Jaunākais izdevums

Rīgas pils senākās daļas jeb kastelas būvdarbu gaitā atklāts jauns objekts. Eksperti lēš, ka tas varētu būt ap 600 gadus vecs pils virtuves pavards jeb krāsns.

Šobrīd notiek vēsturiskā atraduma atsegšanas un attīrīšanas darbi, pēc tiem tiks uzsākta padziļināta izpēte, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rīgas pilī R korpusā pagraba atsegtās konstrukcijas šobrīd ir otrs nozīmīgākais atklājums pēc iepriekš pils D korpusā atklātajiem sienu gleznojumiem.

“Lai saglabātu Latvijas kultūras mantojumu, pret katru atradumu izturamies atbildīgi. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecības darbi. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs cieši pasūtītājiem sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem. Pēc projekta īstenošanas tam būtu jāieņem 1.vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā,” norāda R. Griškevičs.

“Atsegtās struktūras attiecas uz senāko pils būvperiodu –14.-15. gs. gadsimtu. Blakus 13., 14.gs. pils ķieģeļu mūriem atsegtais ķieģeļu mūrējums varētu būt pavards ēdiena gatavošanai vai siltgaisa apkures ierīce. Par tādām konstrukcijām Latvijā mums no līdzšinējiem piemēriem ir visai vienveidīgi priekšstati. Atraduma virskārta ir trausla, tādēļ, lai pasargātu objektu no netīšiem bojājumiem tā atsegšanas gaitā, tas pārklāts ar speciālām plāksnēm. Pēc objekta atsegšanas tiks veikta padziļināta arheoloģiskā izpēte,” norāda arheologs Mārtiņš Lūsēns.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Šobrīd Rīgas pils kastelas atjaunošanas gaita rit atbilstoši plānotajam. Vēsturiskās daļas pagalmā un pagrabstāvā notiek aktīvi zemes darbi, kā arī dažādās zonās turpinās demontāžas darbi, kas pat atsevišķās vietās padarīs telpas plašākas. Uzsākta metāla siju montāža virs Kapelas un Remtera telpām. Notiek sienu, griestu un velvju virsmu attīrīšana, pastiprināšana, dzelzsbetona komunikāciju kanālu izbūve pagrabstāvā, kā arī vērienīgi restaurācijas darbi. Turpinās plaisu pastiprināšanas darbi nesošajās konstrukcijās un fasādes ārsienās, kā arī jumta nesošo konstrukciju pastiprināšana. Kapelā turpinās apakšslāņu izveide griestu retušas un lazūras tālākai uzstrādei, lai tuvinātos velvju vēsturiskā balsinājuma tonalitātei un faktūrai. Minēto procesu rezultātā jau tagad redzams aptuvenais plānotais galējais vizuālais izskats.

Rīgas pils Kastelas atjaunošana notiek VNĪ vadībā. Rīgas pils Kastelas I un II kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta finansējumu, veic AS “LNK Industries”, ar ko noslēgts līgums par 12,43 miljoniem eiro (bez PVN) un 2020. gada rudenī uzsākti būvdarbi. Rīgas pils Kastelas atjaunošana tiek veikta pēc PS „Rīgas Pils Kastelas projekts” izstrādātā būvprojekta, kura autors ir arhitekts Reinis Liepiņš.

Kopējā Rīgas pils Kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem pašlaik tiks atjaunoti 6,7 tūkstoši kvadrātmetri, no kuriem 4,4 tūkstoši tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5,2 tūkstoši kvadrātmetru I un II kārtā netiek atjaunoti – to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās. Kamēr pilī notiek būvdarbi, sabiedrībai ir iespēja virtuāli 3D tūrē izstaigāt būtiskākās topošās atjaunotās pils daļas telpas video.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas Aldara parka pārbūves projekta būvniecības darbu 1. un 2. kārta, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Projekta mērķis ir izveidot labiekārtotu, drošu un laikmetīgu rekreācijas teritoriju, atpūtas funkcijas integrējot esošajā ainaviskajā parka vidē, uzlabojot labiekārtojuma līmeni un izbūvējot infrastruktūras objektus, kā arī būtiski palielinot parka teritorijas izmantošanas intensitāti un daudzveidību.

Aldara parks ir viens no vecākajiem parkiem Rīgā, kas atrodas uz milzīgas kāpas, paaugstinājuma. Tas veidots 19.gs. beigās kā alus darītavas "Meža pils" (A/S „Aldaris”) īpašnieka sākotnēji slēgtais savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. Tieši mākslīgās pilsdrupas, kas Latvijas ainavai tādā augstumā un stāvoklī ir liels retums, ainaviski akcentē vietas unikalitāti. Kopš 20.gs. sešdesmitajiem gadiem tās tika izmantotas kā alpīnistu treniņu un sacensību vieta, bet šobrīd degradētā stāvokļa un drošības apsvērumu dēļ tam vairs nav piemērotas. 20.gs. trīsdesmitajos gados parks tika pārbūvēts un izmantots valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vajadzībām, bet pēc Otrā Pasaules kara kļuva par publiski pieejamu teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 31. maijam ir atvērta pieteikšanās uz mobilitātes inkubatora programmu “Urban Mobility Incubator”, kurā dalībniekiem būs iespēja attīstīt savu ideju, prototipēt to reālā pilsētvidē, satikt investorus, kā arī saņemt atbalstu €6000 vērtībā.

Inkubatoru piedāvā inovāciju kustība “Vefresh” sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas domi, kopstrādes telpu “Teikums” un ar EIT Urban Mobility Reģionālās inovāciju shēmas atbalstu. Programmai pieteikties tiek aicinātas komandas ar dažādās attīstības pakāpēs esošām idejām klimatneitrālas mobilitātes nodrošināšanai.

Dalībnieki tiek aicināti pieteikt idejas, kas risina kādu no pilsētas definētajiem klimatneitrālas mobilitātes izaicinājumiem. Piemēram, elektromobilitātes un satiksmes mierināšanas zonu veicināšana vai jaunās paaudzes sabiedriskā transporta pieturvietas vai vienotas lietotnes izstrāde.

“Inkubatora programma ir paredzēta risinājumiem, kas uzlabo pilsētas mobilitātes iespējas. Gaidām komandas ar jau nopietnākām iestrādnēm, kā arī jaunas komandas ar pilsētai noderīgām idejām un entuziasmu attīstīt savus prototipus. Kopā plānots uzņemt līdz 8 komandām, kas no jūlija līdz septembrim strādās pie sava risinājuma prototipa izveides un testēšanas VEF apkaimē. Dalībnieki, saskaņā ar epidemioloģisko situāciju valstī, darbosies kopstrādes telpā “Teikums” Jaunajā Teikā vai tiešsaistē,” uzsver Vefresh vadītājs Viesturs Celmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru