2022. gads ieies vēsturē ar rekordaugsto inflācijas līmeni, kas pārspēj pat 2008. gada straujo cenu kāpumu. Nepārprotami sadārdzinājumu izjūt ikviens no mums, tomēr neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši būvuzņēmumi, kam izejvielu izmaksas pēdējā gada laikā ir vairākkārtīgi pieaugušas un noslēgtajos būvprojektu līgumos par šādām summām vairs nav iespējams iekļauties.

Šobrīd Ekonomikas ministrija jau ir ieviesusi obligātu būvniecības līgumu indeksāciju, tomēr lielai daļai šobrīd aktīvo būvprojektu šāda indeksācijas atruna līgumā nav iekļauta.

Ar kādām problēmām šobrīd saskaras kā apdrošināšanas, tā arī būvniecības nozares un kā no tām turpmāk varam izvairīties?

Paredzot būvmateriālu cenu nestabilitāti, kopš šā gada janvāra Ekonomikas ministrija ir noteikusi, ka turpmāk būvniecības līgumos kā obligāta prasība jāiekļauj indeksācijas atruna, kas paredz, ka, pieaugot būvniecības izmaksām, var tikt mainīta būvprojekta cena. Tā kā līdz šim indeksācija nav bijusi obligāta prasība, bet gan vien rekomendējama, vairumam būvprojektu līgumu, tā nav atrunāta, kas arī ir daudzu šā brīža projektu galvenā problēma. Šobrīd būvniecībā ir pieejami trīs apdrošināšanas veidi.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, būvniecības izmaksas pieauga par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,8%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,4%, būvmateriālu cenas – par 0,6%.

Savukārt, salīdzinot ar oktobri, vidējais būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,1%. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pazeminājās par 0,7%, būvmateriālu cenas nemainījās, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 0,6%.

Gada laikā kopējo būvniecības izmaksu līmeni visvairāk ietekmēja nepieciešamo resursu cenu pārmaiņas transporta objektu būvē.

Šogad datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumi un ap 30 tirdzniecības uzņēmumi. Tāpat būvizmaksu indeksa aprēķinos tiek izmantotas būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

Ceturtdien pabeigta arī Latvijā strādājošo Somijas būvniecības uzņēmumu YIT un «Lemminkainen» apvienošana, sacīts apvienotās kompānijas paziņojumā.

Apvienošanas gaitā «Lemminkainen» iekļauts YIT sastāvā.

Par apvienošanos abi uzņēmumi paziņoja jūnijā, un tās nolūks ir stiprināt pozīcijas Ziemeļvalstu tirgū.

Lēsts, ka apvienotās kompānijas gada ieņēmumi būs 3,4 miljardi eiro, bet gada peļņa - 85 miljoni eiro. Iecerēts, ka ietaupījumi apvienošanās dēļ līdz 2020.gadam sasniegs 40 miljonus eiro.

YIT darbojas Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā.

LASI ARĪ:

Papildināts - Apvienojas būvuzņēmumi YIT un Lemminkäinen

2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gada vidējo līmeni būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 3,1%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 0,4%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 0,4%.

Pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, būvniecības izmaksas pieauga par 0,9%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,8%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,0%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 0,6%.

CSP informē, ka 2014. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksas palielinājās par 0,5%. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,0%, strādnieku darba samaksa – par 0,3%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas samazinājās par 0,3%.

Jūnijā salīdzinājumā ar maiju vidējais būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,9%. Būvmateriālu cenas pazeminājās par 2,1%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 2,1%, informē Centrālā statistikas pārvalde.

Jūnijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pazeminājums ceļu būves materiāliem.

Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, būvniecības izmaksas pieauga par 2,0%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 6,5%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 1,8%, būvmateriālu cenas – par 0,1%.

Gada laikā kopējo būvniecības izmaksu līmeni visvairāk ietekmēja būvmateriālu cenu kāpums transporta objektu būvē.

2013. gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 2.ceturksni, būvniecības izmaksas palielinājās vidēji par 3,1%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 6,5%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 2,3% un būvmateriālu cenas – par 1,6%.

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,6 %, būvmateriālu cenas – par 0,5 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Jūnijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums betonētājiem un tiem radniecīgu profesiju strādniekiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi).

Salīdzinot ar 2017. gada jūniju, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,3 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,8 %, būvmateriālu cenas – par 3,9 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,6 %.

2018. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,7 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 1,7%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,0%

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

SIA Arčers pasludināts par uzvarētāju Jelgavas Tehnikuma konkursā par izglītības iestādes rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jelgavas Tehnikuma rekonstrukciju SIA Arčers apņēmusies veikt par vairāk nekā 6,63 miljoniem latu, kas ir zemākā konkursā piedāvātā līgumcena. Kopumā konkursā pieteicās četri būvuzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā veidos 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola –8 522 371 lati; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati; Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati; Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13 218 296 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6 723 544 lati; Jelgavas Tehnikums – 10 910 409 lati; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati; Ventspils Tehnikums –10 892 114 lati.

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

2015. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieauga par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,1%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 0,1%, savukārt būvmateriālu cenas būtiski nemainījās.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, būvniecības izmaksas pieauga par 0,1%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 6,4%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas būtiski nemainījās, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 1,9%.

2015. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 190 būvuzņēmumu un ap 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus tiek izmantotas arī būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

2017. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8 %, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %.

Salīdzinot ar 2016. gada februāri, būvniecības izmaksas palielinājās par 0,4 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,5 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3 %, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 0,6 %.

Februārī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķiem, apmetējiem, sanitārtehniķiem un citiem).

Sakarā ar datu precizēšanu būvniecības izmaksu indeksi par 2017. gada janvāri ir laboti.

2018. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.Strādnieku darba samaksapieauga par 1,4 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,6 %, bet būvmateriālu cenas – par 0,2 %.

Jūlijā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi).

Salīdzinot ar 2017. gada jūliju, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,8 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 8,8 %, būvmateriālu cenas – par 4,2 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 3,2 %.

2018. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 190 būvuzņēmumu un vairāk nekā 40 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedza ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

Konkursā par Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbu veikšanu uzvarējusi SIA Merks, kas ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu gatavojas slēgt vairāk nekā 4,47 miljonus latu vērtu līgumu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums par konkursa rezultātiem.

Par konkursa uzvarētāja galveno izvēles kritēriju tika izvirzīts saimnieciskais izdevīgums. Kopumā konkursā pieteicās septiņi būvuzņēmumi.

Iepriekš mediji ziņoja, ka Augusta Deglava ielas izgāztuves atkritumu slānī konstatēta naftas produktu un smago metālu klātbūtne. Rekomendācijās tika ieteikts veikt atkritumu pārvietošanu uz teritorijas ziemeļu un centrālo daļu. Atkritumu kalnam jāierīko drenāžas sistēma gruntsūdeņu savākšanai un novadīšanai, un tas ir jāpārsedz ar ūdensnecaurlaidīgu segumu, kā arī ir jāveic tā apzaļumošana. Rezultātā tiks sakopta pilsētas zeme 24 hektāru platībā.

«Šajā teritorijā varētu izveidot, piemēram, futbola laukumu, uzcelt hokeja halli un ierīkot parku, kuru ziemā varētu izmantot kā slēpošanas kalnu. Taču jebkurā gadījumā šis pilsētas kauna traips pārtaps par glītu, sakoptu, lietderīgi izmantojamu vietu,» pērnā gada februārī, atbalstot projektu, pauda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Maijā, salīdzinot ar aprīli, būvniecības izmaksas Latvijā pieauga par 0,1%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,4%, bet būvmateriālu cenas un mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pazeminājās par 0,1%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, vidējais būvniecības izmaksu līmenis būtiski nemainījās. Strādnieku darba samaksa pieauga par 4,0%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,9%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 1,7%.

2014.gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumu un ap 30 tirdzniecības uzņēmumu. Turklāt būvizmaksu indeksa aprēķinos tiek izmantotas arī būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2013.gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 64% no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1,4 milj. eiro (1 milj. latu) gadā, no tiem 20% uzņēmumu darbu apjoms bija virs 7 milj. eiro (5 milj. latu) gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.

2015. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas samazinājās par 0,6%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 0,5%, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 0,5%. Būvmateriālu cenu samazinājumu visvairāk ietekmēja cenu kritums ceļu būves materiāliem.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, būvniecības izmaksas samazinājās par 0,5%. Būvmateriālu cenas samazinājās par 2,6%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 0,7%, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 6,5%.

2015. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 3. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis samazinājās par 0,1%. Būvmateriālu cenas samazinājās par 2,1%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 0,2%, savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 6,5%.

2018. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Būvmateriālu cenas samazinājās par 0,6 %, savukārt mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,3 %, bet strādnieku darba samaksa – par 0,1%.

Augustā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja cenu pazeminājums ceļu būves materiāliem (lielākā ietekme asfaltbetonam un dolomīta šķembām).

Salīdzinot ar 2017. gada augustu, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,5 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 8,9 %, būvmateriālu cenas – par 3,6 %, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 3,1 %.

2018. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 190 būvuzņēmumu un vairāk nekā 40 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedza ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā cenu aptaujā būvuzņēmumiem žoga pirmā prioritārā posma (57 km) izbūvei Latvijas – Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā ir saņemti četru pretendentu piedāvājumi, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Atklātajā cenu aptaujā ir pieteikušies pietiekami daudz pretendentu, lai mums būtu cerība, ka žoga izbūves darbi tajos Latvijas – Krievijas robežas posmos, kuros nav nekādas robežapsardzības infrastruktūras, varēs sākties jau tuvāko mēnešu laikā. Līdztekus šai cenu aptaujai VNĪ turpina apzināt iepriekš paveikto un strādā pie risinājumiem, kas ļautu tuvāko mēnešu laikā aktivizēt būvdarbus,” skaidro Griškevičs.

Lai žoga izbūve noritētu raitāk, 57 km garais robežas posms ir sadalīts četrās daļās. Uz divām darbu daļām pieteikumus iesnieguši visi četri būvuzņēmumi, savukārt uz pārējām divām darbu daļām pieteikumu skaits ir mazāks.

Plānots, ka iesniegto pieteikumu izvērtēšana noslēgsies pēc divām nedēļām, ja nebūs nepieciešami papildu skaidrojumi no pretendentiem. Savukārt līgumi ar uzvarētājiem varētu tikt noslēgti līdz novembra beigām. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.

Daugavpils pilsētas dome noslēgusi 2,35 miljonu latu vērtu konkursu par ielu rekonstrukcijas būvdarbiem. Konkursā uzvarējusi CBF SIA Binders, liecina dati Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Ielu rekonstrukcijas darbi tiks veikti projekta «Daugavpils pilsētas Ziemeļu rūpniecības zonas infrastruktūras attīstība» ietvaros. Būvdarbi notiks ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

SIA Binders konkursā uzvarēja, piedāvājot zemāko cenu no visiem pretendentiem. Kopumā konkursā pieteicās pieci būvuzņēmumi.

Projektu «Daugavpils pilsētas Ziemeļu rūpniecības zonas infrastruktūras attīstība» plānots realizēt līdz 2015. gadam. Rūpniecības zonas ielu infrastruktūras rekonstrukcijas darbus veiks 2,2 kilometru garumā. Tāpat tiks nodrošināta renovācijas darbu būvuzraudzība, autoruzraudzība, kā arī projekta publicitāte. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 3,04 milj. latu, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums ir plānots 536 tūkst. latu apmērā.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksas Latvijā pazeminājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Būvmateriālu cenas samazinājās par 0,3%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 0,3%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, vidējais būvniecības izmaksu līmenis pieauga par 0,7%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,1%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,1% un būvmateriālu cenas – par 0,1%.

2. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 2. ceturksni, būvniecības izmaksas palielinājās vidēji par 0,4%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 3,6%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 1,1%, bet būvmateriālu cenas kritās par 0,9%.

2015. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,5%, būvmateriālu cenas – par 0,2%, savukārt izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai būtiski nemainījās.

Salīdzinot ar 2014. gada oktobri, būvniecības izmaksas samazinājās par 0,2%. Būvmateriālu cenas samazinājās par 2,2%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai – par 0,9%, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 7,3%.

2015. gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 190 būvuzņēmumu un ap 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem.

2017. gada martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 0,3 %, strādnieku darba samaksa – par 0,1 %, bet būvmateriālu cenas būtiski nemainījās.

Salīdzinot ar 2016. gada martu, būvniecības izmaksas palielinājās par 0,3 %. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,9 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3 %, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 0,5 %.

Martā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksu kāpums buldozeriem un ekskavatoriem.

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 4. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,4 %. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,1 %, savukārt strādnieku darba samaksa kritās par 0,3 % un mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1 %

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2023.gada 5.oktobrī izsludināja atklātu cenu aptauju būvuzņēmumiem žoga izbūvei vairākos posmos (124 km) Latvijas – Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Visas Austrumu robežas infrastruktūras izbūve un Latvijas drošības stiprināšana ir VNĪ svarīgākā prioritāte. Pirmais mērķis – atrast kompetentus būvniekus žoga izbūvei uz Latvijas – Krievijas robežas posmos, kur tā trūkst. Jau šogad ir jāsākas projektēšanas un zemes ierīcības darbiem, lai iespējami ātrāk varētu tapt pats žogs. Lai žoga izbūve noritētu raitāk, izbūvējamais apjoms (124 kilometri) ir sadalīts 14 lotēs, ” uzsver Griškevičs.

Plašāku informāciju par cenu aptauju VNĪ/2023/CA-360 “Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas robežas žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrāde un izbūve” iespējams uzzināt “Mercell” sistēmā. Būvuzņēmumi var iesniegt savu piedāvājumu līdz 2023. gada 26.oktobrim.

Šā gada oktobrī, salīdznot ar septembri, būvniecības izmaksas Latvijā augušas par 0,3%. To visvairāk ietekmēja cenu kāpums ceļu būvē nepieciešamām dolomīta šķembām un asfaltbetonam, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas augušas par 0,6%, būvmateriālu cenas – par 0,3%. Strādnieku darba samaksa samazinājās par 0,2%, galvenokārt kritums vērojams inženierbūvēs nodarbinātajās profesijās.

Gada griezumā būvizmaksu pieaugums vērojams 1,4% apmērā.

Datus par būvniecības resursu cenām sniedz ap 180 būvuzņēmumu un ap 30 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos tiek izmantotas būvmateriālu cenas, ko uzņēmumi sniedz rūpniecības ražotāju un importa cenu indeksu aprēķiniem, skaidro CSP pārstāvji.

Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2012. gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 79% no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. latu gadā, no tiem 20% uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. latu gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir to apgrozījuma lielums un specializācija.