Eksperti

Biznesa partneris - robots

Rinalds Sluckis, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Vai roboti ir mūsu draugi vai ienaidnieki; vai tie palīdzēs vai radīs šķēršļus; vai jāgatavojas cīņai vai kopīgam darbam; vai mēs piedzīvosim sadursmi vai varēsim sadarboties; vai pret robotiem būtu jācīnās vai tie jāizmanto, lai gūtu labumu?

Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja tehnoloģiju eksperti un praktiķi diskusijā “Robotu ēras sākums - roboti mūsu draugi vai ienaidnieki?”.

Tie rada pārdomas ne tikai mūsu ikdienas dzīvē, bet domājot arī par uzņēmumu attīstību - proti, vai nākotnē vispār ir iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība, bez ciešas sazobes ar tehnoloģijām? Arvien pārliecinošāk izskan atbilde - “nē”.

Tehnoloģiju eksperti paredz, ka 2050. gadā būs izteikta tehnoloģiju dominance darba vietās, mākslīgais intelekts un gudrie asistenti būs ļoti tuvi mūsu kolēģi, es pat vēlētos teikt - biznesa partneri. Viss būs “vieds”, saslēgts un datu virzīts (data driven). Darba vide un laiks kļūs arvien plūstošāks, jo daži darbinieki būs virtuāli, daži - pilna laika, daži būs boti, un mēs visi strādāsim nefiksētas darba stundas.

Kāpēc ir svarīgi sadraudzēties ar tehnoloģijām jau šobrīd? Lai ilgtermiņā sasniegtu biznesa mērķus, apmierinātu klientu vajadzības un risinātu darbaspēka problēmas.

Izmaksu samazināšana un produktivitātes paaugstināšana

Izmaksu samazināšana un produktivitātes celšana vienmēr ir bijusi uzņēmēju prioritāšu augšgalā, taču šobrīd, kad konkurence tikai pieaug un klientu lojalitāte konkrētiem zīmoliem ir kļuvusi daudz nenoturīgāka, tas ir īpaši svarīgi. Jau šobrīd uzņēmējiem pieejama virkne procesu automatizācijas rīku, kas var būtiski uzlabot darba efektivitāti. Tie ļauj lietderīgāk izmantot darbaspēka resursu, atbrīvo darbiniekus no monotonām darbībām un dod iespēju pievērsties intelektuālam darbam ar daudz augstāku pievienoto vērtību.

Daloties pieredzē par procesu automatizāciju, “Amber Beverage Group” Biznesa procesu attīstības vadītājs Saimons Žirnis norāda: “Pirms diviem gadiem, izvērtējot iekšējos procesus uzņēmumā, sapratām, ka datu un dokumentu apstrāde prasa pārāk ilgu laiku un ir nepieciešams palielināt procesu efektivitāti, ātrumu un kvalitāti. Divu gadu laikā esam pieņēmuši darbā piecus robotus, kas veic vairāk nekā 130 uzdevumu 15 uzņēmumos. Pozitīvais ieguvums - robots vienmēr ir fokusēts, strādā ar nemainīgu ātrumu 24 stundas diennaktī, un viena robota darba stunda atsver aptuveni četras darbinieka darba stundas.”

Procesu automatizāciju iespējams veikt finanšu un grāmatvedības, klientu apkalpošanas, ražošanas un daudzās citās jomās. Šobrīd pieejamie risinājumi ir piemēroti ne tikai lielajiem uzņēmumiem un korporācijām, bet arī maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Strauji mainās klientu gaidas un vajadzības

Līdz ar jaunuzņēmumu kļūšanu par nozīmīgiem spēlētājiem tehnoloģiju attīstībā, nodrošinot arvien uzlabotu pieredzi patērētājiem, tie strauji atņem tirgu daļu tradicionālajam biznesam, jo jaunuzņēmumu sniegtā lieliskā pieredze drīz kļūst par standartu. Pirms digitālās revolūcijas galvenās klientu vēlmes bija kvalitatīvs serviss par atbilstošu cenu, taču šobrīd klienti sagaida daudz vairāk - personalizētu pieeju, vienkāršu un ērtu lietojamību, tūlītēju rezultātu. Turklāt produkts vai pakalpojums nemitīgi jāpilnveido, jo konkurenti nesnauž.

Uzņēmuma “1ClickFactory” Power Platform risinājumu arhitekts un komandas vadītājs Tautvids Dagis uzsver, ka šobrīd uzņēmumiem ir jābūt ļoti dinamiskiem un “digitāli elastīgiem”: “Tradicionālā pieeja biznesam vairs nespēj apmierināt klientu vajadzības. Turklāt jaunā paaudze, kas šobrīd ienāk darba tirgū, pieprasa daudz mūsdienīgāku un tehnoloģiski attīstītāku darba vidi.”

Arī “Microsoft CEE” reģionālais direktors Mirads Magličs uzsver, ka klienti vēlas, lai pakalpojums tiek nodrošināts arvien ātrāk: “Cilvēka potenciāls un spējas attiecībā uz tehniskām darbībām ir ierobežots, tādēļ ir gudri tos uzticēt robotiem, tā iegūstot ātrāku rezultātu par zemākām izmaksām, izvairoties no cilvēciskām kļūdām, un vairāk laika atvēlot inovācijām un stratēģiskai domāšanai.”

Darbaspēka trūkums un jaunas prasības pret darba vidi

Līdz ar darbaspēka novecošanos, uzņēmējiem jārēķinās arī ar ierobežotu darba resursu. Latvijā 2018. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā samazinājās par 22,7%. Turklāt tiek prognozēts, ka krituma temps turpinās paātrināties un vidējais darbinieks kļūs arvien vecāks, un viņam būs jāstrādā ilgāk un produktīvāk. Tas nozīmē, ka situācija darba tirgū kļūs saspīlētāka un cīņa par labiem darbiniekiem - arvien sīvāka.

Turklāt šobrīd darba tirgū ļoti svarīga ir “mileniāļu” paaudze (dzimuši no 1981.-1996. gadam), kam pamazām pievienojas “Z paaudze” ( dzimuši no 1997.-2010. gadam) un izvirza jaunas prasības pret darba vidi. Viņu tehnoloģiskās prasmes ir ļoti augstā līmenī, un šīs priekšrocības viņi vēlas pielietot ne tikai ikdienas dzīvē, bet arī darbavietā. Aptuveni 41% jaunās paaudzes darbinieku dod priekšroku elektroniskai saziņai darbā, nevis klātbūtnes sarunai vai pat sarunai pa telefonu, un trīs ceturtdaļas uzskata, ka pieeja tehnoloģijām padara tos efektīvākus darbā.

Plašāka tehnoloģiju pielietošana biznesa procesos rada iespēju elastīgāk attiekties pret darba vietu un telpu, kas jaunākās paaudzes darbiniekiem ir ļoti būtiski. Piemēram, uzņēmuma “Deloitte” veiktais pētījums atklāj saistību starp darba devējiem, kas piedāvā elastīgu darba praksi, un darbinieku lojalitāti, proti, uzņēmumos, kas atbalsta elastīgumu, 55% mileniāļu apgalvoja, ka plāno uzņēmumā strādāt piecus vai vairāk gadus. Taču uzņēmumos, kas neveicināja elastīgu darbu, tikai 17% plāno palikt ilgāk nekā 5 gadus. Kā uzsver M.Magličs: “Roboti jau ir mūsu kolēģi. Mums nav jāpatīk mūsu kolēģiem, bet jāprot ar tiem sastrādāties.” Ja to spēsim, tie var kļūt par patiešām spēcīgiem mūsu biznesa parteriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāles pļaušana ir viens no tiem rutīnas darbiem, kas jāveic regulāri un rūpīgi, lai rezultāts būtu noturīgs un skaists. Kā arī – šo darbu pavada diezgan liela vienmuļība. Kāpēc gan kaut ko tik ciklisku nevarētu veikt mašīna? Izrādās, nu jau kādu laiku var. Aplēses rāda, ka šobrīd teju puse no visiem tirgū pieejamajiem zāles pļāvējiem ir tieši zāles pļāvēji roboti. Arvien plašākais piedāvājums liecina par vienu – arvien pieaug pieprasījums pēc palīgiem dārza darbos, kas pacietīgi strādās gan lietū, gan brīvdienās, un savu darbu paveiks nevainojami.

Ko spēj zāles pļāvējs robots

Ar katru nākamo paaudzi zāles pļāvēji roboti kļūst arvien gudrāki, ērtāki un prasmīgāki. Ja pirmsākumos tā tik tiešām bija ierīce, kas spēj braukt tikai pa salīdzinoši līdzenu lauku, tad mūsdienu zāles pļāvēji roboti tiek galā ar stāvām nogāzēm, šaurām vietām, sarežģītas formas dobju appļaušanu, kā arī – visam to paveiktajam var sekot līdzi mobilajā lietotnē!

Perfekti nopļauj pat vissarežģītākos dārzus

Jaunākie pilnpiedziņās robotizētie zāles pļāvēji spēj strādāt pat tādās nogāzēs, kuru slīpums veido 70%. Kā arī – tie ir aprīkoti ar GPS tehnoloģiju, kas ļauj sekot līdzi pļaušanas zonai, tādējādi neatstājot nenopļautus laukumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meklē tehnoloģiskos risinājumus

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīntulkošana ir viena no apspriestākajām tēmām tulkošanas nozarē jau vairākus gadus. Lasot jaunākās nozares ziņas, teju nav iespējams nepamanīt kādu stāstu par šīs tehnoloģijas sasniegumiem vai to, kā mašīntulkošana mainīs nozari. Bet kas īsti ir mašīntulkošana?

Mašīntulkošana - mūsdienīgs palīgs

Mašīntulkošana balstās uz programmatūru, nevis personu, kas veic teksta tulkojumu no vienas valodas citā. Lai gan mašīntulks ir lielisks palīgs, lai tulkotu vārdu pa vārdam, tulkojot teikumus un rindkopas, tulkotajā tekstā var ieviesties neprecizitātes. Tādēļ mašīntulka veiktam tulkojumam visbiežāk tiek veikta teksta pēcrediģēšana, ko dara cilvēks - tulks.

Lai arī tulka - cilvēka veikts tulkojums ir kvalitatīvāks, mašīntulkošanas pieaugums pēdējos gados liecina, ka šāda veida tulkojumiem ir atrasts atbilstošs pielietojums. Saskaņā ar Common Sense Advisory datiem, 12,7 procentus no visiem valodu tehnoloģiju ieņēmumiem 2017. gadā veidoja mašīntulkošana, atpaliekot tikai no tulkošanas pārvaldības sistēmām un mutiskās tulkošanas pārvaldības sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai - Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums.

Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi - grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. - turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sevī ir jāinvestē vairāk nekā biznesā

Armanda Vilciņa, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma vadītājs ir kuģa kapteinis – ja viņš stāv uz vietas, arī bizness stāv uz vietas, tāpēc nav jābaidās ieguldīt savā attīstībā.

To intervijā DB norāda SIA Progress You dibinātāja, personības izaugsmes un biznesa trenere Liene Uresina. Viņa uzskata, ka veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā 80% gadījumu ir psiholoģija – cilvēkiem ir jāsaprot, ka biznesa vidē nekas nav noturīgs, jo pastāv ļoti daudz un dažādu risku.

Tieši domāšanas veids bija tas, kas L. Uresinai palīdzēja neapstāties brīdī, kad viņa zaudēja savu pakalpojumu galveno pārdošanas kanālu – biznesa kontu sociālajā tīklā Instagram.

Jūsu kontam Instagram bija gandrīz 25 tūkstoši sekotāju, kas Latvijas mērogā ir ievērojams skaits. Šobrīd konts ir bloķēts – vai līdz šim ir izdevies saprast, kāpēc šāda situācija izveidojusies?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

No klientu apkalpošanas līdz mājasdarbu risināšanai. Uz ko vēl spējīgi čatboti?

Db.lv, 11.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālais asistents vai klientu apkalpošanas speciālists? Svarīgākā ir problēmjautājumu risināšanas kvalitāte, ne tas, vai atbildes sniedz robots vai reāls cilvēks. Tomēr ir būtiski zināt, ko ņemt vērā, lai “saruna ar robotu” būtu izdevusies, īpaši, ja komunikācijas tēma skar finanšu informāciju, kurai nekādā gadījumā nebūtu jānonāk pie trešajām pusēm.

Septembra izskaņā “4finance” rīkoja tiešsaistes diskusiju par klientu servisa nākotni, kur viens no sarunas tematiem bija robotizācija, procesu automatizācija un tas, kā tās ietekmē klientu apkalpošanas kvalitāti. Sabiedrībā aizvien valda vairāki mīti par čatbotiem, tāpēc par to izmantošanu klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidē komentē “4finance” personāla daļas vadītāja Kristīne Isajeva.

Mīts – čatbots spēj atbildēt tikai uz vienkāršiem jautājumiem

Sarakstes, kurās atbildes sniedz virtuālais palīgs, tiek monitorētas jeb uzraudzītas. Ir gadījumi, kad cilvēki izmanto virtuālo asistentu kā palīgu ikdienas situācijās. Tehnoloģija šodien ir tik ļoti attīstīta, ka spēj risināt kompleksus jautājumus, nesekojot standartizētam algoritmam. Viens no interesantiem piemēriem, ar kuru dalās “4finance” personāla daļas vadītāja, ir par kāda cilvēka uzdoto jautājumu, kas, kā izrādījās, bija matemātikas uzdevums, ar kuru čatbots tika galā teicami. Ir bijuši gadījumi, kad čatbots tiek izmantots kā iepazīšanās rīks, lai atrastu savu otru pusīti, kas vien apliecina to, ka virtuālais sarakstes partneris spēj atpazīt dažādas situācijas un uz tām reaģēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Padomi uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā

Uldis Upenieks, Citadele valdes loceklis un Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības komitejas līdzpriekšsēdētājs, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības un ASV noteiktās finanšu sankcijas pret Krieviju ir ļoti nozīmīgas un atkarībā no notikumu attīstības Ukrainā var kļūt vēl plašākas, ietekmējot tos Latvijas un Baltijas valstu uzņēmējus, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā un Baltkrievijā.

Lai palīdzētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, banka Citadele sagatavojusi padomus uzņēmējiem, kas vēlas turpināt sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā.

Ņemot vērā sankciju plašo ietekmi, skaidrs, ka tiem uzņēmumiem, kas līdz šim sadarbojušies ar partneriem no Krievijas vai Baltkrievijas, šīs partnerattiecības var kļūt ievērojami apgrūtinātas vai atsevišķos gadījumos – pat neiespējamas. Ja uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, Baltkrieviju vai kādu citu valsti, uz kuru attiecas sankcijas, banka var lūgt iesniegt papildu informāciju par atsevišķiem maksājumiem vai par darbību kopumā, kā arī, lai pieprasītu informāciju par darījumu partneriem Krievijā un Baltkrievijā, to īpašniekiem un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un šo preču gala saņēmējiem. Ņemot vērā, ka arī bankām jāievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas visās valūtās, banka patur tiesības pārtraukt sadarbību ar klientiem, uz kuriem attiecas sankcijas, vai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tie pārkāpj vai apiet sankcijas. Svarīgi ir strādāt caurspīdīgi, uzņēmējiem un bankām sadarbojoties, jo kļūdas, kas rezultējas starptautisku sankciju pārkāpumos, var nozīmēt līdzekļu iesaldēšanu un atsevišķos gadījumos pat kriminālatbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu saimniekošanas efektivitāti un nodrošinātu apjomīgāku, bet vienlaikus ilgtspējīgāku turpmāko saimniekošanu, viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji”, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīs 2,8 miljonus eiro jauna slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 360 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, tajā paredzēts turēt vairāk nekā 600 piena liellopu. To apkalpošanai tiks izmantoti astoņi “Lely” roboti, kas nodrošinās automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labbūtības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi tiks izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošinās lielāku svaigā gaisa cirkulāciju. Paredzams, ka būvniecības darbus varētu pabeigt jau līdz šī gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir sagriezusi pamatīgu virpuli mūsu ikdienas dzīvē – gan sadzīvē, gan jo īpaši biznesā. Lai paskatītos uz lietām plašāk, un saprastu, kas ir būtiskākie faktori, kas mazina riskus un rada jaunas priekšrocības, Dienas Bizness uz sarunu aicināja īpašumu vērtēšanas uzņēmuma Interbaltija biznesa vērtēšanas nodaļas vadītāju Jāni Pinni. Viņš ikdienā saskaras ar vērtēšanas projektiem dažādās nozarēs, dažādiem mērķiem, tāpēc atbildes uz DB lasītājus interesējošiem jautājumiem ir tepat, acu priekšā.

Ko tieši jūsu uzņēmuma eksperti ikdienā vērtē? Un kas vispār ir tās lietas un vērtības, kuras var un ir svarīgi novērtēt?

Skaitļi un vērtības mums visapkārt patiesībā ir ik dienu. Teorētiski mums ir zināms, cik vērts ir auto, ar kuru braucam, mēs apjaušam vai esam novērtējuši, cik vērts ir mājoklis, kurā dzīvojam. Un tieši tāpat kā jebkurā mājsaimniecībā ir svarīgi zināt, cik naudas ir kopējā ģimenes budžetā un kāda ir visas īpašumā esošās mantas vērtība, arī uzņēmuma īpašniekam ir būtiski zināt savas saimniecības patieso ainu reālajā laikā – sava biznesa vērtību, turklāt šo informāciju ir būtiski periodiski atsvaidzināt. Tieši to arī mēs redzam pēdējo 10 gadu laikā, kad paralēli nekustamā īpašuma vērtēšanai, kas bija ir un būs aktuāli, strauji pieaugusi uzņēmēju interese par biznesa vērtēšanu. Iespējams, tas ir saistīts ar publisko informācijas telpu, kur bieži lasām ziņās, ka pasaules bagātākie cilvēki ir zaudējuši vai ieguvuši, un to īpašumu vērtība ir pieaugusi vai kritusies. Biržā kotētiem uzņēmumiem vērtības dinamiku var redzēt ikdienu, jo to tā akciju kotācijas kurss operatīvi atspoguļos jebkuru jaunumu ietekmi pašā uzņēmumā vai tā pārstāvētajā nozarē naudas izteiksmē. Iespējams, šodien kādu iemeslu dēļ akciju vērtība kritīsies, bet jau rīt, publiskojot pozitīvus jaunumus, tā atkal pieaugs. Savukārt uzņēmumiem, kas netiek kotēti biržā, biznesa reālās (aktuālās) vērtības noteikšana prasa papildus darbu, tomēr tās zināšana ir ne mazāk būtiska. Varbūt pat nozīmīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākoties jaunajam mācību gadam, Latvijā radītās mūzikas mācību lietotnes Solfeg.io piesaistītais investīciju apmērs sasniedzis vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Šobrīd ik mēnesi par lietotnes izmantotājiem kļūst aptuveni 450 skolas visā pasaulē, un piesaistītās investīcijas ļaus uzņēmumam attīstīties vēl straujāk.

Latvijā radītā lietotne, kas veido nākotnes mūzikas izglītību, radīta ar mērķi iedvesmot vairāk jauniešus nodarboties ar mūziku. Solfeg.io tiešsaistes lietotne palīdz skolotājiem iedvesmot jauniešus mūzikas stundās, izmantojot populārās mūzikas dziesmas.

Solfeg.io jau vairāk nekā 1500 skolās 

Latvijā radīto mūzikas mācību lietotni «Solfeg.io», kas palīdz apgūt mūziku vispārizglītojošās...

“Mūzikas teoriju ir daudz vienkāršāk un aizraujošāk pasniegt, ja vari parādīt reālu piemēru, kā mūzika, ko klausies ikdienā, ir uzbūvēta. Pēc tam ar Solfeg.io palīdzību populārās mūzikas dziesmas jaunieši var apgūt arī uz dažādiem mūzikas instrumentiem,” stāsta Solfeg.io izpilddirektors Toms Rusovs.

Arī investori atzinīgi novērtējuši lietotni un tās nepieciešamību, šajā investīciju kārtā kopumā uzņēmumā investējot 880 tūkstošus eiro, “Iron Wolf Capital” kļūstot par vadošo investoru šajā kārtā. Papildus tam, investīcijas veikuši arī 12 privātie investori no Latvijas, Zviedrijas un ASV, kā arī ASV vadošais izglītības akselerators “LearnLaunch Accelerator” (ASV) un Zviedrijas akselerācijas fonds “Fast Track Capital”.

Šobrīd Solfeg.io tiek izmantots vairāk kā 15 000 skolās 117 pasaules valstīs. Aptuveni puse no lietotnes izmantotājiem atrodas ASV. Turklāt, katru mēnesi Solfeg.io reģistrējas vairāk kā 450 jaunas skolas. Strauji augot pieprasījumam pēc šīs lietotnes, šogad palaista arī tās mobilā versija.

Kā skaidro Solfeg.io izpilddirektors T.Rusovs, lietotne nav paredzēta tikai un vienīgi jauniešiem. “Mūsu radītā aplikācija palīdz apgūt ukuleli, klavieres un drīz – arī ģitāru iesācējiem. Labāku un aizraujošāku jauna mūzikas instrumenta apguvi nodrošina gan populārās dziesmas, gan mūsu radītā unikālā tehnoloģija, kur mākslīgā intelekta robots pielāgo mācīšanās pieredzi katra individuāla cilvēka gaumei un ātrumam. Piemēram, Solfeg.io čatbots palīdzēs atrast vispiemērotāko dziesmu katra prasmju līmenim, ar kuru apgūt jaunu akordu uz ukuleles vai citas prasmes. Iespējams, pandēmijas laikā, kad liela daļa cilvēku meklē jaunus hobijus un veidus, kā aizpildīt laiku, tieši Solfeg.io var palīdzēt iegūt jaunas prasmes. Šobrīd lietotne jau pieejama “Apple iOS” operētājsistēmas lietotājiem, un drīzumā tiks publicēta arī lietotnes “Android” versija,” papildina T. Rusovs.

Sākotnēji ideja par Solfeg.io tā dibinātājiem T. Rusovam un Laumai Kazakai radās Toma izveidotajā privātajā mūzikas skolā.

Sākam biznesu: Mūziku mācās mobilajā lietotnē  

Vērojot, kā jaunā paaudze lieto tehnoloģijas, mūzikas skolotājai Laumai Kazakai radās doma...

Domājot, kā iedvesmot jauniešos un atvieglot mācīšanās procesu gan skolēniem, gan skolotājiem, tika izveidots pirmais lietotnes prototips. Kā izrādījies, pasaulē tobrīd nav bijusi neviena lietotne, kas jauniešiem skolās mācītu mūziku izmantojot populāro mūziku, ko jaunieši paši klausās.

Pirms Solfeg.io izveides Toms ir vadījis tehnoloģiju produktus Baltijas vadošajos uzņēmumos, dibinājis pirmo privāto mūzikas skolu pieaugušajiem Latvijā, kā arī konsultējis lielākos Latvijas uzņēmumus Agile produktu izstrādes metodoloģijas ieviešanā. Lauma ir komponiste un mūzikas pedagogs ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi instrumentspēles un kolektīvās muzicēšanas jomās, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas doktorante sistemātiskās muzikoloģijas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” noslēdzis līgumu ar SIA “Arhitekta G. Vīksnas birojs” par “Spilvas” ražotnes paplašināšanas projektēšanu.

Šim posmam paredzēti seši mēneši un plānots, ka būvniecība tiks uzsākta 2022. gada martā un projekts veiksmīgi noslēgsies 2023. gadā.

Db.lv jau iepriekš vēstīja, ka ražotnes paplašināšanā uzņēmums plāno investēt 4 miljonus eiro.

Spilvas ražotnes paplašināšanā investēs 4 miljonus eiro  

Nākamo gadu laikā “Orkla Latvija” plāno investēt 4 miljonus eiro, lai attīstītu...

“Investīciju projekts paredz esošo ražotni palielināt par 1500 m2, pilnveidojot un automatizējot esošās ražošanas līnijas, kā arī uzstādīt jaunas, atbilstoši aktuālām energoefektivitātes tendencēm. Pateicoties šīm pozitīvajām izmaiņām, mēs kļūsim vēl efektīvāki, ar lielākām ražošanas jaudām un vēl videi draudzīgāki, turklāt tas mums pavērs iespējas izstrādāt jaunus produktus ,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Orkla Latvija uzņēmumu apgrozījums pērn bija 104,2 miljoni eiro 

Plaša patēriņa zīmolu preču ražošanas un izplatīšanas uzņēmuma “Orkla Latvija” 2020. gada...

“Šis ir jau otrais projekts sadarbībā ar “Orkla” koncernu. Industriālie objekti vienmēr ir raksturīgi ar to, ka būtiskākā ir to funkcionalitāte, tehnoloģisko plūsmu optimāls risinājums, protams, arī izmaksas un mazāka nozīme ir arhitektūras risinājumiem. Mēs vienmēr esam centušies izdarīt maksimāli daudz, piedāvājot samērīgus dizaina risinājumus, kurus pasūtītājs atzinīgi vērtē. Plānoto “Spilvas” ražotnes jaunbūves daļu esam piedāvājuši skatīt kontekstā ar visu ražotnes kopskatu Zvaigžņu ielas notinumā un risināt to saderīgi ar šajā ielā jau esošajām ražotnes veikala un caurlaides ēkām un jaunbūves fasādē izmantot “Orkla” korporatīvā dizaina krāsas un apdares materiālus, līdzīgi, kā tas ir jau darīta abās minētajās ēkās Zvaigžņu ielā,” stāsta Gundars Vīksna, “Arhitekta G. Vīksnas birojs” valdes priekšsēdētājs.

Paplašinātajā ražotnē tiks uzstādītas jaunas automatizētas līnijas, kur ražošanas līnijas sākumā robots izvietos produktu iepakojumus, savukārt līnijas finišā jau uz paletēm saliks iepakotās preces. Pateicoties šai robotizētajai sistēmai, tiks paaugstināta ražošanas jauda, nodrošinot nemainīgi augstu kvalitāti un drošību.

“Spilvas” ražotne atrodas Babītē kopš 1992. gada, kad tā darbu uzsāka kā neliels konservu cehs. Kopš 2008. gada strādā jaunais ražošanas korpuss, kuram līdzās vēlāko gadu gaitā ir izbūvētas un iekārtotas darbinieku sadzīves telpas, ražošanas laboratorijas un telpas mehāniskajām darbnīcām. Darbinieku ērtībām ir plašas un ērtas ēdināšanas telpas, ģērbtuves, drēbju un apavu žāvētava. Vienas ēkas ietvaros iekārtotas arī speciālas, augstākajiem standartiem atbilstošas higiēnas slūžas, jauna ražošanas analīžu laboratorija un plašas, moderni aprīkotas mehāniskās darbnīcas ar noliktavu.

“Spilvas” ražotnē top vairāki simti produktu dažādās ēdienu un ēdiena piedevu kategorijās: tomātu mērces un kečupi, majonēzes, dresingi jeb salātu mērces, konservēti dārzeņi, ievārījumi un deserti, mārrutki un sinepes, zupas un otrie ēdieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada zemnieku saimniecība “Bukas”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 674,6 tūkstošu eiro apmērā, realizējusi vērienīgu piensaimniecības attīstības projektu.

Tā ietvaros veikta lopu kūts ēkas rekonstrukcija, kā arī uzstādītas modernas piensaimniecības iekārtas, kas ļāvušas automatizēt govju ganāmpulka vadību, slaukšanu un barošanu.

Kūts ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros divu gadu laikā pilnībā pārbūvēta saimniecības galvenā kūts ēka, to pielāgojot jaunākajām dzīvnieku labturības prasībām. Kūts būvēta pēc tā sauktās “siltās kūts” principiem un ar modernu ēkas ventilēšanas iekārtu palīdzību bez tajā ierīkotas apkures sistēmas ļauj tajā uzturēt govju labturības standartiem komfortablo +10 grādu temperatūru pat ziemas apstākļos.

Būtiska daļa kopējo investīciju izlietota jaunākās paaudzes “DeLaval” robotizētās lopu vadības sistēmas iegādei un uzstādīšanai. Tā ļāvusi pilnībā automatizēt ne vien govju barošanu, bet arī slaukšanu, piena kvalitātes uzraudzību, tīrīšanu un citus kūtī veicamos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumu piegādātājs StrongPoint kopā ar humanoīdu robotu piegādātāju pasaulē Halodi Robotics izstrādās pārtikas mazumtirdzniecības veikalu robotikas risinājumus.

Pirmo humanoīdu robota prototipu plānots izveidot līdz šī gada nogalei, savukārt no 2023. gada varētu jau sākt masveida ražošanu un pielietošanu veikalu ķēdēs. Partnerības vērtība ir aptuveni 800 000 eiro – pusi finanšu piešķirot pētniecībai un attīstībai, bet otru pusi – ieguldījumā Halodi Robotics.

Humanoīda jeb cilvēkveidīga robota izveide, kas plānota tieši mazumtirdzniecības sektoram, tiek īstenota pirmo reizi. Tā mērķis nav aizvietot cilvēkus, bet gan palīdzēt mazumtirdzniecībā strādājošajiem pārprofilēties un veicināt darbinieku piesaisti sarežģītākiem uzdevumiem, piemēram, procesu plānošanai vai komunikācijas uzdevumiem. Savukārt roboti veiktu ikdienišķākas darbības, kas rada mazāku pievienoto vērtību, bet ir neizbēgamas jebkurā tirdzniecības darbībā, piemēram, monotonas darbības preču izvietošanai, pārkārtošanai un sakārtošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sonarworks piesaista 6 miljonus dolāru investīcijas

Db.lv, 14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas audio tehnoloģiju inovators, profesionālas skaņas digitālās kalibrēšanas uzņēmums Sonarworks noslēdzis papildus finansējuma raundu, investīciju fonda Almaz Capital (ASV) vadībā piesaistot 6 miljonus dolāru.

Raunda noslēgšanā piedalījās arī līdzšinējie investori Karma Ventures un Proks Capital, kā arī jaunie investori Trind Ventures, Smart Growth VC, LLC., Wiser Financial Advisors OÜ, un biznesa eņģeļi Cesar Lamschtein un Victor Yun. Papildus finansējums ļaus Sonarworks paplašināt SoundID mašīnmācīšanās tehnoloģiju integrāciju patērētāju elektroierīcēs visā pasaulē.

2020. gada sākumā Sonarworks prezentēja savu jaunāko tehnoloģijas sasniegumu - SoundID - tā tika izziņota lielākajā tehnoloģiju izstādē pasaulē CES 2020, kas katru gadu norisinās Lasvegasā, ASV.

SoundID ļauj izveidot katram lietotājam personalizētu skaņas profilu, balstoties uz klausītāja dzirdi un individuālajām skaņas vēlmēm. Šī tehnoloģija strauji guva starptautisku industrijas interesi un atzinību. Nepilna gada laikā tirgū jau parādījās pirmie produkti ar SoundID integrāciju. Sonarworks uzsāka sadarbību ar ikonisko amerikāņu zīmolu Gateway, integrējot skaņas tehnoloģiju jaunākajos uzņēmuma planšetdatoros. Tāpat SoundID tehnoloģija jau atrodama austiņu ražotāja Monoprice premium zīmola Monolith bezvadu austiņās, kā arī pirmajās bluetooth bezvadu Drop Panda audiofīlu kategorijas austiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs kļuvis par Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) valdes priekšsēdētāju un prezidentu.

Tallijs stājas amatā Zintas Jansones vietā, kura šī mēneša sākumā paziņoja, ka atstās amatu gan Ellex Kļavins, gan attiecīgi arī AmCham valdē, lai pievērstos citiem izaicinājumiem.

AmCham valdē iecelts Ellex Kļaviņš asociētais partneris un zvērināts advokāts Sarmis Spilbergs.

“AmCham ir pastāvīgi iestājusies par investīciju klimata uzlabošanu Latvijā. Esmu priecīgs un pagodināts turpināt iesākto darbu, veicinot ciešāku sadarbību starp ASV un Latviju un strādājot kopā ar AmCham biedriem, lai panāktu, ka Latvija kļūst par uzticamu starptautiskā biznesa galamērķi,” komentē Dž.Tallijs.

Džons pievienojās AmCham valdei 2020. gadā. Viņš strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus un bija viens no SIA "Latnet Serviss" dibinātājiem. Šobrīd Džons ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2022. gada pavasara uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai sava reģiona LIAA biznesa inkubatorā.

No 2022. gada 21. februāra līdz 21. martam tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās divpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā.

“Latvijas nākotne ir inovatīva, eksportspējīga uzņēmējdarbība, kas spēs nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās darbavietas visā valstī, stabilu labklājību un drošību par nākotni. Tāpēc nenovērtējami svarīga ir palīdzība jaunas uzņēmējdarbības sākšanai un attīstīšanai. Šogad paplašinājām reģionālo Biznesa inkubatoru tīklu, līdz ar nodrošinot visos Latvijas reģionos vienlīdzīgas iespējas jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem gan attīstīt savu ideju, gan iegūt vērtīgas praktiskas konsultācijas, lai tālāk jau paši spētu veiksmīgi attīstīties, augt un dot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā top 69 miljonus eiro vērts 20 stāvu biznesa centrs Artery, kuru projektējis pasaulē atzītais arhitekts Daniels Lībeskinds.

Iecerēts, ka jaunais biroja ēku komplekss piedāvās jaunu skatījumu uz modernu darba vietu, ar netradicionālu un novatorisku pieeju darbam pēc pandēmijas izraisītajām attālinātā darba tendencēm. Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada vasarā.

Jaunā biznesa centra Artery arhitekti ir pārliecināti, ka tas kļūs par jaunu Viļņas atpazīstamības zīmi un galveno biznesa artēriju pilsētā. Celtne harmoniski iekļausies apkārtējā vidē un savienos galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu ar Neres upi un vecpilsētu.

“Viļņa ir izcils piemērs pilsētai, kas attīstījās dabiski, radot daudzveidīgu un harmonisku pilsētas ainavu. Piedāvātā dizaina mērķis ir izveidot mūsdienīgu arhitektūras ikonu, kas var piešķirt nākotnes vēsmas Viļņas vecpilsētas būtībai. Artery modernā arhitektūra bagātinās “urbānā kalna” kompozīciju un atspoguļos pilsētas vēlmi ieviest 21. gadsimta jauninājumus, vienlaikus saglabājot ciešas saites ar vēsturiskās arhitektūras skaistumu,” stāsta Studio Libeskind dibinātājs arhitekts Daniels Lībeskinds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums 2022: cerīgs skatījums nākotnē un ilgtspējīgas investīcijas

Db.lv, 09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Komentāri

Pievienot komentāru