Jaunākais izdevums

Biznesā ienākot robotiem un dažādiem robotiskiem risinājumiem, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to izmantošanas juridiskajiem un ētiskajiem izaicinājumiem.

Šā gada notikumi pasaulei varētu likt mainīties vairākos veidos, un viens no virzieniem ir vēl lielāka dažādu darbu automatizācija.

Mūsdienās tehnoloģijas strauji attīstās, un daudzos uzņēmumos tās aizstāj vai būtiski atvieglo cilvēku darbu.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 9. jūnija numurā:

  • viedokļi - administratīvi teritoriālā reforma
  • viedokļi - kāpēc negribam savus sezonas strādniekus
  • aktuāli - pandēmija kā maksātspējas tests visiem
  • numura tēma - roboti

- roboti rada juridiskus un ētiskus jautājumus

- pandēmija kā automatizācijas paātrinātājs

- robotu nodoklis

  • statistika - Latvijas ekonomika
  • nodokļi - jaunie nodokļi un tarifu kari
  • nekustamais īpašums - centralizācija ir valsts pārvaldes uzņēmumu nākotne
  • nekustamais īpašums - 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas
  • biznesa psiholoģija - pārmaiņas notiek visu laiku
  • pārtikas bizness - piena pārstrādes uzņēmums "Limbažu siers"
  • tūrisms - eksotiku nomaina uz pašmāju džungļiem
  • brīvdienu ceļvedis - Jana Lindberga, dāmu modes apavu salona "Bonbon Shoes" vadītāja, SIA "Madam Bonbon" valdes priekšsēdētāja

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/dienas-bizness-abonesana-2020-gads

Var meklēt arī preses tirdzniecības vietās vai lasīt elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā nācis ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT". Arī šogad tas piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

Pasauli pārņēmusī Covid-19 pandēmija ietekmēja ne tikai globālo ekonomiku, un valstu tautsaimniecības, bet arī uzņēmumu darbības rezultātu apstiprināšanu un datu apkopošanu, tādēļ šogad TOP 500 tapšana un nokļūšana pie lasītājiem noritēja nedaudz ilgāk kā iepriekš. Tomēr par spīti grūtībām TOP 500 radošā komanda savu apjomīgo darbu ir pabeigusi vēl šogad, un Latvijā viens no plašākajiem un autoritatīvākajiem makro un mikro ekonomikas izziņas avotiem jau ir nodrukāts un dodas ceļā pie saviem respektablajiem lasītājiem.

Pēc rekordu pārspēšanas no gada uz gadu pērn ekonomika nospiedusi bremzes pedāli, kas atspoguļojas arī lielāko uzņēmumu darbības rādītājos. 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 39,15 miljardus eiro, kas ir par 3,47% mazāk nekā 2018. gadā, kad tas bija 40,56 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 30.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens "jaunais normālais" ir kļuvis par apzīmējumu ārkārtas situācijas izraisītajām pārmaiņām gan sadzīvē, gan biznesā. Šīs nedēļas žurnālā dažādu nozaru uzņēmumi paredz, ka drošības pasākumi, kas tika ieviesti, lai ierobežotu koronavīrusu, būs jaunā ikdiena arī turpmāk.

Vēlme un arī spiediens dzīvot pēc "jaunā normālā" principa aizsarglīdzekļu ražotājiem liek secināt, ka nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem būs noturīga.

Ne visās nozarēs jaunais ir normālais. Sabiedriskais transports pandēmijas laikā ir veicis simtiem reisu bez cilvēkiem. Nozare cer, ka tukšie autobusi nekļūs par ikdienu, taču saprot, ka pasažieri neatgriezīsies vienā dienā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 30. jūnija numurā:

  • viedokļi - atgūšanās pēc pandēmijas

  • aktuāli - banku sektors skaitļos
  • numura tēma - pasažieru pārvadājumi
  • atkritumu apsaimniekošana - jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns
  • pētījums - personīgās aizsardzības līdzekļi
  • finanses - biznesa finansēšana krīzes apstākļos
  • investīcijas - uzmanība ilgtermiņa ietekmei
  • modes bizness - "Amoralle" virzās soli pa solim
  • pārtikas bizness - SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" nepieļauj viduvējības
  • tehnoloģijas - intervija ar "HUAWEI Consumer Business Group" Baltijas reģiona vadītāju Janu Hunu
  • auto - videi draudzīgiem auto izdevīgāks līzings
  • brīvdienu ceļvedis - Andris Vanags, AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Galvenie jautājumi – kurp ejam, kur gribam nonākt

Romāns Meļņiks, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Kopš gada sākumā kļuvu par Dienas Biznesa galveno redaktoru, vairākkārt centos panākt interviju ar jums, un tikai tagad, septembrī, jūs tai piekritāt. Kāpēc tāda piesardzība?

Tam ir savi iemesli. Man nav nekas pret Dienas Biznesa radošo kolektīvu. Bet mani iepriekš ļoti sarūgtināja Dienas Biznesa īpašnieku rīcība pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, nodrošinot Sandrim Točam redakcionālas varas pārņemšanu un savās slejās slavinot Gobzemu, nomelnojot visus pārējos. Man liekas, ka tā bija demokrātijas profanācija. Redakcionālā neatkarība ir ļoti būtisks jautājums. Tā nedrīkst darīt. Īpašnieki nedrīkst iejaukties redakcijas profesionālajā darbā. Tas būtu, kā ja es iejauktos inženiertehniskajos aprēķinos savā kompānijā. Katram ir savas atbildības un kompetences. Šāda priekšvēlēšanu laika rīcība man lika novērsties no Dienas Biznesa un domāju, ka ne tikai man.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāpalīdz "pārziemot" eksportspējīgiem

Māris Ķirsons, 07.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ieva Lūka/LETA

Meža nozarē strādājošie uzņēmēji koronavīrusa radītās sekas izjūt atšķirīgi un cenšas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Būtiskākais ir iesaldēto līdzekļu samazināšana visos posmos un darba plāna izveidošana divām nedēļām, vienlaikus esot gataviem situācijai, kad pieprasījums strauji pieaugs.

Uzņēmēji norāda, ka nozares ekonomisko situāciju vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas koksnes izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.

Pārtikas ražotāju komentārus par esošo situāciju lasiet 31. marta žurnālā "Dienas Bizness".

"Situācija pašreizējos apstākļos mēdz mainīties ne tikai pa dienām, bet reizēm arī pa stundām un pat minūtēm, tāpēc tas, kas bija aktuāli pirms nedēļas, šodien tāds vairs nav," žurnālam "Dienas Bizness" skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #44

DB, 10.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme cieši saistīta ar investīcijām, taču tās mēdz būt dažādas. Ir investīcijas, kuras radīsies jebkurā vietā, kur būs atbilstoša iedzīvotāju pirktspēja.

Visvērtīgākās investīcijas rada ne tikai tiešās darba vietas, par tām ir konkurence. Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness ir publicētas 100 lielākās ārvalstu investīcijas Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 10. novembra numurā:

  • viedokļi - kāda ir ārvalstu investīciju vide Latvijā?
  • tēma - ārvalstu investīcijās dominē finanšu starpniecība
  • enerģētika - vēja enerģiju Latvija joprojām nespēj pienācīgi izmantot
  • meža nozare - 54% visu mežu platību Latvijā ir sertificēti
  • tirdzniecības centri - lielākie tirdzniecības centru projekti Baltijā
  • darba tirgus - kas sagaida darba tirgu
  • izklaides bizness - jāsaredz pandēmijas beigas
  • brīvdienu ceļvedis - Igors Miezis, SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs
  • sadarbības materiāls - kadastrālās vērtības var mainīt ainavu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš Ventspils novada alus darītavas "Užavas Alus" vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.

U. Pumpurs ar lepnumu rāda ģimenes ģerboni, kurā uz viena kāta plaukst trīs apiņu pumpuri, jo bizness ir visu trīs ģimenes locekļu – viņa, sievas Irēnas un dēla Oskara – lolojums.

Tieši tas, ka šis ir ģimenes uzņēmums, piešķir zīmolam īpašu vērtību. O. Pumpuram netrūkst ambīciju alus darītavas attīstībā, taču pagaidām uzņēmuma vadības groži ir tēva rokās, kurš uzskata, ka visam ir jāpieiet ar mēru un apdomu.

"Lai arī dēlam pieder 99% uzņēmuma kapitāldaļu, es viņu kontrolēju un faktiski vadu alus darītavu. Statūti paredz, ka tikai es varu pieņemt lēmumus un bez manis nekas nevar notikt. Šobrīd viņš uzņēmumā pilda direktora vietnieka pienākumus," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka U. Pumpurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness, taču Latvijā privātajām skolām izdzīvot ir daudz grūtāk.

To intervijā DB norāda privātās profesionālās vidusskolas Victoria direktore Andžela Dubinska.

Viņa atklāj, ka uzņēmējdarbība izglītības jomā lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, kas Latvijā ne vienmēr ir spīdoša. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ privāto vispārizglītojošo skolu skaits Latvijā šobrīd nesasniedz pat vienu simtu, bet privāto profesionālo vidusskolu skaits ik gadu samazinās.

Fragments no intervijas

Ņemot vērā to, ka esat privātā vidusskola, var droši teikt, ka izglītība ir jūsu bizness. Kā kopumā vērtējat izglītību no uzņēmējdarbības aspekta?

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness. Arī nostādnes no valsts puses nav spiedošas, bet tieši otrādi – šai jomai tiek dotas iespējas. Latvijā situācija ir nedaudz citāda – lai noturētos un ietu uz priekšu, privātajām skolām ir jāķeras pie salmiņiem. Jebkurā gadījumā es varu teikt, ka izglītība ir bizness, bet tas ir ļoti atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB, 21.09.2021

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness skaidrojam to, ka vairāku amatpersonu izteikumi par nevajadzīgajiem uzņēmumiem, kuru sniegums biznesā ir neapmierinošs — strādā ar zaudējumiem, bez peļņas, bez neto apgrozījuma –, uzņēmēju vidū raisījis apmulsumu un neizpratni.

Skaidrojam, kas ir šie uzņēmumi, cik daudzi starp tiem ar vietējo, cik ar ārvalstu kapitālu un cik daudz tajos darbavietu.

Vēl 21.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

  • Intervija - Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs. Runājam par kreditēšanu, kas pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas un kuras turpināsies nākotnē atbilstoši Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītajām prasībām.
  • Statistika - ielūkojamies demogrāfijas datos, kas rāda, ka vecā Eiropa klusi cer, ka pensijas maksās migranti.
  • Lauksaimniecības zemes cena Latvijā pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi teju trīs reizes, taču tā joprojām būtiski atpaliek no Polijas un vēl jo vairāk no Nīderlandes. Vērtētāji piecu gadu laikā prognozē cenu kāpumu par 30–50%.
  • Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Swisscom tuvāko trīs gadu laikā plāno Latvijā investēt aptuveni 20 miljonus eiro un nodarbināt 300 augsti kvalificētus speciālistus. Rīga ir laba vieta, kur attīstīt biznesu - intervijā Dienas Biznesam saka Swisscom Progammatūras attīstības departamenta direktors un Swisscom DevOps Center Latvia padomes loceklis Džons de Keizers.
  • Nemierīgāka pasaule pieprasīs lielākus militāros tēriņus. Pētām ieroču eksporta un importa tirgus.
  • e-tehnoloģiju laikmetā birokrātija joprojām saziņā izmanto papīra dokumentus, Latvijas valsts patērētā papīra un kancelejas preču apjoms desmit gadu laikā caurmērā sarucis aptuveni divas reizes, Dienas Bizness secināja, pētot valsts papīra un kancelejas preču iepirkumus no 2010. līdz 2020. gadam.
  • DB Konferences - par to, ka Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus.
  • Portrets - SIA Nords Event Communication līdzīpašnieks Aigars Nords.
  • Brīvdienu ceļvedis - Igors Aleksejevs, AS Limbažu Siers valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa bez izņēmumiem visās valstīs ir ar negatīviem dzimstības rādītājiem, un iedzīvotāju skaita pieaugums tiek nodrošināts vienīgi uz ārējās migrācijas rēķina, parāda Eurostat pētījuma Key figures on Europe 2021 edition ceturtais laidiens.

“Šis ir pirmais izdevums, kas parāda datus par Covid-19 krīzes ietekmi 2020. gada laikā,” norāda Eurostat ģenerāldirektore. Aplūkojot dzimstības datus ES, jau 2019. gads iezīmē situāciju, kad faktiski visas ES dalībvalstis ir paslīdējušas zem pašatražošanās sliekšņa – 2,1 bērns uz vienu sievieti. Eiropas vidējais rādītājs ir 1,53 bērni uz vienu sievieti.

Augstākais dzimstības rādītājs 2020. gadā bijis Francijā – 1,86 bērni uz vienu sievieti. 2020. gada 1. janvārī Eiropā kopumā dzīvoja 447 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita trīs lielākās valstis ir Vācija – 83,2 miljoni, Francija – 67,3 miljoni un Itālija – 59,6 miljoni iedzīvotāju. Laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam vislielāko iedzīvotāju skaita samazinājumu procentos pret kopskaitu ir piedzīvojusi Lietuva –12,5%, otrs lielākais iedzīvotāju skaita zaudējums ir Latvijai –11,2%. Polijā ir faktisks nulles stāvoklis, bet tepat kaimiņzemē Igaunijā ir līdzīga situācija, tikai neliels zaudējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB, 13.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir turpat 10 tūkstoši Ministru kabineta noteikumu un gandrīz 6 tūkstoši dažādu likumu.

Šīsnedēļas žurnālā Dienas Bizness pēta, kurām nozarēm dienaskārtībā ir jautājumi par jauniem likumiem un sekām, kas rodas pārmērīgo regulējumu dēļ.

Lasi žurnāla #DienasBizness 13.oktobra numurā:

  • viedokļi - kā Latvijas uzņēmējdarbības vidi ietekmē pārāk stingrs nozaru regulējums?
  • aktuāli - kam vajadzīgi zemnieki un invalīdi?
  • tēma - pārregulētas nozares
  • finanses - sacensība par digitālo valūtu
  • mazumtirdzniecība - TOP mazumtirgotāji Latvijā
  • būvgruži – nozarē tiecas uz zero waste
  • likumdošana - Ināra Pētersone par nodokļu reformu
  • brīvdienu ceļvedis - Juris Rūsa, R GRUPA valdes priekšsēdētājs
  • DB Konferences sadarbības materiāli – energoefektivitāte, aizsargājamās teritorijas Latvijā, nekustamā īpašuma tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori valstis var vērtēt pēc Covid-19 indeksa

Māris Ķirsons, 05.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Ja agrāk potenciālie investori būtisku vērību pievērsa valstu "Doing Business" un Globālās konkurētspējas indeksiem, tad tagad, iespējams, nozīme varētu būt arī Covid-19 ierobežošanas un apkarošanas konkurētspējas indeksam, kurā Latvija pašlaik ierindota 39. vietā

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns, kurš šobrīd konsultē un apmāca Aberdīnas un Grampiānas reģiona tirdzniecības palātas uzņēmumus Skotijā (Lielbritānijā), kā arī ir Lielbritānijas–Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvis Ziemeļaustrumu Skotijā.

Ģ. Greiškalns pieļauj, ka tieši šāds vai līdzīgs no vairākiem kritērijiem veidotais indekss varētu būt viens no faktoriem, lai tieši tajās valstīs, kuras veiksmīgāk apkaro un cīnās ar vīrusa ierobežošanu, arī ātrāk atjaunotos ekonomika.

"Pieļauju, ka tās valstis, kuras ir un būs šī saraksta augšgalā, savu ekonomiku varēs atjaunot straujāk nekā tās, kuras ir augsta riska zonā (otrs saraksts) [abi saraksti lasāmi 5.maija žurnālā "Dienas Bizness"], iespējams, pat veidosies ekonomiski ātrāk atjaunojošos valstu salas. Viena no tādām valstu grupām varētu būt Baltija," viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 04.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā zinātnes žurnāla "The Lancet" pētnieki prognozē, ka Latvijā pēc 80 gadiem dzīvos ap 430 000 cilvēku. Turklāt Latvija ir valsts, kurā būs visstraujākais iedzīvotāju skaita kritums. Šādas prognozes ir izteiktas, ņemot vērā Latvijas pašreizējo situāciju.

Kopš Latvijā tiek veikta tautas skaitīšana, mūsu teritorijā ir fiksēts arī mazāks iedzīvotāju skaits, un tas bija 1860. gadā, kad šeit dzīvoja 1,22 miljoni iedzīvotāju.

Starptautisko ekspertu aplēses liecina, ka Latvijā iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, kas radīs gan ekonomiskas, gan sociālas problēmas – maz strādājošo, daudz uzturamo, maz patērētāju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 4. augusta numurā:

  • viedokļi - iedzīvotāju skaita sarukums komplektā ar Covid-19
  • aktuāli - strīds par NĪN reformu sākas
  • tēma - Latvija var kļūt mazāka par Rīgu
  • pētījums - darba devējiem piešķirtās pilnvaras atšķiras
  • intervija - ar Eiropas Parlamenta deputāti un bijušo Latvijas kultūras ministri Daci Melbārdi par kultūras nozari gan Eiropas Savienībā kopumā, gan arī Latvijā
  • investīcijas - pandēmija liek spīdēt zeltam
  • zinātne - Rīgā spirulīna aug tikpat laimīga kā Āfrikā
  • mobilitāte - par auto koplietošanu jeb carsharing
  • brīvdienu ceļvedis - Elīna Cēsniece - smiltsērkšķu dārza "ZELT" saimniece

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #43

DB, 03.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Šīsnedēļas žurnālā “Dienas Bizness” uzsver sistēmas nepilnības, kas mudina ierēdņus uzņemties tiesas lomu, pieprasot uzņēmējam izpildīt prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ierobežošanai, kas pat izmeklētājam kriminālprocesa ietvaros nebūtu vienkārši izpildāmas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 3. novembra numurā:

  • viedokļi - vai gribam palikt darbaspēka eksportētāji?
  • aktuāli – esam oficiāli atpalicēji Baltijā
  • tēma - VID lēmums mudina meklēt atbildes Eiropas Savienības Tiesā
  • intervija - Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
  • DB klubs - pārmaiņu laiki ir sākušies
  • lauksaimniecība - Latvijā no zirņiem veidos produktus ar pievienoto vērtību
  • biznesa prognozes - izmaksas plāno piesardzīgi
  • auto - cīņa par digitālo konkurenci, cilvēku prātiem un varu
  • influenceri - influenceru tirgus uz robežas
  • brīvdienu ceļvedis - Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #35

DB, 14.09.2021

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness analizējam statistiku par uzņēmumu neto apgrozījumu un peļņu četru gadu intervālā. Bizness kopumā koronavīrusa pandēmiju 2020. gadā pārvarējis ar nelielu – 4,8% – neto apgrozījuma kritumu, bet tā būtiski izēdusi peļņu, jo tā sarukusi par 24,8%.

