Pārtika

Rimi: Pieprasījums pēc piena alternatīvām trīs gadu laikā audzis par 47%

Db.lv, 23.01.2023

Jaunākais izdevums

Mazumtirgotāja "Rimi Latvia" veikalos pieprasījums pēc piena alternatīvām trīs gadu laikā audzis par 47%, informē "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

No piena alternatīvām populārākais ir mandeļu dzēriens, kuru pircēji iegādājas 26% gadījumu no visiem iegādātajiem augu "piena" dzērieniem. Tāpat populārs ir auzu dzēriens un sojas dzēriens.

Vienlaikus, salīdzinot ar 2019.gadu, "Rimi" sortimentā augu izcelsmes dzērienu skaits palielinājies 2,1 reizi. Piedāvājums veidots, ņemot vērā pircēju vēlmes un atsauksmes, un starp tiem ir mandeļu, auzu, rīsu, sojas, kokosriekstu, Indijas riekstu, zirņu, kvinojas, Brazīlijas riekstu un rudzu dzērieni.

Interese par vegāniskiem un veģetāriem produktiem pastāvīgi pieaug gan liela, gan mazāka formāta veikalos.

J.Šleiers norāda, ka "Rimi" plāno turpināt darbu pie augu izcelsmes produktu sortimenta paplašināšanas.

"Rimi Latvia" 2021.gadā strādāja ar 1,015 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieaugusi par 20,8% un bija 36,745 miljoni eiro.

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena nozarē Latvijā jākāpina efektivitāte un nepieciešama modernizācija, bet, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un nozares sadrumstalotību, to nevar panākt, atzina AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis Jānis Bērtulsons.

Viņš skaidroja, ka Latvijas piena nozares sadrumstalotība ir iemesls, kāpēc piena iepirkuma no zemniekiem cenas bijušas tik zemas, bet līdz ar mazajām cenām samazinājies arī piena saimniecību skaits Latvijā.

Bērtulsons uzsvēra, ka piena pārstrāde iet kopā ar piena ražošanu, un lielākais izaicinājums piena pārstrādes uzņēmumiem ir piena ražošanas apmēru samazināšanās, jo pēcāk no jauna uzsākt vai atsākt piensaimniecību ir dārgs un ilgs process - govs pienu sāk ražot tikai pēc diviem gadiem, turklāt Latvijā pietrūkst zootehniķu un vetārstu.

Tāpat Bērtulsons norādīja, ka pirms apmēram diviem gadiem Latvijā sasniegts punkts, kad piena ražošanas apmērs lielajās saimniecībās vairs nekompensē mazo piena saimniecību izziešanu no tirgus. Viņš paredzēja, ka piena pārstrādātājiem arvien vairāk stresa sagādās problēmas ar izejvielu pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lauksaimnieki pirmdien protesta akcijā lielāko piena pārstrādes uzņēmumu un mazumtirgotāju administrācijas ēku priekšā izvieto zaļus krustus, lai protestētu pret zemajām piena iepirkuma cenām.

"Krustu skaitam un izmēram nav ierobežojumu. Lauksaimnieki akcijas laikā stāvēs pie krustiem," par protesta akciju rakstīts tās pieteikumā vietnē "Facebook". Ja būs liela lauksaimnieku atsaucība, protesta akcija notiks arī pie piena pārstrādes rūpnīcām un veikaliem.

Organizatori aicina lauksaimniekus pievienoties protesta akcijai, uzstājot, ka piena iepirkuma cena Lietuvā ir zemākā Eiropas Savienībā, tādēļ ir jāpieprasa "godīga pārtikas ķēdes pievienotās vērtības sadale" un "godīgas pārtikas cenas patērētājiem".

Protesta akcijas mērķis ir panākt trīspusējās sarunas starp lauksaimniekiem, piena pārstrādātājiem un tirgotājiem, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību "negodīgajai cenu sadalei pārtikas ķēdē".

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena nozares izdzīvošanai vajadzīgs rīcības plāns

Māris Ķirsons, 25.01.2023

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slaucamo govju skaita samazināšanās, jo īpaši situācijā, kad svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā sarūk, kamēr ES pieaug, kaut arī govju uzturēšanas izmaksas nebūt nesarūk, savukārt lielveikalu plauktos arvien vairāk kļūst importēto piena produktu, ir skaudrs SOS signāls valdībai izstrādāt efektīvu rīcības plānu šīs stratēģiskās nozares izdzīvošanai.

Tāda atziņa skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas piena grupas sēdē. Lai valstsvīri labāk izprastu situāciju, tika nolemts — savākt visu informāciju par to, kā kurā valsti tiek atbalstīti (aizsargāti) piena ražotāji, jo īpaši mazie, un šo valstu atbalsts nerada tiem būtiskas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijā strādājošajiem.

Govju mazāk

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis norādīja, ka samazinās (par aptuveni 10%) ganāmpulku skaits, savukārt slaucamo govju (kuru pienu nodod pārstrādei) skaits 2022. gada novembrī bija 115 277, kas ir par vairāk nekā 6000 mazāk nekā 2020. gada janvārī. “Diemžēl pazūd mazās saimniecības, kuras ir izkaisītas pa visu Latviju, kuru pamatā ir viensētas, kas nodrošina vienmērīgu Latvijas attīstību,” secina R. Feldmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Preses Nama Kvartāla” attīstītāji parakstījuši nomas līgumu ar vadošo pārtikas un nepārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu “Rimi Latvia”.

Nomas līgums paredz, ka “Rimi Latvia” multifunkcionālā centrā pirmajā stāvā atvērs Rimi Super veikalu.

“Rimi Latvia ir mūsdienīgs un atbildīgs uzņēmums, ar kuru mums sakrīt ilgtermiņa mērķi. Tādēļ esam gandarīti, ka mūsu biznesa kvartālam pievienojas viens no mazumtirdzniecības līderiem Baltijā, kas ir vērtīgs papildinājums nomnieku pulkam. Atbilstoši mūsu projekta iecerei veidojam kvartālā plašu funkcionalitāti – gan A klases biroju telpas, gan mazumtirdzniecību, sporta un medicīnas pakalpojumus, kā arī labiekārtotu teritoriju atpūtai, kuru rīdzinieki varēs baudīt, dodoties savās ikdienas gaitās. Ērta pieejamība un plašs pakalpojumu klāsts vienuviet nodrošinās efektīvu un ekonomisku resursu izmantošanu, kā arī saudzīgāku attieksmi pret vidi,” stāsta Irēna Viļuma, projekta “Preses Nama Kvartāls” galvenā izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir kvalitatīvi sieri, bet tiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgū, atklāja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Kā norādīja Davidanova, Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē atšķirības svaigpiena iepirkuma cenās, Latvijas salīdzinoši nelielie eksporta apjomi, jaudu noslodze piena pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā vidēji ir tikai 43%, kā arī darbinieku trūkums, kas kopumā Latvijas uzņēmumiem rezultējas ar lielu saražotās produkcijas pašizmaksu.

Savukārt Eiropā sieri ir lētāki nekā Latvijā - vidējā cena Vācijā sieram ir 3,5 eiro par kilogramu, bet Polijā 4 līdz 4,5 eiro par kilogramu, norādīja Davidanova.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka grūtības piena pārstrādei sākās jau 2019.gada nogalē, kad sākās piena iepirkuma cenu kāpums. "Piena pārstrāde sāka ļoti satraukties, cenas uzauga kosmosā, PVN nemainījās, un mums ir milzīgs veikalu uzcenojums", stāstīja "Siera kluba" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” 2023. gada ietvaros plāno īstenot lielapjoma investīciju projektu ar mērķi vēl vairāk attīstīt un modernizēt tā galveno ražotni “Rīgas piena kombināts”.

Rezultātā, ieguldot vairāk nekā 2,2 miljonus eiro, tiks ievērojami palielināts automatizēto risinājumu īpatsvars uzņēmuma ražošanas procesos.

“2023. gadu iekšēji esam pasludinājuši par jaunu sasniegumu gadu, jo tas, kā mēs plānojām un mērījām panākumus iepriekš, tagad tiks būtiski pārdefinēts. Visi resursi tiks koncentrēti, lai mēs būtu vēl tuvāk pircējiem un piedāvātu to, ko viņi vēlas. To panāksim gan ar investīcijām ražošanas procesu automatizācijā, tādējādi samazinot produktu pašizmaksu, gan arī ar vēl nebijušām produktu inovācijām. Mēs turpināsim piedāvāt pircējiem saprotamu cenu un atlaižu politiku, lai veicinātu iekšējā piena produktu patēriņa atgriešanos pirms krīzes apjomos,” komentē Irēna Holodnaja, “Food Union” Latvijā ģenerāldirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu un ražošanas izmaksu sadārdzināšanos, piena produktu cenas turpinās kāpt, prognozēja AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis Jānis Bērtulsons.

Viņš norādīja, ka lielākā problēma piena pārstrādes nozarē šobrīd ir neskaidrība un stabilitātes trūkums tirgū, tādējādi risinājumi un lēmumi, kas jāpieņem uzņēmumiem, ir mirkļa lēmumi, bez ilgstošas apspriedes.

Tāpat Bērtulsons minēja, ka nevar nosaukt pozīcijas, kuras "Jaunpils pienotavai" nebūtu sadārdzinājušās, norādot, ka piena pārstrādē elektroenerģija un siltumenerģija ir būtiskas izmaksu pozīcijas, taču ir būtiski sadārdzinājies arī iepakojums, tostarp ir arī problēmas ar iepakojuma pieejamību un piegāžu ātrumu.

Viņš atzīmēja, ņemot vērā, ka izmaksas joprojām nav nostabilizējušās, arī piena produktu cenas augs, lai gan, iespējams, ne tik strauji kā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad ir jāveicina piena pārstrādes uzņēmumu konkurētspēja, sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā pašpatēriņam nepieciešama tikai nedaudz vairāk kā trešā daļa no saražotā piena. Savukārt pārējais svaigpiena apmērs vai nu tiek eksportēts kā izejviela, vai arī pārstrādāts citos eksporta produktos. Līdz ar to Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ir būtiski noturēt konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Turklāt ne tikai piena nozarē, bet pārtikas ražošanas nozarē kopumā.

Tādējādi, pēc Šolka teiktā, konkurētspējas veicināšana piena nozarei arī būs galvenais uzdevums šajā gadā.

Tāpat viņš norādīja, ka atbalsts kara radīto negatīvo seku mazināšanai arī turpmāk pārtikas ražošanas nozarei būs nepieciešams un ir svarīgi, lai atbalsts, kas izstrādāts iepriekšējās valdības laikā un paredz kopējo finansējumu 24 miljonu apmērā, pārejas periodā nepazustu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākts iepirkšanās centra "Olimpia" rekonstrukcijas noslēdzošais posms, kur kopumā attīstības projektā veiktas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Rekonstrukcijas laikā tiks slēgts veikals "Rimi", tikmēr citi pirmā un otrā stāva veikali, izklaides parks un ēdināšanas zona būs atvērti apmeklētājiem.

Iepirkšanās centra pārbūve tiks pabeigta līdz maija sākumam, atverot jaunā koncepta "Rimi" un piedāvājot apmeklētājiem ērtākas, modernākas un daudzveidīgākas iepirkšanās un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Vienlaikus rekonstrukcijas gaitā plānots paplašināt sporta un brīvā laika veikalu piedāvājumu.

Šobrīd kopējā sporta un brīvā laika preču veikalu platība ir 3700 kvadrātmetri, bet pēc "Olimpia" rekonstrukcijas pabeigšanas tām tiks atvēlēti 5500 kvadrātmetri, paplašinot divreiz lielāku esošo "Sports Direct" veikalu un atverot brīvā laika preču veikalu "Weekend".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas piens ražošanas procesu pilnveidē plāno investēt 237 000 eiro

LETA, 03.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums SIA "Latvijas piens" ražošanas procesu pilnveidē plāno investēt 237 000 eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums publicējis trīs konkursus, kas paredzēti reaktīvās jaudas kompensēšanas iekārtas iegādei, piena tvertņu piegādei un uzstādīšanai un saspiestā gaisa sistēmas iegādei.

Atbilstoši izsludinātajiem konkursiem projektus plānots pabeigt līdz 2024.gada 30.aprīlim. Līgumu izpildes vieta ir Jelgava.

Paredzamā līgumcena reaktīvās jaudas kompensēšanas iekārtas iegādei ir 12 000 eiro, piena tvertņu piegādei un uzstādīšanai - 200 000 eiro, bet saspiestā gaisa sistēmas iegādei - 25 000 eiro. Projekti tiks līdzfinansēti ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalsta programmas "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" līdzekļiem.

Pretendenti konkursā var pieteikties līdz 2023.gada 16.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mājaslapas tulkošana un lokalizācija jeb kā kļūt vēl veiksmīgākam eksporta tirgū?

Sadarbības materiāls, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union" pagājušajā gadā sācis biezpiena sieriņu "Kārums" eksportu uz Norvēģiju un Uzbekistānu, informē "Food Union" pārstāvji.

Pērn uzņēmums palielināja eksporta apjomus astoņās valstīs, tai skaitā atjaunoja eksportu uz Ukrainu līdzvērtīgā apjomā kā pirms kara.

Papildus Norvēģijai un Uzbekistānai "Food Union" 2022.gadā atradis jaunus eksporta klientus krēmsiera, biezpiena sieriņu un saldējuma produktiem arī Īrijā, Turcijā, Nīderlandē un Kazahstānā. Tāpat par trīs reizēm palielinājušies eksporta apjomi uz Poliju, Moldovu un Igauniju.

"Food Union" Latvijā ģenerāldirektore Irēna Holodnaja secina, ka pērn ieguldītie resursi jaunu eksporta partneru piesaistē, dalība vairākās ārzemju pārtikas izstādēs un potenciālo partneru uzņemšana Latvijā "Rīgas piena kombinātā", ir vainagojušies ar labiem rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pērn sasniegusi 135 miljonus eiro

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz gada vidum elektroauto uzlādes tīklā Eleport gaidāms ievērojams paplašinājums – desmit jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 20 pieslēgvietām būs Rīgā, Ķegumā, Siguldā un Salacgrīvā.

“Aizvadītajā gadā uzstādījām 11 jaunas uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā, tostarp arī līdz šim lielāko uzlādes laukumu Eleport tīklā Baltijā un Polijā tirdzniecības centra Domina Shopping daudzstāvu stāvvietā. Tas bija lielisks atspēriens Eleport darbībai Latvijā, bet šogad mēs plānojam ievērojami palielināt uzstādīto staciju skaitu un paplašināt Eleport tīklu arī citviet Latvijā, lai elektroauto infrastruktūra būtu ērta un pieejama autobraucējiem un gatava transporta nozares elektrifikācijai,” norāda Kārlis Mendziņš, Eleport vadītājs Latvijā.

Rīgā, Vienības gatvē, veikala “Rimi” teritorijā tiks uzstādīta 200 kW ultra ātrā uzlādes stacija ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā un 120 kW ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu, savukārt Tilta ielā, Sarkandaugavas veikala “Rimi” stāvvietā tiks uzstādīta 150 kW ultra ātrā uzlādes stacija. Tirdzniecības centra “Spice Home” stāvlaukumā pie Lielirbes ielas būs jauna 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas ir piemērotāka uzlādei iepirkšanās laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir radījis deviņu piena produktu un desertu izlasi, to izstrādē un palaišanā tirgū ieguldot aptuveni 90 000 eiro.

Kausēto sieru “Dzintars” klāsts ir papildināts ar diviem jaunumiem – tagad tas pieejams ar ķiplokiem un zaļumiem, kā arī ar vistas girosu.

Tā kā zīmolam “Limbažu piens” aprit 100 gadi, diviem šīs preču zīmes produktiem – kefīram un pienam – radīts īpašs jubilejas iepakojums.

Tāpat veikalu plauktos pēc 14 gadu pauzes ir atgriezies jogurtu zīmols “Zilonītis”. Tam ir radīts jauns iepakojuma dizains un trīs jaunas jogurtu garšas (persiku, laima un saldējuma).

Uzņēmums arī radījis vēl divus jaunus produktus – zīmola “Kārums” klāsts ir papildināts ar zemeņu bifidojogurtu, kā arī radīta jauna “Jungle Pop” apelsīnu želeja.

AS "Rīgas piena kombināts" pagājušajā gadā strādāja ar 109,854 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un bija 2,651 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gaso plānotais tarifu pieaugums kopā ar inflāciju noteikti negatīvi ietekmēs ekonomiku

LETA, 28.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sistēmas sadales operatora AS "Gaso" plānotais tarifu pieaugums viens pats nebūtu kritisks, bet, vērtējot to kopumā ar augsto inflāciju, kā arī enerģijas cenu un elektrības tarifu pieaugumu, ietekme uz ekonomiku būs negatīva, norādīja banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka jebkurš tarifu pieaugums piemet sparu inflācijai. "Ja to vērtē atsevišķi, tad kāpums nebūtu kritisks. Bet pie pašreizēji augstās inflācijas ir grūti noteikt, pie kura centa mājsaimniecību pirktspēja sabrūk," skaidroja Gašpuitis.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

Viņaprāt, līdzīgi domā un rīkojas daudzi citi uzņēmumi, kas palielina cenas, lai kompensētu izmaksas. Tur uzņēmējiem jāpavērtē sava pakalpojuma vai preces konkurētspēju ilgtermiņā, jo jebkurš cenas pieaugums liek patērētājam arvien aktīvāk domāt par alternatīvām.

Gašpuitis skaidroja, ka šajā gadījumā ir ļoti īpatnēja situācija un ir jāsaprot, ko iesākt ilgtermiņā ar infrastruktūru, kurā ir saguldīti milzīgi līdzekļi. Augstie gāzes tarifi mudinās cilvēkus un uzņēmumus atteikties no gāzes arvien vairāk, atstājot fiksēto izmaksu slogu uz arvien mazāku patērētāju skaitu.

Viņš norādīja, ka šajā gadījumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir jāvērtē visas iespējas, lai rūpīgi izvērtētu pamatojumu un kāpuma mērogu ierobežotu, iespējami daļu pārlikt uz vēlāku laiku.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka mājsaimniecības un uzņēmumus, kuri patērē gāzi, "Gaso" plānotais tarifu pieaugums, protams, ietekmēs negatīvi, taču no šī lēmuma paša par sevi makroekonomiskas ietekmes uz Latvijas ekonomiku kopumā nebūs. Piedāvāta tarifa ietekme uz Latvijas ekonomika būs mazāka par 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Viņš gan norādīja, ka šobrīd vienu tarifa pieaugumu nevar skatīt atrauti no enerģijas cenu kāpuma un citiem, piemēram, elektrības sadales, tarifu pieaugumiem. Kopā tie, protams, negatīvi ietekmē ekonomiku un šobrīd noteikti nav vēlami. Āboliņš pauda, ka no cenu pieaugumiem pilnībā izvairīties nevar, tomēr elektrības un gāzes cenas pašlaik ir neekonomiski augstas.

"Manuprāt, mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem un nevajadzētu steigties visu enerģijas cenu pieaugumu nofiksēt pārvades tarifos. Tas negatīvi ietekmēs mūsu konkurētspēju un ekonomikas attīstībā jau tāpat atpaliekam no kaimiņiem," norādīja Āboliņš, piebilstot, ka infrastruktūras uzņēmumiem izmaksu pieaugumus objektīvi ir un to nevar ignorēt, tomēr, iespējams, ir jāmeklē citi veidi, kā kompensēt šo kāpumu.

Viņš arī pauda, ka dabasgāzes kontekstā svarīgs jautājums ir arī dabasgāzes patēriņa kritums, kas, visticamāk, saglabāsies arī tad, ja gāzes cenas normalizēsies. Tas liek infrastruktūras izmaksas pārdalīt uz atlikušajiem patērētājiem un savā ziņā soda centienus mazināt gāzes patēriņu.

Kā norādīja "Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece, ja SPRK apstiprinās "Gaso" iesniegtos dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, tas, protams, sadārdzinās gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu maksājumus par gāzi. Tomēr ietekme uz kopējo maksājumu būs ievērojami mazāka, nekā to redzējām no dabasgāzes cenas pieauguma.

"Inflācijas statistika rāda, ka oktobrī dabasgāzes izmantošana iedzīvotājiem, piemērojot valsts atbalstu, bija par aptuveni 134% jeb 2,3 reizes dārgāka nekā gadu iepriekš," pauda Buceniece, skaidrojot, ka dabasgāzes kopējā cena galalietotājam sastāv no piecām komponentēm - dabasgāzes cenas, dabasgāzes sadales un pārvades pakalpojumu tarifiem, kā arī nodokļiem - akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Vislielākā maksājuma komponente ir dabasgāzes cena. Savukārt sadales tarifs (mainīgā un fiksētā daļa kopā) bez PVN veido aptuveni trešo daļu no dabasgāzes maksājuma iedzīvotājiem, kas gāzi izmanto ēdiena pagatavošanai. Tiem, kas izmanto lielākus dabasgāzes apjomus, sadales tarifs visbiežāk veido mazāku daļu no kopējā maksājuma.

"Tā kā izskatās, ka plānotais dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu pieaugums lielākajai daļai patēriņa grupu nepārsniedz 30%, tad ietekmei uz kopējo maksājumu par gāzi vidēji vajadzētu būt līdz 10%. Iedzīvotājiem gan jārēķinās, ka ar 1.janvāri, visticamāk, atkal tiks paaugstināta dabasgāzes regulētā cena," pauda Buceniece, piebilstot, ka pagaidām gan nav zināms, cik liels pieaugums gaidāms.

Viņa arī skaidroja, ka ietekme no dabasgāzes regulētās cenas pieauguma uz kopējo maksājumu, visticamāk, būs lielāka nekā no sadales tarifu kāpuma.

Kā ziņots, "Gaso" iesniedzis SPRK jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Tarifa pieaugums, pēc paziņojumā skaidrotā, ir saistītas ar būtisku dabasgāzes cenu pieaugumu, ar inflācijas un darbaspēka izmaksu radīto pieaugumu, kā arī ar būtisku lietotājiem nodoto dabasgāzes apmēra kritumu, kas nozīmīgi ietekmē "Gaso" darbības rezultātus.

Kompānijā arī atzīmē, ka tarifu mainīgās daļas palielinājums katrai patēriņa grupai ir atšķirīgs, jo mainīgās tarifa daļas pieaugumu ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apmēra izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union" investējis 15 000 eiro divu veidu "Kārums" sieriņu izveidē, informē "Food Union" pārstāvji.

Tostarp uzlabota "Kārums" kivi biezpiena sieriņa recepte, kā arī radīts jauns sieriņš ar želejas konfektēm.

"Food Union" norāda, ka sākotnēji abu veidu sieriņi būs pieejami tikai Latvijā, bet drīzumā tos ir plānots eksportēt arī uz Lietuvu, Igauniju, Lielbritāniju, Īriju un citām Eiropas valstīm.

Food Union investējis 20 000 eiro divu jaunu saldējumu izstrādē 

Pārtikas koncerns "Food Union" investējis 20 000 eiro divu jaunu saldējumu izstrādē...

Vienlaikus "Food Union" piena produktu zīmola vadītāja Ilva Veidemane norāda, ka kopumā šogad atjaunotas trīs iepriekš pārdotas biezpiena sieriņu garšas, bet gada nogalē tiks prezentēts jaunas garšas "Kārums" jogurts.

Jau vēstīts, ka pārtikas koncerns "Food Union" 2021.gadā Latvijā strādāja ar 111,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas bruto peļņa samazinājās par 5% - līdz 25,5 miljoniem eiro. "Food Union" grupas apgrozījums Eiropā 2021.gadā veidoja 291 miljonu eiro.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux".

"Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā. Koncerna lielākais akcionārs ir Andrejs Beshmeļņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku eglīšu un piegādes cenas šogad kāpušas par vidēji 10-20%, savukārt pieprasījums pēc tām, salīdzinot ar citiem gadiem, palicis nemainīgs, sacīja aptaujātie tirgotāji.

SIA "Egļu serviss" pārstāve Ingrīda Buliņa norādīja, ka pieprasījums ir tikpat augsts, cik pērn. Šogad uzņēmumā pieprasītākas ir mazākas eglītes, "Nordmann" šķirnes eglītes un egles podiņos.

Taujāta par inflācijas ietekmi uz eglīšu tirdzniecību, Buliņa sacīja, ka šogad uzņēmums bijis spiest eglīšu cenas celt par aptuveni 10%, savukārt pakalpojumu cenas, piemēram, piegādēm bijis jāceļ par aptuveni 20%.

Komentējot pircēju paradumus, uzņēmuma pārstāve atklāja, ka līdz ar pandēmijas sākumu novērots, ka cilvēki par svētku noskaņu sāk domāt laikus. Cita starpā "Egļu serviss" tirdzniecības sezona sākta jau oktobrī. Viņa pieļauj, ka vēlme par svētkiem domāt agrāk saistīta ar attālināto darbu un vēlmi svētku sajūtu uzturēt ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elpas piemērs spilgti ilustrē, kāpēc svarīgi atbalstīt vietējos pārtikas ražotājus

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja, 27.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam realitātē, kad liela daļa iedzīvotāju Latvijā ir spiesti pirkt to pārtiku, kuru var atļauties, nevis to, ko vēlas. Šajā sarežģītajā situācijā aicinām atbalstīt vietējos ražotājus, jo viņi cīnās ar līdzīgām problēmām kā ikviena Latvijas ģimene.

Pēdējais gads daļai pārtikas ražotāju izrādījies liktenīgs, piemēram, ražošanu dramatiski augošo izmaksu dēļ pārtrauca Kazdangas piena pārstrādātājs “Elpa” – viens no Karotīšu saimes uzņēmumiem, kas nākamgad būtu atzīmējis 30 gadu jubileju. Uzņēmums bija iesaistījies Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, un vairāk nekā 90 % “Elpas” produkcijas bija ar Zaļās karotītes zīmi. Tagad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Elpa pasludināta par maksātnespējīgu 

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piena pārstrādes uzņēmumu SIA "Elpa" par maksātnespējīgu,...

Pamatā izejviela un visas piedevas “Elpai” tika ražotas Latvijā, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, pašiem pārstrādājot un ar nelielu loģistiku izvadājot klientiem un tirdzniecības vietām. Piegādājot produkciju vietējām skolām un bērnu dārziem. Dodot darbu vairākiem desmitiem darbinieku, pērkot pienu no vairāk nekā 50 zemniekiem, maksājot nodokļus valsts kasē. Kompānijas pastāvēšanas laikā nodokļos Latvijas valstij nomaksājot ap sešiem miljoniem eiro.

Darbību Dienvidkurzemes novada kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām ražošanai, kā arī palīgmateriāliem. Martā un aprīlī, kad bija nepieciešams valsts atbalsts, “Elpa” to nesaņēma. Nodokļu nomaksa valstij bija svarīgāka, Valsts ieņēmumu dienests iesaldēja uzņēmuma kontus, izraisot sniega bumbas efektu, kas noveda pie “Elpas” maksātnespējas.

Tagad darbinieki ir palikuši bez darba, zemniekiem ir jāmeklē jauni pircēji pienam, skolām un bērnu dārziem – cits piegādātājs, kaut Dienvidkurzemē “Elpa” bija palicis pēdējais piena pārstrādes uzņēmums. “Elpas” piemērs spilgti ilustrē, kāpēc patērētājiem ir jāatbalsta Latvijas ražotāji, kāpēc jāveicina Latvijas uzņēmējdarbība.

Kaut valsts strādā pie atbalsta mehānismiem, lai šādas situācijas neatkārtotos, arī mēs katrs kā pircējs ar savu maciņu, ar savu lēmumu izvēlēties Latvijas preci varam palīdzēt mūsu ražotājiem. Protams, ka mēs saprotam cilvēku izvēli, ņemot vērā vispārējo cenu kāpumu, tomēr iegādāties lētākās importa preces, bet jāatceras, ka tā ir nauda, kas aizripo citu valstu ekonomiku sildīšanai.

Arī bez atbalsta mehānismiem valstij ir vēl neizmantotas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem un ražotājiem vienlaikus, samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Vai tā būtu svaigā pārtika – gaļa, zivis, piens un olas, vai pirmās nepieciešamības preces, bet svarīgi būtu reiz spert šo soli. Tas palīdzētu mazturīgākajiem valsts iedzīvotājiem, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un sekmētu vietējo uzņēmumu dzīvotspēju. Tas būtu svarīgi, lai vietējie ražotāji var izturēt konkurences cīņā, lai nodrošina darba vietas, lai turpina maksāt nodokļus. Piemēram, Polija ir noteikusi pārtikas produktiem samazināto PVN likmi no 0% līdz 5% apmērā. Latvija Eiropas kartē ir retā valsts, kura šādu iespēju neizmanto.

Arī mēs katrs varam dot savu artavu nebankrotēt tādiem ražotājiem kā “Elpa”, pie iespējas veikalos izvēloties latviešu preci importa preces vietā. Karotīte uz iepakojuma palīdzēs vieglāk atrast Latvijā ražoto. Ir pieejami vairāk nekā 850 dažādi produkti, kuru vietējo izcelsmi apliecina Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes.

Latvijas pircēju labāk zināmajai un uzticamākajai pārtikas kvalitātes zīmei – Zaļajai karotītei – pērn apritēja jau 20 gadi. Karotītes ražotājiem dod priekšrocības, startējot zaļajos pārtikas iepirkumos, bet vienlaikus uzliek zināmu atbildību, jo ražotājiem ir jāveic papildu analīzes, kuras jāuzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Pārtikas ražotāji ir saņēmuši valsts atbalstu, turpina to saņemt, bet stāsts nav beidzies. Priekšā vēl ir ziema, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tendencēm, lai saglabātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju, lai atbalsts Latvijas ražotājiem nebūtu mazāks nekā citās valstīs, ar kuru ražotājiem mums jākonkurē par Eiropas pircēju maciņiem. Un paši būsim patrioti un atbalstīsim vietējos ražotājus, pat ja tā piena paka vai maizes kukulis ir par kādu centu dārgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union" investējis 20 000 eiro divu jaunu saldējumu izstrādē un ieviešanā tirgū, informē uzņēmumā.

Radīti divi jauni zīmola "Ekselence" un "Tio" produkti. Tostarp "Ekselence" ar lazdu riekstu griljāžu un nugas mērci sākotnēji būs pieejams tikai Latvijas veikalos, bet nākamgad to plānots eksportēt arī uz citām valstīm, tai skaitā Dienvidrietumāziju. "Tio" saldējumu klāsu papildinājis "Tio" ar valriekstu garšu.

Pārtikas koncerns "Food Union" 2021.gadā Latvijā strādāja ar 111,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus kompānijas bruto peļņa samazinājās par 5% - līdz 25,5 miljoniem eiro.

"Food Union" grupa 2021.gadā Eiropā sasniedza 291 miljona eiro apgrozījumu.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas provizoriskā peļņa pērn Latvijā sasniegusi 80,4 miljonus eiro

Db.lv, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru