Jaunākais izdevums

Piektdien, 31. martā, notiks jaunā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas studiju un pētniecības centra svinīgā atvēršana Rīgā, Konsula ielā 21. Jaunā būve papildina Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu un ir apjomīgākā un tehniski sarežģītākā ēka, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē.

“Šī nav tikai jauna ēka. Pirmkārt, šis ir moderns pasaules līmeņa zinātnes centrs, kurā koncentrēties zināšanām un jaunām farmaceitiskām tehnoloģijām, lai palīdzētu izstrādāt inovatīvus risinājumus un radīt jaunas zāļu formas. Mēs esam daudz ieguldījuši un turpinām strādāt, lai dotu savu pienesumu pasaules zinātnei un celtu sabiedrības labklājību,” norāda RSU rektors prof. Aigars Pētersons.

Farmācijas studiju un pētniecības centra piecos virszemes un vienā pazemes stāvā mājvietu radusi Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Ēkā izveidotas kopumā četras auditorijas, 11 mācību telpas, 10 studiju laboratorijas un septiņas pētniecības laboratorijas. Gatavo zāļu formu laboratorija veidota, ievērojot rūpnieciskās farmācijas nozares principus, tostarp veidojot tīrtelpas, kas atbilstu ISO 8 standartam.

Līdz ar jaunā studiju un zinātnes centra būvniecību ieguvums būs virknei RSU studiju programmu: otrā līmeņa profesionālajām augstākās izglītības studiju programmām Farmācija un Medicīna, profesionālajām maģistra studiju programmām Rūpnieciskā farmācija un Klīniskā farmācija, kā arī doktora studiju programmai Veselības aprūpe.

Ieceres izstrādē piesaistīti starptautiski konsultanti un nozares eksperti no Čehijas un Igaunijas, kā arī vietējie farmācijas industrijas eksperti. Ēkas būvdarbi tika uzsākti 2020. gada 20. novembrī.

Projekta kopējās izmaksas ir 22 miljoni eiro, no kuriem teju 13 miljoni ir RSU finansējuma daļa, bet nedaudz vairāk par 9,1 miljoniem eiro – Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.

No ERAF līdzfinansējuma nedaudz vairāk kā 3,73 miljoni nāk no SAM 1.1.1.4. projekta “Rīgas Stradiņa universitātes farmācijas jomas pētniecības infrastruktūras attīstība”, bet 5,44 miljoni eiro no SAM 8.1.1. projekta “Studiju vides attīstība Rīgas Stradiņa universitātē”.

Farmācijas studiju un pētniecības centra ģenerālprojektētājs ir SIA “Nams”, būvdarbu ģenerāluzņēmējs – A/S “UPB”, darbuzņēmējs - SIA “Kvadrum”, būvuzraudzība un būvprojekta audits - SIA “Būvuzraugi LV”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RSU parakstījusi sadarbības līgumu ar Lietuvas Veselības zinātņu universitāti

Db.lv, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Lietuvas Veselības zinātņu universitāte (LVZU). Parakstītais līgums noteiks pamatu labākās prakses apmaiņai un sadarbībai inovāciju ieviešanā zinātnē un studijās.

"Strādājot kopā ar LVZU, mēs esam liecinieki tam, cik lielu spēku sniedz sadarbība. Kopā mēs atradīsim jaunus veidus, kā ieviest inovācijas pētniecībā un izglītībā, kā veicināt atklājumus un izstrādāt pasaulē konkurētspējīgas studiju programmas. Ar šo partnerību mēs vēlreiz apliecinām savu nelokāmo apņemšanos veicināt izcilību un sabiedrības attīstību," sadarbības līguma parakstīšanas laikā LVZU Emanuela Levina centrā sacīja RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

"Apvienojot centienus, mūsu profesionālās komandas paaugstinās savu atpazīstamību Eiropā. Mums ir spēcīgs pamats sadarbībai, pateicoties ilggadējai draudzībai ar RSU, kas izpaužas dažādos līmeņos. Tā aizsākās jau padomju laikos. Es personīgi ļoti labi pazīstu šo universitāti, tāpēc esmu ļoti gandarīts un lepns, ka mēs tiekamies Kauņā, lai apmainītos ar labāko praksi," sacīja LVZU rektors profesors Rimants Benetis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RSU topošajiem mediķiem izveido simulācijas tehnoloģijām aprīkotu operāciju bloku

Db.lv, 26.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties piecus mēnešus ilgiem izbūves darbiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā (MITC) atklāts simulācijas tehnoloģijām aprīkots operāciju bloks.

Studenti un rezidenti tajā varēs apgūt un uzlabot plašu medicīnisko prasmju spektru, sākot no ķirurģiskās šūšanas un mezglu siešanas līdz acs mikroķirurģijai, ķeizargriezienam un laparoskopiskām operācijām.

Lai varētu nodrošināt mūsdienīgu un modernu izglītību, RSU jau iepriekš piecu gadu periodā ir investējusi vairāk nekā piecus miljonus eiro studiju procesā, kas balstīts simulācijās, – gan pašu pelnītos līdzekļus, gan ES struktūrfondu finansējumu. Operāciju bloka izveidē RSU investējusi 864 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa ieguldīta mācību trenažieros, simulatoros un iekārtās.

“RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs ir sevi pierādījis, gan pilnveidojot studentu un rezidentu prasmes un iemaņas, gan īstenojot mācības Rīgas un reģionu ārstniecības iestādēs, gan arī militārās medicīnas jomā, palīdzot NATO mācību norisē. Jaunizveidotais operāciju bloks RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centram ļauj izvirzīties līderpozīcijā visā Baltijā, kad runa ir par simulācijas tehnoloģijām veselības aprūpes profesionāļiem,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” janvāra vidū noslēdza sadarbības līgumu, kura mērķis ir veidot ciešāku ikdienas sadarbību, turpinot celt augstākās izglītības kvalitāti, studiju programmu atbilstību nozares attīstības tendencēm un speciālistu sagatavotību darba vidē.

Tāpat līgums paredz sadarbību zinātniskās pētniecības jomā, tostarp, inovatīvu produktu izstrādē.

“Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kam ir spēcīga nacionālā farmācijas industrija. “Olainfarm” kā viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem nepārtraukti sniedz savu ieguldījumu tās attīstībā. Jauno speciālistu izglītošana un ikdienas sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm ir būtisks faktors ikvienas industrijas izaugsmē, un jo īpaši, farmācijā, kur pamatu pamatos viss balstās zinātnē un nepārtrauktā pētniecībā. “Olainfarm” attīstības plāni ir ambiciozi – kļūt par vienu no top desmit Eiropas zāļu ražotājiem savās terapeitiskajās grupās. Šo mērķi varēsim sasniegt ar pieredzējušiem, augsti kvalificētiem un zinošiem speciālistiem, tāpēc esam priecīgi oficiāli nostiprināt mūsu sadarbību ar RSU, lai palīdzētu jaunajiem speciālistiem augt un profesionāli pilnveidoties,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jau 14. reizi pasniegtas Olainfarm stipendijas izcilākajiem RSU farmācijas studentiem

Db.lv, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” stipendija 2000 eiro apmērā šogad tika pasniegta trim Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes studentēm – Vitai Servidovai, Olgai Zeļenkai un Danielai Plasai.

Stipendijas izcilākajiem farmācijas studentiem šogad tika pasniegtas jau 14. reizi, un ir daļa no “Olainfarm” un RSU savstarpējās sadarbības.

“”Olainfarm” kā viens no lielākajiem farmācijas nozares uzņēmumiem regulāri sniedz savu ieguldījumu tajā, lai Latvijā gan pašlaik, gan pēc pieciem un desmit gadiem būtu farmaceiti, kuri aptiekās varētu konsultēt pacientus, vai strādātu pie jaunu medikamentu izstrādes kādā no zāļu ražošanas uzņēmumiem. Esam lepni, ka varam atbalstīt jaunos farmaceitus, jo tā ir misijas profesija, kas sniedz skaidru un nenovērtējamu labumu visai sabiedrībai kopumā. Farmaceits bieži ir pirmais nozares speciālists, ko cilvēki uzrunā par savām veselības problēmām un pie kuriem meklē palīdzību. Vienlaikus ir jāatceras, ka zināšanas farmācijā jauniešiem sniedz fantastiskas karjeras iespējas – sākot ar jau pieminēto farmaceita darbu aptiekā, un beidzot ar darbošanos zinātnē, jaunu medikamentu izstrādē un zāļu reģistrācijā,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Jaunā EP sasaukuma galvenie izaicinājumi būs ES paplašināšanās un drošība

LETA, 04.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma galvenie izaicinājumi būs Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās un drošība, tādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un lektore Vineta Kleinberga un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) ES programmas vadītāja, RSU vieslektore Aleksandra Palkova.

Kleinberga atzīmēja, ka ir virkne Rietumbalkānu valstu, kuras ir diezgan tuvu iestāšanās sarunu noslēgumam. Tādēļ runa ir par ES spēju uzņemt jaunas dalībvalstis, kas būs jāatrisina ja ne nākamo piecu gadu laikā, tad noteikti ir jāsāk debates, kā ES uzņems jaunas dalībvalstis un kas ir nepieciešams, lai to izdarītu. Tostarp tas radīs arī jautājumus par pašas ES institucionālo reformu - par to, cik vietas katrai valstij būs EP, kā pieņems lēmumus Eiropadomē, vai nepieciešams paplašināt kvalificēto balsu vairākumu kādos noteiktos jautājumos.

"Turklāt viena lieta ir Rietumbalkānu valstis un to atbilstības izvērtēšana un potenciālā uzņemšana, bet otra - mēs paši esam lieli Ukrainas, Moldovas un Gruzijas atbalstītāji dalībai ES. Protams, būs jāseko līdzi situācijas attīstībai Gruzijā. Debates par pirmsiestāšanās palīdzību finansiālā vai citu programmu veidā, par iespējamiem atvieglojumiem šīm trīs valstīm paliks, un tas ir jautājums, par ko EP būs jādiskutē," sacīja RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par aptuveni 13 miljoniem eiro būvēs zobārstniecības prakses un studiju centru

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un RSU Stomatoloģijas institūts līdz 2028.gada nogalei RSU kampusa teritorijā plāno izveidot modernu zobārstniecības prakses un studiju centru.

Jaunā studiju un zobārstniecības centra ēka atradīsies RSU kampusa teritorijā Dzirciema ielā 16/20, un tā plānošanas un projekta izstrādes darbi jau ir uzsākti.

Atbilstoši ieceres plāniem, RSU Bērnu zobārstniecības centrs atradīsies jaunbūves otrajā stāvā, trešajā stāvā plānotas RSU Stomatoloģijas institūta Ortodontijas klīnikas telpas, savukārt pārējos stāvos Zobārstniecības fakultātes studiju, simulāciju u.c. telpas. Iecerēts, ka esošās ēkas ar jauno ēku būs savienotas ar gaisa koridoriem.

Kopumā ēkā būs seši stāvi, kur telpas aizņems ~4870 m2, savukārt Bērnu zobārstniecības centrs - 875 m2, kas ir ~21% no būves platības.

Ēkas plānotās būvniecības izmaksas tiek lēstas ~13,2 milj. eiro. Bērnu zobārstniecības centra izveidei paredzēti 3,2 milj. eiro. Centra būvniecība varētu tikt pabeigta 2028.gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju pievienos RSU

LETA, 13.12.2022

RSU rektors profesors Aigars Pētersons iepriekš norādīja, ka gadījumā, ja valdība saskatīs ieguvumus un lems, ka šāda augstskolu konsolidācija ir nepieciešama, RSU kā valstiski atbildīga zinātnes universitāte pildīs šo lēmumu.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma reorganizēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (LSPA), to integrējot Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).

LSPA joprojām būs ar savu akadēmisku un zinātnisku autonomiju un saglabās savu nosaukumu un simboliku, lai attīstītu pētniecības izcilību veselības un sporta zinātņu nozarē, līdz ar to arī valsts sporta politikas jomu.

Plānots, ka LSPA tiks reorganizēta no 2026.gada 1.janvāra, kad tā turpinās pastāvēt kā RSU struktūrvienība.

Jau vēstīts, ka Augstākās izglītības padome (AIP), izvērtējot IZM ieceri, pauda konceptuālu atbalstu šai idejai.

IZM uzsver, ka Ministru kabineta noteikumi "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība" neparedz piešķirt zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām, kuru novērtējums ir 1 vai 2, proti, LSPA, Banku augstskolai, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, Liepājas Universitātei, taču zinātnes bāzes neesamība būtiski apdraud augstskolas iespējas īstenot Augstskolu likumā noteiktos kritērijus zinātniskās darbības un tehnoloģiju pārneses procesa nodrošināšanai kā zinātniskajām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiltu būvēšana starp augstskolām un industrijas uzņēmumiem – visiem izdevīga sinerģija

Dace Bandere, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka trūkums gan individuāliem uzņēmumiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā iezīmējas kā viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai noturētu attīstības un inovāciju tempus. Augstskolas ir tās, kas sagatavo kvalificētus speciālistus darba tirgum, tāpēc nozaru uzņēmumu un augstāko izglītības iestāžu daudz ciešāka sadarbība ir kritiski svarīga, lai darba tirgū nonāktu speciālisti ar uzņēmējiem aktuālām zināšanām un prasmēm.

To var panākt tikai ciešā ikdienas sadarbībā starp uzņēmumiem un mācību iestādēm. Mēs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ļoti labi apzināmies, ka mums ir jāspēj nodrošināt zināšanas un prasmes, kas jaunajam speciālistam palīdzēs atrast darbu un nodrošinās, ka viņš šajā darbā spēj paveikt no viņa prasīto. Tieši tāpēc nesen noslēdzām arī sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pie šiem jautājumiem varam kopīgi strādāt un veidot abpusēji produktīvu sadarbību. “Olainfarm” no savas puses apņemas ne vien līdzdarboties studiju programmu uzlabošanā, bet arī nodrošināt praksi un bāzes vietas mūsu studentu zinātniskajiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu mutes, sejas un žokļu audu atjaunošanos pēc ķirurģiskām manipulācijām un novērstu infekciju risku, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) speciālistiem attīsta jaunu pieeju kontrolētai un lokālai antibiotiku un augšanas faktoru piegādei.

Traumas, audzēji, iekaisumi, dažādas saslimšanas – ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēkiem nepieciešamas mutes, sejas un žokļu kaulu operācijas. Lai atlabšana pēc ķirurģiskās manipulācijas būtu pēc iespējas veiksmīgāka un ātrāka, ir būtiski samazināt infekciju risku.

Latvijas Zinātnes padomes projektā MATRI-X («Antibakteriālu autologu fibrīna matricu izstrāde mutes, sejas un žokļu ķirurģijai», LZP-2020/1-0054) zinātnieki izstrādā jaunus materiālus klindamicīna (plaša spektra antibiotika) un autologu augšanas faktoru kontrolētai piegādei operācijas vietā.

Zāļu piegādes sistēmas nodrošina kontrolētu un lokālu aktīvo vielu piegādi un dozēšanu, padarot ārstēšanu efektīvāku un pacientiem draudzīgāku. Pacientiem zāles vairs nav jāuzņem orāli, jo tās tiek iestrādātas biomateriālā, no kura izdalās noteiktās devās un tieši iedarbojas uz bojātajiem audiem organismā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Ideju apvienojot ar zinātni, top inovatīvi produkti eksportam

Db.lv, 26.01.2024

Programmas ietvaros ir izstrādāta specializēta elektroniskā plate, kas ļaus pilnveidot SIA “Adventum Tech” radīto inovatīvo būvkonstrukciju noslodzes mērīšanas ierīci, ļaujot optimizēt ražošanas izmaksas un paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra prototipēšanas programma PROTOTECH no 2022. gada sniegusi iespēju attīstīties 30 jaunām biznesa idejām.

Katrs no šiem tehnoloģiski ietilpīgajiem projektiem savas idejas attīstībai saņēma grantu līdz 15 tūkstošiem eiro.

“PROTOTECH programmā pētniecības un attīstības centieni iet kopsolī ar biznesa idejām, radot veiksmīgus uzņēmumus. Lepojamies, ka programmas īstenošanas laikā ir attīstījušies vairāki patiešām daudzsološi tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” stāsta LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar 3 vadošajām Latvijas universitātēm - Latvijas Universitāti (LU) , Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kas izstrādā prototipus, izmantojot tām pieejamos pētniecības un izstrādes resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

24. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Paula Valdena ielā 3, notiks Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) jaunās ēkas spāru svētki.

Jaunajā ēkā zinātnieki pētīs un sintezēs cilvēka "rezerves daļas" – implantmateriālus, kas veidoti no kalcija fosfātiem un domāti bojāto audu un orgānu aizvietošanai.

BBCE ēkā strādās RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki, kuri šobrīd biomateriālus pēta un attīsta netālu no Ķīpsalas, Pulka ielā. Centra zinātnieki fokusējas uz materiālu un tehnoloģiju izstrādi personalizētai medicīnai – personalizētām zāļu piegādes sistēmām, implantmateriālu formas un ķīmiskā sastāva pielāgošanu.

Pārceļoties uz RTU studentu pilsētiņu un atrodoties līdzās MLĶF, kā arī citām RTU fakultātēm un strādājot kopā ar citu jomu kolēģiem, zinātnieki varēs paplašināt starpdisciplinārus pētījumus un attīstīt jaunu pētniecības virzienu, kas saistīts ar padziļinātu implantmateriālu izpēti šūnu vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padome izteikusi neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni, informēja padomes konsultante Gundega Vārpa.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam PSKUS padome iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos - Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.

Jaunās pagaidu valdes locekļiem ir augsta kompetence vadības, ārstniecības un finanšu jomās, informēja Vārpa.

Pagaidu valdes priekšsēdētājam Vidzim ir Jeila vadības skolā Ņūheivenā, ASV, iegūts uzņēmējdarbības vadības maģistra grāds (MBA) ar specializāciju veselības aprūpes administrācijā, kā arī Banku augstskolā Rīgā iegūts maģistra grāds finanšu vadībā un bakalaura grāds finansēs. Vidža būtiskākā iepriekšējā darba pieredze vairāk nekā 10 garumā saistīta ar medicīnas nozares stratēģisko, organizatorisko, pārvaldības, veiktspējas, pārmaiņu vadības, pacientu pieredzes un finanšu uzlabošanas modeļu plānošanu un izstrādi, darbojoties tādos starptautiskos uzņēmumos kā "Navigant Consulting", "Philips Healthcare" Ziemeļamerikā un Vestčesteras medicīnas centrā Ņujorkā, ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) jauno korpusu būvniecībā var zaudēt pat 70 miljonus eiro iepriekš minēto 46 miljonu eiro vietā, tāpēc jaunā valde izraudzīta ar spēcīgām krīzes menedžmenta zināšanām un tās darbs būs orientēts uz zaudējumu samazināšanu, glābjot to, kas vēl glābjams, aģentūrai LETA sacīja slimnīcas pagaidu padomes loceklis Normunds Staņēvičs.

Komentējot lēmumu atsaukt PSKUS valdi, viņš norādīja, ka šobrīd ir runa par risku zaudēt tuvu 70 miljoniem eiro. Šādi zaudējumi apdraudētu slimnīcas īstermiņa un ilgtermiņa attīstību un pacientu drošību.

Kopš oktobra sākuma, kad tika atsaukta vecā un iecelta jaunā pagaidu padome, tā ir sniegusi vairākas rekomendācijas un redzējumu, kā uzlabot slimnīcas A2 ēkas būvniecības projektu un būvuzraudzību, taču nekas no ieteiktā no valdes puses neesot ieviests. Staņēvičs norādīja, ka vairākas reizes notikušas tikšanās ar darbiniekiem - gan individuāli, gan kolektīvi, tika novērots ārkārtīgi liels saspringums kolektīvā, bet no valdes puses neesot sperti nekādi soļi, lai situāciju deeskalētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ atklāts pelējums, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Gunda Jauntēva.

Šīs nedēļas laikā slimnīcas būvuzņēmēji turpina darbu pie jaunās ēkas pagrabstāva telpu tīrīšanas darbiem, tajā skaitā attīrot no bojātajiem būvizstrādājumiem. Jauntēva norādīja, ka pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīs starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārņemot savā valdījumā jaunā korpusa būvobjektu un veicot apsekošanu kopā ar SIA "Velve" pārstāvjiem, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) eksperti konstatējuši būvdarbu dokumentācijas iztrūkumu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

Pēc viņas paustā, pazudusi iepriekš parakstītā izpilddokumentācija, tajā skaitā arī PSKUS eksemplārs, būvdarbu žurnāli, autoruzraudzības žurnāli un daļa no būvprojekta mapēm, kam saskaņā ar normatīvo regulējumu jāatrodas būvobjektā. SIA "Velve" pārstāvji esot atteikušies komentēt dokumentācijas pazušanu un norādīt tās atrašanās vietu.

FOTO: Stradiņa slimnīca pārņem no Velves nepabeigto jauno korpusu 

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) trešdien no SIA "Velve" pārņēmusi nepabeigto...

Šos faktus fiksēja klātesošie zvērinātie tiesu izpildītāji, fiksējot arī SIA "Velve" pārstāvja teikto, ka dokumentācija netiks atdota. Lai konstatētu attiecīgos pārkāpumus no SIA "Velve" puses, kam bija jānodrošina minētās dokumentācijas neskarta atrašanās būvobjektā, PSKUS jau informējusi Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) un Rīgas pilsētas būvvaldi.

Apsekojot būvobjektu, tiks fiksēti paveiktie darbi un to stāvoklis, paralēli veicot aplēses par "Velves" slimnīcai nodarītajiem zaudējumiem, lai noteiktu zaudējumu kopapjomu un celtu prasību tiesā pret "Velvi".

PSKUS nekavējoties sāk arī neatliekamo darbu apzināšanu un steidzami veiks nepieciešamo defektu labojumus.

Būvniekam atzīstot nespēju pildīt savas līgumsaistības, līgums ar SIA "Velve" tika lauzts 13.februārī.

LETA jau rakstīja, ka pērnā gada rudenī bažās par risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu no amatiem tika atsaukta slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome, kuras galvenie uzdevumi ir veikt ārēju būvniecības auditu un nodrošināt mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

Novembrī "Velve" pabeidza slimnīcas A2 ēkas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes. Tomēr mēneša beigās slimnīcas jaunā A2 ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ tika atklāts pelējums. Pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīja starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan "Bior" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

"Velve" vēlāk paziņoja, ka pelējuma skartās daļas ir demontētas, bet termiņu kavējumus esot ietekmējušas nepilnības un kļūdas slimnīcas būvprojektā. Tā apliecināja gatavību un spēju pabeigt būvniecību, taču tas aizņemtu 15 līdz 17 mēnešus. Tomēr slimnīca paziņoja, ka lauzīs līgumu ar būvnieku, bet "Velve" sola lēmumu apstrīdēt.

21.februārī pēc trīs stundu garām sarunām slimnīca pārņēmusi no "Velve" nepabeigto korpusu.

Līgums starp PSKUS un "Velvi" tika noslēgts 2020.gada 27.augustā, un tajā paredzētais darbu izpildes termiņš bija 30 mēnešu - jauno slimnīcas korpusu būvniekam vajadzēja pabeigt 2023.gada pavasarī. Līguma laikā pēc "Velves" ierosinājuma tā nosacījumi tika mainīti kopumā piecas reizes, bet darbu izpildes termiņi pagarināti trīs reizes, par 16 miljoniem eiro palielinot arī līgumcenu. Rezultātā šo gadu laikā izbūvēti vien nepilni 60% paredzētā būvapjoma, no kuriem daļa nav nodoti pasūtītājam, kopumā neapgūstot 26 miljonus Eiropas Savienības finansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO, VIDEO: NATO gadadienas ceļojumā uzņēmēji dalās pieredzē un diskutē par nākotni

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 8. martā, Latvijas zāļu ražošanas uzņēmumu AS “Olainfarm” reģionālās vizītes laikā apmeklēja Latvijas Republikas finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Tikšanās laikā augstā amatpersona un uzņēmuma vadība pārrunāja Eiropas Savienības (ES) programmu pieejamību un atbilstību Latvijas ražotāju attīstības vajadzībām, cilvēkresursu attīstības jautājumus un uzņēmuma sadarbību ar izglītības iestādēm. Tāpat tika diskutēts par risinājumiem, kā valsts no savas puses var palīdzēt uzņēmumam turpināt veiksmīgi attīstīties.

“Redzu, ka “Olainfarm” gaidāms jauns, pozitīvs attīstības posms: akcionāru maiņas process ir pilnībā noslēdzies, ir skaidrs, saprotams un nopietns investīciju plāns, kā arī labi pārdomāti uz Eiropas tirgu orientēti eksporta apjoma izaugsmes plāni. Priecājos, ka ES fondu programmu līdzekļi arī līdz šim veiksmīgi ieguldīti pētniecībā, jaunu produktu izstrādē, tehnoloģiskā attīstībā, zaļākā ražošanas procesā un efektivitātes uzlabošanā. Svarīgi, ka uzņēmumam ir arī plāni sadarbībai ar lielajām Latvijas zinātņu universitātēm - RSU, RTU un LU, jo biotehnoloģiju un zāļu industrija šobrīd ir viena no straujāk augošajām ekonomikas nozarēm pasaulē. “Olainfarm” izaugsmei ir spēcīgs potenciāls, tāpēc vēlu veiksmi un turēsim īkšķus, lai izdodas kļūt par nākamo Latvijas uzņēmumu, kura pārdošanas apjomi un izaugsmes temps to ierindotu Latvijas TOP 5!”,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kuras augstskolu programmas ir ar vislielāko emigrācijas risku?

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Triju gadu laikā Latviju pameta 15,4 % no Ventspils Augstskolas programmas Datorzinātnes, 10,5 % no LU programmas Matemātiķis statistiķis, 7,7 % no RSU programmām Audiologopēdija, Fizioterapija, Rehabilitācija, Uzturzinātne, 7,1 % no RTU programmām Ražošanas tehnoloģija, Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve un 7,0 % no LU programmas Bioloģija 2017. gada absolventiem.

Šoreiz tiek pabeigts augstskolu absolventu monitoringa apskats. Privāto koledžu un augstskolu atalgojums, absolventu reģionālais sadalījums programmu līmeni tika aplūkots DB 14. marta rakstā Privāto augstskolu absolventu sasniegumi. Šajā rakstā tiks aplūkoti citi privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu rādītāji programmu vai programmu grupu līmenī, kā arī noslēguma dati par visām - gan valsts, gan privāto mācību iestāžu - programmām ar vislielāko emigrāciju un programmām, par kuru absolventiem ir liels datu trūkums.

Rakstā tiek izmantoti augstskolu absolventu monitoringa rezultāti, tā laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās - valsts augstskolās, privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās, valsts koledžās un privātajās koledžās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. aprīlī norisinājās izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotā konference, kurā jautājumi par valsts gatavību iespējamām krīzēm tika uzdoti no Latvijas iedzīvotāju skatupunkta - kā pasargāt sevi un savus tuvākos.

Īpašu uzmanību bija jautājumiem par:

  • aptieku izvietojumu reģionos kā zāļu pieejamības nodrošinājumu,
  • zāļu ražošanu un apgādi kā veselības drošības garantu,
  • veselības nozares kritisko infrastruktūru.

Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Aizvien biežāk tiek diskutēts par to, cik gatava ir veselības nozares kritiskā infrastruktūra, īpaši attiecībā uz zāļu pieejamību reģionos plaša mēroga krīzēs. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnija sākumā veselības ministre Līga Meņģelsone darba vizītē apmeklēja vienu no Baltijā vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pārrunātu aktuālos veselības aprūpes jautājumus gan attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, medikamentu pieejamību, gan arī klīnisko farmaceitu lomu veselības aprūpes sistēmā un pacientu pieredzes jautājumiem.

Tāpat ministre iepazinās ar uzņēmuma darbību, attīstības mērķiem, kā arī investīciju projektiem, lai tuvākajā piecgadē uzņēmums kļūtu par vienu no TOP 10 farmācijas uzņēmumiem Eiropā savās produktu kategorijās.

“Augstu vērtēju “Olainfarm” ieguldījumu ekonomikā, zinātnē un arī sabiedrības veselības veicināšanā. Mūsu kopīgs uzdevums ir veidot un attīstīt Latvijas veselības aprūpes sistēmu, lai tā spētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumos visos tās posmos. Līdztekus uzlabojumiem ambulatoro pakalpojumu pieejamībā, ģimenes ārstu sistēmas stiprināšanai un slimnīcu tīkla attīstībai, ir ļoti svarīgi celt arī farmaceitu profesijas prestižu sabiedrībā un nozīmi veselības aprūpē, jo šie speciālisti ir tie, kuri ar savām zināšanām un kompetencēm pacientiem bieži kalpo kā pirmais atbalsts un padomdevējs. Te es redzu lielu potenciālu sadarbībai arī ar farmācijas uzņēmumiem – gan veidojot interesi apgūt zināšanas farmācijas jomā, gan atbalstot studentus, kuri jau šo profesionālo ceļu izvēlējušies,” tikšanās laikā uzsvēra veselības ministre Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Stradiņa slimnīca aicina SIA Velve demontēt pelējuma skarto pagrabstāvu un apmaksāt līgumsodu

LETA, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) aicina SIA "Velve" pildīt līgumsaistības, veicot pelējuma skartā pagrabstāva demontāžu, kā arī apmaksāt līgumsodu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

SIA "Velve" adresētajā vēstulē Stradiņa slimnīca norāda, ka būvnieks līdz šim nav izpildījis 2020.gada 27.augustā noslēgtajā būvniecības līgumā minētos darbu izpildes nosacījumus, kā arī tiek būtiski kavēti plānotie būvdarbu izpildes termiņi un naudas plūsma. Tā rezultātā iestājies Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu neapguves risks. Tāpat konstatēta neatbilstoša būvdarbu izpildes kvalitāte - piemēram, gandrīz 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā nav novērsts pelējums - un ikdienas būvniecības procesa norise, kā arī darbu progress neatbilst tam, par kādu abas puses vienojušās.

Slimnīca akcentē, ka tās jaunbūvējamā korpusa A2 pagrabstāvā atklāts pelējums būvnieka nolaidības dēļ. Pelējuma klātbūtne ir kategoriski nepieļaujama telpās, kurās paredzēts uzturēties pacientiem un ārstniecības personālam. Saskaņā ar projektu teju 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā paredzēts izvietot operāciju bloku, kam ir īpaši augstas drošības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija pievienojusies Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei un Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijai

Db.lv, 27.06.2023

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 26.jūnijā pievienojās Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei (EMBC), savukārt šodien Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) padome lēmusi arī par Latvijas uzņemšanu EMBL.

Latvijas Republikas pievienošanos EMBC un EMBL dalībvalsts statusā valdība atbalstīja šā gada 25. aprīlī, tādējādi sniedzot virzību biomedicīnas, biotehnoloģijas, bioekonomikas un informāciju tehnoloģijas sektoru attīstībai Latvijā.

“Šis nozīmīgais solis apliecina mūsu valsts apņemšanos attīstīt molekulārās bioloģijas pētniecību un sadarbību ar citām Eiropas valstīm šajā nozarē, veicinot zinātniskās pētniecības attīstību un palīdzot Latvijas zinātniekiem iekļauties starptautiskajā zinātnes kopienā. Mūsu zinātniekiem tagad tiks nodrošināta piekļuve modernākajiem pētniecības instrumentiem, infrastruktūrai un zināšanām,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) paziņojuma par līguma laušanu ar SIA "Velve" saistībā ar vairākkārtēju līguma termiņu nepildīšanu un citiem līguma pārkāpumiem būvnieks atteicies ielaist būvobjekta teritorijā slimnīcas pārstāvjus un tiesu izpildītājus, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

2020.gada 27 augustā noslēgtais līgums starp slimnīcu un SIA "Velve" paredz precīzu turpmāku rīcību līguma izbeigšanas gadījumā, proti, pasūtītāja pieaicinātie tiesu izpildītāji fiksē situāciju objektā, un būvniekam ir jānodod objekts PSKUS valdījumā. Pēc Vārpas paustā, trešdien, 7.februārī, slimnīcas pārstāvji, tostarp tiesu izpildītāji, ieradās objektā, bet SIA "Velve" pārstāvji atteikušies tos ielaist būvobjekta teritorijā.

Stradiņa slimnīca lauž līgumu ar Velvi 

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi...

PSKUS vadība jau iepriekš pauda bažas, ka būvnieks varētu nesadarboties, un trešdien tās apstiprinājās. Slimnīca aicina SIA "Velve" uz sarunu par būvobjekta nodošanas kārtību, cerot, ka ""Velves" pusē sapratne par konstruktīvas sarunas nepieciešamību ņems virsroku pār emocijām".

Gribu uzsvērt, ka neatkarīgi no pretdarbībām Stradiņa slimnīca nemainīs savu lēmumu. Mūsu personāls un pacienti ir pelnījuši strādāt un ārstēties cienīgos un ārstniecības procesam atbilstošos apstākļos, tostarp kvalitatīvi izbūvētās un drošās telpās, tāpēc - jo ātrāk spēsim vienoties, jo labāk Latvijas sabiedrībai. Uz to es aicinu "Velvi,"" uzsver PSKUS valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis.

Komentējot esošo situāciju, Veselības ministrijas (VM) komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders norādīja, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības īstenošanā jau ilgstoši ir novērotas problēmas. Šī iemesla dēļ VM pagājušā gada oktobrī atcēla tā brīža PSKUS padomi un iecēla jaunu pagaidu padomi, kas, izvērtējot situāciju un visu pieejamo informāciju par būvniecības gaitu, izteica neuzticību PSKUS valdei, kura nespēja nodrošināt būvniecības procesa un finanšu plūsmas efektīvu pārraudzību un īstenošanu, savlaicīgi neidentificējot riskus un apdraudot projekta īstenošanu.

Pēc Šneidera paustā, VM pilnībā uzticas PSKUS esošās vadības lēmumiem un uzskata, ka tā ir PSKUS valdes izšķiršanās, vai turpināt vai neturpināt līgumu ar jaunās PSKUS A2 ēkas būvnieku SIA "Velve".

VM vērtējumā, PSKUS veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu nepieciešamo un neatliekamo būvdarbu turpināšanu, kā arī saglabātu darbu un ieguldījumus, vienlaikus veicot nepieciešamās darbības un procedūras, lai iespējami ātrāk varētu tikt izvēlēts cits būvnieks, kas varētu ēku pabeigt.

"Gan valsts, gan slimnīcas un pacientu interesēs ir, lai slimnīcas A2 ēka tiktu uzbūvēta iespējami ātrāk, darbs būtu izdarīts kvalitatīvi un ēka būtu droša," uzsvēra Šneiders.

Jau ziņots, ka pērnā gada rudenī bažās par risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu no amatiem atsaukta slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome, kuras galvenie uzdevumi ir veikt ārēju būvniecības auditu un nodrošināt mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

Novembrī būvkompānija "Velve" pabeidza slimnīcas A2 ēkas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes. Tomēr mēneša beigās slimnīcas jaunā A2 ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ tika atklāts pelējums. Pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīja starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

Šī gada 6.februārī slimnīca paziņoja, ka no 13.februāra lauzīs līgumu ar "Velvi" par jaunā A2 slimnīcas korpusa būvniecību. Līgums lauzts vienpusēji.

Slimnīcas padome norāda, ka "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi pārkāpumi.

Patlaban slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 20.februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru