Eksperti

Biznesa partneris - robots

Rinalds Sluckis, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Vai roboti ir mūsu draugi vai ienaidnieki; vai tie palīdzēs vai radīs šķēršļus; vai jāgatavojas cīņai vai kopīgam darbam; vai mēs piedzīvosim sadursmi vai varēsim sadarboties; vai pret robotiem būtu jācīnās vai tie jāizmanto, lai gūtu labumu?

Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja tehnoloģiju eksperti un praktiķi diskusijā “Robotu ēras sākums - roboti mūsu draugi vai ienaidnieki?”.

Tie rada pārdomas ne tikai mūsu ikdienas dzīvē, bet domājot arī par uzņēmumu attīstību - proti, vai nākotnē vispār ir iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība, bez ciešas sazobes ar tehnoloģijām? Arvien pārliecinošāk izskan atbilde - “nē”.

Tehnoloģiju eksperti paredz, ka 2050. gadā būs izteikta tehnoloģiju dominance darba vietās, mākslīgais intelekts un gudrie asistenti būs ļoti tuvi mūsu kolēģi, es pat vēlētos teikt - biznesa partneri. Viss būs “vieds”, saslēgts un datu virzīts (data driven). Darba vide un laiks kļūs arvien plūstošāks, jo daži darbinieki būs virtuāli, daži - pilna laika, daži būs boti, un mēs visi strādāsim nefiksētas darba stundas.

Kāpēc ir svarīgi sadraudzēties ar tehnoloģijām jau šobrīd? Lai ilgtermiņā sasniegtu biznesa mērķus, apmierinātu klientu vajadzības un risinātu darbaspēka problēmas.

Izmaksu samazināšana un produktivitātes paaugstināšana

Izmaksu samazināšana un produktivitātes celšana vienmēr ir bijusi uzņēmēju prioritāšu augšgalā, taču šobrīd, kad konkurence tikai pieaug un klientu lojalitāte konkrētiem zīmoliem ir kļuvusi daudz nenoturīgāka, tas ir īpaši svarīgi. Jau šobrīd uzņēmējiem pieejama virkne procesu automatizācijas rīku, kas var būtiski uzlabot darba efektivitāti. Tie ļauj lietderīgāk izmantot darbaspēka resursu, atbrīvo darbiniekus no monotonām darbībām un dod iespēju pievērsties intelektuālam darbam ar daudz augstāku pievienoto vērtību.

Daloties pieredzē par procesu automatizāciju, “Amber Beverage Group” Biznesa procesu attīstības vadītājs Saimons Žirnis norāda: “Pirms diviem gadiem, izvērtējot iekšējos procesus uzņēmumā, sapratām, ka datu un dokumentu apstrāde prasa pārāk ilgu laiku un ir nepieciešams palielināt procesu efektivitāti, ātrumu un kvalitāti. Divu gadu laikā esam pieņēmuši darbā piecus robotus, kas veic vairāk nekā 130 uzdevumu 15 uzņēmumos. Pozitīvais ieguvums - robots vienmēr ir fokusēts, strādā ar nemainīgu ātrumu 24 stundas diennaktī, un viena robota darba stunda atsver aptuveni četras darbinieka darba stundas.”

Procesu automatizāciju iespējams veikt finanšu un grāmatvedības, klientu apkalpošanas, ražošanas un daudzās citās jomās. Šobrīd pieejamie risinājumi ir piemēroti ne tikai lielajiem uzņēmumiem un korporācijām, bet arī maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Strauji mainās klientu gaidas un vajadzības

Līdz ar jaunuzņēmumu kļūšanu par nozīmīgiem spēlētājiem tehnoloģiju attīstībā, nodrošinot arvien uzlabotu pieredzi patērētājiem, tie strauji atņem tirgu daļu tradicionālajam biznesam, jo jaunuzņēmumu sniegtā lieliskā pieredze drīz kļūst par standartu. Pirms digitālās revolūcijas galvenās klientu vēlmes bija kvalitatīvs serviss par atbilstošu cenu, taču šobrīd klienti sagaida daudz vairāk - personalizētu pieeju, vienkāršu un ērtu lietojamību, tūlītēju rezultātu. Turklāt produkts vai pakalpojums nemitīgi jāpilnveido, jo konkurenti nesnauž.

Uzņēmuma “1ClickFactory” Power Platform risinājumu arhitekts un komandas vadītājs Tautvids Dagis uzsver, ka šobrīd uzņēmumiem ir jābūt ļoti dinamiskiem un “digitāli elastīgiem”: “Tradicionālā pieeja biznesam vairs nespēj apmierināt klientu vajadzības. Turklāt jaunā paaudze, kas šobrīd ienāk darba tirgū, pieprasa daudz mūsdienīgāku un tehnoloģiski attīstītāku darba vidi.”

Arī “Microsoft CEE” reģionālais direktors Mirads Magličs uzsver, ka klienti vēlas, lai pakalpojums tiek nodrošināts arvien ātrāk: “Cilvēka potenciāls un spējas attiecībā uz tehniskām darbībām ir ierobežots, tādēļ ir gudri tos uzticēt robotiem, tā iegūstot ātrāku rezultātu par zemākām izmaksām, izvairoties no cilvēciskām kļūdām, un vairāk laika atvēlot inovācijām un stratēģiskai domāšanai.”

Darbaspēka trūkums un jaunas prasības pret darba vidi

Līdz ar darbaspēka novecošanos, uzņēmējiem jārēķinās arī ar ierobežotu darba resursu. Latvijā 2018. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā samazinājās par 22,7%. Turklāt tiek prognozēts, ka krituma temps turpinās paātrināties un vidējais darbinieks kļūs arvien vecāks, un viņam būs jāstrādā ilgāk un produktīvāk. Tas nozīmē, ka situācija darba tirgū kļūs saspīlētāka un cīņa par labiem darbiniekiem - arvien sīvāka.

Turklāt šobrīd darba tirgū ļoti svarīga ir “mileniāļu” paaudze (dzimuši no 1981.-1996. gadam), kam pamazām pievienojas “Z paaudze” ( dzimuši no 1997.-2010. gadam) un izvirza jaunas prasības pret darba vidi. Viņu tehnoloģiskās prasmes ir ļoti augstā līmenī, un šīs priekšrocības viņi vēlas pielietot ne tikai ikdienas dzīvē, bet arī darbavietā. Aptuveni 41% jaunās paaudzes darbinieku dod priekšroku elektroniskai saziņai darbā, nevis klātbūtnes sarunai vai pat sarunai pa telefonu, un trīs ceturtdaļas uzskata, ka pieeja tehnoloģijām padara tos efektīvākus darbā.

Plašāka tehnoloģiju pielietošana biznesa procesos rada iespēju elastīgāk attiekties pret darba vietu un telpu, kas jaunākās paaudzes darbiniekiem ir ļoti būtiski. Piemēram, uzņēmuma “Deloitte” veiktais pētījums atklāj saistību starp darba devējiem, kas piedāvā elastīgu darba praksi, un darbinieku lojalitāti, proti, uzņēmumos, kas atbalsta elastīgumu, 55% mileniāļu apgalvoja, ka plāno uzņēmumā strādāt piecus vai vairāk gadus. Taču uzņēmumos, kas neveicināja elastīgu darbu, tikai 17% plāno palikt ilgāk nekā 5 gadus. Kā uzsver M.Magličs: “Roboti jau ir mūsu kolēģi. Mums nav jāpatīk mūsu kolēģiem, bet jāprot ar tiem sastrādāties.” Ja to spēsim, tie var kļūt par patiešām spēcīgiem mūsu biznesa parteriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāles pļaušana ir viens no tiem rutīnas darbiem, kas jāveic regulāri un rūpīgi, lai rezultāts būtu noturīgs un skaists. Kā arī – šo darbu pavada diezgan liela vienmuļība. Kāpēc gan kaut ko tik ciklisku nevarētu veikt mašīna? Izrādās, nu jau kādu laiku var. Aplēses rāda, ka šobrīd teju puse no visiem tirgū pieejamajiem zāles pļāvējiem ir tieši zāles pļāvēji roboti. Arvien plašākais piedāvājums liecina par vienu – arvien pieaug pieprasījums pēc palīgiem dārza darbos, kas pacietīgi strādās gan lietū, gan brīvdienās, un savu darbu paveiks nevainojami.

Ko spēj zāles pļāvējs robots

Ar katru nākamo paaudzi zāles pļāvēji roboti kļūst arvien gudrāki, ērtāki un prasmīgāki. Ja pirmsākumos tā tik tiešām bija ierīce, kas spēj braukt tikai pa salīdzinoši līdzenu lauku, tad mūsdienu zāles pļāvēji roboti tiek galā ar stāvām nogāzēm, šaurām vietām, sarežģītas formas dobju appļaušanu, kā arī – visam to paveiktajam var sekot līdzi mobilajā lietotnē!

Perfekti nopļauj pat vissarežģītākos dārzus

Jaunākie pilnpiedziņās robotizētie zāles pļāvēji spēj strādāt pat tādās nogāzēs, kuru slīpums veido 70%. Kā arī – tie ir aprīkoti ar GPS tehnoloģiju, kas ļauj sekot līdzi pļaušanas zonai, tādējādi neatstājot nenopļautus laukumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meklē tehnoloģiskos risinājumus

Māris Ķirsons, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sevī ir jāinvestē vairāk nekā biznesā

Armanda Vilciņa, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma vadītājs ir kuģa kapteinis – ja viņš stāv uz vietas, arī bizness stāv uz vietas, tāpēc nav jābaidās ieguldīt savā attīstībā.

To intervijā DB norāda SIA Progress You dibinātāja, personības izaugsmes un biznesa trenere Liene Uresina. Viņa uzskata, ka veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā 80% gadījumu ir psiholoģija – cilvēkiem ir jāsaprot, ka biznesa vidē nekas nav noturīgs, jo pastāv ļoti daudz un dažādu risku.

Tieši domāšanas veids bija tas, kas L. Uresinai palīdzēja neapstāties brīdī, kad viņa zaudēja savu pakalpojumu galveno pārdošanas kanālu – biznesa kontu sociālajā tīklā Instagram.

Jūsu kontam Instagram bija gandrīz 25 tūkstoši sekotāju, kas Latvijas mērogā ir ievērojams skaits. Šobrīd konts ir bloķēts – vai līdz šim ir izdevies saprast, kāpēc šāda situācija izveidojusies?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu saimniekošanas efektivitāti un nodrošinātu apjomīgāku, bet vienlaikus ilgtspējīgāku turpmāko saimniekošanu, viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji”, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīs 2,8 miljonus eiro jauna slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 360 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, tajā paredzēts turēt vairāk nekā 600 piena liellopu. To apkalpošanai tiks izmantoti astoņi “Lely” roboti, kas nodrošinās automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labbūtības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi tiks izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošinās lielāku svaigā gaisa cirkulāciju. Paredzams, ka būvniecības darbus varētu pabeigt jau līdz šī gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākoties jaunajam mācību gadam, Latvijā radītās mūzikas mācību lietotnes Solfeg.io piesaistītais investīciju apmērs sasniedzis vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Šobrīd ik mēnesi par lietotnes izmantotājiem kļūst aptuveni 450 skolas visā pasaulē, un piesaistītās investīcijas ļaus uzņēmumam attīstīties vēl straujāk.

Latvijā radītā lietotne, kas veido nākotnes mūzikas izglītību, radīta ar mērķi iedvesmot vairāk jauniešus nodarboties ar mūziku. Solfeg.io tiešsaistes lietotne palīdz skolotājiem iedvesmot jauniešus mūzikas stundās, izmantojot populārās mūzikas dziesmas.

Solfeg.io jau vairāk nekā 1500 skolās 

Latvijā radīto mūzikas mācību lietotni «Solfeg.io», kas palīdz apgūt mūziku vispārizglītojošās...

“Mūzikas teoriju ir daudz vienkāršāk un aizraujošāk pasniegt, ja vari parādīt reālu piemēru, kā mūzika, ko klausies ikdienā, ir uzbūvēta. Pēc tam ar Solfeg.io palīdzību populārās mūzikas dziesmas jaunieši var apgūt arī uz dažādiem mūzikas instrumentiem,” stāsta Solfeg.io izpilddirektors Toms Rusovs.

Arī investori atzinīgi novērtējuši lietotni un tās nepieciešamību, šajā investīciju kārtā kopumā uzņēmumā investējot 880 tūkstošus eiro, “Iron Wolf Capital” kļūstot par vadošo investoru šajā kārtā. Papildus tam, investīcijas veikuši arī 12 privātie investori no Latvijas, Zviedrijas un ASV, kā arī ASV vadošais izglītības akselerators “LearnLaunch Accelerator” (ASV) un Zviedrijas akselerācijas fonds “Fast Track Capital”.

Šobrīd Solfeg.io tiek izmantots vairāk kā 15 000 skolās 117 pasaules valstīs. Aptuveni puse no lietotnes izmantotājiem atrodas ASV. Turklāt, katru mēnesi Solfeg.io reģistrējas vairāk kā 450 jaunas skolas. Strauji augot pieprasījumam pēc šīs lietotnes, šogad palaista arī tās mobilā versija.

Kā skaidro Solfeg.io izpilddirektors T.Rusovs, lietotne nav paredzēta tikai un vienīgi jauniešiem. “Mūsu radītā aplikācija palīdz apgūt ukuleli, klavieres un drīz – arī ģitāru iesācējiem. Labāku un aizraujošāku jauna mūzikas instrumenta apguvi nodrošina gan populārās dziesmas, gan mūsu radītā unikālā tehnoloģija, kur mākslīgā intelekta robots pielāgo mācīšanās pieredzi katra individuāla cilvēka gaumei un ātrumam. Piemēram, Solfeg.io čatbots palīdzēs atrast vispiemērotāko dziesmu katra prasmju līmenim, ar kuru apgūt jaunu akordu uz ukuleles vai citas prasmes. Iespējams, pandēmijas laikā, kad liela daļa cilvēku meklē jaunus hobijus un veidus, kā aizpildīt laiku, tieši Solfeg.io var palīdzēt iegūt jaunas prasmes. Šobrīd lietotne jau pieejama “Apple iOS” operētājsistēmas lietotājiem, un drīzumā tiks publicēta arī lietotnes “Android” versija,” papildina T. Rusovs.

Sākotnēji ideja par Solfeg.io tā dibinātājiem T. Rusovam un Laumai Kazakai radās Toma izveidotajā privātajā mūzikas skolā.

Sākam biznesu: Mūziku mācās mobilajā lietotnē  

Vērojot, kā jaunā paaudze lieto tehnoloģijas, mūzikas skolotājai Laumai Kazakai radās doma...

Domājot, kā iedvesmot jauniešos un atvieglot mācīšanās procesu gan skolēniem, gan skolotājiem, tika izveidots pirmais lietotnes prototips. Kā izrādījies, pasaulē tobrīd nav bijusi neviena lietotne, kas jauniešiem skolās mācītu mūziku izmantojot populāro mūziku, ko jaunieši paši klausās.

Pirms Solfeg.io izveides Toms ir vadījis tehnoloģiju produktus Baltijas vadošajos uzņēmumos, dibinājis pirmo privāto mūzikas skolu pieaugušajiem Latvijā, kā arī konsultējis lielākos Latvijas uzņēmumus Agile produktu izstrādes metodoloģijas ieviešanā. Lauma ir komponiste un mūzikas pedagogs ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi instrumentspēles un kolektīvās muzicēšanas jomās, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas doktorante sistemātiskās muzikoloģijas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” noslēdzis līgumu ar SIA “Arhitekta G. Vīksnas birojs” par “Spilvas” ražotnes paplašināšanas projektēšanu.

Šim posmam paredzēti seši mēneši un plānots, ka būvniecība tiks uzsākta 2022. gada martā un projekts veiksmīgi noslēgsies 2023. gadā.

Db.lv jau iepriekš vēstīja, ka ražotnes paplašināšanā uzņēmums plāno investēt 4 miljonus eiro.

Spilvas ražotnes paplašināšanā investēs 4 miljonus eiro  

Nākamo gadu laikā “Orkla Latvija” plāno investēt 4 miljonus eiro, lai attīstītu...

“Investīciju projekts paredz esošo ražotni palielināt par 1500 m2, pilnveidojot un automatizējot esošās ražošanas līnijas, kā arī uzstādīt jaunas, atbilstoši aktuālām energoefektivitātes tendencēm. Pateicoties šīm pozitīvajām izmaiņām, mēs kļūsim vēl efektīvāki, ar lielākām ražošanas jaudām un vēl videi draudzīgāki, turklāt tas mums pavērs iespējas izstrādāt jaunus produktus ,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Orkla Latvija uzņēmumu apgrozījums pērn bija 104,2 miljoni eiro 

Plaša patēriņa zīmolu preču ražošanas un izplatīšanas uzņēmuma “Orkla Latvija” 2020. gada...

“Šis ir jau otrais projekts sadarbībā ar “Orkla” koncernu. Industriālie objekti vienmēr ir raksturīgi ar to, ka būtiskākā ir to funkcionalitāte, tehnoloģisko plūsmu optimāls risinājums, protams, arī izmaksas un mazāka nozīme ir arhitektūras risinājumiem. Mēs vienmēr esam centušies izdarīt maksimāli daudz, piedāvājot samērīgus dizaina risinājumus, kurus pasūtītājs atzinīgi vērtē. Plānoto “Spilvas” ražotnes jaunbūves daļu esam piedāvājuši skatīt kontekstā ar visu ražotnes kopskatu Zvaigžņu ielas notinumā un risināt to saderīgi ar šajā ielā jau esošajām ražotnes veikala un caurlaides ēkām un jaunbūves fasādē izmantot “Orkla” korporatīvā dizaina krāsas un apdares materiālus, līdzīgi, kā tas ir jau darīta abās minētajās ēkās Zvaigžņu ielā,” stāsta Gundars Vīksna, “Arhitekta G. Vīksnas birojs” valdes priekšsēdētājs.

Paplašinātajā ražotnē tiks uzstādītas jaunas automatizētas līnijas, kur ražošanas līnijas sākumā robots izvietos produktu iepakojumus, savukārt līnijas finišā jau uz paletēm saliks iepakotās preces. Pateicoties šai robotizētajai sistēmai, tiks paaugstināta ražošanas jauda, nodrošinot nemainīgi augstu kvalitāti un drošību.

“Spilvas” ražotne atrodas Babītē kopš 1992. gada, kad tā darbu uzsāka kā neliels konservu cehs. Kopš 2008. gada strādā jaunais ražošanas korpuss, kuram līdzās vēlāko gadu gaitā ir izbūvētas un iekārtotas darbinieku sadzīves telpas, ražošanas laboratorijas un telpas mehāniskajām darbnīcām. Darbinieku ērtībām ir plašas un ērtas ēdināšanas telpas, ģērbtuves, drēbju un apavu žāvētava. Vienas ēkas ietvaros iekārtotas arī speciālas, augstākajiem standartiem atbilstošas higiēnas slūžas, jauna ražošanas analīžu laboratorija un plašas, moderni aprīkotas mehāniskās darbnīcas ar noliktavu.

“Spilvas” ražotnē top vairāki simti produktu dažādās ēdienu un ēdiena piedevu kategorijās: tomātu mērces un kečupi, majonēzes, dresingi jeb salātu mērces, konservēti dārzeņi, ievārījumi un deserti, mārrutki un sinepes, zupas un otrie ēdieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumu piegādātājs StrongPoint kopā ar humanoīdu robotu piegādātāju pasaulē Halodi Robotics izstrādās pārtikas mazumtirdzniecības veikalu robotikas risinājumus.

Pirmo humanoīdu robota prototipu plānots izveidot līdz šī gada nogalei, savukārt no 2023. gada varētu jau sākt masveida ražošanu un pielietošanu veikalu ķēdēs. Partnerības vērtība ir aptuveni 800 000 eiro – pusi finanšu piešķirot pētniecībai un attīstībai, bet otru pusi – ieguldījumā Halodi Robotics.

Humanoīda jeb cilvēkveidīga robota izveide, kas plānota tieši mazumtirdzniecības sektoram, tiek īstenota pirmo reizi. Tā mērķis nav aizvietot cilvēkus, bet gan palīdzēt mazumtirdzniecībā strādājošajiem pārprofilēties un veicināt darbinieku piesaisti sarežģītākiem uzdevumiem, piemēram, procesu plānošanai vai komunikācijas uzdevumiem. Savukārt roboti veiktu ikdienišķākas darbības, kas rada mazāku pievienoto vērtību, bet ir neizbēgamas jebkurā tirdzniecības darbībā, piemēram, monotonas darbības preču izvietošanai, pārkārtošanai un sakārtošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sonarworks piesaista 6 miljonus dolāru investīcijas

Db.lv, 14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas audio tehnoloģiju inovators, profesionālas skaņas digitālās kalibrēšanas uzņēmums Sonarworks noslēdzis papildus finansējuma raundu, investīciju fonda Almaz Capital (ASV) vadībā piesaistot 6 miljonus dolāru.

Raunda noslēgšanā piedalījās arī līdzšinējie investori Karma Ventures un Proks Capital, kā arī jaunie investori Trind Ventures, Smart Growth VC, LLC., Wiser Financial Advisors OÜ, un biznesa eņģeļi Cesar Lamschtein un Victor Yun. Papildus finansējums ļaus Sonarworks paplašināt SoundID mašīnmācīšanās tehnoloģiju integrāciju patērētāju elektroierīcēs visā pasaulē.

2020. gada sākumā Sonarworks prezentēja savu jaunāko tehnoloģijas sasniegumu - SoundID - tā tika izziņota lielākajā tehnoloģiju izstādē pasaulē CES 2020, kas katru gadu norisinās Lasvegasā, ASV.

SoundID ļauj izveidot katram lietotājam personalizētu skaņas profilu, balstoties uz klausītāja dzirdi un individuālajām skaņas vēlmēm. Šī tehnoloģija strauji guva starptautisku industrijas interesi un atzinību. Nepilna gada laikā tirgū jau parādījās pirmie produkti ar SoundID integrāciju. Sonarworks uzsāka sadarbību ar ikonisko amerikāņu zīmolu Gateway, integrējot skaņas tehnoloģiju jaunākajos uzņēmuma planšetdatoros. Tāpat SoundID tehnoloģija jau atrodama austiņu ražotāja Monoprice premium zīmola Monolith bezvadu austiņās, kā arī pirmajās bluetooth bezvadu Drop Panda audiofīlu kategorijas austiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā top 69 miljonus eiro vērts 20 stāvu biznesa centrs Artery, kuru projektējis pasaulē atzītais arhitekts Daniels Lībeskinds.

Iecerēts, ka jaunais biroja ēku komplekss piedāvās jaunu skatījumu uz modernu darba vietu, ar netradicionālu un novatorisku pieeju darbam pēc pandēmijas izraisītajām attālinātā darba tendencēm. Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada vasarā.

Jaunā biznesa centra Artery arhitekti ir pārliecināti, ka tas kļūs par jaunu Viļņas atpazīstamības zīmi un galveno biznesa artēriju pilsētā. Celtne harmoniski iekļausies apkārtējā vidē un savienos galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu ar Neres upi un vecpilsētu.

“Viļņa ir izcils piemērs pilsētai, kas attīstījās dabiski, radot daudzveidīgu un harmonisku pilsētas ainavu. Piedāvātā dizaina mērķis ir izveidot mūsdienīgu arhitektūras ikonu, kas var piešķirt nākotnes vēsmas Viļņas vecpilsētas būtībai. Artery modernā arhitektūra bagātinās “urbānā kalna” kompozīciju un atspoguļos pilsētas vēlmi ieviest 21. gadsimta jauninājumus, vienlaikus saglabājot ciešas saites ar vēsturiskās arhitektūras skaistumu,” stāsta Studio Libeskind dibinātājs arhitekts Daniels Lībeskinds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā gads ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi ir pārdzīvots pārsteidzoši labi, atzina auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Ja mēs skatāmies uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām kā vienu no mērvienībām, tad aina ir daudz pozitīvāka, nekā visi gaidīja pagājušā gada martā vai aprīlī. Jāatgādina, ka tad tika prognozēts, ka viss būs tikpat slikti kā 2008. un 2009.gadā - ekonomika sabruks, būs milzīgs bezdarbs un tā tālāk. Nekas no tā nenotika, izņemot tās nozares, kuras pandēmijas dēļ tika aizvērtas - viesnīcas, ēdināšana un starptautiskie ceļojumi," sacīja Krols.

Viņš norādīja, ka ir vērojamas pat interesantas tendences, jo naudas ekonomikā kļuva vairāk valsts palīdzības dēļ, kā arī ekonomikā nonāca tā nauda, kas citādi tiktu iztērēta ārvalstu ceļojumu laikā.

"Dažus sektorus, piemēram, būvmateriālu tirdzniecību, mēbeļu, datortehnikas tirdzniecību tas pat būtiski uzsildīja," pauda EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā A klases biznesa centrā "Origo One", kas tika atvērts pirms gada, iznomātas visas biroju telpas. Rudenī jau esošajiem nomniekiem pievienosies arī Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail".

"Pēdējais gads mūsu nozarē bijis izaicinājumiem bagāts. Tā laikā būtiski mainījusies izpratne par to, kādai jābūt mūsdienīgai, uz ilgtspējīgas attīstības principiem balstītai biroju telpai. Pirmkārt, uzņēmumi sagaida videi un darbiniekiem draudzīgus risinājumus. Otrkārt, darbs attālināti ietekmējis ofisa darbinieku paradumus, kas jāparedz biroju plānojumos. Risinājumiem jābūt dinamiskiem, tehniski nevainojamiem un pielāgojamiem. Esam priecīgi, ka izdevies to īstenot un to novērtējuši uzņēmumi. Biznesa centrā mums izdevies izveidot unikālu plānojumu un labiekārtojumu: kopplatībās nodrošināta grafiskā navigācija, noteikts dalījums neitrālās-lietišķās un aktīvās zonās, uzmanību veltot vides pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti. Pavasarī saņemtais BREEAM sertifikāts ļāvis mums piepildīt arī ilgtspējas mērķus, tādēļ esam gandarīti, ka gada laikā izdevies pilnībā iznomāt visas biznesa centrā pieejamās biroju platības, un jau drīzumā ar prieku uzņemsim arī Baltijas valstu kopuzņēmumu "RB Rail"," komentē "Linstow Baltic" un t/c "Origo" komercdirektore Evija Majevska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz Dubaiju – ar vistrakākajām idejām

Inga Ulmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos, 10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. oktobrī Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta Pasaules izstāde EXPO 2020, kurā piedalīsies vismaz 192 valstis un tiek gaidīti vairāk nekā 25 miljoni viesu.

Tur patiešām būs visi – arī Latvija, kuras paviljons atradīsies "Iespēju" kvartālā. Tuvo Austrumu uzņēmēju kartē Latvija kā potenciāls biznesa partneris ir parādījusies nesen – pirms 5–6 gadiem. Mums vēl ir daudz, ko mācīties, bet vienlaikus arī brīvas rokas zīmēt šo karti tā, kā mēs gribam. Dubaijā mēdz teikt – ja tev ir ideja, kas šķiet neiespējama, te ir īstā vieta pierādīt, ka tā ir reāla! Iespēja sevi parādīt EXPO ir patiešām lieliska iespēja, kas jāizmanto, un ne tikai labu attiecību vārdā.

Uz Dubaiju – ar attieksmi

Dalība EXPO ir Latvijas un AAE pēdējo sešu gadu savstarpējo attiecību loģisks turpinājums: Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas atvēra vēstniecību AAE, pirmā, kas atvēra ekonomisko pārstāvniecību, un mēs joprojām esam vienīgā Baltijas valsts, kam ir tiešie lidojumi ar AAE. Savukārt AAE vēstniecība Latvijā līdz šim brīdim ir vienīgā Persijas līča valstu vēstniecība Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uz Mūkusalas Biznesa Centra jumta uzstādīta lielākā saules elektrostacija Rīgā

Db.lv, 16.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā ekspluatācijā tiks nodota lielākā saules elektrostacija Rīgā – saules paneļi izvietoti uz biznesa kvartāla "Mūkusalas Biznesa Centrs" ēku jumtiem.

Saules paneļi jau tagad tiek uzstādīti uz biznesa kvartāla ēku jumtiem. Uzstādīto paneļu kopējā jauda sasniegs 240 kW, un saražotā elektroenerģija tiks izmantota biznesa centra elektroenerģijas pašpatēriņam.

"Ilgtspējīga attīstība ir neatņemama mūsu biznesa centra stratēģijas sastāvdaļa. Katru dienu mēs "Mūkusalas Biznesa Centrā" rūpējamies par to, kā padarīt šo vietu, kur dzīvojam, strādājam un atpūšamies kopā ar klientiem, labāku. Mēs cenšamies samazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi, tāpēc Rīgā lielākās saules elektrostacijas atklāšana mums ir ļoti svarīgs projekts. Tādējādi mēs nodrošināsim biznesa centra klientus ar videi draudzīgu elektroenerģiju un samazināsim no fosilajiem resursiem saražotās elektroenerģijas patēriņu," stāsta "Mūkusalas Biznesa Centra" īpašnieks Klāvs Vasks, uzsverot, ka šādas saules elektrostacijas, kuru saražoto elektroenerģiju izmanto pašpatēriņa vajadzībām ir komerciāli pamatota investīcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Latvijas Biznesa Eņģeļu tīklu (LatBAN), juridisko pakalpojumu platformu SmartLaws un Lietuvas akcelerācijas fondu "Baltic SandBox" no 30.marta līdz 29.aprīlim organizē tiešsaistes mācības "Biznesa eņģeļu līderības programma", uz kurām tiek aicināti uzņēmēji - potenciālie riska kapitāla investori no visas Latvijas.

Šāda veida programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi. Tās mērķis ir attīstīt un paplašināt Latvijas vadošo biznesa eņģeļu tīklu, lai sekmētu jaunuzņēmumu kvalitāti un investoru kompetenci, kā arī pievērst uzmanību Latvijas problēmām riska kapitāla investīciju tirgū, kurā vitāli trūkst vadošu investoru ar plašu tīklu. Biznesa eņģelis ir nozīmīgs atbalsts jaunajiem uzņēmumiem, tā pieredze un kontaktu loks palīdz izslēgt riskus uzņēmējdarbībā un dod iespēju atrast projektam ātrāko ceļu uz peļņu.

"LTRK kā lielākā Latvijas uzņēmēju pārstāvoša biedrība mijiedarbojas ar dažādām biznesa organizācijām, kas ar savu darbības veidu veicina Latvijas ekonomikas attīstību. Jāatzīst, ka no šāda skatu punkta biznesa eņģeļu loma Latvijas ekonomikā līdz šim nav novērtēta. Atbalsta mehānismi, kas biznesa uzsācējiem tiek piedāvāti, pamatā ir Eiropas Savienības fondu nauda vai citi pieejamie finansējuma veidi, bet šāda veida atbalstam ir viens būtisks trūkums - līdzi nenāk biznesa pieredze, kas ir īpaši vērtīgs un nozīmīgs atbalsts jaunajiem biznesa censoņiem. Tieši tāpēc biznesa eņģeļu investīcijas ir pareizais vektors biznesa veiksmes stāstam," teic LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 5.augustā Mežaparka Lielajā estrādē atklāja pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss 2021”.

“Ik gadu redzam, kā konkursa laureāti no biznesa idejas nonāk līdz dzīvotspējīgam biznesam un pilnvērtīgam produktam. Šogad esam palielinājuši gan balvu fondu, gan finālistu skaitu, lai no pandēmijas posma izietu vēl spēcīgāki. Turklāt pētījumā par uzņēmējdarbības uzsākšanu secinājām, ka aptuveni katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam savs bizness ir sapnis, kamēr nerealizēta biznesa ideja kopumā – 39% cilvēku,” akcentē LIAA Tehnoloģiju departamenta direktore Lauma Muižniece.

LIAA inovatīvo biznesa ideju konkursu “Ideju kauss”, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 gadiem ir aicināts piedalīties, organizē 13. reizi. Ņemot vērā šī gada konkursa konceptu “Domā skaļi!”, par atklāšanas pasākuma norises vietu simboliski tika izvēlēta Mežaparka Lielā estrāde, iedrošinot sabiedrību aktīvi ģenerēt savas biznesa idejas un izteikt tās skaļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūras "McCANN Rīga" biznesa attīstības direktore Ieva Danieljana kļuvusi par radošās komunikācijas grupas "McCANN" Latvijas uzņēmumu līdzīpašnieci un valdes locekli.

Komunikācijas grupas "McCANN" Latvijas uzņēmumu valdē turpmāk strādās vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs Kristaps Siliņš, grupas dibinātājs Ainārs Ščipčinskis, kā arī jaunā līdzīpašniece Ieva Danieljana.

I.Danieljanai ir 15 gadu pieredze komunikācijas nozarē, bet "McCANN" pārmaiņu vadības komandai viņa pievienojās 2016. gadā. Kopš 2017. gada I.Danieljanas kompetence saistīta ar biznesa attīstības un izpilddirektores pienākumiem, savukārt patlaban viņa pārrauga grupas aģentūru sadarbības, starptautiskos projektus un nodrošina grupas kompāniju attīstību.

"Mums ir vienots redzējums par attīstību, tāpēc ar Ievu kā holdinga partneri kļūstam spēcīgāki un esam gatavi paplašināties Baltijā un Skandināvijā," uzsver komunikācijas grupas "McCANN" Latvijas uzņēmumu vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs Kristaps Siliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu fonds "Baltic Horizon Fund" ir izvēlējies "CBRE Baltics" kā galveno aktīvu pārvaldīšanas un grāmatvedības pakalpojumu partneri.

"CBRE Baltics" sniegs fondam Lietuvā, Latvijā un Igaunijā komerciāla nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, nomas, grāmatvedības, uzturēšanas un mārketinga pakalpojumus. "CBRE Baltics" ir daļa no starptautiskā nekustamo īpašumu un ieguldījumu uzņēmuma "CBRE" filiāļu tīkla.

"Baltic Horizon Fund" pārvaldīto aktīvu portfeli veido 15 komerciāli nekustamie īpašumi Baltijas valstu galvaspilsētās ar kopējo iznomājamo platību 153 tūkstoši kvadrātmetru. Fondam pieder tādi tirdzniecības centri kā "Europa", "Galerija Centrs" un "Postimaja", kā arī tirdzniecības centrs un biroju komplekss "Domus Pro", biznesa centri "Duetto", "North Star" un citi. Fonda aktīvu portfeļa kopējā vērtība pārsniedz 355 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecībā Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā plānots investēt aptuveni deviņus miljonus eiro, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Šī gada 14. maijā Mūkusalas Biznesa Centrs un būvfirma VELVE parakstījuši līgumu par jaunās A klases biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecību. Projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada pavasarim.

Jaunā A klases biroju ēka tiks būvēta kādreizējās Karl Zeiss optikas fabrikas vietā, atjaunojot vēsturisko ēku un papildinot to ar jauniem un moderniem arhitektūras elementiem. Projekts apvienos šīs vietas vēsturisko auru ar mūsdienīgiem būvniecības risinājumiem un jaunākajām tehnoloģijām. Viena no galvenajām ēkas priekšrocībām ir tās stratēģiski izdevīgais novietojums – Mūkusalas ielas un Dēļu ielas stūrī, ar skatu uz Daugavu un vecpilsētas torņiem. Turklāt biznesa centra teritorija tiks papildināta ar jaunu daudzstāvu autostāvvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru