Jaunākais izdevums

Pēdējo nedēļu laikā pasaules valdības sākušas mazināt ar pandēmijas izplatīšanos saistītos ierobežojumus. Tas nozīmē, ka cilvēku dzīve var sākt pakāpeniski tuvināties tam, kāda tā bija pirms Covid-19.

Daži tendenču pētnieki gan pauž pārliecību, ka dažas lietas pandēmija būs mainījusi uz neatgriešanos. Piemēram, uz palikšanu – un pat ātrāka - dažādu iemeslu iespaidā varētu būt Rietumu pasaules virzība arvien robotizētākas nākotnes virzienā.

Interesanti, ka šīs pandēmijas laikā pasaules atpazīstamību iemantojuši daži mūsu ziemeļu kaimiņu – Igaunijas - robotu ražotāji. Proti, Apvienotajā Karalistē, esot apgrūtinātai mazumtirdzniecībai, vairāki šīs valsts lielveikali, lai patērētājiem piegādātu dažādas preces, pastiprināti izmantojuši, piemēram, igauņu uzņēmuma "Starship Technologies" robotus.

Pieejamā informācija liecina, ka šādi minētā uzņēmuma ražotie autonomie roboti bez kādas fiziskas cilvēku palīdzības ar nelielu ātrumu pārvietojas pa gājēju ceļiem līdz to piegādes mērķim. Tāpat tie varot pārvarēt nelielas barjeras, piemēram, sliekšņus un ir aprīkoti ar skaļruņiem, lai vajadzības gadījumā ar cilvēkiem arī "sarunātos". Kad robots ierodies galamērķī, klienti atbloķē to glabāšanas nodalījumu ar mobilajiem tālruņiem un attiecīgi – tad saņem pasūtījumu.

Robotu nodoklis – konkurētspējas drauds vai sabiedrotais? 

Koronavīrusa pandēmija ir vēl viens stimuls darbiniekus aizstāt ar robotiem, tādējādi mazinot...

"Šīs ir bijis glābiņš tiem klientiem, kuri nevarēja izkļūt ārpus savām mājām. Kopš pandēmijas sākuma mēs esam novērojuši milzīgu pieprasījuma pieaugumu pēc robotu piegādēm. Mēs esam dubultojuši šādu pasūtījumu skaitu un esam piedzīvojuši četrkāršu pārdošanas apjomu pieaugumu," savu prieku par šiem igauņu robotiem "Financial Times" (FT) pauž, piemēram, Apvienotās Karalistes lielveikalu grupas "Co-op Food" pārstāvji. Tie arī teic, ka šādu savu robotu floti plāno palielināt līdz 100 (no šā brīža 80).

FT gan arī izceļ, ka šo robotu uzvaras gājiens nav bijis bez problēmām. Esot pamanāmas atsevišķas klientu sūdzības par grūtībām ar "Starship" mobilo lietotni. Daži arī iebilstot par cenu uzcenojumu precēm, kuru "Co-op" un citi mazumtirgotāji uzliek robotu piegādātajām precēm. Lai nu kā – kopējais fons gan izskatās pozitīvs.

DB jau rakstījis, ka šādi minētās kompānijas mazie roboti demonstrēti arī Rīgas ielās.

Šīs gan nav vienīgais Igaunijas tehnoloģiju uzņēmums, kas pandēmijas laikā nonācis lielākas sabiedrības uzmanības starmešu gaismā. Piemēram, cits šīs valsts uzņēmums "Cleveron" ražo automatizētas paciņu piegādes terminālus, kuri attiecīgi klientiem izsniedz dažādas pakas un arī, piemēram, pārtikas preces.

"Šajos laikos mēs novērojam, ka robotizētie produkti ir ļoti iecienīti, jo tie piedāvā pakalpojumus bez pieskāriena. Jūs vienkārši noskenējiet savu kodu, atveriet durvis un saņemtie savas pārtikas preces. Viss tiek izdarīts 10 sekundēs," FT klāsta šī uzņēmuma vadības pārstāvis Mikels Ilps.

Viņš arī atklāja, ka tad, kad sākās Covid-19 pandēmija, Igaunijas vadošie lielveikalu tīkli pāris nedēļu laikā esot uzstādījuši "Cleveron" vienības. Tāpat arī vairāki starptautiski klienti esot izvērsuši šādus izmēģinājumus. "Ir bijusi ļoti ātrs šādu attiecīgo lēmumu pieņemšanas process. Parasti daudziem šāda brīža sasniegšanai nepieciešami trīs līdz seši mēneši," piebilst minētais "Cleveron" pārstāvis.

Pieejamā informācija liecina, ka "Cleveron" visā pasaulē apkalpo aptuveni 4 tūkst. paciņu terminālus, kur šī uzņēmuma pakalpojumus izmanto arī, piemēram, ASV mazumtirdzniecības milzis "Walmart". Mēnesī ar šī uzņēmuma palīdzību tiekot piegādātas aptuveni 1,3 miljoni paciņas. "Cleveron" arī paziņojusi par plānu savu piegāžu skapīšu tīklu integrēt autobusu pieturās visā Igaunijā. Tā mērķis esot panākt, lai ikvienā valsts mazpilsētā un ciematā būtu piekļuve šādai automatizētai piegādei.

Katrā ziņā iepirkšanās paradumi ievērojami mainījās jau pirms šīs pandēmijas. Savukārt pēdējos mēnešos notiekošais šiem procesiem ir vien paātrinātājs.

ASV tirdzniecības digitalizācija, kam komplektā nāk tradicionālās iepirkšanās nozares nedienas, pat izpelnījusies terminu "Amazon efekts". Būtība tas tiek saistīts ar to, ka līdz šim tradicionālajiem spēlētājiem ir grūtības mainīties un konkurēt ar ļoti atpazīstamām tehnoloģiju kompānijām, kas ir ļoti pelnošas, ar lielām ambīcijām un spējīgas apkopot uz interpretēt milzīgu datu klāstu. Šajā ziņā, šķiet, var apsveikt arī vairākus igauņu tehnoloģiju uzņēmumus, kuri turpina aktīvi un laicīgi pielāgoties dažādām pārmaiņām.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Roboti kļūst efektīvāki par cilvēkiem 

Jau šodien igauņu kompānijas Starship Technologies roboti veic piegādes Londonā, Tallinā, Hamburgā,...

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igaunijas startup piesaistījuši 258,3 miljonus eiro

Anda Asere, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan summa ir mazāka nekā gadu iepriekš, kad investīciju apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, ir palielinājies kopējais investīciju gadījumu skaits, liecina "Startup Estonia" informācija.

Atsaucoties uz Igaunijas jaunuzņēmumu publisko datubāzi, "Startup Estonia" norāda, ka 2019. gadā bija 71 investīcija, kamēr 2018. gadā notika 40 investīciju darījumi. Tāpat 2019. gadā 28 investīcijas bija vismaz viena miljona eiro apmērā. 2018. gadā tādas investīcijas bija 20.

2019. gadā lielākās investīcijas piesaistīja "Bolt" (128 miljoni eiro), "Starship Technologies" (36 miljoni eiro), "Glia" (18 miljoni eiro), "Realeyes" (11 miljoni eiro), "Skyselect" (9 miljoni eiro), "Coolbet" (7,6 miljoni eiro) un "Xolo" (5,5 miljoni eiro).

2019. gadā Igaunijas jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums bija 395,4 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad tas bija 363,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma veido jaunuzņēmumi, kas nodarbojas biznesa programmatūras, pakalpojumu un personālvadības sektorā (106,7 miljoni eiro). Tam seko reklāmas tehnoloģijas un radošo tehnoloģiju sektors ar 65 miljoniem eiro un finanšu tehnoloģijas (46,8 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā izveidojot automatizācijas un robotikas procesu attīstības komandu, "SEB banka" Baltijā divu gadu laikā radījusi vairāk nekā 33 robotus konkrētu procesu automātiskai izpildei, tādējādi nodrošinot līdz šim manuālu un ļoti vienveidīgu darbu automatizēšanu.

Kopumā "SEB grupā" ir vairāk nekā 250 dažādi roboti, kas efektīvi veic konkrētas tiem ieprogrammētās funkcijas.

"SEB bankā" Latvijā šobrīd automatizēti 15 procesi. Roboti lielākoties veic uzdevumus, kas saistīti ar datu reģistrēšanu, kontroli un administrēšanu, kā arī informācijas apkopošanu.

Robota jeb automatizēta procesa radīšanas laikā tiek veikta konkrētās struktūrvienības vai atsevišķa procesa detalizēta izpēte. Tā laikā tiek secināts, kurus procesus iespējams automatizēt un attiecīgi izveidot konkrētu funkciju robotus. Pat ja analīzes laikā izstrādātāji nonāk pie secinājuma, ka nav nepieciešams vai nav iespējams konkrētos darbus robotizēt, procesi tik un tā tiek vienkāršoti un ieviesti papildu uzlabojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas nekustamo īpašumu gigants “Country Garden Holdings” atvēris pirmo restorānu, kurā klientus apkalpo tikai roboti.

Restorānā, kura nosaukums ir “Foodom”, klientus pie ieejas sagaida robots. Izmantojot mākslīgo intelektu, viņi aizved klientus līdz to galdiņa, iesaka dienas piedāvājumus un pieņem pasūtījumus. Ēdienu klientam piegādā ar speciāla konveijera palīdzību. Visu maltīti virtuvē arī gatavo īpaši roboti - kopumā virtuvē strādā 32 roboti.

Restorāna ēdienkartē galvenokārt ir tā dibinātāja Yang Guoqiang dzimtās pilsētas Šundes tradicionālie ēdieni, kurus roboti gatavot iemācījušies no 10 labākajiem šīs pilsētas šefpavāriem, izmantojot datorprogrammu, kas precīzi definē, kāda ir temperatūra, sastāvdaļas un gatavošanas laiks.

Jaunā restorāna izveidē “Country Garden” investējis aptuveni 200 miljonus juaņu (29 miljonus ASV dolāru), un kompānijas pārstāvji paziņojuši, ka pie viena restorāna neplāno apstāties, un tuvāko pāris gadu laikā Ķīnā plāno atvērt 1000 šāda veida restorānus, kur strādā roboti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā ienākot robotiem un dažādiem robotiskiem risinājumiem, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to izmantošanas juridiskajiem un ētiskajiem izaicinājumiem.

Šā gada notikumi pasaulei varētu likt mainīties vairākos veidos, un viens no virzieniem ir vēl lielāka dažādu darbu automatizācija.

Mūsdienās tehnoloģijas strauji attīstās, un daudzos uzņēmumos tās aizstāj vai būtiski atvieglo cilvēku darbu.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 9. jūnija numurā:

  • viedokļi - administratīvi teritoriālā reforma
  • viedokļi - kāpēc negribam savus sezonas strādniekus
  • aktuāli - pandēmija kā maksātspējas tests visiem
  • numura tēma - roboti

- roboti rada juridiskus un ētiskus jautājumus

- pandēmija kā automatizācijas paātrinātājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos 12 mēnešos uzņēmumi Latvijā un Igaunijā vēlētos paaugstināt produktivitāti, attīstot inovācijas, savukārt Lietuvā – palielinot ražošanas apjomu, secināts "SEB bankas" veiktajā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujā. 24%

Latvijas un 29% Igaunijas lielo uzņēmumu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda digitālo risinājumu attīstīšanu, procesu automatizāciju un inovācijas, savukārt 24% Lietuvas uzņēmumu galvenokārt vēlētos palielināt ražošanas apjomu. Tikmēr Latvijā un Igaunijā ražošanas apjomu kāpināšanu kā prioritāti produktivitātes veicināšanā norāda attiecīgi tikai 9% un 13% uzņēmumu.

“Latvijas uzņēmumi inovatīvus risinājumus vairāk ievieš, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un iekšējos procesus, tādējādi vienlaikus veicinot uzņēmuma efektivitāti. Tiek ieviesti gan dažādi roboti un čatboti, gan risinājumi, lai sekotu līdzi noteiktiem rādījumiem, piemēram, atrašanās vietai vai iekārtu noslodzei. Retāk uzņēmumi inovāciju apzināti izvēlas kā ilgtermiņa stratēģiju, lai uzturētu konkurētspēju un meklētu jaunus vērtības piedāvājumus un biznesa modeļus gan esošiem, gan jauniem klientu segmentiem, kas, savukārt, ļautu paaugstināt produktivitāti. Jaunu, iepriekš nebijušu risinājumu izstrāde vienmēr ir nenoteikts process, kas liek izkāpt no esošās komforta zonas, līdz ar to arī uzņēmumu darbiniekiem nepieciešams iegūt jaunas zināšanas, lai spētu ātrāk saprast inovāciju dzīvotspēju agrīnā to izstrādes fāzē,” skaidro "SEB bankas" inovāciju vadītājs Kārlis Karolis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudīga dārza tehnika ir nopietna investīcija, tādēļ lēmumam par iegādi jābūt pamatotam un pārdomātam. Nesezona, kad aiz loga ir tumšs, kluss un apsnidzis, ir īstais laiks, kad pārdomāt pirkumus nākamajam darba cēlienam. Lūk, pieci iemesli, kāpēc ir vērts nopietnus lēmumus pieņemt tieši ziemā!

1. Nav steigas

Tehnika, kas tiek iegādāta dārza sezonas laikā, visbiežāk ir akūti nepieciešama, līdz ar to šī nepieciešamība darbojas kā spiediens un steidzina lēmuma pieņemšanu. Ziemā savukārt nav nekādu neatliekamu darbu dārzā, tādēļ mierīgi var apdomāt visus par un pret, izsvērt vajadzības un pārskatīt budžetu.

2. Tirgotāju cenu politika

Aktīvi sekojot piedāvājumam ilgākā laika posmā, iespējams izvēlēties labāko brīdi, kad tiek piedāvāta izdevīgākā cena. Piemēram, robotizētais zāles pļāvējs ir dārgs pirkums, taču reti – akūts. Attiecīgi pirms iegādes var mierīgi pārlūkot piedāvājumu, noskaidrot tirgotāju atlaižu politiku un iegādāties tieši tad, kad cena ir vislabākā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Divus gadus pēc traģēdijas Itālijā atklāj jauno Dženovas tiltu

Lelde Petrāne, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā atklāts jaunuzbūvētais tilts Dženovā, ziņo ārvalstu mediji.

2018. gada augustā spēcīga lietus laikā, sabrūkot autostrādes tiltam, Dženovā bojā gāja 43 cilvēki.

Jauno tiltu, kas uzbūvēts 15 mēnešu laikā, projektējis slavenais itāļu arhitekts Renzo Piano, kurš tā dizainu sasaistījis ar Dženovas jūrniecības vēsturi. "Katru nakti spīdēs četrdesmit trīs zvaigznes," viņš sacījis tilta atklāšanā, norādot uz tilta lampām, kuras atgādinās par katastrofā bojāgājušajiem.

Jaunais tilts izmaksājis 200 miljonus eiro, bet šīm izmaksām jāpieskaita Morandi tilta atlieku nojaukšanas izmaksas, kas veidoja 90 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, pēc sešiem septiņiem gadiem liela daļa cilvēku ēdīs robota gatavotu maltīti.

Nākotnē gatavošana mājās būs ekskluzīvs hobijs, uzskata sabiedriskajai ēdināšanai domāto robotizēto virtuvju ražotāja SIA "Roboeatz" dibinātāji Konstantīns Korčjomkins un Jānis Poruks.

"Jā, šis paradums saglabāsies, bet vairāk kā hobijs. Būs izdevīgāk, saprātīgāk, drošāk un veselīgāk ēst robota pagatavotu maltīti. Pārtikas ražošanas ķēdē pasaulē jau principā viss ir automatizēts – traktori strādā automatizēti, sistēmas zina, cik daudz mēslojuma vajadzīgs konkrētajam zemes gabalam, augus laista tieši pie stāda, tā ekonomējot ūdeni, dators izrēķina, kad jānovāc raža. Cilvēki ir iesaistīti šajos procesos, bet ļoti daudz kas jau notiek automatizēti. Cilvēki ir saglabājušies pēdējā posmā, bet ir tikai loģiski, ka piecu līdz septiņu gadu laikā arī tas būs robotizēts," spriež K. Korčjomkins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija var spiest risinājumu meklēt jaunā eksperimentā – universālā ienākuma ieviešanā jeb naudu visiem par brīvu.

(Raksts pilnā apmērā lasāms 7. aprīļa žurnālā "Dienas Bizness".)

Pasaules ekonomikai esot ārkārtas stāvoklī, ir atdzīvināta ideja par universālā ienākuma nodrošināšanu. Šāda ideja paredz, ka cilvēkiem gluži kā kāda pamata tiesība tiek piešķirta "nauda par brīvu", kas potenciāli aizvieto tādus risinājumus kā minimālā alga un citus sociālos pabalstus. Tas paredz, ka valdība sniedz šādu pakalpojumu, gluži kā nodrošinot policijas esamību, kur pretī saņem iespēju mazināt darba tirgus regulējumus un iespēju vienkāršot visu labklājības sistēmu jeb, piešķirot naudu par brīvu, tiek aizstāti citi sociālie pabalsti un nodokļu atlaides.

Komentāri

Pievienot komentāru