Nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu

Par to liecina jurista Rolanda Neilanda pētījums. DB jau rakstījis, ka Saeimas atbildīgās komisijas deputāti ir sagatavojuši parlamentam izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz: pārdodot ķīlu – mājokli, parādnieks tiek atbrīvots no atlikušo saistību kārtošanas pret hipotekārā kredīta izsniedzēju. Diskutējot par fizisku personu maksātnespēju, bieži ticis minēts, ka Latvijā nolikto atslēgu princips tiek pārņemts no ASV. «Tas neatbilst patiesībai, jo tikai daļā no ASV štatiem pastāv šis princips – Aiovā, Aļaskā, Arizonā, Kalifornijā, Minesotā, Montānā, Oregonā, Vašingtonā, Viskonsinā, Ziemeļkarolīnā, Ziemeļdakotā,» pētījuma rezultātus skaidro jurists R. Neilands. Turklāt ASV štatos, kur šis princips pastāv, parādniekam nav jākļūst maksātnespējīgam, lai viņu atbrīvotu no saistībām. «Pietiek ar īpašuma piespiedu pārdošanu vai ar tā atdošanu kreditoram. Turklāt lielākajā daļā štatu (28) īpašuma pārdošana piedziņas ietvaros notiek bez tiesas starpniecības,» tā uz jautājumu, ar ko atšķiras Latvijas parlamentāriešu gatavotie grozījumi no ASV eksistējošās kārtības, atbild R. Neilands. «Parādniekiem, kas vēlēsies izmantot šo jaunievedumu Latvijā, būs jāpasludina maksātnespēja, un pēc mantas pārdošanas viņi tiks atbrīvoti no saistībām pret banku, taču ne pret citiem kreditoriem,» brīdina R. Neilands.

Izmantojot iespēju, ka Saeimā ir atvērts Maksātnespējas likums, daļa deputātu ir panākusi, ka tajā tiek iekļauts tā dēvētais atstāto atslēgu princips. Proti, gadījumā, ja kredītņēmējs vairs nespēs segt saistības par mājokli, kas iegādāts, izmantojot kredītresursus, viņš varēs no tā izvākties, paņemot līdzi visu savu mantību, bankai atdodot atslēgas, un ar to arī viss būtu beidzies. Turklāt beidzies ne tikai kredītņēmējam, bet arī viņa galvotājam.

Diez vai ar to bija rēķinājušies tie politiķi, kuri savulaik rosināja minētā likuma atvēršanu, taču šobrīd acīmredzot priekšvēlēšanu gaisotnei ir bijusi nopietna loma, un liela daļa parlamentāriešu ir nolēmuši tajā iebalsot normu, kas varētu izrādīties populāra sabiedrībā. Principā tas nav nekas slikts. Pasaules valstīs ir zināmi divi galvenie scenāriji, kuri tiek izmantoti gadījumā, ja parādnieks maksāt vairs nespēj. Viens ir nupat aprakstītais atstāto atslēgu princips, otrs – pašreiz Latvijā īstenotā prakse, kad tiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, bet šā procesa rezultātā neiegūto summu persona joprojām paliek parādā kredītdevējam. Tomēr, ieviešot atstāto atslēgu principu, būtu jāņem vērā viens otrs visnotaļ būtisks aspekts.

Nolikto atslēgtu princips hipotekāro kredītu ņēmējiem nebūs obligāts, bet pēc pašu izvēles; ir cerības, ka bankas atjaunos kreditēšanu – ekonomikas sildīšanu.

To paredz ceturtdien, 19. februārī, Saeimā pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Maksātnespējas grozījumi, kas būs spēkā jau no 1. marta. DB 02.07.2014. rakstīja, ka nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu.

