Jaunākais izdevums

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pirmajām politiskajām konsultācijām ar partijām ir apņēmies vēl mēģināt panākt plašu jauno valdības koalīciju, tāpēc aicinās sarunas turpināt piecus politiskos spēkus.

Paziņojumā masu medijiem pēc sarunām ar Saeimas partijām Rinkēvičs norāda, ka no "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības (NA) un "Progresīvajiem" esot saņēmis "principiālu atbalstu" viņa izvirzītajiem valsts attīstības mērķiem un veicamajiem neatliekamajiem darbiem.

"Respektējot politisko spēku programmatisko redzējumu un šo spēku līdzšinējo darbību parlamentā", Rinkēvičs uzskata, ka jauno Ministru kabinetu nepieciešams veidot ar iespējami plašu Saeimas vairākuma atbalstu. "Šāds valdības modelis būtu optimāls un rīcībspējīgs, veicot konkrētus risinājumus virknē Latvijas iedzīvotājiem būtiskos jautājumos," uzsvēris Valsts prezidents.

Šādos apstākļos Rinkēvičs trešdien, 23.augustā, plkst.15 Rīgas pilī uz tikšanos aicinājis pārstāvjus no minētajiem pieciem politiskajiem spēkiem.

Kā ziņots, pagaidām vienīgā Ministru prezidenta amatam publiski pieteiktā kandidāte ir labklājības ministre Evika Siliņa (JV), kuru amatam virza JV.

Pēc līdzšinējām sarunām JV ir paudusi gatavību uzņemties valdības vadīšanu, kā iespējamo koalīcijas "kodolu" sākotnēji minot JV, ZZS un "Progresīvos", tomēr vēlāk paužot, ka vēloties maksimāli plašas koalīcijas izveidi.

ZZS un "Progresīvo" politiķi ir pieļāvuši atbalstu Siliņai, ja partijas spēs vienoties par paveicamajiem darbiem, AS ir bijusi skeptiskāka nostāja, vairāk atbalstot līdzšinējo koalīcijas modeli ar JV, AS un NA, taču pilnībā neizslēdzot arī dalību cita sastāva koalīcijā, savukārt NA ir ieņēmusi pavisam noraidošu pozīciju, neatbalstot iešanu vienā valdībā ar ZZS un "Progresīvajiem".

Jau vēstīts, ka JV pārstāvis Krišjānis Kariņš 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.

Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amatam nominētā Evika Siliņa (JV) pēc "Apvienotā saraksta" (AS) lūguma līdz trešdienas rītam valdības veidošanas sarunās ieturēs pauzi.

Pēc Siliņas vārdiem, AS lūgusi laiku lēmumu pieņemšanai saistībā ar jaunās valdības veidošanu, taču nekonkretizēja, par ko tieši AS šajā laikā plānojusi izšķirties.

Uz aģentūras LETA jautājumu, vai no AS tiek gaidīta atbilde, vai viņi ir gatavi iet vienā valdībā kopā ar "Progresīvajiem" vai Nacionālo apvienību (NA), Siliņa atbildēja: "Es gaidu viņu lēmumu, vai viņi ir gatavi strādāt tādā plašākā koalīcijā, kādu mēs viņiem varētu piedāvāt. Tas ir viņu uzdevums izlemt, vai viņi ir gatavi strādāt, vai nē. Es katrā ziņā [pēc trešdienas] ilgi negaidīšu, ja būs vēl kādas ļoti garas diskusijas."

Respektējot AS lūgumu līdz trešdienai partiju apvienības iekšienē pārrunāt valdības veidošanas jautājumus, oficiālas sarunas starp partijām otrdien nenotiks, reizē turpināsies neformālas konsultācijas, norādīja Siliņa, piebilstot, ka "ir cieņpilni" pēc AS lūguma sagaidīt viņu lēmumus. Vienlaikus politiķe cer, ka trešdien, 30.augustā, tikšanās laikā varēs informēt Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču par nākamās koalīcijas sastāvu, taču to ietekmēšot AS izšķiršanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

"Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas mēra amatu turpmāk ieņems partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) politiķis Vilnis Ķirsis.

Viņš šajā amatā ceturtdien ievēlēts ar 33 domes jaunās koalīcijas deputātu balsīm. Tikmēr pret viņa kandidatūru nobalsoja 17 deputāti.

Pēc ievēlēšanas amatā Ķirsis pateicās gan tiem, kuri viņu atbalstījuši, gan oponentiem par kritiku, jo tā ļaušot "noturēties pie zemes". Jaunais mērs deputātiem vieglas dienas nesolīja, taču aicināja ikvienu, kurš vēlas, pielikt savu roku, lai veicinātu Rīgas izaugsmi.

Ņemot vērā, ka dienas gaitā debatēs bieži tika runāts par laulībām aiz mīlestības vai aprēķina, Ķirsis atminējās savas mirušās mātes padomu, ka veiksmīgām laulībām pamatā ir savstarpēja cieņa un galvenais ir sarunāties.

"Mums var būt atšķirīgi viedokļi, taču cienīsim viens otru un sarunāsimies," aicināja Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krīt trešā īsākā valdība otrā ilglaicīgākā premjera vadībā

LETA, 17.08.2023

Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tai izdevies nostrādāt kopumā 246 dienas - no 2022.gada 14.decembra līdz šodienai.

Īsāku termiņu nostrādāja vien Viļa Krištopana (LPV) valdība, kas strādāja no 1998.gada 26.novembra līdz 1999.gada 16.jūlijam, tādējādi valdībai noturoties 232 dienas, kā arī Andra Šķēles otrā valdība, kas, strādājot kopumā vien 175 dienas, eksistēja no 1997.gada 13.februāra līdz 1997.gada 7.augustam.

Tikai nedaudz ilgāk par Kariņa otro valdību savulaik nostrādāja Induļa Emša vadītais Ministru kabinets - sākot strādāt 2004.gada 9.martā, tas krita pēc 268 dienām 2004.gada 2.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dronu koalīcijas programmā Latvijā dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne

LETA, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dronu koalīcijas programmā Latvijā ir dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne, intervijā žurnālam "Klubs" paudis Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs.

Viņš informē, ka dronu koalīcijas idejā no Latvijas puses ir iesaistījušās vairāk nekā desmit kompānijas, taču ražotāju vārdus nedrīkst nosaukt.

"Domāju, ka vismaz viena dronu ražotāju zvaigzne mums ir dzimusi. Jādod pāris mēnešus ieskrieties, tad dzirdēsim atsauksmes," norādījis Kairišs.

Tāpat viņš atzīmē, ka projektā iesaistījies lielāks skaits ražotāju, nekā tika gaidīts, un tas bijis pārsteigums.

"Bijām domājuši, būs trīs, četri, kas jau daudzmaz zināmi. Vairākas kompānijas, kas iesniegušas pieteikumus, ražo citus produktus, bet tām ir telpas, inženieri, cilvēkjauda. Droni, ko prasām, nav nekāds "Hi-Tech", šīs tehnoloģijas ir zināmas un vienkāršas ražošanā," intervijā "Klubam" teicis Kairišs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemērotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā, tam budžetā būs jāatrod 16 miljoni eiro, 13.novembrī pēc koalīcijas sanāksmes medijiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Koalīcija jau oktobra beigās pavēstīja par panākto vienošanos par 12% likmes piemērošanu.

Šogad beigsies 5% samazinātās likmes piemērošana. Līdz ar to, kā skaidro Siliņa, sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024.gada augļiem un dārzeņiem tiktu piemērota standarta 21% likme. Taču koalīcija pirms dažām nedēļām vienojās par kompromisu - 12% PVN likmi.

Minētais kompromiss izmaksās 16 miljonus eiro, un tam vēl nepieciešams atrast finanšu avotus, atzīmēja Ministru prezidente. Šai summai būs jāmeklē kompensējošie mehānismi, lai budžetu varētu saskaņot ar Eiropas Komisiju, atzīmēja Siliņa.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka šādam solim vēl nepieciešams salāgot finanšu avotus, tad valdība attiecīgo priekšlikumu sagatavos uz otro lasījumu valsts budžeta 2024.gadam likumprojektam, iepriekš norādīja Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums nav pilnībā prognozējams, bet jebkurā gadījumā tas nesīs lielāku skaidrību, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka prezidenta neievēlēšanas gadījumā koalīcija beidzot varētu apsēsties pie viena galda un runāt, ko darīt tālāk. "Līdz šim šī iespēja ir bijusi liegta, bet, nu, redzēsim, kā būs," sacīja premjers.

Jautāts par vienošanos starp "Jauno vienotību" (JV) un opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību, Kariņš atbildēja, ka sarunas ir notikušas, bet tādas esot bijušas arī iepriekš, kad potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts vēl bijis pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits.

Kariņš uzsvēra, ka, lai arī viņš jūtas pārliecināts par to, ka JV valsts augstākajam amatam ir izvirzījusi ļoti stipru kandidātu, joprojām saglabājas neziņa, jo lēmums paliek Saeimas deputātu rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pirmdien paziņoja par līdzšinējās valdības demisiju pēc parlamenta jaunā sasaukuma darba uzsākšanas.

Kallasa paziņoja, ka saskaņā ar konstitūciju pašreizējā Reformu partijas, sociāldemokrātu un nacionālkonservatīvās partijas "Tēvzeme" veidotā valdība atkāpjas.

Demisionējusī valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz stāsies amatā jaunā valdība.

Kallasa tikusies ar prezidentu Alaru Karisu, kurš viņai kā vēlēšanās uzvarējušās partijas priekšsēdētājai piedāvājis veidot jauno valdību.

Pēc prezidenta teiktā, mēnesi ilgās sarunas par koalīcijas izveidi demonstrēja trīs politisko partiju kopīgo gribu valdīt kopā. "To man apstiprināja visas partijas, ar kurām es runāju. Šīm trim partijām parlamentā ir spēcīgs vairākums – 60 balsis. Tāpēc man nav vajadzīgas divas nedēļas, lai pieņemtu lēmumu. Turklāt uzskatu, ka jaunajai valdībai pēc iespējas ātrāk jāķeras pie darba, jo darāmā vēl ir daudz," sacīja Kariss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.

Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.

Valdība pilnībā apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem MK lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Skulte LNG Terminal aicina valdību neatteikties no idejas par LNG termināļa būvniecību Latvijā

Renārs Miķelsons, Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors, 12.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skulte LNG Terminal attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sava LNG termināļa būvniecību tepat Latvijā. Ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, mūsu valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi.

11. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12%, par koalīcijā panākto vienošanos pirmdien medijiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ņemot vērā, ka šādam solim vēl nepieciešams salāgot finanšu avotus, tad valdība attiecīgo priekšlikumu sagatavos uz otro lasījumu valsts budžeta 2024.gadam likumprojektam, norādīja Siliņa.

Vairākus pēdējos gadus svaigiem augļiem un dārzeņiem Latvijā tiek piemērota PVN samazinātā likme 5% apmērā.

Iepriekš tika pieļauts, ka nākamā gada budžetā augļiem un dārzeņiem PVN likme būtu atgriezusies pilnā apmērā - 21%, bet tagad rasts kompromiss - nākamgad noteikt 12% pazemināto PVN likmi.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente iepriekš pauda, ka koalīcija ir vienojusies atbalstīt tikai vietējos augļu un dārzeņu ražotājus, nevis visu ražotāju loku.

Samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz šā gada 31.decembrim

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis "Jaunās vienotības" (JV) pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Rinkēvičs preses konferencē pauda pārliecību, ka Siliņa spēs veikt šo uzdevumu ātrā laikā. "Siliņas pieredze un zināšanas ir labs sākums, lai izveidotu darboties spējīgu Ministru kabinetu," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī norādīja, ka neformālās konsultācijās, kas ir notikušas, tostarp arī trešdien tiekoties ar piecu partiju pārstāvjiem, viņš guva pārliecību, ka Siliņai ir labas iespējas sastādīt pēc iespējas plašāku Ministru kabinetu un gūt atbalstu parlamentā. Tāpat tikšanās laikā Siliņa paudusi apņēmību strādāt pie tā, lai valsts attīstības mērķi, tostarp ekonomikā, izglītībā un drošības stiprināšanā, būtu tuvu tam, par ko amatpersonas runājušas konsultācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas paredz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās atļaut balsot jau no 16 gadu vecuma, un tas ir par diviem gadiem mazāk nekā pašlaik.

No 16 gadiem Igaunijā jau gandrīz desmit gadus var balsot pašvaldību vēlēšanās, bet parlamenta vēlēšanu balsstiesīgo vecuma sliekšņa samazināšana ir sarežģītāks process, tādēļ tam būs nepieciešams laiks.

Vienlaikus Igaunijas valdības koalīcija, ko veido liberālā Reformu partija, sociāldemokrāti un liberālā partija "Igaunija 200", uzsver, ka grozījumi nestāsies spēkā pirms jūnijā gaidāmajām EP vēlēšanām, jo izmaiņām ir jābūt spēkā vismaz pusgadu pirms vēlēšanām.

EP vēlētāju vecuma slieksni samazināt var ar grozījumiem atbilstošā likumā.

Lai Igaunijas parlamenta vēlēšanās atļautu balsot 16 un 17 gadus veciem jauniešiem, ir nepieciešami grozījumi valsts pamatlikumā, kas jāpieņem divos Rīgikogu sasaukumos pēc kārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvnieks - pilnsabiedrība "SBSC" - nākamgad maksās VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līgumsodu 500 000 eiro apmērā, teikts saskaņošanai nodotajā Ministru kabineta rīkojumā par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai.

Līgumsods paredzēts par sākotnēji noteikto JRT pārbūves darbu termiņu neievērošanu.

Valdība plāno atļaut VNĪ 2024.gadā 293 225 eiro no saņemtā līgumsoda no pilnsabiedrības "SBSC" par pieļauto darbu izpildes kavējumu neieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos un novirzīt JRT ēkas rekonstrukcijai projekta vadības un būvuzraudzības izdevumu segšanai.

Tāpat valdība plāno pieņemt zināšanai, ka Kultūras ministrija 2023.gadā, neapgūs paredzēto finansējumu par ēkas Lāčplēša ielā 25 nomas maksu 499 145 eiro apmērā.

Valdība plāno atļaut Kultūras ministrijai 2024.gadā samazināt finansējumu nomas maksai un papildu maksājumiem VNĪ par 124 786 eiro.

Tāpat valdība plāno par 293 225 eiro palielināt VNĪ JRT ēku Lāčplēša ielā 25 pārbūves darbu pabeigšanai nepieciešamo papildu finansējumu 2023. un 2024.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompānijas "Latvijas mobilais telefons" (LMT) apvienošana būtu labs risinājums, kas dotu vērtību gan uzņēmuma klientiem, gan lielāku labumu akcionāriem, jo uzņēmums spētu strādāt efektīvāk, aģentūrai LETA sacīja "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka "Tet" nav informēti par valdībā skatītajiem "Tet" un LMT nākotnes scenārijiem, tomēr uzņēmums ir iesaistīts procesā, tostarp sniedzot visu nepieciešamo informāciju abiem "Tet" akcionāriem.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka kopumā pozitīvi skatās uz to, ka ir uzsākts šāds process un akcionāri ir uzsākuši vai plāno tuvākajā laikā uzsākt aktīvu diskusiju.

Akcionāru diskusija ik pa laikam ir nepieciešama jebkura uzņēmuma veiksmīgai attīstībai, īpaši domājot par tālākas nākotnes vidēja vai gara termiņa periodiem, akcentēja Tatarčuks.

"Protams mēs arī saprotam, ka viens no iespējamiem scenārijiem, par ko būs diskusijas mūsu akcionāru starpā, būs uzņēmumu apvienošana," sacīja Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas valdības pasākumi elektromobiļu uzlādes infrastruktūras attīstībai

Sadarbības materiāls, 24.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība ir apzinājusies, cik svarīgi ir izveidot stabilu elektromobiļu uzlādes infrastruktūru, un ir veikusi vairākus pasākumus, lai atbalstītu tās attīstību. Viens no būtiskākajiem veiktajiem pasākumiem ir Nacionālās uzlādes infrastruktūras attīstības plāna ieviešana. Šis plāns fokusējas uz uzlādes tīkla izplatību visā valstī, īpašu uzmanību pievēršot pilsētu teritorijām, autoceļiem un sabiedriskajām autostāvvietām.

Lai veicinātu uzlādes infrastruktūras izaugsmi, valdība ir arī veicinājusi sadarbību ar privātiem uzņēmumiem un starptautiskiem partneriem. Ir izveidotas publiskā un privātā sektora partnerības, lai piesaistītu zināšanas un investīcijas uzlādes staciju izvietošanai. Šīs sadarbības pieejas mērķis ir izveidot labi savienotu un ilgtspējīgu uzlādes tīklu visā Latvijā.

Attiecībā uz publisko uzlādes staciju pieejamību un sasniedzamību Latvijā pēdējos gados ir vērojams ievērojams progress. Uzlādes stacijas ir stratēģiski izvietotas dažādos pilsētu centros, tirdzniecības zonās un populāros galamērķos. Šāds izvietojums ļauj elektromobiļu īpašniekiem ērti piekļūt uzlādes iekārtām, veicot ikdienas aktivitātes, piemēram, iepērkoties vai atpūšoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Čudars: Valdība nesniegs nekādas finanšu garantijas Skultes LNG termināļa attīstītājiem

LETA, 11.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir noraidījusi jebkādu finanšu garantiju sniegšanu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītājiem, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Vienlaikus ministrs skaidroja, ka šis terminālis varētu tikt uzbūvēts, ja kāds no attīstītājiem pabeigs ietekmes uz vidi novērtējumu un uz komerciāliem pamatiem uzbūvēs šo termināli.

Čudars uzsvēra, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir saņēmusi valdības mandātu turpināt sarunas ar Igauniju par Paldisku LNG termināļa kopīgu izmantošanu, kā arī esot jāturpina darbs, lai risinātu situācijas, kad LNG piegādes potenciāli tiek apgrūtinātas kādu tehnisku iemeslu dēļ.

Ministrs skaidroja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumā, kad "valdība stresa apstākļos pieņēmusi virkni lēmumu", patlaban LNG piegāžu infrastruktūra reģionā ir būtiski palielinājusies. Turklāt dabasgāzes patēriņš reģionā ir par 30% mazāks nekā jau esošo LNG termināļu piegādes jauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sarunās ar Zviedrijas "Telia Company" ("Telia") par telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru operatora un tehnoloģiju inovāciju uzņēmuma "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni nevar atļauties nonākt strupceļā, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs nevaram atļauties situāciju, kad nonākam strupceļā," teica ministrs, runājot par otrdien, 16.jūlijā, valdības slēgtajā sēdē spriesto par tālākajiem scenārijiem sarunās ar "Tet" un LMT otru akcionāru "Telia".

Valainis arī atzīmēja, ka jau šobrīd sarunās ir izdevies panākt "Telia" nostājas maiņu un ieklausīšanos Latvijas pozīcijās.

"Ticu, ka šoreiz, pie šādas valdības vienprātības šajā jautājumā un pie mūsu instrumentiem, un neslēpšu, tie ir spēka instrumenti, ar kuriem mēs ejam šajās sarunās, izdosies panākt Latvijas valsts interesēm atbilstošāko risinājumu," sacīja Valainis.

Viņš atzīmēja, ka esošajai valdībai ir samērā liela vienprātība par to, kā attiecīgais jautājums tālāk būtu jārisina. "Tas varbūt ir atšķirīgais no citām reizēm, kad tieši starp valdības politiskajām partijām bija diezgan atšķirīgi viedokļi, kas tad būtu jādara ar šiem uzņēmumiem," piebilda Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru