Jaunākais izdevums

Biznesā ienākot robotiem un dažādiem robotiskiem risinājumiem, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to izmantošanas juridiskajiem un ētiskajiem izaicinājumiem.

Šā gada notikumi pasaulei varētu likt mainīties vairākos veidos, un viens no virzieniem ir vēl lielāka dažādu darbu automatizācija.

Mūsdienās tehnoloģijas strauji attīstās, un daudzos uzņēmumos tās aizstāj vai būtiski atvieglo cilvēku darbu.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 9. jūnija numurā:

  • viedokļi - administratīvi teritoriālā reforma
  • viedokļi - kāpēc negribam savus sezonas strādniekus
  • aktuāli - pandēmija kā maksātspējas tests visiem
  • numura tēma - roboti

- roboti rada juridiskus un ētiskus jautājumus

- pandēmija kā automatizācijas paātrinātājs

- robotu nodoklis

  • statistika - Latvijas ekonomika
  • nodokļi - jaunie nodokļi un tarifu kari
  • nekustamais īpašums - centralizācija ir valsts pārvaldes uzņēmumu nākotne
  • nekustamais īpašums - 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas
  • biznesa psiholoģija - pārmaiņas notiek visu laiku
  • pārtikas bizness - piena pārstrādes uzņēmums "Limbažu siers"
  • tūrisms - eksotiku nomaina uz pašmāju džungļiem
  • brīvdienu ceļvedis - Jana Lindberga, dāmu modes apavu salona "Bonbon Shoes" vadītāja, SIA "Madam Bonbon" valdes priekšsēdētāja

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/dienas-bizness-abonesana-2020-gads

Var meklēt arī preses tirdzniecības vietās vai lasīt elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā nācis ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT". Arī šogad tas piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

Pasauli pārņēmusī Covid-19 pandēmija ietekmēja ne tikai globālo ekonomiku, un valstu tautsaimniecības, bet arī uzņēmumu darbības rezultātu apstiprināšanu un datu apkopošanu, tādēļ šogad TOP 500 tapšana un nokļūšana pie lasītājiem noritēja nedaudz ilgāk kā iepriekš. Tomēr par spīti grūtībām TOP 500 radošā komanda savu apjomīgo darbu ir pabeigusi vēl šogad, un Latvijā viens no plašākajiem un autoritatīvākajiem makro un mikro ekonomikas izziņas avotiem jau ir nodrukāts un dodas ceļā pie saviem respektablajiem lasītājiem.

Pēc rekordu pārspēšanas no gada uz gadu pērn ekonomika nospiedusi bremzes pedāli, kas atspoguļojas arī lielāko uzņēmumu darbības rādītājos. 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 39,15 miljardus eiro, kas ir par 3,47% mazāk nekā 2018. gadā, kad tas bija 40,56 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 30.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens "jaunais normālais" ir kļuvis par apzīmējumu ārkārtas situācijas izraisītajām pārmaiņām gan sadzīvē, gan biznesā. Šīs nedēļas žurnālā dažādu nozaru uzņēmumi paredz, ka drošības pasākumi, kas tika ieviesti, lai ierobežotu koronavīrusu, būs jaunā ikdiena arī turpmāk.

Vēlme un arī spiediens dzīvot pēc "jaunā normālā" principa aizsarglīdzekļu ražotājiem liek secināt, ka nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem būs noturīga.

Ne visās nozarēs jaunais ir normālais. Sabiedriskais transports pandēmijas laikā ir veicis simtiem reisu bez cilvēkiem. Nozare cer, ka tukšie autobusi nekļūs par ikdienu, taču saprot, ka pasažieri neatgriezīsies vienā dienā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 30. jūnija numurā:

  • viedokļi - atgūšanās pēc pandēmijas

  • aktuāli - banku sektors skaitļos
  • numura tēma - pasažieru pārvadājumi
  • atkritumu apsaimniekošana - jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns
  • pētījums - personīgās aizsardzības līdzekļi
  • finanses - biznesa finansēšana krīzes apstākļos
  • investīcijas - uzmanība ilgtermiņa ietekmei
  • modes bizness - "Amoralle" virzās soli pa solim
  • pārtikas bizness - SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" nepieļauj viduvējības
  • tehnoloģijas - intervija ar "HUAWEI Consumer Business Group" Baltijas reģiona vadītāju Janu Hunu
  • auto - videi draudzīgiem auto izdevīgāks līzings
  • brīvdienu ceļvedis - Andris Vanags, AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāpalīdz "pārziemot" eksportspējīgiem

Māris Ķirsons, 07.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ieva Lūka/LETA

Meža nozarē strādājošie uzņēmēji koronavīrusa radītās sekas izjūt atšķirīgi un cenšas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Būtiskākais ir iesaldēto līdzekļu samazināšana visos posmos un darba plāna izveidošana divām nedēļām, vienlaikus esot gataviem situācijai, kad pieprasījums strauji pieaugs.

Uzņēmēji norāda, ka nozares ekonomisko situāciju vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas koksnes izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.

Pārtikas ražotāju komentārus par esošo situāciju lasiet 31. marta žurnālā "Dienas Bizness".

"Situācija pašreizējos apstākļos mēdz mainīties ne tikai pa dienām, bet reizēm arī pa stundām un pat minūtēm, tāpēc tas, kas bija aktuāli pirms nedēļas, šodien tāds vairs nav," žurnālam "Dienas Bizness" skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 10.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme cieši saistīta ar investīcijām, taču tās mēdz būt dažādas. Ir investīcijas, kuras radīsies jebkurā vietā, kur būs atbilstoša iedzīvotāju pirktspēja.

Visvērtīgākās investīcijas rada ne tikai tiešās darba vietas, par tām ir konkurence. Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness ir publicētas 100 lielākās ārvalstu investīcijas Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 10. novembra numurā:

  • viedokļi - kāda ir ārvalstu investīciju vide Latvijā?
  • tēma - ārvalstu investīcijās dominē finanšu starpniecība
  • enerģētika - vēja enerģiju Latvija joprojām nespēj pienācīgi izmantot
  • meža nozare - 54% visu mežu platību Latvijā ir sertificēti
  • tirdzniecības centri - lielākie tirdzniecības centru projekti Baltijā
  • darba tirgus - kas sagaida darba tirgu
  • izklaides bizness - jāsaredz pandēmijas beigas
  • brīvdienu ceļvedis - Igors Miezis, SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāls - kadastrālās vērtības var mainīt ainavu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš Ventspils novada alus darītavas "Užavas Alus" vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.

U. Pumpurs ar lepnumu rāda ģimenes ģerboni, kurā uz viena kāta plaukst trīs apiņu pumpuri, jo bizness ir visu trīs ģimenes locekļu – viņa, sievas Irēnas un dēla Oskara – lolojums.

Tieši tas, ka šis ir ģimenes uzņēmums, piešķir zīmolam īpašu vērtību. O. Pumpuram netrūkst ambīciju alus darītavas attīstībā, taču pagaidām uzņēmuma vadības groži ir tēva rokās, kurš uzskata, ka visam ir jāpieiet ar mēru un apdomu.

"Lai arī dēlam pieder 99% uzņēmuma kapitāldaļu, es viņu kontrolēju un faktiski vadu alus darītavu. Statūti paredz, ka tikai es varu pieņemt lēmumus un bez manis nekas nevar notikt. Šobrīd viņš uzņēmumā pilda direktora vietnieka pienākumus," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka U. Pumpurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori valstis var vērtēt pēc Covid-19 indeksa

Māris Ķirsons, 05.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Ja agrāk potenciālie investori būtisku vērību pievērsa valstu "Doing Business" un Globālās konkurētspējas indeksiem, tad tagad, iespējams, nozīme varētu būt arī Covid-19 ierobežošanas un apkarošanas konkurētspējas indeksam, kurā Latvija pašlaik ierindota 39. vietā

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns, kurš šobrīd konsultē un apmāca Aberdīnas un Grampiānas reģiona tirdzniecības palātas uzņēmumus Skotijā (Lielbritānijā), kā arī ir Lielbritānijas–Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvis Ziemeļaustrumu Skotijā.

Ģ. Greiškalns pieļauj, ka tieši šāds vai līdzīgs no vairākiem kritērijiem veidotais indekss varētu būt viens no faktoriem, lai tieši tajās valstīs, kuras veiksmīgāk apkaro un cīnās ar vīrusa ierobežošanu, arī ātrāk atjaunotos ekonomika.

"Pieļauju, ka tās valstis, kuras ir un būs šī saraksta augšgalā, savu ekonomiku varēs atjaunot straujāk nekā tās, kuras ir augsta riska zonā (otrs saraksts) [abi saraksti lasāmi 5.maija žurnālā "Dienas Bizness"], iespējams, pat veidosies ekonomiski ātrāk atjaunojošos valstu salas. Viena no tādām valstu grupām varētu būt Baltija," viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB, 13.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir turpat 10 tūkstoši Ministru kabineta noteikumu un gandrīz 6 tūkstoši dažādu likumu.

Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness pēta, kurām nozarēm dienaskārtībā ir jautājumi par jauniem likumiem un sekām, kas rodas pārmērīgo regulējumu dēļ.

Lasi žurnāla #DienasBizness 13.oktobra numurā:

  • viedokļi - kā Latvijas uzņēmējdarbības vidi ietekmē pārāk stingrs nozaru regulējums?
  • aktuāli - kam vajadzīgi zemnieki un invalīdi?
  • tēma - pārregulētas nozares
  • finanses - sacensība par digitālo valūtu
  • mazumtirdzniecība - TOP mazumtirgotāji Latvijā
  • būvgruži – nozarē tiecas uz zero waste
  • likumdošana - Ināra Pētersone par nodokļu reformu
  • brīvdienu ceļvedis - Juris Rūsa, R GRUPA valdes priekšsēdētājs
  • DB Konferences sadarbības materiāli – energoefektivitāte, aizsargājamās teritorijas Latvijā, nekustamā īpašuma tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 04.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā zinātnes žurnāla "The Lancet" pētnieki prognozē, ka Latvijā pēc 80 gadiem dzīvos ap 430 000 cilvēku. Turklāt Latvija ir valsts, kurā būs visstraujākais iedzīvotāju skaita kritums. Šādas prognozes ir izteiktas, ņemot vērā Latvijas pašreizējo situāciju.

Kopš Latvijā tiek veikta tautas skaitīšana, mūsu teritorijā ir fiksēts arī mazāks iedzīvotāju skaits, un tas bija 1860. gadā, kad šeit dzīvoja 1,22 miljoni iedzīvotāju.

Starptautisko ekspertu aplēses liecina, ka Latvijā iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, kas radīs gan ekonomiskas, gan sociālas problēmas – maz strādājošo, daudz uzturamo, maz patērētāju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 4. augusta numurā:

  • viedokļi - iedzīvotāju skaita sarukums komplektā ar Covid-19
  • aktuāli - strīds par NĪN reformu sākas
  • tēma - Latvija var kļūt mazāka par Rīgu
  • pētījums - darba devējiem piešķirtās pilnvaras atšķiras
  • intervija - ar Eiropas Parlamenta deputāti un bijušo Latvijas kultūras ministri Daci Melbārdi par kultūras nozari gan Eiropas Savienībā kopumā, gan arī Latvijā
  • investīcijas - pandēmija liek spīdēt zeltam
  • zinātne - Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā
  • mobilitāte - par auto koplietošanu jeb carsharing
  • brīvdienu ceļvedis - Elīna Cēsniece - smiltsērkšķu dārza "ZELT" saimniece

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #43

DB, 03.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Šīsnedēļas žurnālā “Dienas Bizness” uzsver sistēmas nepilnības, kas mudina ierēdņus uzņemties tiesas lomu, pieprasot uzņēmējam izpildīt prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ierobežošanai, kas pat izmeklētājam kriminālprocesa ietvaros nebūtu vienkārši izpildāmas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 3. novembra numurā:

  • viedokļi - vai gribam palikt darbaspēka eksportētāji?
  • aktuāli – esam oficiāli atpalicēji Baltijā
  • tēma - VID lēmums mudina meklēt atbildes Eiropas Savienības Tiesā
  • intervija - Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
  • DB klubs - pārmaiņu laiki ir sākušies
  • lauksaimniecība - Latvijā no zirņiem veidos produktus ar pievienoto vērtību
  • biznesa prognozes - izmaksas plāno piesardzīgi
  • auto - cīņa par digitālo konkurenci, cilvēku prātiem un varu
  • influenceri - influenceru tirgus uz robežas
  • brīvdienu ceļvedis - Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – 24,43 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 17.04.2020

1932,1 m2 zemes un administratīvā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 21

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls "Dienas Bizness" publicējis ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa bija Latvijas apstākļiem fantastiska – 91 miljons eiro, tad pērn virsotne ir bijusi tikai nepilnu 24,5 miljonu eiro apmērā.

Ieskats TOP 3 darījumos:

Par rekordaugstu summu pērn 25. septembrī SIA "Valdemāra centrs" pārdeva 1932,1 kvadrātmetru zemes un administratīvo ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 21. Zemi kompānija ieguva 1998. gadā kā Rīgas domes mantisko ieguldījumu par summu 636 610 lati (905 814 eiro).

Pērnā gada 3. decembrī SIA "KBB Real Estate" bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem nopirka 895 kvadrātmetrus zemes ar ēku Vecrīgā, Kaļķu ielā 15. To pārdeva SIA "Key 15", kas to 2012. gadā ieguva īpašumā par 6,22 miljoniem latu (8,85 miljoni eiro). Žurnālā "Dienas Bizness" lasi pašreizējo pārdošanas cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni – intervijā Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs viņš atzīst, ka četru gadu laikā plāno Rīgā uzbūvēt medicīnas kvartālu, tajā ieguldot 35 miljonus eiro.

Fragments no intervijas

Kādas investīcijas ir iecerētas tuvākajā nākotnē?

Pats lielākais izaicinājums ir liela daudzprofilu medicīnas centra izveidošana Kr.Barona ielā 17 000 kvadrātmetru platībā. Tas atradīsies blakus Kr. Barona ielas poliklīnikai un Baltijas vēnu klīnikai, veidojot medicīnas kvartālu, un būs pirmais šāda mēroga projekts privāto medicīnas iestāžu vēsturē Latvijā. Šogad tiek plānots pabeigt projektēšanas darbus, pats kvartāls varētu tikt uzbūvēts četru gadu laikā. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro. Pašiem mums tik lielas naudas nav, tāpēc sadarbojamies ar SEB banku un finanšu institūciju Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas bagātākās uzņēmēju ģimenes

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, sadarbībā ar Lursoft, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecības Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft izdotajā žurnālā "Miljonārs" līdz ar jaunāko Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstu atrodami vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Žurnālā arī publicēts Latvijas bagātāko uzņēmēju ģimeņu saraksts.

Tajā atrodamas daudzas sabiedrībā zināmu uzņēmēju ģimenes, piemēram, Lipmanu ģimene, kas ir miljonāru saraksta veterāni, ko galvenokārt nodrošina viņu nu jau tuvu simtprocentīgā akciju kontrolpakete farmācijas kompānijā Grindeks. Sarakstā ir arī Lūsiņu ģimene, kas šoreiz uzrādījusi absolūtu peļņas rekordu, aizņemot abas pirmās vietas lielāko pelnītāju sarakstā. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka viņi ir miljonāru saraksta veterāni. Neskatoties uz sarežģīto gadu Covid 19 dēļ, ģimene spējusi iegādāties tirdzniecības centru Rietumu centrs Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir kļuvusi par draudu daudzu uzņēmumu maksātspējai un paaugstinājusi maksātnespējas risku. Situācija raisa jautājumus par to, ko un kā darīt, lai sarežģījumus pārvarētu bez būtiskiem zaudējumiem.

Pēc žurnāla "Dienas Bizness" aptaujāto domām, pašlaik pat vēl neesot iespējams prognozēt reālos postījumu apmērus, jo ir zināmas smagi cietušās nozares – viesmīlība, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, bet mazāk publiski zināms par darbības rādītājiem nozarēs un uzņēmumos, kuri darbu martā un aprīlī turpināja. Arī šie uzņēmumi sajuta pasūtījumu apsīkumu, cenu kritumu un rēķinu apmaksas termiņu pagarināšanos.

"Pašlaik Latvijā ir vairākas krīzes – koronavīrusa, tranzīta un tā dēvētā cīņa par naudas higiēnu. Tā sacīt – trīs vienā, un tāpēc arī kopējā situācija ar daudzu uzņēmumu maksātspēju nav tā iepriecinošākā, un sliktākais scenārijs būtu svētki maksātnespējas administratoriem, kura īstenošanos nevajadzētu pieļaut," situāciju vērtē AS "Brīvais vilnis" līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņaprāt, Latvijā nedrīkst pieļaut maksātnespējas cunami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad skaidrību par dzīvi nākotnē jau tā pamatīgā miglā ietinusi globālā pandēmija. Gada beigās uz tās fona gaidāms vēl viens būtisks notikums, kas arī var noteikt daļas pasaules dzīvi, – ASV prezidenta vēlēšanas.

Pagaidām reitingi šķietami nedaudz vairāk runā par labu tam, ka tajās laurus plūks ASV Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens. Bilde šajā ziņā gan nav neapšaubāma, jo pēdējā laikā abu kandidātu uzvaras iespējas sākušas izlīdzināties.

Ar līdzīgiem reitingiem mēdz būt visādi, un nav izslēgta situācija, ka šajās vēlēšanās ir vēl arī citi pavērsieni. Ja vēlēšanu iznākums izrādīsies pietiekami neskaidrs, ir iespējama aktīva tā apšaubīšana no abu ASV vadošo politisko spēku puses. Tas var nozīmēt, ka globāli ietekmīgākajā valstī demokrātiskos procesus pārņem arvien lielāka šaubu ēna, kam kādā brīdī var būt būtiska negatīva ietekme arī uz pārējo pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas nodokļu sistēmā varētu kļūt par realitāti, ja valdība atbalstīs Finanšu ministrijas sagatavotos ierosinājumus.

Vairāki žurnāla "Dienas Bizness" aptaujātie uzskata, ka šis ir sava veida starta šāviens diskusijām par to, kādai būtu jābūt nodokļu sistēmai Latvijā. Eksperti atgādina, ka nodokļu būtiska palielināšana ekonomiskās lejupslīdes laikā izraisīs negatīvas blaknes – legālo darba vietu sarukumu un ēnu ekonomikas pieaugumu, tāpēc ar radikālām idejām par jaunu nodokļu ieviešanu jābūt ļoti piesardzīgiem.

Vairāki aptaujātie ir piesardzīgi par to, vai pašlaik patiešām ir nepieciešama jauna nodokļu sistēmas reforma, jo ir sācies 2018. gada nodokļu reformas trešais gads, kas ir pārāk īss termiņš, lai varētu bezkaislīgi novērtēt iepriekšējās reformas rezultātus – gan tās pozitīvos, gan arī negatīvos aspektus. Minēto iemeslu dēļ tiek pausta nostāja, ka pašlaik nekādus radikālus soļus spert nevajadzētu. Lai būtu objektīvs vērtējums, nodokļu sistēmai būtu jāpastrādā vismaz piecus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 31.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Krīze var skart jebkuru organizāciju, bet par spēju to pārvaldīt liecina tas, cik labi organizācija ir sagatavojusies. Jau šobrīd ir skaidrs, ka šā gada lielākās krīzes būs saistītas ar koronavīrusa izraisītajām sekām.

Saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību un ārkārtas situācijas izziņošanu Latvijā, mazumtirdzniecības veikalu tīklos tika novērots liels pircēju pieprasījums pēc ilgtermiņa uzglabāšanas produktiem. Veikali šo pieprasījumu spēja nodrošināt un ažiotāža novērsta.

Tikmēr ārkārtējā stāvokļa izsludināšana Latvijā ir radījusi neparedzētus apstākļus darba tirgū kā darba devējiem, tā darba ņēmējiem un arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem, tādēļ advokāti steidz atbildēt uz jautājumiem par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 31. marta numurā:

  • viedokļi - "Latvijas Dzelzceļš" no devēja kļūst par prasītāju
  • aktuāli - force majeure apstākļi Covid-19 laikā
  • finanses - turpinās apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
  • tēma - krīžu cena, riski un iespējas
  • tabakas nozare grūtos laikus pārdzīvo labi
  • pasākumu organizēšana - Baltijas sporta samitu iesildīs tiešsaistē
  • parādu piedziņā jāmeklē kompromiss
  • pārtikas ražotāji iztur pircēju ažiotāžu un paradumu maiņu
  • lauksaimniecība - Strausu ferma "Nornieki" tiecas uz izcilību
  • intervija - Lauris Leitis, "Cafè Osiris" vadītājs
  • dizains - "mammalampa" iekarojusi savu vietu uz pasaules dizaina skatuves
  • auto - par degvielas veidu izšķiras politiķi
  • brīvdienu ceļvedis - Iveta Vanaga, SIA "A-Sono" un zīmola "FaceLatvia" līdzīpašniece, Rīgas gide

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Force majeure apstākļi Covid-19 laikā

Jānis Maršāns, 31.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Viktorija Jarkina

Foto: no personīgā arhīva

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana Latvijā ir radījusi neparedzētus apstākļus darba tirgū kā darba devējiem, tā darba ņēmējiem un arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem. Uz aktuāliem jautājumiem atbild advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte Viktorija Jarkina.

Fragments no intervijas, kas publicēta žurnālā "Dienas Bizness":

Civillikumā nav noteikta nepārvaramas varas jeb force majeure definīcija. Vai ārkārtas situācijas izsludināšana automātiski uzskatāma par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos?

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana, piemērotie ierobežojumi un vīrusa izplatīšanās var tikt uzskatīti par nepārvaramas varas apstākļiem tikai tad, ja līguma saistību izpildi šie apstākļi objektīvi ietekmē, padarot līguma izpildi par neiespējamu šo apstākļu dēļ. Tomēr lielāka uzmanība pievēršama faktiskajam stāvoklim, nevis ārkārtas situācijas izsludināšanas faktam pašam par sevi.

Tāpat jānorāda, ka, ja līguma puses iekļauj ārkārtas situācijas izsludināšanu starp nepārvaramās varas apstākļiem, tad šāda atruna būs automātiski saistoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā ļoti pārliecinoši par 2020. gada Latvijas labāko sportistu atzīts pasaules čempions boksā Mairis Briedis. Šī mūsu valstī kļuvusi par prestižāko aptauju, kas nosaka valsts spēcīgāko atlētu.

Latvijas labākais sportists Sporta Avīzes versijā tika noteikts 25. reizi. Starp 50 ekspertiem, kuri aptaujā vienoti varēja balsot par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, jau tradicionāli bija valsts augstākās amatpersonas, sporta politikas veidotāji, kādreizējās sporta zvaigznes, treneri, sporta žurnālisti un pirmoreiz arī žurnāla uzticamākie lasītāji.

Cīņā par pirmo vietu šoreiz intrigas nebija – 27 no aptaujātajiem ekspertiem par labāko nosauca Mairi Briedi, kurš pērn pēc ilga gatavošanās posma aizvadīja cīņu ar Junieru Dortikosu, savu trofeju klāstu papildinot ar Muhameda Ali trofeju par uzvaru Supersērijas turnīrā, Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) čempiona jostu, kā arī žurnāla The Ring jostu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 19.01.2021

Dalies ar šo rakstu

“Visi vienādi glābjami”, “Kā neapturēt ekonomiku”, “Pavērt iespēju atgūties”, “Tukšajām viesnīcām uzbrūk nodokļi”, “Kovidkrīze pasauli dzen triljonu parādos”, “Finanšu glābiņš krīzē” – šāda ir žurnāla "Dienas Bizness" vāku virsrakstu dinamika no pērnā pavasara līdz šai nedēļai.

Visam šim laika periodam ir viens atslēgas vārds – pandēmija. Uzņēmēju pieredze ir emociju gammā no – visslabi.lv līdz visslikti.lv.

Lasi žurnāla #DienasBizness 19. janvāra numurā:

  • viedokļi – Covidatbalsts no uzņēmēju un valsts skatupunkta
  • tēma – finanšu glābiņš krīzē
  • aktuāli – dod skaidras norādes finanšu noziegumu efektīvai izmeklēšanai
  • ekonomikas prognozes – aizkavēšanās ar vakcināciju aizkavēs arī ekonomiku
  • politika – vārda brīvības trauslā robeža
  • meža nozare - intervija ar AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētāju un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidentu Uldi Biķi; Eiropas kabinetos topošie projekti biedē zemes apsaimniekotājus
  • zaļais koridors – transporta koridoram būs jākļūst zaļākam
  • brīvdienu ceļvedis – Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
  • Sadarbībā ar DB Konferences - zaļais bizness kā ilgtspējas princips; inovācijas biznesa attīstībai un ilgtspējai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB, 15.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Statistikas dati rāda, ka krīzes laikā ir samazinājies nodarbināto atalgojums un tas ir noticis privātajā sektorā.

No iepriekšējās krīzes parauga – brīdī, kad apstājās ekonomika privātajā sektorā, nekas cits neatlika, kā samazināt algas un atlaist darbiniekus valsts sektorā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 15. septembra numurā:

  • viedokļi - ko valsts var darīt efektīvāk, gudrāk, savādāk, mazāk vai nemaz
  • aktuāli – sagaidāmi skaļi procesi OIK lietās
  • tēma - "Dienas Bizness salīdzina" atalgojumu valsts pārvaldē un privātajā sektorā
  • likumdošana - akcionāru karu izbeigšanai nepieciešams kapitālais remonts
  • ārpolitika - kas būs, ja ASV paralizēs politiskā krīze
  • mazumtirdzniecība - turpina iepirkties, bet dara to citādi
  • biznesa psiholoģija - vadītājs birojā un darbinieki attālināti?
  • dzīvesstils – radoša digitālā satura mārketinga aģentūras "New Black" dibinātāja Artūra Medņa un dzīvesbiedres Ilzes Mednes kaislība - motocikli
  • brīvdienu ceļvedis - Brigita Bula, "Brigita Bula arhitekti" vadošā arhitekte

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Kūrortpilsētā pērn reģistrēti tikai 15 darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords ir bijis pieticīgs – 3,1 miljons eiro

Ieskats TOP darījumos:

1997. gadā dzimusī Latvijas pilsone Mona Martinsone divos darījumos, katrā nopērkot pusi, pagājušā gada 20. un 21. maijā nopirka 3735 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Vikingu ielā 25, Jūrmalā. Īpašumu pārdeva SIA "MMA Invest", kas to ieguva 2017. gadā par trīs miljoniem eiro. Darījums veikts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

1953. gadā dzimusī Marina Mamontova pagājušā gada 19. jūnijā nopirka pusi no 5519 kvadrātmetru liela zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 3, Jūrmalā, uz kura atrodas divas dzīvojamās mājas, pirts ēka, saimniecības ēka un noliktavas ēka ar nojumi. Īpašumu pārdeva Kiprā reģistrēts uzņēmums "Tobis Ent, Limited". Iepriekšējais darījums ar šo nekustamo īpašumu slēgts 2012. gadā par 3,83 miljoniem latu (5,45 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

VIDEO: No uzvalku pasaules mēbeļu biznesā

Monta Glumane, 28.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Bijušais bankas darbinieks un nekustamo īpašumu mākleris Armands Grīnbergs jau vairākus gadus biroja darbu ir iemainījis pret interjera priekšmetu radīšanu no koka.

Koka dizaina mēbeles Pierīgā viņš sāka radīt pirms aptuveni pieciem gadiem. "Toreiz vēl strādāju bankā "Citadele". Nopirku jaunu gultu, un man vajadzēja atrast televizora galdiņu. Nolēmu, ka to uztaisīšu pats. Tā tapa pirmais, un daudziem iepatikās. Palēnām pa vakariem sporta pēc sāku ķimerēties. Aizgāju no bankas, no uzvalku pasaules un sāku darboties šajā biznesā," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta zīmola "Groods" izveidotājs Armands Grīnbergs.

Šobrīd interjera priekšmetu radīšana no koka ir viņa pamatnodarbošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas: rekords - 6,3 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā.

6,3 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā 2019. gadā fiksētā nekustamā īpašuma (izņemot zemi) darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas.

Ieskats TOP darījumos:

Latvijā reģistrētā SIA "Dinex Latvia" pērn 31. jūlijā pārdeva ārvalstu juridiskai personai "Dinex Emission Holding AS" 4,55 hektārus zemes ar astoņām ēkām Rubeņu ceļā 58, Raubēnos, Cenu pagastā, Ozolnieku novadā. Pārdevēja šo īpašumu ieguva 2002. gadā par 201 790 latiem (287 121 eiro).

SIA "Apex Investments" pērn 1. aprīlī pārdeva 7/8 daļas no patstāvīga ēku nekustamā īpašuma Viestura ielā 10, Daugavpilī. To par saviem līdzekļiem nopirka SIA "DV Serviss Group".

Komentāri

Pievienot komentāru