilcienu vai auto transportu, var atpazīt pēc īpašām uzlīmēm.

Par tajos veiktajiem pirkumiem PVN atmaksu caur Global Blue, kas kopumā ir šī pakalpojuma ieviesējs un patlaban lielākais tā sniedzējs pasaulē, pieprasījuši teju 100 000 tūristu no 103 valstīm par vidēji 250 eiro lielu pirkumu. Visvairāk pircēju ir no Krievijas, bet vēl pie mums daudz iepērkas arī viesi no Baltkrievijas, Ukrainas un Ķīnas. No pirkumiem 64% ir apģērbi un apavi, bet visumā taxfree tiek izmantots, sākot no skrūvītes līdz pat laivai. «Īstenībā pat šobrīd ir tā, ka medicīnu sāk vest ārā, jo ir kaut kādi medikamenti, kas šeit ir lētāki nekā Krievijā vai Baltkrievijā, vai nemaz nav pieejami.»

Ja ar PVN atmaksu nodarbotos valsts, iespējams, tūristi atgūtu 21%, bet, tā kā to dara privāta kompānija, 6% starpību tā paņem sava biznesa uzturēšanai. Lai saņemtu PVN atmaksu, Latvijā tūristam jāiepērkas par vismaz 44 eiro dienā. Šī summa ir līdzīga tai, kāda ir kaimiņvalstīs, bet reizes trīs mazāka nekā iepirkšanās mekās – Londonā, Itālijā un Francijā. Atšķirībā no Igaunijas vai Lietuvas, Latvijā taxfree iespējas ir izteiktas tikai Rīgā. «Mēs ar lielu skaudību skatāmies uz Lietuvu, Igauniju. Igaunijā ir ļoti izteikta pierobežas iepirkšanās, un tas ļāvis attīstīties tāda pilsētai kā Narva, kas nebija praktiski nekas,» saka Global Blue Latvija vadītāja.

Viesi no trešajām valstīm un it sevišķi no Krievijas visbiežāk iepērkas veikalos, kas atrodas tuvāk Jūrmalai. Tajā skaitā tirdzniecības centrā Spice pagājušā gada laikā iebraucēji iepirkušies par aptuveni 4 miljoniem eiro. Tirdzniecības centra pārstāve stāsta, ka ārvalstu viesi iepērkas neregulāri, bet tad, kad ir uzplūdi - janvārī, augustā, oktobrī, novembrī - daži veikali to jūt pat ļoti ievērojami. «It īpaši krievu tūristi, viņi iepērkas ar tādu vērienu. Ja nāk, tad veic lielus pirkumus un augsta līmeņa zīmolos. Kā piemēru varu minēt dažus veiksmes stāstus, kad viens krievu tūrists veica pirkumu apakšveļas veikalā par 10 000, rotu veikalā par 20 000 viens pirkumus,» atklāj tirdzniecības centra Spice mārketinga vadītāja Linda Kalniņa.

Savukārt par to, cik daudz Latvijas iedzīvotāji prasījuši nodokļa atmaksu trešajās valstīs, ziņu nav. Global Blue pārstāve piebilda, ka ar lielām cerībām raugās uz Angliju, kurā pēc izstāšanās no Eiropas Savienības par pirkumiem arī varēs pieprasīt daļu PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada otrajā pusē Latvijā par 6,5% pieaudzis "Tax Free" pirkumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu, informē Nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātāja "Global Blue Latvija" vadītāja Vineta Kalmane.

Viņa norādīja, ka "Tax Free" sistēma paredzēta, lai veicinātu trešo valstu tūristu interesi veikt pirkumus un atbalstītu vietējos tirgotājus. Šī sistēma ārpus Eiropas Savienības dzīvojošiem viesiem ļauj Latvijā iepirkties, atgūstot daļu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Iepirkumu summai, kas uzrādīta vienā čekā, jābūt ne mazākai par 44 eiro, un nodokļi tiek atgriezti par visām iegādātām precēm, kuras paredzēts izvest no Eiropas savienības teritorijas.

2019.gadā vidējā viena "Tax Free" pirkuma summa bija 230 eiro, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Vairāk nekā pusi jeb 61% no visiem pirkumiem veikuši Krievijas pilsoņi, 10% - Baltkrievijas, bet trešajā vietā ar 7% ir viesi no Ukrainas, liecina Nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātāja "Global Blue" apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ plāno ieguldīt 6,7 miljonus eiro valsts drošības objektu infrastruktūrā

Laura Mazbērziņa, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā - piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas (RŠV) Terehova - Burački attīstībā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

RŠV «Terehova – Burački» attīstības pirmajā posmā kopējais ieguldījumu apjoms būs 6,72 miljoni eiro. No tiem 3,58 miljoni eiro ir Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums, kas tiek saņemta no ES fondiem, kas oktobra beigās tika apstiprināti Eiropas Komisijā, savukārt 3,14 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.

Neimanis uzsver, ka Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un attīstīšana ir svarīgs VNĪ darbības virziens. Plānotie uzlabojumi nodrošinās efektīvāku Eiropas robežas ekonomisko aizsardzību un padarītu objektus drošākus, modernākus un ērtākus darbiniekiem un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru