Jaunākais izdevums

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Šobrīd aktīvi Dienvidu korpusa dažādās zonās paralēli norisinās pirmsrestaurācijas izpēte, restaurācijas un hidroizolācijas darbi. Turpinās demontāža, notikusi bēniņu grīdas pārseguma izņemšana, kā arī nenesošo starpsienu demontāža 1. un 2. stāvā. Piemēram, 4. stāvā, atverot grīdas pārsegumu, atsegtas vēsturiskās velves un sijas rada nepieciešamību papildus izpētei un izmaiņas projektēšanas risinājumos. Notiek arī padziļināti arhitektoniski mākslinieciskās izpētes darbi kapelā un remterī, attīrīto griestu apmetumu un krāsojumu fiksācija. Kastelas pagalmā arheologu vadībā tiek veikti zemes darbi, kur daļēji atrakti ēkas pamati, lai sagatavotu pagalmu pāļu izbūvei un citu darbu veikšanai.

"No rekonstrukcijas uzsākšanas brīža ir pagājuši nepilni četri mēneši, un Rīgas pils Kastelas daļas apslēptie dārgumi pamazām sāk "vērties vaļā" - ir atklātas 15. gs Mozus zāles kolonnas zem grīdas, vēsturiskās logu restes Svina tornī, vērienīgā grīdas konstrukcija virs Baznīcas velvēm. Pēc Kastelas daļas atvēršanas apmeklētājus gaidīs 8 gadsimtu vēstures telpa pašā Vecrīgas sirdī,” stāsta PS „Rīgas pils Kastelas projekts” galvenais arhitekts Reinis Liepiņš.

Vienlaikus top arī Rīgas pils kastelas daļas digitālais dvīnis jeb BIM modelis, kas ļauj veikt projekta savietojamības pārbaudes ar reālo situāciju. Jau šobrīd konstatētas inženiertīklu ģeometriskās savstarpējās nesaistes ar būvkonstrukcijām, kas nozīmē, ka paralēli būvdarbu gaitai jāveic izmaiņas projektēšanas risinājumos, atbilstoši konstatētajai reālajai situācijai.

Paralēli ar Rīgas pilsētas būvvaldi saskaņots Daugavas gātes norakuma projekts minimālajā sastāvā. Tas paredz Daugavas gātē veidot norakumu pie pils, padarot atklātus vēsturiskos pils mūrus. Izvēlētais risinājums vizuāli līdzīgs risinājumam, ko varam redzēt pie Rīgas Doma baznīcas ieejas. Tas būs muzejam būtisks ieguvums ne tikai no vēstures eksponēšanas viedokļa, bet primāri tas nodrošinās telpu klimata atbilstību muzeja vajadzībām, vēdināšanas funkciju, nodrošinot to, ka telpās neuzkrājas mitrums.

VNĪ sadarbībā ar būvniecībā iesaistītājām pusēm ir apņēmušies Rīgas pils vecāko daļu jeb kastelu atvērt sabiedrībai pakāpeniski – pa kārtām. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pilī varētu sākt iekārtot daļu no sabiedrībā ilgi gaidītās Latvijas vēstures ekspozīcijas 2024. gadā.

Kopējā Rīgas pils Kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem pašlaik tiks atjaunoti 6,7 tūkstoši kvadrātmetri, no kuriem 4,4 tūkstoši tiks nodoti ekspluatācijā. Pārējie 5,2 tūkstoši kvadrātmetru I un II kārtā netiek atjaunoti – to paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās.

Rīgas pils Kastelas atjaunošana tiks veikta pēc PS „Rīgas Pils Kastelas projekts” izstrādātā būvprojekta arhitekta Reiņa Liepiņa vadībā. Rīgas pils Kastelas I un II kārtas būvdarbus veic AS “LNK Industries”, ar ko noslēgts līgums par 12,43 miljoniem eiro (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta pils teritorijā Rīgas centrā paredzēts ierīkot 150 mazdārziņus un pašlaik aizrunāti 80 no tiem, lai gan oficiālo pieteikšanos plānots sākt janvārī. Dārziņa īrēšana, atkarībā no kastu skaita, sezonā maksās 15 līdz 40 eiro

Viens mazdārziņš būs 12,5 kvadrātmetrus liels un cilvēki varēs izvēlēties dārzu, kurā atrodas speciāli izveidotas trīs, piecas vai astoņas augiem vai dārzeņiem paredzētas kastes. Kopumā teritorijā plānots izvietot aptuveni 1000 kastes.

Db.lv jau ziņoja par Renātes Prancānes ideju bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā plānots uz laiku ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas.

Iniciatīvas "Sporta pils dārzi" veidotāji vēlas panākt, ka nākamo trīs gadu laikā aizaugušajā bijušās Sporta pils teritorijā tiks ierīkoti un atradīsies pilsētas mazdārziņi, kā arī ziedu pļavas, kas varētu kalpot dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā plāno uz laiku ierīkot mazdārziņus

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā plānots uz laiku ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas, informēja idejas autore Renāte Prancāne.

Prancāne, kura pati dzīvo blakus teritorijai, atklāja, ka ideja radusies, domājot par aizvien pieaugošu centra iedzīvotāju vēlmi pēc sasniedzama un mūsdienīga dārza un ārvalstu piemēriem, kur kopienas dārzi tiek ierīkoti neizmantotās teritorijās. Idejas autore ar domubiedriem vērsusies pie teritorijas īpašniekiem SIA "Rotermann Latvia", kuri atsaukušies idejai un nodevuši teritoriju bezpeļņas organizācijai bezatlīdzības īrē uz trim gadiem.

Nākamo trīs gadu laikā teritorijā tiks ierīkoti un atradīsies pilsētas mazdārziņi, kā arī ziedu pļavas dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm. Iniciatīvas "Sporta pils dārzi" veidotāji norāda, ka kopienas dārziņi ir unikāls brīvā laika pavadīšanas veids, kas piedāvā drošu, sociāli iekļaujošu vidi un veicina pilsētas iedzīvotāju labklājību, pievēršoties veselīgākiem atpūtas veidiem. "Vienlaicīgi kopienas dārziņi kalpo kā nerimstošs izzināšanas projekts, kura ietvaros bērniem un jauniešiem ir iespēja pieredzes veidā apgūt ekosistēmas procesus un piedzīvot dabas lomu cilvēka dzīvē," norāda iniciatīvas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru