Foto: freeimages.com

Pētījums: Puse Baltijas valstu iedzīvotāju iepērkas ārzemēs 

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Monta Glumane, 2018. gada 04. jūnijs plkst. 16:54

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Eksperts norāda, ka «ekonomiskie tūristi» šajā gadījumā ir iedzīvotāji, kuri iepērkas ārvalstīs vismaz reizi ceturksnī. Šī iezīme visvairāk raksturīga lietuviešiem - 51% lietuviešu iepērkas ārzemēs un dara to regulāri. Igaunijā ārzemēs regulāri iepērkas 48% iedzīvotāju, bet latvieši to veic visretāk - 44% gadījumu.

«Lielais iedzīvotāju skaits, kas iepērkas ārzemēs, liecina par jutīgumu attiecībā uz cenām. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstu iedzīvotāju ienākumi nav augsti. Baltijas valstis ir relatīvi mazas un to robežas ir atvērtas, kas ir priekšnoteikums pārrobežu tirdzniecības uzplaukumam,» norāda pētījuma autors.

Lietuvieši visbiežāk ārzemēs iepērkas Polijā (71%) un Latvijā (51%), savukārt latvieši vislabprātāk iepērkas Lietuvā (55%) un Igaunijā (40%), bet igauņi - Latvijā (76%) un tax free jeb beznodokļu veikalos (24%).

Pētījums atklāj arī iepirkšanās paradumu atšķirības starp Baltijas valstu iedzīvotājiem. Iepērkoties ārzemēs, lietuvieši mēdz iztērēt simtiem eiro, savukārt latvieši un igauņi tērē daudz mazāk. 38% lietuviešu apgalvo, ka vienam pirkumam tērē vismaz simts eiro. Starp latviešiem šādu cilvēku bija 23%, bet starp igauņiem - tikai 17%. Lielākā daļa igauņu un latviešu, iepērkoties ārzemēs, ir gatavi tērēt līdz 100 eiro.

«Patērētās summas liecina, ka lietuvieši ārzemēs lielākoties iepērk mājsaimniecības preces. Latvieši un igauņi attiecībā uz iepirkšanos ir izvēlīgāki - viņi dodas iepirkties, lai iegādātos konkrētas preces, nevis plašu preču klāstu. Piemēram, ir zināms, ka akcīzes nodokļa politikas dēļ alus ir daudz lētāks Latvijā nekā Igaunijā. Tāpēc, lai apmierinātu vajadzību pēc lētāka alus, preču iegādei pietiek vien ar 50 eiro,» stāsta profesionālo pakalpojumu kompānijas «EY» pārstāvis Krišjānis Volfs.

Eksperta teikto pamato pētījuma dati - vienā iepirkšanās reizē igauņi iegādājās vidēji 19 alus skārdenes ar tilpumu 0,5 litri, bet latvieši - vidēji septiņas skārdenes. Pēc K.Volfa sacītā, daudzums, kādu iegādājas igauņi, liecina, ka viņi alu iepērk ilgākam patēriņam un šādiem pirkumiem ir arī ekonomisks pamatojums.

Pētījuma autori aprēķinājuši, ka ārzemēs iegādāto preču kopējā vērtība ir vairāk nekā viens miljards eiro. Pēc profesionālo pakalpojumu kompānijas «EY» darba grupas vadītāja K.Volfa teiktā, Lietuva nesaņem vislielākos nodokļu ieņēmumus, bet Latvija un Igaunija salīdzinoši mazāk.

«Lietuvas valsts, lielo naudas summu dēļ, kas tiek tērētas, iepērkoties ārzemēs, zaudē apmēram 131 miljonu eiro ikgadējo ieņēmumu, jo pievienotā vērtība tiek samaksāta citās valstīs. Latvijā zaudētie ieņēmumi ir 40 miljoni eiro, bet Igaunijā - puse no šīs summas,» stāsta eksperts.

K.Volfs vērš uzmanību, ka daļa no visbiežāk pirktajiem produktiem ārzemēs, patērētājiem ir patiešām svarīgi, un cilvēki dodas uz ārzemēm tieši pēc tiem vai tādas produktu kategorijas. «Starp šiem produktiem ir pārtikas un mājsaimniecības preces, kā arī - degviela un alkohols. Šie ir produkti, kas rada ķēdes reakciju - cilvēki dodas tos pirkt ārzemēs, papildu nopērkot citus produktus. Lai gan to cenas neatšķiras, cilvēki ietaupa laiku.»

Lai samazinātu negatīvās sekas, kādas rada iepirkšanās kaimiņvalstīs, eksperts iesaka koriģēt monetāro politiku attiecībā uz būtiski svarīgajiem produktiem un pakalpojumiem, lai pēc iespējas vairāk samazinātu motivāciju doties iepirkties uz kaimiņvalstīm.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt Baltijas valstu iedzīvotāju iepirkšanās ārzemēs paradumus, mērogu un biežumu. Pētījums tika balstīts uz reprezentatīvu aptauju, kuru veica kompānija UAB «Spinter tyrimai» Baltijas valstīs: Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Pavisam 2017. gada decembrī tika aptaujāti 3019 respondenti, kas ir vecāki par 18 gadiem, tostarp ap 1000 respondentu no katras valsts.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 17. jūnijs plkst. 8:13

Neraugoties uz sociālo partneru iebildumiem, otrdien valdībā beidzot plānots skatīt jauno Publisko...

2016. gada 11. maijs plkst. 8:57

Pastāv bažas par sekām, ko var nest steidzamie grozījumi, ar kuriem iecerēts...

2015. gada 10. marts plkst. 10:00

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (LPUAA) un Iepirkumu...

2013. gada 09. augusts plkst. 7:45

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums piedzīvos remontu, premjers līdz septembrim gaidīs...

2013. gada 29. maijs plkst. 9:09

«Mūsdienās ļoti daudzi cilvēki iepērkas internetā ar kredītkartēm. Pats pēc savas pieredzes...

Nepalaid garām

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

No šīs sadaļas
2018. gada 08. augusts plkst. 0:05

Vai vēlaties pienācīgi un kvalitatīvi aprīkot plašas un modernas noliktavas, kurās ir...

2018. gada 04. jūnijs plkst. 16:24

Vairāk nekā 1300 Latvijas Pasta pastnieku 2018.gadā aprīkoti ar mobilajām viedierīcēm, kas...

2018. gada 04. jūnijs plkst. 14:18

Ausu, kakla un deguna slimību diagnostikas un ārstēšanas iestāde LOR Klīnika atvērusi...

2018. gada 04. jūnijs plkst. 14:11

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 2. un 3. jūnijā norisinājās latviešu tautas lietišķās...

2018. gada 04. jūnijs plkst. 11:51

Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) eksporta deklarāciju apstrāde izlaišanai...

2018. gada 04. jūnijs plkst. 11:32

Neskatoties uz to, ka Latvijā, it īpaši Rīgā, tiek atvērtas arvien jaunas...

2018. gada 02. jūnijs plkst. 11:23

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam...

2018. gada 01. jūnijs plkst. 16:20

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Latvijā ir Swedbank, Lietuvā -...

2018. gada 01. jūnijs plkst. 11:27

H&M jaunā apģērbu kolekcija Love For All, kuras mērķis ir «svinēt mīlestību,...

2018. gada 01. jūnijs plkst. 11:25

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), biedrība «Zemnieku Saeima» (ZSA) un Latvijas...