Jūnijā salīdzinājumā ar maiju vidējais būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,9%. Būvmateriālu cenas pazeminājās par 2,1%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 2,1%, informē Centrālā statistikas pārvalde.

Jūnijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pazeminājums ceļu būves materiāliem.

Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, būvniecības izmaksas pieauga par 2,0%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 6,5%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 1,8%, būvmateriālu cenas – par 0,1%.

Gada laikā kopējo būvniecības izmaksu līmeni visvairāk ietekmēja būvmateriālu cenu kāpums transporta objektu būvē.

2013. gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 2.ceturksni, būvniecības izmaksas palielinājās vidēji par 3,1%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 6,5%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 2,3% un būvmateriālu cenas – par 1,6%.

2022. gads ieies vēsturē ar rekordaugsto inflācijas līmeni, kas pārspēj pat 2008. gada straujo cenu kāpumu. Nepārprotami sadārdzinājumu izjūt ikviens no mums, tomēr neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši būvuzņēmumi, kam izejvielu izmaksas pēdējā gada laikā ir vairākkārtīgi pieaugušas un noslēgtajos būvprojektu līgumos par šādām summām vairs nav iespējams iekļauties.

Šobrīd Ekonomikas ministrija jau ir ieviesusi obligātu būvniecības līgumu indeksāciju, tomēr lielai daļai šobrīd aktīvo būvprojektu šāda indeksācijas atruna līgumā nav iekļauta.

Ar kādām problēmām šobrīd saskaras kā apdrošināšanas, tā arī būvniecības nozares un kā no tām turpmāk varam izvairīties?

Paredzot būvmateriālu cenu nestabilitāti, kopš šā gada janvāra Ekonomikas ministrija ir noteikusi, ka turpmāk būvniecības līgumos kā obligāta prasība jāiekļauj indeksācijas atruna, kas paredz, ka, pieaugot būvniecības izmaksām, var tikt mainīta būvprojekta cena. Tā kā līdz šim indeksācija nav bijusi obligāta prasība, bet gan vien rekomendējama, vairumam būvprojektu līgumu, tā nav atrunāta, kas arī ir daudzu šā brīža projektu galvenā problēma. Šobrīd būvniecībā ir pieejami trīs apdrošināšanas veidi.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, būvniecības izmaksas pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,8%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,4%, būvmateriālu cenas – par 0,6%.

Savukārt, salīdzinot ar oktobri, vidējais būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,1%. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pazeminājās par 0,7%, būvmateriālu cenas nemainījās, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 0,6%.

Gada laikā kopējo būvniecības izmaksu līmeni visvairāk ietekmēja nepieciešamo resursu cenu pārmaiņas transporta objektu būvē.

Šogad datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumi un ap 30 tirdzniecības uzņēmumi. Tāpat būvizmaksu indeksa aprēķinos tiek izmantotas būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gada vidējo līmeni būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 3,1%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 0,4%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 0,4%.

Pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, būvniecības izmaksas pieauga par 0,9%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,8%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,0%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 0,6%.

CSP informē, ka 2014. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 0,5%. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,0%, strādnieku darba samaksa – par 0,3%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas samazinājās par 0,3%.

Ceturtdien pabeigta arī Latvijā strādājošo Somijas būvniecības uzņēmumu YIT un «Lemminkainen» apvienošana, sacīts apvienotās kompānijas paziņojumā.

Apvienošanas gaitā «Lemminkainen» iekļauts YIT sastāvā.

Par apvienošanos abi uzņēmumi paziņoja jūnijā, un tās nolūks ir stiprināt pozīcijas Ziemeļvalstu tirgū.

Lēsts, ka apvienotās kompānijas gada ieņēmumi būs 3,4 miljardi eiro, bet gada peļņa - 85 miljoni eiro. Iecerēts, ka ietaupījumi apvienošanās dēļ līdz 2020.gadam sasniegs 40 miljonus eiro.

YIT darbojas Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā.

LASI ARĪ:

Papildināts - Apvienojas būvuzņēmumi YIT un Lemminkäinen

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 0,5 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 0,1 %.

Jūnijā vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī namdariem un būvgaldniekiem, elektriķiem, krāsotājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam metāla konstrukcijām un sīkajiem metāla izstrādājumiem.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par 1,0 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 6,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4 %, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 1,2 %. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis nemainījās. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,4 %, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 1,1 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas saruka par 0,1 %.

Bauskas novada administrācija noslēgusi vairāk nekā 259 tūkstošu latu apjomīgu iepirkumu konkursu par ūdenssaimniecības būvdarbu veikšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Būvdarbus veiks Bauskas novada uzņēmums SIA Viona, liecina konkursa rezultāti. Kopumā konkursā pieteicās 13 uzņēmumi.

Būvdarbi tiks veikti Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Ūdenssaimniecības attīstība Bauskas novada Codes pagasta Jauncodes ciemā» ietvaros.

SIA Viona apgrozījums 2011. gadā bija 1,07 milj. Ls, bet peļņa – 134 tūkst. Ls. Uzņēmumā strādāja deviņi darbinieki, bet vienīgā valdes locekļa amatu ieņēma Ēriks Revazjans.

Jau rakstīts, ka dažādos Latvijas novados tiek veikti vai jau ir noslēgti ūdenssaimniecības projekti. Piemēram, Mellužos un Valteros ūdenssapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā plānots ieguldīt vairāk nekā 3,7 milj. Ls, savukārt Valmieras ūdensapgādes projektā ieguldīs 5,4 milj. Ls.

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieauga par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP aztīmē, ka būvmateriālu cenas pieauga par 0,1%, bet strādnieku darba samaksa, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas būtiski nemainījās.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, būvniecības izmaksas pieauga par 1,8%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 7,6%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,9% un būvmateriālu cenas – par 0,2%.

2015. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 190 būvuzņēmumu un ap 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildu tiek izmantotas arī būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

2016. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieauga par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas būtiski nemainījās, bet strādnieku darba samaksa palielinājās par 0,5 %.

Salīdzinot ar 2015. gada septembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 0,1 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 4,3 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,9 %, bet būvmateriālu cenas saruka par 2,4 %.

Septembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķiem, apmetējiem, sanitārtehniķiem un citiem).

2016. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,3 %. Būvmateriālu cenas pieauga par 0,1 %, strādnieku darba samaksa – par 1,2 % un izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 0,3 %.

2020. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 1,3 %, būvmateriālu cenas – par 0,3 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,2 %.

Augustā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums ceļa būves un mākslīgo būvju palīgstrādniekiem, kā arī montētājiem.

Salīdzinot ar 2019. gada augustu, būvniecības izmaksas palielinājās par 1,4 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,2 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,5 %, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 1,1 %.

2020. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 200 būvuzņēmumu un vairāk nekā 50 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem. Papildus aprēķinos izmanto reģistrētās patēriņa cenas būvmateriāliem.

Būvuzņēmumi SIA Re&Re, a/s A.C.B un SIA Siltums jums iesnieguši sūdzības par starptautiskās lidostas Rīga izsludināto iepirkumu konkursu pasažieru termināļa paplašināšanai jeb Ziemeļu piestātnes būvniecības pirmo kārtu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Uzņēmumu sūdzību izskatīšanas termiņš patlaban vēl nav noteikts. Plānotais būvniecības termiņš ir viens gads.

Uzņēmēji var iesniegt savus piedāvājumus minētajā konkursā līdz 20. jūnijam, un par uzvarētāju tiks noteikts tas komersants, kura piedāvājums būs saimnieciski izdevīgākais, savukārt līgumcena būs zināma pēc konkursa noslēgšanas.

Šā gada maijā starptautiskā lidosta Rīga izsludināja iepirkumu pasažieru termināļa paplašināšanai jeb Ziemeļu piestātnes būvniecības pirmajai kārtai. Pasažieru termināļa paplašināšana nepieciešama, lai palielinātu lidostas kopējo kapacitāti un nodrošinātu pasažieriem ērtāku Šengenas un ne Šengenas plūsmas nodalīšanu. Kopējā jaunās piestātnes ēkas platība plānota 15 300 kvadrātmetri.

Šā gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas samazinājās par 0,4%, savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,1%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,2%. Būvmateriālu cenu samazinājumu visvairāk ietekmēja cenu kritums ceļu būves materiāliem.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, būvniecības izmaksas pieauga par 0,4%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 6,7%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 1,3%.

Šā gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 1.ceturksni, būvniecības izmaksas palielinājās vidēji par 1,2%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,2%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 1,1%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 0,4%.

2016. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas kritās par 0,2 %, bet strādnieku darba samaksa palielinājās par 0,3 %.

Salīdzinot ar 2015. gada oktobri, būvniecības izmaksas samazinājās par 0,2 %. Būvmateriālu cenas saruka par 2,8 %, bet strādnieku darba samaksa palielinājās par 4,0 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,6 %.

Oktobrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pazeminājums asfaltbetonam un dolomīta šķembām.

2016. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumu un vairāk nekā 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

Atklājot forumu «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā», kurā tiks uzsākta ģenerālvienošanās par minimālo atalgojumu parakstīšana, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsvēra, ka ģenerālvienošanās parakstīšana ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem būvniecības nozarē, jo šī nozare ir ar ievērojamu attīstības potenciālu.

Ar šādu nozares koplīgumu būvniecības nozarē tiks aizstāta valstī noteiktā minimālā alga ar reālajai darba tirgus situācijai atbilstošām algām. Sasniedzot nepieciešamo uzņēmumu atbalstu, kas ir vairāk nekā 50% no kopējā nozares apgrozījuma, koplīgums kļūs saistošs visai nozarei.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane sacīja: «Pirms diviem gadiem parakstītais memorands ar valdību norādīja uz to, ka nozare ir gatava pārmaiņām. Šajā laikā ir noticis milzīgs darbs, ko paveikuši paši uzņēmēji, un situācija nozarē uzlabojas. Tika strādāts pie Latvijas vēsturē pirmās ģenerālvienošanos un ir panāktas likuma izmaiņas. Šis ir pagrieziena punkts Latvijas būvniecībā.»

Jau Saeimas līmenī parādījušies pirmie brīdinājumi par būvniecības nozares pārkaršanu: materiālu cenas turpina augt, palielinājusies konkurence publiskajos iepirkumos, Konkurences padome uzlikusi sodus virknei lielāko būvkompāniju, turot aizdomās par dalību kartelī.

Šajā situācijā šā gada vasarā SIA Arčers vadību pārņēma Kārlis Balgalvis. Viņam arī Dienas Biznesa jautājumi par izaicinājumu kokteili būvuzņēmuma vadītājam.

Fragments no intervijas

Arčers kā uzņēmums Latvijā ir no 1992. gada. Šā gada vasarā mainījusies patiesā labuma guvēju struktūra, protams, arī uzņēmuma valde. Un tomēr es lūgšu atgādināt redzamākos Arčera celtos objektus?

Es fokusējos uz nākotni un visu uzņēmuma vēsturi sīkumos neesmu iepazinis, tomēr lielākos objektus zina jebkurš profesionālis nozarē. Piemēram, Latvijas Valsts mežu birojs Pārdaugavā, Rīgas Doma baznīcas torņa renovācija, Rēzeknes GORS, Stopiņu kultūras nams...

Civiltiesiskās atbildības limiti būvniecības nozarē ir pārāk mazi, norāda apdrošināšanas sabiedrības Ergo valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

Par šo jautājumu tiek spriests Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas esam izdarījuši secinājumus par civiltiesiskās apdrošināšanas limitiem - limiti ir nepiedodami mazi. Strādājam, lai parādītu, ka limits ir nepietiekams, ja notiek kāds nopietns negadījums. Protams, mazie būvuzņēmumi brīdina, ka nevar to atļauties. Bet būsim reāli - mazs būvuzņēmums nevar ņemt lielus objektus. Tas ir jāsaprot. Arī negadījumam nelielā objektā var būt smagas sekas. Ja nokrīt vējlukturis un uzkrīt kādam uz galvas, remonta izmaksas ir mazas, bet, ja zem vējluktura stāvējušajam negadījuma rezultātā ir iestājusies invaliditāte, vai to segs 50 000 eiro vērta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise?» sacīja Ķirse.

2015. gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas samazinājās par 1,7%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 2,4%. Būvmateriālu cenu samazinājumu visvairāk ietekmēja cenu kritums ceļu būves materiāliem.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, būvniecības izmaksas pieauga par 0,2%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 6,7%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas būtiski nemainījās, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 1,5%.

2015. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 190 būvuzņēmumu un ap 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus tiek izmantotas arī būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

2016. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa saruka par 0,8 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %, bet būvmateriālu cenas palielinājās par 0,2 %.

Salīdzinot ar 2015. gada novembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 0,1 %. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 4,0 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,2 %, bet būvmateriālu cenas saruka par 2,0 %.

Novembrī būvniecības izmaksu kopējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas kritums asfaltētājiem un ceļa būves un mākslīgo būvju palīgstrādniekiem, kas skaidrojams ar darba apjomu samazināšanos.

2016. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumu un vairāk nekā 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

Salīdzinot ar martu, 2018.gada aprīlī būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,8 %. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,1 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas par 0,6 %, bet strādnieku darba samaksa – par 0,5 %, informē Centrālās statistikas pārvalde (CSP).

Aprīlī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums ceļu būves materiāliem, kā arī uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksu kāpums kravas mašīnām.

Salīdzinot ar 2017. gada aprīli, būvniecības izmaksas palielinājās par 3,8 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 6,2 %, būvmateriālu cenas – par 3,6 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,5 %.

2018. gadā datus par būvniecības resursu cenām CSP sniedz ap 190 būvuzņēmumu un vairāk nekā 40 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus tiek izmantas arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedza ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī izsludinājis apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā.

Konkursa „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā” mērķis ir agrīna būvuzņēmuma iesaiste Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvdarbu nodrošināšanai Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām.

Izsludināts starptautisks konkurss, kas tiks īstenots divos posmos. Ar konkursa uzvarētāju plānots noslēgt līgumu 2022. gada nogalē, lai 2023. gada pirmajā pusē varētu uzsākt jaunās dzelzceļa līnijas būvdarbus.

Projekts līdz 85% tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem, bet atlikusī daļa – no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Šis ir svarīgs nākamais solis Rail Baltica attīstībā, kas apliecina Latvijas gatavību šo projektu īstenot pēc iespējas ātrāk. Jau gadu notiek Rīgas Centrālās stacijas pārbūve un sākusies arī Rail Baltica infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā “Rīga”. Tagad ejam straujiem un pārliecinošiem soļiem uz priekšu, savlaicīgi sagatavojoties jaunā dzelzceļa pamattrases būvniecībai. To iecerēts realizēt secīgi, atbilstoši trases posmu gatavībai. Tehniski gatavākais ir dienvidu posms līdz Lietuvas robežai. Tādā veidā varam darīt visu iespējamo, lai Latvija būtu savienota ar Eiropas dzelzceļa sistēmu 2026. gadā, kā plānots, un Latvijas iedzīvotāji varētu novērtēt priekšrocības, ko dod jaunā dzelzceļa līnija ērtiem ikdienas braucieniem," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Lielo būvuzņēmumu vidējā peļņa pērn ir bijusi divkārt lielāka nekā gadu iepriekš un 20 reizes lielāka nekā 2010. gadā. Tādi ir secinājumi SIA Lursoft IT (Lursoft) pētījumā Latvijas būvniecības uzņēmumu attīstības tendences pēdējos trīs gados, kas tika veikts pēc Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) izdevuma Būvinženieris pasūtījuma.

Vispārējs rezumējums – būvnozare no krīzes ir atkopusies, turklāt, kā apstiprina statistika, visstraujākais pērn ir bijis tieši peļņas, nevis apgrozījuma rādītāju pieaugums.

Tomēr pēc Lursoft datiem ne visi būvniecības nozares uzņēmumi uzrāda veiksmīgus rezultātus – līdzās veiksminiekiem SIA Arčers, kas pērn nopelnījis vairāk nekā 3 miljonus latu, vai SIA Alco (+5,94 milj. Ls) bijuši arī uzņēmumi, kuru zaudējumi pēc nodokļiem sasnieguši pat 4 milj. latu.

Saskaņā ar Lursoft datiem pelnošākie pērn ir bijuši Kurzemes būvuzņēmumi – vidējā peļņa uz vienu būvniecības uzņēmumu šajā novadā 2012. gadā bija 37,706 tūkst. latu, savukārt vismazāk pērn pelnījuši Zemgales būvnieki ar 6,356 tūkst. latu lielu vidējo peļņu uz vienu uzņēmumu.

Būvniecības izmaksas šā gada aprīli salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli palielinājās par 0,6%.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 4,6%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,3%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,3%. Būvmateriālu cenas pazeminājās par 1,4%, bet pieauga strādnieku darba samaksa par 2,4% un mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3%.

Aprīlī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pazeminājums ceļu būves materiāliem (lielākā ietekme asfaltbetonam).

2014.gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumu un ap 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos tiek izmantotas būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.