Veselības ministrijas padotības iestādes novērsīs Valsts kontroles (VK) konstatētās nepilnības, taču tās neesot tādas, lai uzsāktu «raganu medības», norāda veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņa arī norāda, ka to gan vēlētos arī viens otrs oponents. Taču katram, kurš šajā sarežģītajā laikā ir gatavs uzņemties atbildību esot jādod iespēja pilnveidot savu darbu. VK izteiktie secinājumi esot rūpīgi izvērtējami gan kapitālsabiedrību valdēm, gan ministrijas valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim, gan Rīgas Stradiņa universitātes vadībai.

Tai pat laikā visas kontrolei pakļautās ārstniecības iestādes aizvadītajā gadā esot izpildījušas galveno funkciju, proti, sniegušas kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību un plānveida ārstnieciskos pakalpojumus.

Db jau ziņoja, ka pārbaudot administratīvo izmaksu efektivitāti un lietderību vairākās veselības aprūpes un izglītības iestādēs, VK konstatējusi, ka šīs iestādes «neekonomiski un neefektīvi» izlietojušas līdzekļus 2.79 milj. Ls apmērā.

Veselības ministrija ne tik vien zinājusi par ilggadēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Dzintara Mozga atkāpšanās plāniem, bet tos iniciējusi, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Piektdien rīta agrumā, kad nebija vēl ne Dz. Mozga vēstules medijiem, ne ministrijas paziņojuma, Nekā personīga vaicāja, vai Veselības ministre Baiba Rozentāle viņa atlūgumu pieņems. Ministre no precīzas atbildes izvairījusies.

Uz žurnālistes jautājumu:

Demisionējusī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) no šodienas atgriezusies savā iepriekšējā darba vietā Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) vadītāja krēslā, atsaucoties uz veselības ministra pienākumu izpildītāju Lindu Mūrnieci (JL), ziņo Diena.lv. B.Rozentāle pirmdien iesniedza demisijas rakstu premjeram.

«Man bija tiesības apstiprināt viņu amatā. Cilvēks bija uz laiku bija atstājis šo amatu, un no šodienas atgriezies,» saka L.Mūrniece, norādot, ka šis nav tas gadījums, kad vajadzētu šaubīties par kāda iecelšanu atpakaļ amatā. «Cilvēks ir ilgus gadus strādājis šajā vietā, pa šo (ministres - red.) laiku viņas kvalifikācija nav mazinājusies. Lai kāda viņa ir bijusi ministre, taču neviens nešaubās, ka viņa pietiekami labi šo centru vadījusi,» tā L. Mūrniece.

Jāpiebilst, ka B.Rozentāle tagad atgriezusies krietni plašākā LIC nekā to pameta 2009.gada jūnija beigās, kad viņa atsaucās Tautas partijas aicinājumam un kļuva par veselības ministri. Ar viņas kā veselības ministres iniciatīvu drīz pēc viņas stāšanās amatā LIC pērn septembrī pievienoja Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūru, pēcāk centrs pārņēma arī Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra funkcijas. Kā var pārliecināties Veselības ministrijas mājas lapā infekcijas slimību spefiskajai diagnostikai, ārstēšanai un profilaksei šim gadam piešķirtā summa ir 17,4 miljoni latu.

Bijusī Tautas partijas biedre un veselības ministre Baiba Rozentāle īsi pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām iestājusies Saskaņas centrā (SC).

SC Rīgas nodaļas vadītājs Sergejs Mirskis laikrakstam Latvijas Avīze apstiprināja ka Rozentāle patiešām ir uzņemta Saskaņas centrā.

Pati Rozentāle sarunā ar laikrakstu norādījusi, ka nevēloties pieskarties politikas tēmai.

SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs laikrakstam strikti norādījis, ka Rozentāle nebūs veselības ministre. «Kandidāts mums ir izraudzīts, bet pagaidām neatklāšu,» tā Urbanovičs.

Jau vēstīts, ka SC 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās ir guvis pārliecinošu uzvaru.

#Lai arī 12 000 eiro šķiet daudz, ražošanas uzsākšanai tā patiesībā ir salīdzinoši maza summa.

Ikdienas steigā mēdzam aizmirst savus iepirkumu maisiņus mājās un iegādājamies arvien jaunus dabai nedraudzīgos plastmasas maisiņus. Uzņēmums GENECIE piedāvā risinājumu šai problēmai - naudas makus ar iestrādātām iepirkumu somām.

GENECIE 2017. gada jūlijā radīja Ieva Rozentāle un Krista Krūmiņa. Nosaukumu nosapņojusi Ieva - viņai to sapnī pateikusi Krista. Tas šķitis zīmīgi. Pašlaik uzņēmumā darbojas tikai abas īpašnieces. Tā kā ražošana uzticēta ārpakalpojumu sniedzējiem, pagaidām ar šādu cilvēku skaitu pietiek, taču līdz ar tirdzniecības uzsākšanu būšot jāmeklē papildu darbinieki. Produktu plānots pārdot savā online veikalā genecie.com, kā arī amazon.com.

Latvijā nākamā gada veselības aprūpes budžetu salīdzinājumā ar šim gadam paredzēto, nevar mazināt, ne tikai tāpēc, ka tas atstātu negatīvas sekas nozarē, bet tas ir pretrunā arī ar Pasaules Bankas ekspertu nostāju.

Tā DB medicīnas forumā Veselības aprūpes atveseļošanās – vēlamais un esošais uzsvēra bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle.

B. Rozentāle pastāstīja, ka trīs nedēļas pirms viņas demisijas jaunais Centrālās Bankas Austrumeiropas un Centrāleiropas ģenerāldirektors vēlējās tikties ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, turklāt uz jautājumu, cik Pasaules Bankas ekspertiem pārrunām ir laika, tie atbildēja, ka neierobežoti.

Arī pašreizējais veselības ministrs Didzis Gavars uzsvēra, ka budžetu nedrīkst mazināt, jo tas izraisītu graujošas sekas pacientiem un Latvijai kopumā, vienlaikus nozari aicinot sadarboties un veikt stabilizācijas pazīmes.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) konstatējis, ka Rīgas Austrumu klīniskā slimnīca nav izvēlējusies saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ēku siltināšanai un logu maiņai, vēsta la.lv

Atšķirība starp izvēlēto un noraidīto lētāko piedāvājumu ir pusmiljons latu. Pirmdien, 30.novembrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nākšot klajā ar konkrētu rīcību, lai novērstu šādus gadījumus.

Konkursā par Gaiļezera slimnīcas un Latvijas Onkoloģijas centra siltināšanu, kā arī logu maiņu piedalījušies septiņi pretendenti, bet uzvarējis SIA Merks ar līgumcenu 2,4 miljoni latu, savukārt, lētākais piedāvājums bijis 1,9 miljoni latu.

Veselības ministre Baiba Rozentāle vērš premjera uzmanību uz to, ka par iepirkumu procedūrām atbild IUB, bet pretendentu piedāvājumu analīze ir iepirkumu komisijas uzdevums. Rozentāle norādījusi, ka "katrai institūcijai ir jāveic likumā un citos normatīvajos dokumentos noteiktie uzdevumi, un funkciju dublēšanās ir cilvēkresursu un laika resursu nelietderīga izmantošana. Lai mazinātu korupcijas riskus, šobrīd Veselības ministrija sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izstrādā iepirkumu uzraudzības sistēmu.

Veselības ministre Baiba Rozentāle uzdevusi ministrijas valsts sekretāram izveidot darba grupu, kas, piesaistot ekspertus, izvērtētu iespējas vēl vairāk taupīt līdzekļus uz administrācijas rēķina valsts kapitālsabiedrībās, kā arī meklētu papildus līdzekļu piesaisti ārpus esošās veselības aprūpes sistēmas.

«Veselības nozares budžets ir katastrofāli zems, tādēļ kopīgi ar ekspertiem jāmeklē iespējas samazināt izmaksas, neskarot pacientu intereses, piemēram, uz administratīvajām izmaksām valsts kapitālsabiedrībās vai veicot centralizētus iepirkumus. Uzskatu, ka līdz šim vēl nav izmantots arī viss potenciālais ieguvums, ko valsts varētu iegūt no regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem par ceļu satiksmes negadījumos vai noziedzīgos nodarījumos cietušo ārstēšanu. Sniedzot cietušajiem neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas ir viens no dārgākajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tiek tērēti ievērojami nozares līdzekļi. Tāpat daļai šo pacientu nepieciešama arī medicīniskā rehabilitācija. Šie līdzekļi ir jāatgūst pilnā apmērā un jānovirza ārstniecībai,» uzskata veselības ministre Baiba Rozentāle.

Nākamajā nedēļā veselības ministre Baiba Rozentāle darba vizītē apmeklēs Ķīnu, lai beidzot varētu sākties abu valstu praktiskā sadarbība veselības aprūpes nozarē, kā to paredz 2007.gadā parakstītais līgums.

Tas paredz informācijas apmaiņu medicīnas zinātnes un tehnoloģiju jomā, veselības aprūpē iesaistītā personāla apmācībā un kopīgu pētījumu veikšanā.

Latviju pārstāvēs delegācija, ko vadīs B.Rozentāle, tajā būs Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, Zāļu valsts aģentūras vadītāja Inguna Adoviča, Latvijas zāļu ražotāja Grindeks amatpersonas un vadošie speciālisti.

Vizītes ietvaros veselības ministre tiksies ar Ķīnas veselības ministru, apmeklēs vairākas ārstniecības iestādes, medicīnas koledžas, kā arī tiksies ar Šanhajas pašvaldības augstām amatpersonām. Tāpat vizītes laikā plānots pārrunāt jautājumus saistībā ar Latvijā ražoto medikamentu eksporta veicināšanu.

Pašlaik publiski nav zināms, tieši cik teravatstundu (TWh) dabasgāzes kopumā Latvijas komersanti ir iegādājušies, lai nodrošinātos nākamajai apkures sezonai, informācijas trūkuma dēļ eksperti ziemu gaida ar bažām.

Lai nodrošinātu lietotājus ar nepieciešamo dabasgāzi, primāri plānots izmantot jau pieejamo infrastruktūru – Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Lielas cerības tiek liktas arī uz Somijas un Igaunijas kopprojektu – peldošo LNG termināli, ko kaimiņi plāno nodot ekspluatācijā jau šā gada rudenī.

Tajā pašā laikā EM neizslēdz iespēju, ka līdz 2023. gada janvārim nepieciešamā gāze vajadzības gadījumā varētu tikt iegādāta arī no Krievijas.

Prasības izpildītas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē šobrīd noglabātas 10,42 TWh dabasgāzes, Latvijā reģistrēto lietotāju krājumi veido aptuveni pusi no kopējā apjoma, skaidro Dace Baltābola, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) Komunikācijas daļas vadītāja.

Aicina slimnīcu izmantot arī pagaidām neapgūto potenciālu trūcīgo personu ārstēšanā.

Tas izriet no Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jura Bunduļa šodienas vizītes Rīgas 1.slimnīcā, lai kopā ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārstāvjiem pārliecinātos par mērķtiecīgu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanu.

Apmeklējuma laikā tika secināts, ka tās netiek pilnībā izmantotas. Ņemot vērā Sociālā drošības tīkla stratēģijas atbalsta pasākumus trūcīgajām personām veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, slimnīcai iespējams attīstīt savu darbību. Tādēļ veselības ministre Baiba Rozentāle ierosināja sasaukt Rīgas Domes Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēdi, lai pārrunātu jautājumus, kā pilsētā tiek skaidrotas trūcīgo personu iespējas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT risinājumu vakcinācijas plāna realizācijai, jo ilggadējais Veselības ministrijas daudzmiljonu projekts ir par lēndarbīgu un nespēj apkalpot datus pietiekami ātri.

Soli pa solim e-veselībā būs ieguldīti aptuveni 20 miljoni ES un Latvijas valsts naudas, aizvadīti vairāk nekā 10 gadi, aiz kuriem stāv 10 veselības ministru politiskā atbildība par projektu.

E-veselības projekta pirmsākumi meklējami jau veselības ministra Gundara Bērziņa un Vineta Veldres laikos 2007. gadā, kad, runājot par e-veselību, tika pieminēti 40 miljoni eiro. Tomēr reāli pamati projektam vairāk saistāmi ar divus gadus vēlāku periodu, kad par e-veselību sāka domāt Eiropas Padomes līmenī un bija skaidrs, ka finansējums no Eiropas būs.

Par e-veselības ieceri 2009. gada decembrī Eiropas Savienības Padome informēja kopienas valstis, ka kopienas līguma 152. pants nosaka, ka kopienas visu politiku un darbību formulēšanā un īstenošanā jānodrošina augsta līmeņa cilvēka veselības aizsardzība un ka kopiena mudina dalībvalstu sadarbību šajā pantā minētajās jomās un vajadzības gadījumā sniedz palīdzību to darbībām. Tāpat šajā EP paziņojumā teikts, ka 2009. gada februārī šo politiku un e-veselības perspektīvas apstiprinājuši visu dalībvalstu atbildīgie ministri. Līdz 2009. gada 29. jūnijam Latvijas veselības ministrs bijis Ivars Eglītis, savukār EP paziņojuma brīdī 2009. gada nogalē veselības ministre bija Baiba Rozentāle un turpināja būt ministres amatā līdz 2010. gada 22. martam.

Kādreizējās veselības ministres Baibas Rozentāles vadītā valsts aģentūra Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) no nākamā gada 1. aprīļa tiks reorganizēta, centra funkcijas, kas saistītas ar infekcijas slimību ārstēšanu un reto infekciju diagnosticēšanu pārņems Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.

Daļu LIC funkciju pārņems arī jaunizveidotais, veselības ministra pakļautībā esošais Slimību kontroles centrs.

LIC vadītāja B. Rozentāle centra vadīšanu jau ilgstoši savienoja ar politisko darbību – sākotnēji viņa no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksta tika ievēlēta Rīgas domē. Dalība Tautas partijā viņai pavēra iespēju 2009. gada vasarā kļūt par veselības ministri.

Vēlāk B. Rozentāle pamanījās bez konkursa atgriezties LIC vadītājas amatā, bet pēc tam kārtējo reizi mainīja savu politisko piederību, proti, kļuva par Saskaņas centra biedri.

No Par labu Latviju (PLL) 10. Saeimas vēlēšanās kandidēs arī Tautas partijas bijušie ministri – ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, veselības ministre Baiba Rozentāle un kultūras ministre Helēna Demakova, kura savulaik paziņoja par aiziešanu no politikas.

Kā zināms, ar pirmo numuru Zemgales vēlēšanu apgabalā startēs TP līderis Andris Šķēle un šīs būs viņa pirmās vēlēšanas kopš viņš oficiāli pameta politiku, 2003. gada janvārī noliekot 8. Saeimas deputāta mandātu. Arī H. Demakova kandidēs no Zemgales, bet M. Riekstiņš un B. Rozentāle – no Rīgas. Uz atgriešanos Saeimā cer arī kādreizējais Rīgas mērs Andris Ārgalis, kura vadībā TP iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās nespēja iekļūt galvaspilsētas domē. Arī A. Ārgalis savulaik ir nolicis 8. Saeimas deputāta mandātu, lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās. Viņš 10. Saeimā kandidēs no Rīgas vēlēšanu apgabala. Starp deputātu kandidātiem, kurus TP valde trešdienas vakarā deleģēja PLL sarakstam, minami arī esošās Saeimas deputāti Māris Kučinskis, Kārlis Leiškalns un Oskars Spurdziņš.

Pēc iepazīšanās ar starptautiskās auditoru kompānijas «Ernst & Young» sagatavoto ziņojumu par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā «Rīgas satiksme» (RS) varētu tikt lemts par iespēju no atbildīgajām personām - iepriekšējās valdes - piedzīt vairākus miljonus eiro, otrdien Latvijas Televīzijā pavēstīja RS pašreizējais vadītājs Anrijs Matīss.

Audits liecinot, ka uzņēmumam piešķirtās dotācijas nesedz «Rīgas satiksmes» reālās izmaksas, turklāt uzņēmumam radušies miljonus eiro lieli zaudējumi. Uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Matīss skaidroja, ka saskaņā ar auditoru ziņojumu Rīgas domes dotācijas par pasažieru pārvadājumiem nav segušas šo pakalpojumu reālās izmaksas, attiecīgi uzņēmumam radušies zaudējumi, kas jākompensē ar aizņēmumiem un citādā veidā. Tāpat auditoru ziņojums rada jautājumus par vairākiem uzņēmumā veiktajiem iepirkumiem un sadarbības līgumiem.

Saistībā ar auditā atklāto Matīss norādīja, ka tas kalpos par pamatu konkrētu personu atbildības vērtēšanai, piebilstot, ka tāpat tiks vērtēta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Matīss uzskata, ka ziņojums varētu kalpot par pamatu vairāku miljonu eiro zaudējumu piedziņai no atbildīgajām amatpersonām.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» no čehu uzņēmuma «Škoda» par savlaicīgi nepiegādātiem transportlīdzekļiem vēlas piedzīt vairāk nekā piecus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss.

Viņš norādīja, ka uzņēmums kopā ar auditorkompāniju «Ernst & Young Baltic» patlaban aktīvi strādā pie korupcijas skandālā iesaistīto iepirkumu izvērtēšanas. Līdz šim esot konstatēts, ka soda naudās «Rīgas satiksme» varēs iekasēt vismaz piecus miljonus. No 100 plānotajiem trolejbusiem, Rīgai piegādāti esot tikai 54, bet no 20 tramvajiem - tikai septiņi.

«Abi šie iepirkumi ir noslēgušies, bet transportlīdzekļu nav un līgumos ir atrunāti līgumsodi par nosacījumu neizpildi. Šobrīd ir skaidrs, ka piegādātājiem varēsim prasīt vairāk nekā piecus miljonus eiro,» sacīja Matīss.

Tikmēr ipirkums, kas paredz no Polijas uzņēmuma «Solaris Urbino» saņemt 175 autobusus, vēl tiekot vērtēts, jo līdz šim Rīgai piegādāti jau 140 transportlīdzekļi. Šis iepirkums paredz, ka transportlīdzekļus skaitu var palielināt vēl par 30%, ko iepriekšējā uzņēmuma valde arī īstenoja, kā rezultātā sadarbība pagarināta līdz 2020.gadam. «Taču arī te vairāki termiņi nav ievēroti un līgumsodi būs,» pauda Matīss.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien apstiprināja elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK), informē SPRK.

Kopējā OIK vērtība no 2016. gada 1. aprīļa saglabāsies šobrīd spēkā esošajā apmērā un būs 0,02679 eiro par kilovatstundu (kWh). Samazinās OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, savukārt OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus – pieaug.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS Enerģijas publiskais tirgotājs.

AS Pasažieru vilciens izsludinājis konkursu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena nav noteikta, bet vilcieni jāpiegādā trīs gadu laikā. Par uzvarētāju tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzsākt sarunas. Iepirkums tiek rīkots sarunu procedūras veidā.

PV būtiski mainīs jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem, un šajā iepirkumā vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām, šodien žurnālistiem sacīja PV finanšu direktors Māris Bremze.

Iepriekšējos iepirkumos PV vēlējās iegādāties vilcienus ar 250-270 sēdvietām. Bremze sacīja, ka prasība pēc ievērojami lielākiem vilcieniem saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem ir ievērojams potenciāls augt, līdz ar to augs arī ieņēmumi un tie palīdzēs refinansēt vilcienu iegādi. Patlaban PV izmantoto vilcienu ietilpība sešu vagonu variantā ir 540 sēdvietas, bet četru vagonu versijā - 330 sēdvietas.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Pēc garas iztaujāšanas no ministru puses valdība tomēr vadošā ierēdņa amatā Ekonomikas ministrijā apstiprina Juri Pūci.

Tādu lēmumu šodien pieņēma Ministru kabinets. Juris Pūce līdz šim bijis Latvijas Universitātes pasniedzējs, viņam ir divi maģistra grādi jurisprudencē un biznesa vadībā un viņš brīvi pārvalda krievu, angļu un vācu valodas. Juris Pūce atbildis visiem Ekonomikas ministrijas izvirzītajiem šī amata kritērijiem.

Kandidatūras izvērtējusi 5 cilvēku komisija, kurā bija pārstāvēti gan valsts pārvaldes, gan sociālie partneri. Juri Pūci īpaši aktīvi pirms apstiprināšanas iztaujāja Tautas partijas ministri Baiba Rozentāle, jautājot J. Pūcem par EM ierēdņu skaitu, līdzšinējo darba pieredzi valsts pārvaldē un sasniegumiem pasniedzēja darbiem, kā arī Mareks Segliņš, kuru īpaši interesēja vērtēšanas komisijas sastāvs un J. Pūces nākotnes ambīcijas. Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards izvaicāja jauno valsts sekretāru par a/s Latvenergo nākotnes vīziju un tā darbības pamatprincipiem, jo Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs ir arī šī uzņēmuma kapitāldaļu turētājs. Uz šiem jautājumiem Juris Pūce sniedza izsmeļošas atbildes.

Tautas partija trešdien nolēmusi pamest valdību un atsaukt savus ministrus no Ministru kabineta, informēja partijas valdes priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Galvenais iemesls ir tas, ka partijai sniegtajā atbildē par «neatliekamajiem darbiem», premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) nav sniedzis atbildes «pēc būtības» un nav formulējis savu nostāju šajos jautājumos, piemēram, par nodokļu nepalielināšanu.

Tajā pašā laikā TP apņemas neiniciēt un neatbalstīt V.Dombrovska demisiju. Tādējādi Ministru kabinets kļuvis par mazākuma valdību.

Aizvadītajā nedēļā Tautas partija nāca klajā ar savu neatliekamo darbu sarakstu nodokļu, nodarbinātības un tautsaimniecības attīstības jomā. Šis politiskais spēks pieprasīja premjerministram slēgt vienošanos par ministriju skaita samazināšanu, laicīgu nākamā gada budžeta izveidošanu, sabiedriskā līguma slēgšanu ar valdības sociālajiem partneriem un nodokļu nepaaugstināšanu.

Edgars Zalāns, kurš šodien, 22.martā, Ministru prezidentam iesniedza demisijas rakstu, otrdien, 23.martā rīko preses konferenci, lai informētu par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā paveikto un saviem nākotnes plāniem.

E.Zalāns ministra pienākumus pildīja kopš 2007. gada 8.novembra. Db jau vēstījaa, ka visi četri Tautas partijas ministri – tieslietu ministrs Mareks Segliņš, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, veselības ministre Baiba Rozentāle un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pirmdien no rīta ieradās pie premjera, lai iesniegtu demisijas rakstus. Premjers pieņēmis Rozentāles un Zalāna demisijas rakstus, savukārt Segliņa tas jāiesniedz no jauna, jo viņš demisijas rakstā norādījis, ka vēlas atkāpties no Veselības ministres posteņa. Savukārt M. Riekstiņa demisijas rakstu premjers nav pieņēmis līdz brīdim, kad tiks atrasts jauns Ārlietu ministrs.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vakantajam Rīgas brīvostas valdes locekļa amatam, kas atbrīvojies līdz ar Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (Vienotība) pilnvaru termiņa beigām, visticamākais, virzīs mazpazīstamu uzņēmēju, Reformu partijas pārstāvi Matīsu Kaļānu, kas līdz šim medijos pieminēts tikai kā vēdisko zināšanu students un vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko bērnam pārstāvis, vēsta pietiek.com.

Sagaidāms, ka valdība par to lems 22.maijā vai nedēļu pēc tam.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Kaļāna virzīšana labi apmaksātajam Rīgas brīvostas valdes locekļa amatam, kas atbrīvojies līdz ar Pulka pilnvaru termiņa beigām, jau saskaņota gan eksprezidenta Valda Zatlera vadītās Reformu partijas (RP) valdē, gan ar Pavļuta vadīto Ekonomikas ministriju (EM). Tāpat esot arī saņemts apstiprinājums no KNAB, ka Kaļāna kļūšanai par Rīgas brīvostas valdes locekli nav likumā par valsts amatpersonu interešu konfliktu noteikto šķēršļu.

Publiski pieejamā informācija par Kaļānu esot skopa. Viņš ir viens no RP dibinātājiem, viņam esot labas attiecības ar tā saukto RP kodolu, un viņš tiekot uzskatīts par profesionāli – kaut nav īsti saprotams, kādā tieši jomā. Savulaik (līdz 2007. gadam) viņš bijis Swedbank darbinieks, bet tagad LinkedIn sevi sauc par «neatkarīgu menedžmenta konsultāciju profesionāli».