Vēl 14.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

  • Ceļā uz lielāku pensiju fondu peļņu - Budžeta un finanšu komisijā Saeimā 8. septembrī tika atbalstīti Labklājības ministrijas ierosinājumi Alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) un to pārvaldnieku likumā, kas jau drīzumā nonāks Saeimā trešajā lasījumā un, visticamāk, pavērs ceļu otrā līmeņa pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai AIF, paredzot lielāku pensiju kapitāla peļņu, nekā investējot drošās obligācijās. Intervija ar labklājības ministru Gati Eglīti.
  • Izgudro, patentē, bet ierēdņu ieskatā “nekā inovatīva nav” - stāsts par to, kā unikālam, Latvijā izgudrotam un tirgū pieprasītam produktam Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ierēdņi savulaik lieguši pieeju ES struktūrfondu līdzfinansējumam, noraidot (neticot) uzņēmuma idejai par jauna divslāņu grīdas dēļu savienojuma izgatavošanas tehnoloģiju.
  • Kredītportfeļa zaļināšanas tests - bankām, piešķirot naudu, ir jāizvērtē to klientu zaļuma pakāpe. Attiecīgi, ja tā ir zemāka, tad arī finansējums ir dārgāks vai pat nepieejams.
  • Jau piesauc stagflāciju - ja iepriekšējos mēnešos bija ierasts, ka pasaules ekonomikas dati ir spēcīgi un izaugsmes prognozes pārsvarā tiek koriģētas uz augšu, tad pēdējās nedēļas šajā ziņā atnesušas šaubu ēnu.
  • Ražotāji pielāgojas pieprasījumam pēc mazāk kaitīgā - pēdējos gados veikalu plauktos parādās arvien vairāk produktu ar samazinātu sāls un cukura daudzumu, bet alkohola un tabakas nozares ķērušās klāt pie zemāka riska alternatīvu meklēšanas, ieguldot uzņēmumu transformēšanā miljardus
  • Skujas var ģenerēt miljardus eiro - skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.
  • Dienas Biznesa Portretā - Ginta Biseniece, Rolling vadītāja.
  • Brīvdienu ceļvedī - Ēriks Lingebērziņš, SIA Balticvision Riga izpilddirektors un līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – 24,43 miljoni

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 17.04.2020

1932,1 m2 zemes un administratīvā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 21

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls "Dienas Bizness" publicējis ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa bija Latvijas apstākļiem fantastiska – 91 miljons eiro, tad pērn virsotne ir bijusi tikai nepilnu 24,5 miljonu eiro apmērā.

Ieskats TOP 3 darījumos:

Par rekordaugstu summu pērn 25. septembrī SIA "Valdemāra centrs" pārdeva 1932,1 kvadrātmetru zemes un administratīvo ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 21. Zemi kompānija ieguva 1998. gadā kā Rīgas domes mantisko ieguldījumu par summu 636 610 lati (905 814 eiro).

Pērnā gada 3. decembrī SIA "KBB Real Estate" bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem nopirka 895 kvadrātmetrus zemes ar ēku Vecrīgā, Kaļķu ielā 15. To pārdeva SIA "Key 15", kas to 2012. gadā ieguva īpašumā par 6,22 miljoniem latu (8,85 miljoni eiro). Žurnālā "Dienas Bizness" lasi pašreizējo pārdošanas cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 23.02.2021

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness tagad ar atšķirīgu dizainu un vēl lielāku fokusējumu uz tām tēmām, kas var interesēt uzņēmējus.

Kā un kam šajā krīzē var palīdzēt Altum - par to lielajā intervijā izvaicājam Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.

Žurnāla centrālā tēma - pie kā noved liegumi tirdzniecībai klātienē. Apzinājām banku, tirgotāju, piegādātāju, ražotāju vērtējumus, tāpat arī noskaidrojām attieksmi citviet pasaulē pret šādiem ierobežojumiem.

Jauna rubrika - Portrets. Par plašākā sabiedrībā mazāk zināmo, taču profesionāļu vidē kā tieši krīzes laika un pārmaiņu vadītāju ļoti augsti vērtēto VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāju Māri Kleinbergu.

Vēl žurnāla "Dienas Bizness" 23. februāra numurā lasi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apceļo Latviju, nopērc žurnālu Dienas Bizness un laimē!

Db.lv, 06.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības vietās pēc to ģeogrāfiskā novietojuma, iegādājies 4 dažādus žurnāla Dienas Biznesa izdevumus, nofotografējies pats ar žurnālu un nofotografē pirkuma čeku, lai varētu arī redzēt, kurā vietā ir iegādāts žurnāls.

Kopā 8 foto: 4 žurnāli + 4 čeki.

Atsūti foto uz e-pasta adresi [email protected] un laimē balvu. Galvenās balvas ieguvējs tiks noteikts pēc lielākā attāluma (km), kas būs starp preses tirdzniecības vietām, kur ir nopirkts žurnāls. (Piemēram, Daugavpils – Valka – Liepāja –Ventspils).

Balvas:

  • Galvenā balva - nakšņošana Skrundas muižā Suite klases numurā + SPA apmeklējums + brokastis 2 personām.
  • Balva 2. labākajam rezultātam - nakšņošana Skrundas muižā Superior klases numurā numurā + SPA apmeklējums + brokastis 2 personām.
  • Kā arī redakcijas veicināšanas balva - Dienas Biznesa Zīmola izdevums TOP 500 / Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni – intervijā Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs viņš atzīst, ka četru gadu laikā plāno Rīgā uzbūvēt medicīnas kvartālu, tajā ieguldot 35 miljonus eiro.

Fragments no intervijas

Kādas investīcijas ir iecerētas tuvākajā nākotnē?

Pats lielākais izaicinājums ir liela daudzprofilu medicīnas centra izveidošana Kr.Barona ielā 17 000 kvadrātmetru platībā. Tas atradīsies blakus Kr. Barona ielas poliklīnikai un Baltijas vēnu klīnikai, veidojot medicīnas kvartālu, un būs pirmais šāda mēroga projekts privāto medicīnas iestāžu vēsturē Latvijā. Šogad tiek plānots pabeigt projektēšanas darbus, pats kvartāls varētu tikt uzbūvēts četru gadu laikā. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro. Pašiem mums tik lielas naudas nav, tāpēc sadarbojamies ar SEB banku un finanšu institūciju Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas bagātākās uzņēmēju ģimenes

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, sadarbībā ar Lursoft, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecības Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft izdotajā žurnālā "Miljonārs" līdz ar jaunāko Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstu atrodami vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Žurnālā arī publicēts Latvijas bagātāko uzņēmēju ģimeņu saraksts.

Tajā atrodamas daudzas sabiedrībā zināmu uzņēmēju ģimenes, piemēram, Lipmanu ģimene, kas ir miljonāru saraksta veterāni, ko galvenokārt nodrošina viņu nu jau tuvu simtprocentīgā akciju kontrolpakete farmācijas kompānijā Grindeks. Sarakstā ir arī Lūsiņu ģimene, kas šoreiz uzrādījusi absolūtu peļņas rekordu, aizņemot abas pirmās vietas lielāko pelnītāju sarakstā. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka viņi ir miljonāru saraksta veterāni. Neskatoties uz sarežģīto gadu Covid 19 dēļ, ģimene spējusi iegādāties tirdzniecības centru Rietumu centrs Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs e-pastos nolēma apkopot ietekmīgāko otro amatpersonu topu, proti, tādu amatpersonu, kas nav ne institūciju vadītāji, dažkārt pat ne to vietnieki, tomēr apveltīti vai arī ilgstošā laikā ieguvuši tādu ietekmi, kas jau sāk ietekmēt ne tikai uzņēmējdarbības vidi, bet arī politisko balansu valstī.

Neskaitāmi izteikumi par birokrātijas pārlieko ietekmi Latvijā, arī deputātu klaji pārmetumi par funkcionāru komunikāciju liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā, un uzņēmēju teiktais Dienas Biznesam to vien apstiprina. Proti, valsti praktiski vada pavisam citi cilvēki, nekā mēs iedomājamies, ejot uz vēlēšanām, vai redzam televīzijā.

Par šāda topa izveides vadmotīvu kļuva deputāta Sanda Riekstiņa izteikumi sociālajā tīklā Twitter. Piemēram, deputāts šā gada 5. jūlijā Twitter raksta: “Viena daļa ierēdņu, kuri strādā vadošajos amatos, mūsu iepazīšanos sāk ar uzbrūkošu tekstu: “Es te jau vairāk nekā 20 gadus strādāju, un mums te viss ir kārtībā!” Kurš viņiem ir iestāstījis, ka tas palīdz?” Nedaudz vēlāk seko cits izteikums: “Ierēdņu armija 8 mēnešus nespēj nosūtīt vēstuli adresātam. Pieslēdzos un divu dienu laikā izdarīju, bet ar pārmetumu par politisko iejaukšanos. Nopietni? Atbildes vēstule ir politiskā iejaukšanās? Parlamentārā sekretāra amats būs smags, jau jūtu...”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deputāts iesūdz FID vadītāju tiesā

Jānis Goldbergs, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Gatis Eglītis vērsies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ar prasību pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu prasot nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Žurnālā Dienas Bizness jau 30.martā rakstījām par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēm, kurās notika asas debates par atvērtā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma proliferācijas finansēšanas likuma izmaiņu niansēm.

Veselu rindu ierosinājumu uz komisiju bija atnesis deputāts Gatis Eglītis, paredzot gan formālu pārsūdzības tiesību sakārtošanu, gan precizēt citas nianses likumā. Pašas likuma izmaiņas ir attīstības procesā un šobrīd tas top Saeimā.

Tobrīd debatēs I. Znotiņa, aizstāvot institūcijas viedokli, cita starpā izmantoja argumentu, ka deputāts iesniedzot likuma izmaiņu priekšlikumus pārstāv ABLV bank kreditoru vai pašas ABLV bank aizsardzību. Saeimas komisijas sēdes 16. martā un 23. martā bija publiskas un klausītājiem no I. Znotiņas izteikumiem var rasties iespaids, ka deputāts nevis cenšas risināt kopējas likumdošanas problēmas, bet gan vienas bankas intereses, kas nepārprotami ir lobisms un lai arī lobija regulējuma Latvijā nav, rosina pārdomas par deputāta godaprātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB, 07.09.2021

Dalies ar šo rakstu

"Man liekas, ka šobrīd, ja tā var teikt, visa veida filozofisko, politisko, ekonomisko varu ir pārņēmušas interešu grupas un mēs esam pazaudējuši to kodolu – to kopējās mājas ideju, kam tas viss ir."

Tā uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.septembra numurā saka arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un vadītājs Uldis Pīlēns. Lielajā intervijā saruna par politiku, tās ietekmi uz tautsaimniecību, par aizraušanos ar vienas dienas problēmām tā vietā, lai domātu par valsts attīstību ilgtermiņā, par riskiem, kas saistīti ar populismu un amatieriem augstos amatos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.septembra numurā lasi:

  • Ar aizņemtu naudu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām
  • Stimulēt vai nestimulēt – tāds ir jautājums
  • Skaistumkopšanu atkal dzen ēnu ekonomikā
  • Protekcionisma viļņi provocēs metāla cenu svārstības
  • Rekordu birumu delta noslāpēt nespēj; topā dažas investīciju tēmas
  • Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus
  • Tirgotāji un pircēji pielāgojas jaunajiem apstākļiem
  • Portrets - AS Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans
  • Brīvdienu ceļvedis - Edgars Cērps, AS Longo Group valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Man šķiet, ka latviešiem reizēm ir grūti pieņemt to domu, ka labas klases restorāns var būt arī atvērts un brīvs," uzskata tūrisma kompānijas Balticvision Riga izpilddirektors un līdzīpašnieks Ēriks Lingebērziņš.

"Daudzus gadus strādājot tūrismā, esmu kļuvis diezgan izvēlīgs. Līdz pandēmijai viens no maniem mīļākajiem restorāniem bija Ķīpsalas Hercogs, mani piesaistīja ideja par to, ka vasaras sezonā restorāna durvis atveras un iekštelpas savā ziņā kļūst par ārtelpām. Ļoti patika arī Muusu terase Andrejostā, kas šobrīd diemžēl ir slēgta. Labprāt vēlreiz dotos arī uz zivju restorānu Spīķeris 53, kas atrodas Liepājas ostas teritorijā. Izvēloties kafejnīcas un restorānus, es meklēju tādas ēdienu pasniegšanas vietas, kurās valda brīva gaisotne. Man nepatīk balti galdauti un stīvs personāls. Tā bieži vien ir Rīgas problēma – ir ambīcija būt ļoti augstas klases restorānam, taču saturs ne vienmēr tiek tam līdzi. Man šķiet, ka latviešiem reizēm ir grūti pieņemt to domu, ka labas klases restorāns var būt arī atvērts un brīvs. Kā piemēru, kas, manuprāt, šobrīd ir vistuvāk šai augstajai klasei un brīvajai atmosfērai, varu minēt Rīgas Garāžu Berga bazārā," tā žurnala Dienas Biznesa rubrikā "Brīvdienu ceļvedis" atklāj E.Lingebērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru