Karstajās vasaras dienās īpaši daudz darba ir Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuri vienlaikus uzrauga, lai viss būtu kārtībā Rīgas peldvietās, kā arī patrulē ar laivām Rīgas akvatorijā, informē RPP.

Pagaidām šovasar nav konstatēts daudz pārkāpumu, taču karstajās dienās gan Ķīšezerā, gan Daugavā parādās arvien vairāk atpūtnieku, tādēļ patrulēt nepieciešams biežāk. Vislielākās problēmas sagādā tieši vienas dienas atpūtnieki, kuri ar laivu vai kuteri izbrauc vien reizi vai divas reizes gadā.

Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir nepietiekams glābšanas vestu skaits, tāpat bieži gadās, ka vecāki savus bērnus nav ieģērbuši glābšanas vestēs, lai gan likums nosaka, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam veste kuģošanas laikā jānēsā obligāti. Mēdz būt arī atpūtnieki bez kuģošanas līdzekļa tiesībām, taču šādu pārkāpēju skaits pēdējos gados ir sarucis.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Latviešu filma Rīgas sargi kļuvusi par apmeklētāko filmu Latvijas kinoteātros kopš 90. gadu sākuma, pārspējot līdz šim Latvijā skatītāko lielā ekrāna filmu Titāniks, kurš savu rekordu uzstādīja 1997. gadā, raksta laikraksts Diena.

Filmu Rīgas sargi kinoteātros 2007. gadā noskatījušies 139 442 skatītāji, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2007. gada otrajai skatītākajai filmai Šreks 3, kuru Latvijas kinoteātros noskatījušies 88 610 cilvēki.

2007. gada skatītāko Latvijas kinoteātru filmu TOP 5:

1. Rīgas Sargi - 139 442

2. Šreks 3 - 88 610

3. Karību jūras pirāti - 82 853

4. Gardēdis - 72 092

5. Mistera Bīna brīvdienas - 66 232

Atsaucoties skatītāju vēlmēm, Rīgas Kultūras aģentūra turpina filmas Rīgas sargi demonstrēšanu kinoteātrī Rīga un K Suns gan dienas, gan vakara seansos, kā arī citur Latvijā. Turklāt ir uzsāktas pārrunas ar Latviešu biedrību Īrijā par filmas demonstrēšanu šajā valstī.

Tuvākajā laikā atverot rekonstruēto Gastronomijas paviljonu, tirdzniecībai un apmeklētājiem tiks slēgts Piena paviljons, informē Rīgas Centrāltirgus Mārketinga un komunikācijas daļā.

Atjaunotajā Gastronomijas paviljonā tiks piedāvāts plašs bakalejas produktu klāsts. Jaunums būs arī tur ierīkotā ēdināšanas pilsētiņa (food-court) ar vairāk nekā 30 dažādām virtuvēm.

Taču, kā norāda tirgus pārstāvji, atverot vienas paviljona durvis, tiks aizvērtas kādas citas, tāpēc, turpinot atjaunošanas darbus, AS Rīgas Centrāltirgus plāno izbeigt visus esošos nomas līgumus Piena paviljonā ar šā gada 30.novembri.

Pēc līgumu izbeigšanas visi nomāt gribētāji aicināti pieteikties uz brīvajām tirdzniecības vietām kādā no citiem paviljoniem.

LASI VĒL:

Āgenskalna tirgū ierīkos arī lasītavu un konferenču zāli

Ekonomikas policijas pārvaldes darbinieki uzsākuši kriminālprocesu par nelikumīgu mākslas filmas Rīgas sargi izplatīšanu interneta failu apmaiņas portālos.

Pārbaudot saņemto informāciju tika noskaidrots, ka laika posmā no 15. līdz 16. novembrim interneta failu apmaiņas portālos koplietošanai kāda persona, izmantojot segvārdu, ievietojusi mākslas filmu.

Tā kā izmeklēšanas laikā no Nacionālais Kino Centra tika iegūta informācija, ka mākslas filmas Rīgas sargi ekskluzīvās beztermiņa izplatīšanas tiesības pieder vienīgi SIA Platforma, kas nozīmē, ka citām personām nav tiesību izplatīt šo mākslas filmu.

Par šo faktu 21.novembrī tika sākts kriminālprocess par autortiesību tīšu pārkāpšanu, ja tā izdarīta, pārkāpjot autora tiesības uz darba izmantošanu, vai par blakustiesību tīšu pārkāpšanu, kas paredz sodu ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), liekot parakstīt «diskriminējošu» licences līgumu, mēģina iznīcināt a/s Radio SWH grupā ietilpstošo Spin FM, pavēstījusi radiostacija. Savukārt AKKA/LAA norāda, ka Radio SWH jau piecus gadus autoriem nemaksājot atbilstošu atlīdzību.

Radio SWH paziņojumā teikts, ka AKKA/LAA liek parakstīt licences līgumu par mūzikas izmantošanu, kura ietvaros jāmaksā summa 30% apmērā no plānotā Spin FM 2012. gada apgrozījuma. Radio paredzēto līgumu sauc par diskriminējošu. Tikmēr autortiesību sargi skaidro, ka piemēro vienādus tarifus visām raidorganizācijām un tai nav pieņemams Radio SWH piedāvājums.

«To [tarifu] apmērs ir vērtēts Administratīvajā apgabaltiesā, Augstākajā tiesā, kā arī Konkurences padomē un saņemts viennozīmīgs atzinums, ka autoratlīdzības tarifi ir vieni no zemākajiem Eiropā un atbilstoši Latvijas situācijai,» Db.lv skaidroja autorus pārstāvošā biedrība. AKKA/LAA norāda, ka tādai radiostacijai kā Spin FM, kurai 60% diennakts raidlaika aizņem mūzika un kura raida Rīgas rajonā un internetā, ir jāmaksā 3,55% no apgrozījuma vai minimālā samaksa 5,67 lati dienā.

Ķīnas darba nometnēs ieslodzītajiem nākas ne tikai lauzt akmeņus un rakt grāvjus, bet nereti arī nodarboties ar virtuālo darbu. Kāds bijušais ķīniešu ieslodzītais, kas darba nometnē pavadījis trīs gadus, britu laikrakstam The Guardian atzinis, ka pēc grūtas darba dienas nometnes sargi viņu un vēl vismaz trīssimt viņa biedru esot spieduši naktīs spēlēt populāro daudzspēlētāju spēli World of Warcraft.

Nometnes sargi ieslodzītajiem spēlē likuši nodarboties ar tā saukto «zelta fārmingu» - virtuālās naudas atlīdzības iegūšana par spēles mošķu monotonu slaktēšanu - lai pēc tam virtuālo naudu pārdotu reālajā dzīvē. Ieslodzītais laikrakstam stāstījis, ka šādā veidā sargi spējuši nopelnīt ap tūkstoš ASV dolāriem dienā. Ieslodzītajiem pat tikušas piemērotas noteiktas kvotas, cik daudz virtuālā zelta ir jāievāc. Tie, kas tās nav spējuši pildīt tikuši regulāri piekauti.

Ķīnas valdība gan noliedz šādas prakses eksistenci.

Pateicoties daudzspēlētāju spēļu milzīgai popularitātei ir radusies vesela «zelta fārminga» nozare, kad cilvēki strādā ilgas stundas spēlēs ievācot virtuālo naudu, lai pēc tam to pārdotu bagātākiem spēlētājiem, kuriem tādām nodarbēm neatliek laika.

Kompānijas Dimple izstrādātās NFC uzlīmes pūļa finansējuma vietnē Indiegogo iepriekšpārdošanā iegādājās vairāk nekā 2000 cilvēku visā pasaulē

Uzlīmes ļauj telefona lietotājam ātrāk, piemēram, zvanīt mammai, uzņemt fotogrāfiju vai atvērt Facebook. «Iemācīt» šīm uzlīmēm jeb pogām darīt to, ko vēlies, esot samērā viegli – mobilajā lietotnē telefona īpašnieks izvēlas pogu, ko grib pielāgot vai rediģēt, un norāda, ko ar to vēlas darīt. Nepaiet ne pusminūte un, piemēram, autonavigācijas vietā poga kļūst atbildīga par lukturīša ieslēgšanu. «Process no lietotāja puses ir ļoti triviāls,» saka Rihards Skrubis, Dimple dibinātājs.

Saskatīja potenciālu

Iepriekš Rihards darbojās uzņēmumā Kin Leaves, kas izgatavo dekoratīvās aizsargplēves mobilajiem telefoniem, planšetēm u.tml. Viņš aizdomājās, ka varētu apvienot uzlīmes ar NFC tehnoloģiju. «Nebiju iedomājies, ka tas ir produkts, ko cilvēki varētu vēlēties pirkt,» saka Rihards. Sākotnēji tas bija brīvdienu projektiņš, bet, redzot, ka kādam līdzīgam projektam veicas, viņš aktīvāk sāka strādāt pie savas idejas. Tolaik savā ziņā līdzīgs produkts – podziņa, kas pievienojama telefona austiņu ligzdai, – Kick- starter kampaņā piesaistīja 760 tūkstošus dolāru. «Nolēmu pieķerties šai idejai kārtīgāk. Pagājušā gada novembrī nodibināju uzņēmumu, februārī tika pabeigts prototips un maijā sākām kampaņu,» viņš stāsta. Prototipa izstrādē lieti noderēja Rīgas domes un Swedbank grantu programmas Atspēriens finansējums. «Bez tā būtu bijis grūtāk nokļūt līdz prototipam. Tas bija viens no pamatakmeņiem, kas nepieciešams, lai varētu piesaistīt finansējuma pirmās lielās partijas ražošanai,» saka Rihards. Šī produkta izstrādē ieguldīts pusotrs gads.

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

Sony videokamera FDR-AX100E uzņem lieliskas kvalitātes 4K video, taču ir par lielu ikdienas līdzņemšanai

Kurš gan varēja iedomāties, ka paņemot rokās vēl pirms gadiem 10-15 daudzu ceļotāju iekāroto videokameru, pārņems sajūta, ka aplūko kādu vēsturisku relikviju. Tiešām dīvaini, cik ātri viedtālruņi ir atradinājuši no specializētu filmēšanas ierīču lietošanas. Un, ja tā labi padomā, pēdējos gados gan pie tūrisma objektiem aizvien retāk manīti cilvēki ar «hendikamiem», gan veikalu plauktos amatieru videokameru klāsts kļuvis pavisam trūcīgs. To vietu pārliecinoši ieņēmuši telefoni, sporta kameras, planšetes un pat droni.

Sony FDR-AX100E nav pirmā svaiguma produkts. Tomēr tā joprojām ir labākā Sony izgatavotā plaukstas videokamera plašam patērētāju lokam, un arī tās jaunākās māsas būtiskas pārmaiņas nav nesušas. Līdz ar to jautājums, vai vispār viedtelefonu ērā ir vērts iegādāties šādu kameru, joprojām ir aktuāls.

Līdzīgi kā aksesuāros izmanto dārgakmeņus, tajos var pielietot arī koku – kā dekoru ar savu stāstu un vēsturi

Volfwood piedāvā sieviešu un vīriešu aksesuārus no koka un ar rokaspulksteņu mehānismiem. «Sākās viss ar to, ka manam vīram Oskaram patika vilkt kreklus ar aproču pogām un viņš pats sāka sev izgatavot aproču pogas, jo neredzēja veikalos tādas, kādas vēlētos nēsāt,» stāsta Kristīne Volfa, aksesuāru zīmola Volfwood līdzautore. Viņas vīrs Oskars Volfs aptvēra, ka izgatavot koka aproču pogas nav nemaz tik sarežģīti. Sākumā tās uztaisīja sev, tad uzdāvināja draugiem, kuri mudināja, ka jānodarbojas ar to nopietnāk. Sākumā visi viņa darinātie aksesuāri bijuši no koka, tostarp aproču pogas, auskari, matu sprādzes, gredzeni. Savukārt šobrīd populārāka ir kāda cita zīmola veidota aksesuāru līnija – rotas ar rokaspulksteņu mehānismiem. Pirms kāda laika Oskara rokās nonāca vesela kaste ar veciem pulksteņiem. Mest tos atkritumos viņam bija žēl – Oskars sāka pulksteņus jaukt ārā un no mehānisma uztaisīja aproču pogas. «Patika, kā izskatās,» viņš saka. Kad pašu krājumi bija beigušies, Oskars apstaigāja visus zināmos pulksteņmeistarus un no viņiem iepirka mehānismus. Pamazām sortimentu papildināja arī sieviešu auskari un kaklarotas. Tagad šīs rotas ar pulksteņu mehānismiem pērk vairāk nekā aksesuārus no koka. «Pulksteņa mehānisms piesaista cilvēku uzmanību, turklāt vēl tā ir lietu otrreizēja izmantošana. Sabojātus pulksteņus nekā citādi nevar izmantot, kā vien izmest atkritumos vai līdzīgi, kā mēs tos tagad izmantojam rotās,» saka Oskars.

Svarīga ir pieredze un vēlme strādāt

Droši vien nav nekā jaukāka kā ik dienu no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā nodoties savam hobijam. Šādu labsajūtu sev sagādājis Brocēnu puses uzņēmējs Artūrs Andersons, pirms pieciem gadiem nodibinot pats savu uzņēmumu SIA Reserv, kas nodarbojas ar metāla konstrukciju, konteineru, nestandarta iekārtu, kā arī citu no metāla pagatavojamu rūpniecībā un būvniecībā nepieciešamu iekārtu izgatavošanu un remontu. Un tieši sava uzņēmuma vadīšanu un attīstīšanu Artūrs uzskata par savu kaislīgāko vaļasprieku, kas sniedz vislielāko gandarījumu un apmierinājumu.

"Vaicāts, kāpēc gan nav vērsies pēc palīdzības ātrāk, Uldis pārmetoši attrauca – vai tad jūs avīzes un internetu nelasāt un televizoru neskatāties? Avīzēs un internetā par ārstiem raksta briesmu lietas, sak, aplokšņu izspiedēji, kas to vien gaida, lai varētu kādu nelaimīgu upuri iemidzināt, izgriezt pa kādam orgānam, pārdot un to, kas paliek pāri, uz morgu prom."

Latvijas Ārstu biedrības paziņojums medijiem: "Latvijas Ārstu biedrība vēršas pie plašsaziņas līdzekļiem – mēģināsim būt toleranti viens pret otru! Latvijā pašlaik tiek tiražēts pārlieku daudz publisku negāciju pret ārstiem, kas izraisa neuzticību medicīnai, novēlotu diagnosticēšanu un ārstēšanu. Latvijas Ārstu biedrība nosūta presei vēstuli, kuru tai rakstījis Liepājas slimnīcas direktora vietnieks reanimatologs Ivars Krastiņš:

Pacients – sauksim viņu par Uldi – guļ intensīvās terapijas nodaļas gultā, bažīgi raudzīdamies visriņķī. Bālajā, nosvīdušajā, nedaudz tūskainajā sejā baiļu un sāpju izteiksme. Sarunu ar Uldi apgrūtina slikta dūša un vemšanas kustības, kas vīram, lai gan kuņģī ievadīta zonde, piemetas ik pa brīdim, tomēr Uldis pastāsta, ka trīs dienas mājās stipri sāpējis vēders; viņš cietis, kā varējis, cerējis un gaidījis, ka pāries. Pēc trim dienām, sāpēm arvien pastiprinoties, Uldis vairs nav varējis izturēt un izsaucis ātro palīdzību. Kad nogādāts slimnīcā, diagnoze kļuvusi skaidra ātri – akūts apendicīts ar iespējamu plīsumu –, kas operējot arī apstiprinājusies; aklās zarnas piedēklis pārplīsis, inficējot vēdera dobumu ar zarnu mikroorganismiem un izraisot nopietnu infekciju un intoksikāciju, ar kuras sekām Uldim labvēlīga iznākuma gadījumā būs jācīnās vēl ilgi.

Rīgas Kultūras aģentūras izplatītā kinofilma Rīgas sargi piecu nedēļu laikā kopš pirmizrādes ir kļuvusi par skatītāko Latvijas filmu, kas veidota pēc neatkarības atgūšanas, Db.lv informēja Rīgas Kultūras aģentūras mārketinga vadītājs Ivars Jakovels.

Kopš 11. novembra, kad Latvijā tika uzsākta Rīgas sargu demonstrēšana, kinodarbu noskatījušies jau 123 513 skatītāji. Rīgas Kultūras aģentūra turpina filmas Rīgas sargi demonstrēšanu kinoteātrī Rīga un izplatīšanu citur Latvijā.

Atsaucoties skatītāju vēlmēm, Rīgas pilsētā filma turpmāk tiks demonstrēta kinoteātrī Rīga un no 21. decembra arī kinoteātrī K Suns.

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

Mūžībā devies mākslinieks, vairāku filmu scenogrāfs un kinopilsētas «Cinevilla» projekta autors Mārtiņš Milberts, informēja Latvijas Kinematogrāfistu savienībā.

Viņš ir veidojis scenogrāfiju 11 spēlfilmām («Baiga vasara», «Rīgas sargi», «Rūdolfa mantojums», «Sapņu komanda 1935», «Džimlai rūdi rallallā», «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» u.c.), daudziem TV seriāliem, 13 teātru izrādēm, galvenokārt Nacionālajā un Dailes teātrī, vairākiem dziesmu svētku uzvedumiem, Rīgas svētku pasākumiem Daugavas krastmalā.

Viņa iegūtā metālmākslinieka izglītība Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1984.) un Igaunijas Valsts mākslas institūtā (1988.), nemitīgā pašizglītošanās un pieredzes uzkrājums nosaka radošā darba kvalitātes līmeni, drosmi un spēju izmantot komplicētas tehnoloģijas, sarežģītus tehniskus risinājumus. Ja kāds īpaši grūts uzdevums, tika aicināts Milberts, kurš izdomās, izdarīs, uz kuru var paļauties, saka viņa kolēģi.

Eiropas auto ražotājus var gaidīt Nokia liktenis. Pašiem eiropiešiem nāksies mācīties Ķīnas auto zīmolu nosaukumus.

Ierasts, ka viens no pasaules autoražošanas centriem ir tieši Eiropa. Tradicionāli var teikt, ka šādi centri ir arī ASV, Japāna un varbūt vēl Dienvidkoreja. Tomēr viss plūst un mainās. Eiropas spēcīgā puse ir bijusi pagātnes auto ar iekšdedzes dzinēju. Savukārt kādas tehnoloģiskās, konkurences un zināšanu priekšrocības Vecajam kontinentam ir jau krietni plānākas, ja runa ir par elektriskajiem spēkratiem. Šajā ziņā pārējiem pogas draud izgriezt Ķīnas šādi ražotāji. Rezultātā nav pat izslēgts, ka Eiropa no auto ražotājas, šeit tam esot salīdzinoši nelabvēlīgākiem nosacījumiem, pārvēršas tieši par Ķīnas elektroauto importētāju. Attiecīgi aplēses ir, ka Eiropas valdībām drīz gaidām smaga izvēle starp vietējo industriju aizstāvēšanu un konkurences un patērētāju izvēles ievērošanu.

Trīs jaunie censoņi Miķelis Ziemelis, Indriķis Ziemelis un Toms Bergmanis apvienojuši spēkus un izveidojuši lāzerpeintbola parku Laserdog bijušajā Preses nama ēkā Rīgā un spēj ar savu pakalpojumu pievilināt lielus uzņēmumus, tostarp Swedbank, Statoil un citus, kuri vēlas darbiniekiem nodrošināt kopīgu izklaidi kolektīva saliedēšanas vai atpūtas nolūkos.

Pakalpojuma attīstībā investēti aptuveni 5 tūkst. eiro pašu līdzekļu, un tagad trīs draugi kaļ plānus, kā lāzerpeintbola parku attīstīt tālāk.

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos. «Sapratām, ka to nav iespējams īstenot, jo ir pārāk liela ķēpa ar tērpu mazgāšanu un tamlīdzīgi. Taču pēc gada spriedām, ka ideju var īstenot ar lāzerpeintbola ekipējumu. Koncentrējāmies uz Positivus festivālu, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla koncepcijai,» stāsta Miķelis. Pēc pirmās neveiksmes puiši rokas nenolaida, darbošanās tika turpināta dažādu pilsētas svētku ietvaros. «Sākumā pašiem nebija ekipējuma, to īrējām. Braucām uz Koknesi, Madonu, Jēkabpili. Piedāvājām atrakciju pilsētas svētku ietvaros, ko, protams, bija nepieciešams saskaņot, tostarp tās norises vietu,» viņš piebilst. Ar laiku izkristalizējās, ka, šādi strādājot, rodas problēmas, piemēram, parādās atkarība no laikapstākļiem, nepieciešamība pēc piemērotas atrašanās vietas atrakcijai, kas ietvertu dažādus šķēršļus, lai nebūtu pašiem jāiekārto un jāpielāgo teritorija.

KNAB uzsāktais kriminālprocess par kukuļiem Autotransporta inspekcijā saistībā ar autotransporta kontroli rada jautājumus par šo normu ievērošanas iespējām un to kontroli.

«Korupcijas skandālu kopumā Latvijā varētu būt mazāk, ja vien Latvijas iestādēs strādājošie ierēdņi nevis saņemtu prēmijas par ES regulu un direktīvu pārņemšanu — pārkopēšanu, bet gan tiktu prēmēti par to piemērošanu Latvijas situācijai,» uzskata koksnes pārvadāšanas SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš, kurš ar saviem resursiem KNAB līdzējis atklāt negodīgus darbiniekus Autotransprta inspekcijā (ATI).

Maksātnespējas «iemaukti» mainīs spēku samēru

Maksātnespējīgajām fiziskajām personām jaunais likums radīs gan iespējas, gan papildu problēmas, tādus secinājumus par tikko Saeimā akceptētā maksātnespējas likuma normām fiziskajām personām izsaka vairāki aptaujātie eksperti. Tiek uzsvērts, ka jaunais likums maina spēku līdzsvaru starp kreditoru un parādnieku.

Ar Latvijā radīto dokumentu digitalizācijas risinājumu grib izgriezt pogas ārvalstu analogiem.

Cerot iekarot kādu tirgu Latvijas uzņēmums Algorego ir izstrādājis Veridoc programmatūru. Šo risinājumu, kas papīra dokumentu informāciju pārvērš elektroniskā formā, ir izstrādājuši LU Matemātikas un informātikas institūta pētnieki un zinātnieki. Veridoc šobrīd izmanto vairāki Latvijas uzņēmumi, kuru vidū ir Veselības centrs 4, Investors, Euroaudit un Itella Information.

Piesaistot riska kapitāla fondu Zaļās gaismas investīcijas, Algorego dibinātāji, vairāk nekā gadu strādāja pie speciāla algoritma, lai izstrādātu dokumentu atpazīšanas datorprogrammu Veridoc. Lai gan šādi risinājumi pasaulē ir pieejami 20-30 gadus, tie pārsvarā datus spēj atpazīt no viena veida formas dokumentiem, bet Veridoc spēj atpazīt informāciju no jebkādas formas dokumentiem un tai ir augstāka datu atpazīšanas precizitāte (93%), DB galvenās atšķirības no alternatīviem risinājumiem skaidroja Algorego Biznesa attīstības vadītājs Helmuts Bēms.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Janvāra vidū Rīgas policisti aizdomās par narkotisko vielu glabāšanu, aizturējuši trīs personas un kopā pie viņiem atraduši narkotiskās vielas aptuveni 8000 latu vērtībā. Viena no personām pierādījumus mēģināja iznīcināt, noskalojot tos tualetes podā.

Janvāra vidū Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas darbinieki, veicot operatīvās meklēšanas pasākumus, aizturēja kādu 33 gadus vecu sievieti un pie viņas atrada gandrīz 20 gramus metamfetamīna.

Turpinot izmeklēšanu šajā lietā, nedaudz vēlāk likuma sargi aizturēja vēl vienu personu – 30 gadus vecu vīrieti. Pie viņa policisti atrada aptuveni 15 gramus metamfetamīna un gandrīz piecus gramus heroīna. Taču brīdi vēlāk, veicot sankcionētu kratīšanu aizturētā vīrieša dzīvesvietā, policisti atrada un atsavināja vēl gandrīz 635 gramus metamfetamīna.

Minētajā dzīvesvietā likuma sargi aizturēja arī aizdomās turētā vīrieša sievu, kura, ierodoties policistiem, mēģināja iznīcināt lietiskos pierādījumus – 27 gadus vecā sieviete iemeta vairākus narkotisko vielu iepakojumus tualetes podā un mēģināja tos aizskalot. Taču lielā iepakojumu skaita dēļ pods aizdambējās un narkotikas netika aizskalotas.

Dienvidkorejas kompānija LG Electronic prezentējusi viedtālruni LG G2, kas ir pirmā jaunās G Premium sērijas ierīce. Izgatavojot ierīci, LG atteicies no ierastā viedtālruņu dizaina, pārvietojot visas pogas uz ierīces aizmugurējo paneli, tādējādi LG G2 kļuvis par pirmo viedtālruni, kura sānos nav izvietota neviena poga.

Kompānija norāda, ka šāds koncepts (Rear Key) izstrādāts, vadoties pēc aptaujāto lietotāju atzinumiem, ka, palielinoties viedtālruņa izmēriem, kļūst sarežģītāk izmantot ierīces sānos izvietotās pogas. Pārvietojot pogas uz viedtālruņa aizmuguri, kompānija, atsaucoties pētījumu, skaidro, ka lietotājiem tādējādi tiks nodrošināta lielāka kontrole un būs samazināta ierīces nomešanas gadījumu iespējamība.

Viedtālrunis aprīkots ar 2,26 GHz Qualcomm Snapdragon 800 četru kodolu procesoru, 5,2 collu skārienjūtīgu ekrānu, 2Gb RAM, 32GB/16GB iebūvēto atmiņu, 13MP aizmugurējo un 2,1MP priekšējo kameru un Android 4.2.2 Jelly Bean operatīvo atmiņu.

Samsung Galaxy Note 9 ierodas ar lielāku bateriju un irbuli, ko var izmantot kā tālvadības pulti

Mobilo telefonu pasaulē iegājies, ka gadā ir divi lieli jaunumu viļņi. Pirmais «metiens» ir pavasarī ap Pasaules Mobilā kongresa laiku, kad tiek izrādīti teju visi flagmaņi, un otrais – rudenī. Šoreiz Samsung nolēma atkāpties no tradīcijas un rudens cēlienu iesāka tveicīgā vasaras dienā, 9. augustā prezentējot jauno digitālo piezīmjgrāmatu Galaxy Note 9.

Tirdzniecībā tā arī nonāca agrāk nekā ierasts – augusta nogalē –, raisot minējumus, ka korejieši vēlas novākt pirmo «ražu» vēl pirms galvenie konkurenti ASV un Āzijas vidienē paguvuši nodemonstrēt savu veikumu.

Ikvienu, kurš kaut reizi turējis rokā pērnā gada Note 8, jaunais modelis ne ar ko nepārsteigs. Varētu teikt, ka dizaineri šoreiz paņēmuši brīvdienas un izmaiņas ir nebūtiskas. Visu priekšpusi klāj stikls, un uz tā nav nevienas sataustāmas pogas, vienīgi ekrāns «izaudzis» par 0,1 collu līdz 6,4, lai arī pats tālrunis ir par nepilnu milimetru īsāks nekā priekšgājējs.