Līdz šim vienīgā banka, kas klientiem piedāvāja izvēles iespēju – mājokļu aizdevumu ar vai bez nolikto atslēgu principa –, bija banka Citadele. Bankas Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja Baiba Tētiņa stāsta, ka šis aizdevuma veids 2011. gadā tika ieviests kā eksperiments. Sākotnēji klientu interese par to bijusi liela, taču reālais pieprasījums – mazs. Iepazīstoties ar piedāvājumu un salīdzinot nosacījumus ar klasisko hipotekāro kredītu, kur pirmā iemaksa ir ievērojami mazāka, 95% klientu tomēr izvēlas klasisko variantu, stāsta bankas pārstāve. Bankas Citadele piedāvātajam hipotekārajam kredītam ar nolikto atslēgu principu ir tikai viena atšķirība no klasiskā hipote- kārā kredīta – pirmās iemaksas apmērs, bet likmes šiem aizdevumiem neatšķiras. Ar nolikto atslēgu principu pirmās iemaksas apmērs hipotekārajam kredītam bankā Citadele ir no 25%, savukārt bez nolikto atslēgu principa – sākot no 15%. Jaunām ģimenēm, iegādājoties pirmo mājokli, visbiežāk pirmās iemaksas lielums ir ļoti būtisks, secina B. Tētiņa, uzsvērdama, ka līdz ar to hipotekāro kredītu ar nolikto atslēgu principu vairāk var atļauties tie klienti, kuriem jau ir kāds mājoklis, bet ir nepieciešams lielāks, arī maksātspēja ļauj uzlabot dzīves apstākļus, stāsta B. Tētiņa. Viņa piebilst, ka nolikto atslēgu principu galvenokārt izvēlas klienti, kuri var atļauties lielāku pirmo iemaksu, iegādājoties dārgākus nekustamos īpašumus jaunajos projektos, lielākoties dzīvokļus Rīgā un tās apkārtnē.

Bankas, pēc Saeimas atbalstītajiem grozījumiem vairākos likumos, kas paredz izvēles iespējas nolikto atslēgu principam, varētu kļūt pielaidīgākas kreditēšanas jautājumā, prognozēja aptaujātie nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji.

«Būtībā uz nekustamā īpašuma tirgu tam liela ietekme nebūs, varbūt kaut kādā mērā tas ietekmēs banku pēdējo mēnešu piesardzīgo kreditēšanu vai nevēlēšanos kreditēt,» sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs, piebilstot, ka jau pērnā gada beigās bankas gatavojās variantam, ka kreditēšanā būs tikai nolikto atslēgu princips un tamdēļ kreditēšana esot bijusi bremzēta.

Savukārt nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš prognozēja, ka pēc Saeimas atbalstītajiem grozījumiem gaidāms pieprasījuma pieaugums pēc nekustamajiem īpašumiem. «Pieprasījums jau ir, bet būs lielāka iespēja cilvēkiem nopirkt šos īpašumus. Viņi jau arī pirms tam gribēja pirkt, bet viņi nevarēja nopirkt, jo bankas prasīja 30% līdzfinansējuma un cilvēkiem tā nebija,» sacīja Riekstiņš.

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Saeimas komisijas otrdien, 17.februārī, noslēdza darbu pie vairākiem likumu grozījumiem, kas paredz tā dēvēto nolikto atslēgu principu pārnest patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā un izslēgt no maksātnespējas regulējuma.

Saeima šos grozījumus otrajā galīgajā lasījumā skatīs šo ceturtdien, 19.februārī, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz ieviest nosacījumu, ka bankām par nekustamā īpašuma iegādi būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi dažādi kredīta līgumi, no kuriem vienam jābūt ar nolikto atslēgu principu, tādējādi radot aizņēmējam izvēles tiesības.

Juridiskā komisija šodien pabeidza skatīt Maksātnespējas likuma grozījumus, paredzot no regulējuma ne tikai izslēgt nolikto atslēgu principu, bet arī izmaiņas fiziskās personas parādu dzēšanas termiņos. Saistību dzēšanas termiņš būs viens gads, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 tūkstošus eiro; divi gadi, ja saistības ir no 30 001 eiro līdz 150 tūkstošiem eiro un trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saistības pārsniedz 150 tūkstošus eiro.

Saeima ceturtdien otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas nosaka līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu.

Parlaments 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest «nolikto atslēgu» principu, kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz nākamā gada sākumam.

Arī valdošās koalīcijas politiķi pauduši, ka nepieciešams strādāt pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju. Tomēr koalīcija pie šī jautājuma risināšanas plāno ķerties janvārī.

Saeimas divu gadu darba rezultāts ar Maksātnespējas likuma grozījumiem izrādījies kaķim zem astes – pirms galīgā balsojuma jautājums no Saeimas darba kārtības piepeši izslēgts

Tas nozīmē, ka tie parādnieki, kuri kvēli gaidīja šos likuma grozījumus, cerot uz nolikto atslēgu principa ieviešanu dzīvē, būs spiesti vēl nenoteiktu laiku paciesties. Ņemot vērā, ka pirms vēlēšanām tautas kalpiem ļoti patīk vēlētāju priekšā izcelties ar visādiem populistiskiem gājieniem, nolikto atslēgu princips jeb parādnieka atbildības ierobežošana tikai ar ieķīlāto īpašumu būtu lieti noderējis ne vienam vien deputātam, kurš varētu sev sist pie krūts un teikt: «Es to panācu! Balsojiet par mani atkal!» Taču tagad sanāk muļķīgi un atliek tikai teksti: «Es jau gribēju, tikai ļaunie spēki man neļāva, bet nākamajā sasaukumā gan noteikti...»

Saeima ceturtdien, 12.februārī, konceptuāli atbalstīja vairāku likumu grozījumus, kas paredz tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu patērētāju tiesību aizsardzības regulējumā un izslēgšanu no maksātnespējas regulējuma, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Deputāti šiem grozījumiem piešķīra steidzamību, un plānots, ka otrajā galīgajā lasījumā Saeima tos skatīs 19.februārī.

Preses dienestā informē, ka grozījumi paredz papildināt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma ķīlu. Paredzēts ieviest nosacījumu, ka bankām būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi kredīta līguma projekti – viens ar «nolikto atslēgu» principu, bet otrs ar pilnu aizņēmēja atbildību par aizdevuma atmaksu. Aizdevējam būs tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus, savukārt aizņēmējam būs izvēles tiesības.

Valdība šodien akceptēja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu. Paralēli Saeima jau strādā pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju.

Saeima 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest «nolikto atslēgu principu», kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz nākamā gada sākumam.

Tieslietu ministrijas preses pārstāve Laura Majevska skaidroja, ka Saeimas pieņemtajiem grozījumiem bija paredzēts stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, taču ņemot vērā, ka nepieciešams grozīt Civilprocesa likumu, valdība šodien atbalstīja termiņa pārcelšanu uz nākamā gada 1.martu.

Kamēr bankas pauž neapmierinātību ar nule pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki būtiskas izmaiņas neprognozē

Bankas jau piesolījušas palielināt nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru, kā arī kredīta sadārdzinājumu. Savukārt nekustamā īpašuma speciālisti iezīmē vairākus scenārijus, tostarp izskan pieļāvums, ka iedzīvotāji aktīvāk izmantos kredītus, būs drošāki. Citi atzīst, ka kādu brīdi darījumu skaits varētu sarukt un īpaši samazināsies mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm, ko valsts vēl nesen solīja atbalstīt. Kopīgs secinājums gan ir tas, ka darījumu skaits, kur izmantoti banku kredīti, jau patlaban ir niecīgs, lai tirgu būtiski ietekmētu.

Pretējas darbības

Nekustamo īpašumu attīstītāja NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš DB skaidro, ka jau tagad Maksātnespējas likuma normas aizsargā hipotekārā kredīta ņēmēju finansiālu grūtību gadījumā. Līdz ar to rodas jautājums, vai nepieciešams sarežģīt situāciju un iekļaut likumā nolikto atslēgu principu, ja tas pēc būtības dublējas ar privātpersonas maksātnespējas pasludināšanu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus vairākos likumos, kas paredz «nolikto atslēgu» principu ieviest kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam. Izmaiņas likumos stāsies spēkā no 1.marta.

Saeima šodien pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kuri paredz no likuma svītrot normu par «nolikto atslēgu» principu, kas nozīmē, ka šī principa piemērošanai nebūs nepieciešams maksātnespējas process.

Tāpat likums paredz izmaiņas saistībā ar fiziskās personas saistību dzēšanas plānu gadījumos, kad kreditoru prasījumu segšanai tiek novirzīti parādnieka līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas. Likumprojektā noteikti atšķirīgi saistību dzēšanas plāna termiņi gadījumos, kad kopējo atlikušo saistību apjoms nepārsniedz 30 000 eiro, kad tas ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un kad tas pārsniedz 150 000 eiro. Šie termiņi attiecīgi ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, divi gadi un trīs gadi.

Finanšu nozarē 2015.gadā ziņu virsrakstos dominēja bankas Citadele pārdošana un tomēr nenotikušais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums, «nolikto atslēgu» principa ieviešana, atbalsts mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un kreditēšanas tendences. Nozīmīgas norises bijušas arī nebanku sektorā - Saeima noteica stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai. Tirgū ienāca inovācijas - aizdevumu platformas.

Aprīlī noslēdzās bankas Citadele valstij piederošo akciju pārdošana, līdz ar to par 75% plus vienas bankas Citadele akcijas īpašnieku kļuva investīciju uzņēmums Ripplewood Advisors LLC un 12 starptautisku investoru grupa. Par akcijām investori samaksāja 74,7 miljonus eiro.

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija par bankas Citadele pārdošanu secināja, ka valdības rīcība bankas pārdošanā noveda, iespējams, pie zemākās cenas, respektīvi, pircēja piedāvātās cenas akceptēšanas, neraugoties uz bankas sasniegtajiem rezultātiem un prognozēto attīstību. Komisija lēš, ka valstij būs iespējams tikai daļēji atgūt Parex bankas restrukturizācijā ieguldītos naudas līdzekļus, proti, neatgūstamā summa var būt 500-700 miljoni eiro.

Kredītņēmējiem būtu jādod iespēja izvēlēties nolikto atslēgu principu, pirmdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica finanšu ministrs Jānis Reirs.

Pēc viņa teiktā, nolikto atslēgu princips ir likumdošanas piemērs, kas nobremzē visu tirgu. «Es domāju, ka nākamgad pēc šāda principa būs ne vairāk kā desmit darījumi. Cilvēki, kas cerēja, ka no tā būs ieguvums, reāla ieguvuma nebūs,» sacīja ministrs.

Viņaprāt, kredītņēmējiem būtu jādod iespēja izvēlēties. «Es uzskatu, ka ir nepieciešamas izmaiņas likumā, paredzot iespējas cilvēkam izvēlēties - vai nu pēc principa, ka galvo ar visu savu mantu, vai nolikto atslēgu princips. Te gan ir jāatceras, ka nolikto atslēgu princips paredz vismaz 40% līdzfinansējumu no ātrās realizācijas vērtības, kas ir praktiski nepaceļami, īpaši jaunajām ģimenēm,» teica Reirs.

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere rosina vērtēt iespējas paplašināt valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei, kas pašlaik paredzēta ģimenēm ar bērniem.

Bankas vadītāja aicina apspriest iespēju paplašināt programmu, piemēram, noteiktu profesiju jaunajiem speciālistiem, kuri ieguvuši izglītību un sākuši karjeru. Īpaši tas būtu svarīgi, ja jaunie speciālisti vēlas iegādāties īpašumu un ir gatavi strādāt attālāk no Rīgas, kur banka nav tik elastīga aizdot ar mazāku iemaksu, jo īpašums ir mazāk likvīds, intervijā aģentūrai LETA sacīja bankas vadītāja.

Viņa atzina, ka līdzšinējā valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem ir īstenojusies labi, tā ir atradusi pareizo nišu. «Klienti ir apmierināti, ļoti daudzi klienti izskata šo iespēju,» sacīja Tetere.

Konkurences padome (KP) vērtē izskanējušās aizdomas par banku aizliegtu vienošanos laikā, kad notikušas diskusijas par nolikto atslēgu principu.

KP pārstāve Inita Kabanova aģentūrai LETA apstiprināja, ka konkurenci uzraugošā iestāde ir saņēmusi ar banku darbībām saistītu iesniegumu un patlaban izvērtē tā pamatotību.

KP minēto iesniegumu var vērtēt mēnesi, bet nepieciešamības gadījumā arī ilgāk.

Jau ziņots, ka opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (S) pauž aizdomas par banku aizliegtu vienošanos laikā, kad notikušas diskusijas par nolikto atslēgu principu.

Laikā, kad notika diskusija par nolikto atslēgu principu, kredītiestādes vienoti mainīja kreditēšanas nosacījumus, pamatojot to ar Saeimas lēmumu par šī principa ieviešanu, lai gan paredzētie likumu grozījumi nemaz nebija stājušies spēkā un nekādi nevarēja tikt attiecināti uz šajā laika periodā izsniegtajiem kredītiem, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž Zariņš.

Parīzes centrā uz laiku nācās slēgt gājēju tiltu pāri Sēnai - Pont des Arts. Aizvadītās nedēļas beigās tilta margas neizturēja mīlnieku atstāto piekaramo atslēgu smagumu un sabruka uz ietves, ziņo Reuters.

Naktī uz svētdienu notikušajā incidentā cietušo nav, taču tilts uz laiku tika slēgts. «Ja tilta fragments būtu uzgāzies virsū garām braucošai laivai, rezultāts būtu katastrofāls,» tā norādīja Parīzes policijas pārstāvji. Tiltu, kas savieno Luvru un Francijas Institūtu (Institut de France), atkal gājējiem atvēra svētdienas pēcpusdienā.

Vēl pirms negadījuma divas amerikāņu aktīvistes – Lisa Anselmo (Lisa Anselmo) un Lisa Teilore Hafa (Lisa Taylor Huff) – uzsāka kampaņu par mīlnieku atstāto atslēgu noņemšanu no tilta. Viņu aicinājumu parakstījuši septiņi tūkstoši idejas atbalstītāju. Aktīvistes norādīja, ka tilta izskats pārvērsts līdz nepazīšanai kopš tas apkārts ar «nenosakāmiem metāla gabaliem», turklāt arī tā pastāvēšana šo atslēgu dēļ nu ir briesmās.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un biedrība Business against shadow economy (Uzņēmēji pret ēnu ekonomiku jeb BASE) sagatavojušas savus priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam, paredzot atteikties no akcīzes nodokļa piemērošanas kafijai, ieviest taksometru ikmēneša nodokli, izskaust pirātismu un ieviest «čeku loteriju».

Dokumentā apkopoti LTRK, LDDK un BASE biedru priekšlikumi, kā arī valsts iestāžu priekšlikumi, kurus atbalsta minētās uzņēmēju biedrības. Ceturtdien notiekošajā ikgadējā ēnu ekonomikas apkarošanai veltītajā konferencē tiks uzklausīti viedokļi par minētajiem priekšlikumiem un pēdējie ieteikumi pirms ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna iesniegšanas apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Nodokļu jomā uzņēmēji rosina izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politiku, kas būtu saistīta ar vidēja termiņa Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteikto, nodrošinātu nodokļu politikas kvalitatīvu un pilnīgu realizāciju un paredzētu nodokļu politikas instrumentiem sasniedzamos mērķus un rezultatīvos rādītājus. Tāpat jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība, jāmazina darbaspēka nodokļu slogs tādā veidā, kas nepalielina administratīvo slogu, kā arī jāpārskata valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Nolikto atslēgtu princips hipotekāro kredītu ņēmējiem nav obligāts, bet pēc izvēles; saistību dzēšanas termiņš būs īsāks tikai līdz 30 000 eiro, izmaiņas nodokļos.

To paredz vakar Saeimā jau pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi četros likumos, kuri saistīti ar nolikto atslēgu principa ieviešanu, kas paredzēts jau ar 1. martu. Sagaidāms, ka galīgajā lasījumā šīs izmaiņas Saeima varētu skatīt jau nākamajā plenārsēdē,. DB 02.07.2014. rakstīja, ka nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu.

Izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz papildināt ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma ķīlu. Paredzēts, ka bankām būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi kredīta līguma projekti - viens ar nolikto atslēgu principu, bet otrs – ar pilnu aizņēmēja atbildību par aizdevuma atmaksu. Aizdevējam būs tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus, savukārt aizņēmējam būs izvēles tiesības. DB jau rakstījis, ka klients, izvēloties nolikto atslēgu principu, uzņemas saistības un atbild tikai ar mājokli, ko iegādājies, izmantojot hipotekāro kredītu un veicot pirmo iemaksu 30 līdz 40% apmērā no īpašuma vērtības. Otra iespēja, kad klients uzņemas lielākas saistības (kas var rasties, ja kopējo apmēru nesedz mājokļa pārdošana), bet veic pirmo iemaksu 15 līdz 20% apmērā no īpašuma vērtības (tāpat kā pašlaik). Izvēles iespēju piešķiršanu pozitīvi vērtē teju vai visi aptaujātie, kaut arī tiek norādīts, ka «mūziku jau tāpat pasūtīs» aizdevēji – bankas.

Ja nolikto atslēgu princips tiktu ieviests jau 2006. gadā, ekonomiskās krīzes sekas, ko jo īpaši smagi izjuta daudzi mājokļu pircēji, nebūtu bijušas tik postošas, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas SIA AB Alliance valdes loceklis un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) pārstāvis Aivars Birulis.

Izstrādātie Maksātnespējas likuma grozījumi un nolikto atslēgu princips «cilvēciskos» mājokļa iegādi, padarot to iedzīvotājiem pieejamāku, kā arī samazinot banku ietekmi uz kredīta ņēmējiem, uzskata eksperts.

«Lai arī saskaņā ar Maksātnespējas likumu, nonākot finansiālās grūtībās un nespējot pildīt parādsaistības, kredīta nodrošinājums – mājoklis – visbiežāk tiek realizēts izsolē vai, vienojoties ar banku, pāriet tās īpašumā, parādniekam tomēr ir jāsedz pilna hipotekārā kredīta summa. Turklāt arī maksājuma kavējuma procenti, soda naudas un valsts nodeva, kā arī tiesu izpildītāju un administratoru atlīdzības. Ņemot vērā jau iepriekš veiktos finanšu ieguldījumus, mājokļa iegādes dokumentu noformēšanā, pirmās iemaksas veikšanai, kā arī mājokļa labiekārtošanai un remontdarbiem, pircēja finansiālais slogs ir nesamērīgs,» norāda LANĪDA pārstāvis.

Ministrijas rosina diskutēt par stingrākām prasībām pret Covid-19 nevakcinētajiem, izriet no Veselības ministrijas (VM) apkopotajiem ministriju priekšlikumiem vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai.

Otrdien valdība skatīs VM apkoptos ministriju priekšlikumus, ko iekļaut plānā par vakcinācijas pret Covid-19 aptveres palielināšanu. Plānā ietvertie pasākumi lielākoties paredz informatīvu kampaņu īstenošanu.

Vienlaikus VM apkopojusi arī ministriju priekšlikumus, kas tiks skatīti ārpus sagatavotā plāna un tie būtībā paredz stingrākas prasības pret Covid-19 nevakcinētajiem.

Aizsardzības ministrija (AM) rosina noteikt vakcināciju kā nepieciešamu darba pienākumu veikšanai atsevišķām nozarēm, kurās ir augsts epidemioloģiskās drošības risks. Tāpat ministrija rosina noteikt stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus nevakcinētajiem, apmeklējot sabiedriskas vietas, lai mazinātu kopējos sabiedrības riskus.

Tendence samazināties kreditēšanas apjomiem nākotnē var kaitēt turpmākai ekonomikas izaugsmei, uzskata Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

«[Kreditēšanas ziņā] nekas nav mainījies pēdējo 12 un 24 mēnešu laikā. Mums ir ekonomikā izaugsme, kurai būtu jābūt līdzvērtīgai kreditēšanai, bet joprojām ir tendence, ka kreditēšanas apjomi pret ekonomiku samazinās. Tas nozīmē, ka, uz nākotni raugoties, šīs aktivitātes samazināšanās ietekmēs arī ekonomikas izaugsmes tempus,» norādīja asociācijas vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka tādēļ ir nepieciešams ieviest izvēles iespējas «nolikto atslēgu principam» un nedrīkst pieņemt politiskus lēmumus, kas bremzē kreditēšanas tirgu.

Bičevskis arī uzsvēra, ka bankas plāno izstrādāt sociālo hartu. «Tie būs jauni bankas iekšējie ētikas noteikumi, banku vienošanās, kas ir atbildīga un ētiska kreditēšana no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa,» teica Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents.

Hipotekārās kreditēšanas likuma izstrādes darba grupā ideja par «nolikto atslēgu principu» netika atbalstīta, bet patērātāju tiesību aizstāvji atbalsta nekustamā īpašuma novērtēšanas stingrāku prasību ieviešanu.

Par to Db.lv informēja Tieslietu ministrijā, kurā 12. martā tika izskatīti Hipotekārās kreditēšanas likuma punkti, lai atvieglotu, uzlabotu, kā arī kontrolētu kredītņēmēju un kredītdevēju attiecības.

Hipotekārās kreditēšanas likuma izstrādes darba grupas ietvaros secināts, ka šobrīd nav noteikti vispārīgi principi, kas piemērojami hipotekārā kredītlīguma tiesiskajām attiecībām un normatīvais regulējums attiecībā uz hipotekārās kreditēšanas līgumiem ir sadrumstalots un nepārskatāms. Tāpat tirgū konstatētas vairākas problēmu, kurām nepieciešami risinājumi.

2012. gada laikā izsniegti 554 682 hipotekārie kredīti mājokļa iegādei, labiekārtošanai, remontam un būvniecībai, liecina Latvijas Bankas dati. Ja Hipotekārās kreditēšanas likumā tiktu iekļauts Amerikā pastāvošais «nolikto atslēgu princips», tad situācijā, kad kredītņēmējs nespēj atmaksāt mājoklim paņemto kredītu, viņš atdod šo īpašumu bankai un pat, ja tā vērtība nesedz visu kredīta summu, saistības ir nokārtotas, un aizdevējs vairs nevar izteikt nekādas pretenzijas pret kredītņēmēju.

Atsevišķas Latvijas bankas ir palielinājušas pirmās iemaksas apmērus kredītiem vēl pirms nolikto atslēgu principa ieviešanas, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

«Mēs nedzam tendenci, ka bankas sāk celt pirmās iemaksas apmērus. (..) Tā ir tāda atsevišķu tirgus dalībnieku sākotnējā reakcija uz to, kas tika iebalsots iepriekšējās Saeimas pēdējā sēdē,» sacīja Zakulis.

SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke apliecināja, ka SEB banka, pielāgojoties likuma izmaiņām, jau no oktobra sākuma ir mainījusi nosacījumus klientiem, kas vēlas saņemt aizdevumu mājokļa iegādei, palielinot noteiktās pirmās iemaksas apmēru no 15% līdz 30%.

«Likumdevēja lēmuma rezultātā klienta līdzdalības apmērs (pirmā iemaksa) ir pieaudzis no iepriekšējiem 15% līdz vidēji 30% no nekustamā īpašuma vērtības. Turklāt, izskatot klientu iesniegumus, lielāka nozīme tiek pievērsta izvēlētā īpašuma atrašanās vietai, dodot priekšroku īpašumiem, kas atrodas ekonomiski aktīvās teritorijās ar funkcionējošu nekustamo īpašumu tirgu,» sacīja Panke.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicinās Valsts prezidentu neizsludināt un atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Maksātnespējas likumā, kas ceturtdien galīgajā lasījumā tika akceptēti parlamentā un paredz ieviest Latvijā vispārēju obligātu nolikto atslēgu principu kreditēšanā, tā būtiski apgrūtinot hipotekāro aizdevumu izsniegšanu, bremzējot tautsaimniecības attīstību un ģimeņu dzīves apstākļu uzlabošanu, paziņojumā norāda asociācija.

LKA informē, ka izsaka dziļu nožēlu par Saeimas atbalstītajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas no 2015. gada 1.janvāra turpmāk izsniedzamajiem kredītiem Latvijā ievieš tā saucamo nolikto atslēgu principu, būtiski saīsina fizisko personu saistību dzēšanas termiņus maksātnespējas procesā un veicina vispārēju saistību nepildīšanas kultūras izplatību.

Pēc šo grozījumu akceptēšanas faktiski zaudē nozīmi arī plānotā valsts atbalsta programma ģimenēm mājokļa iegādei. «Apbrīnojami slikts parlamenta deputātu lēmums mūsu ģimenēm, īpaši jaunajām ģimenēm,» vērtē LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.