Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu
Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.
Jāatgādina, ka lielākā traģēdija kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas notika pērnā gada 21. novembrī, kad, iebrūkot lielveikala jumtam, Zolitūdē bojā gāja 54 cilvēki.
Ņemot vērā tiesu ilgos termiņus, kā arī lielo apsūdzēto skaitu, nevar izslēgt, ka Maxima lieta kļūs par vēl vienu mūžīgo stāstu, līdzīgu Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietai vai digitālās televīzijas lietai. Jāatgādina, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pavasarī lēsa – Lemberga krimināllietu pirmās instances tiesā varētu pabeigt skatīt šā gada beigās. Savukārt digitālās televīzijas lietā šogad beidzot nonākts līdz tiesu debatēm, paredzēts, ka tās turpināsies arī šoruden.
Kukuļa ēnā
Virzība šoruden gaidāma arī citās skaļās lietās, piemēram, jau 16. septembrī Rīgas Centra rajona tiesā plānots turpināt tā dēvēto Daimler kukuļošanas lietu, kas saistīta ar vērienīgiem sabiedriskā transporta iepirkumiem Rīgā. Saskaņā ar apsūdzību amatpersonas kukuļos saņēmušas vairāk nekā piecus milj. eiro, savukārt vēl apmēram viens miljons saistībā ar kādas valsts institūcijas veikto publisko iepirkumu desmit gadu laikā nodots kukuļos ārvalstu uzņēmuma interesēs. Šajā lietā par kukuļu izspiešanu, pieņemšanu, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu kopumā apsūdzētas sešas personas: bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks un kādreizējais pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis, vēl viens G. Bojāra padomnieks – uzņēmējs Armands Zeihmanis un viņa sieva Vita Zeihmane, Zviedrijā dzīvojošs latvietis Raimonds Krastiņš, uzņēmējs Sergejs Zambers un Agris Koroševskis. Jāatgādina, ka kriminālprocesu KNAB ierosināja 2010. gadā par to, ka Vācijas autobūves koncerna Daimler AG meitasuzņēmuma Evo Bus GmbH amatpersonas no 2002. gada jūlija līdz 2006. gada decembrim devušas kukuļus par 117 autobusu Mercedes Benz iegādes organizēšanu Rīgas pašvaldības vajadzībām.
Rudenī gaidāmas vairākas tiesas sēdes arī par līdz šim vērienīgāko kukuļošanas lietu uzskatāmajā tā dēvētājā Latvenergo amatpersonu lietā. KNAB uzskata, ka amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos saņēmušas ap astoņiem milj. eiro, taču vēl 11 milj. eiro liels kukulis netika nodots, jo izmeklētāji uzņēmumu amatpersonas aizturēja. 2012. gadā KNAB lūdza saukt pie kriminālatbildības 17 personas saistībā ar kukuļošanu Latvenergo realizētajos Pļaviņu HES un Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas projektos. Krimināllieta ir sadalīta, vienā no tām apsūdzība ir uzrādīta Latvenergo bijušajam viceprezidentam Aigaram Meļko, bijušajam uzņēmuma ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam un Energy Consulting vadītājam Andrejam Livanovičam.
Šoruden Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sēde nozīmēta arī no Latvenergo amatpersonu lietas izdalītajā kriminālprocesā, kur pie atbildības tiek saukts A. Meļko un a/s Sadales tīkli kādreizējais valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs. Šajā krimināllietā A. Meļko apsūdzēts par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, savukārt A. Stalažs un I. Liuziniks saukti pie atbildības gan par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, gan arī par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, iepriekš ziņojusi LETA. Viņiem slēpti esot piederējušas kapitāldaļas uzņēmumā, kas bijis liels Sadales tīklu pasūtījumu izpildītājs, uzskata tiesībsargi. Jāpiebilst, ka šo lietu trūkumu dēļ tiesa vairākkārt atteicās pieņemt izskatīšanai.
Un atkal Krājbanka...
3. oktobrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa slēgtā sēdē iecerējusi turpināt skatīt arī Latvijas Krājbankas lietu. Kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis, bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011. gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu, iepriekš ziņoja LETA. Savukārt 1. oktobrī Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt Latvijas Krājbankas prasību pret SIA Eurobalt Junipro, aviokompānijas airBaltic bijušo akcionāri SIA Baltijas Aviācijas sistēmas un Taurus Asset Management Fund Limited atzīt par spēkā neesošu darījumu, ar kuru Baltijas Aviācijas sistēmām tika aizdoti teju 20 milj. eiro, liecina tiesu kalendārs.
Sabiedrības interesi izsaukusi arī tā dēvētā Moldovas ieroču pārdošanas krimināllieta, kur uz apsūdzēto sola 26. novembrī Rīgas rajona tiesā nāksies sēsties darījumā iesaistītā Latvijas uzņēmuma Latspeceksports kādreizējam vadītājam Ivo Antonam. Tiek plānots, ka novembra vidū Vidzemes priekšpilsētas tiesa varētu skatīt arī krimināllietu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, par ko apsūdzētas vairākas Valsts darba inspekcijas amatpersonas, tajā skaitā bijusī vadītāja Rita Elce. Jāatgādina, ka sāktā kriminālprocesa dēļ viņa no amata tika atstādināta jau 2009. gada rudenī, vēlāk viņa amatu pēc savas vēlēšanās pameta pavisam.
Beitāns un Plaude
Uz tiesu šoruden nāksies doties arī pazīstamiem uzņēmējiem. Rīt Rīgas Centra rajona tiesa plāno skatīt Jelgavas vēja tuneļa lietu, kurā uz apsūdzēto sola par krāpšanu lielā apmērā no LIAA jāsēžas Aerodium līdzīpašniekam Ivaram Beitānam. Lietas ietvaros viņš gan uz apsūdzēto sola sēdīsies kā par maksātnespējīgu atzītās SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs bijušais valdes loceklis. Jāatgādina, ka uzņēmums Jelgavā ar ES finansiālu atbalstu bija plānojis izveidot gaisa sporta sertificēšanas centru, kurā būtu arī unikāls vēja tunelis, kā arī tiktu sertificēts noteikts cilvēku skaits, bet noteiktajā laikā projekts nerealizējās, kā iecerēts, ko I. Beitāns iepriekš DB skaidroja ar dalību izstādē Expo – lidojošie cilvēki Latvijas paviljonā pārsteidza visu pasauli –, bet LIAA vadītājs Andris Ozols skaļi apgalvoja, ka projekts bijis vien butaforija, lai izkrāptu līdzekļus. I. Beitāns, kurš vainu nav atzinis, to nosaucis par nomelnošanas kampaņu. Prokuratūra, nododot krimināllietu tiesai, gan norādīja, ka apsūdzētais maldinājis LIAA par projekta ietvaros iegādāto iekārtu izcelsmi, ražošanas un piegādes apstākļiem, izkrāpjot 1,9 milj. eiro. Savukārt pēc nepilnas nedēļas 9. septembrī Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta paredzējusi skatīt a/s Swedbank un Kolonna grupas dibinātājas maksātnespējīgās Ievas Plaudes-Rēlingeres, viņas dēla Ivara Plauža-Lasmaņa, Kolonna Limited un maksātnespējīgā SIA Hotel Kolonna strīdu par 4,3 milj. eiro piedziņu. Pērn Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierināja tiesas prasību, nolemjot piedzīt parāda pamatsummu, procentus par iztērēto aizdevumu daļu un nokavējuma procentus, ziņo LETA. Vēl pēc mēneša – 16. oktobrī – Rīgas apgabaltiesa paredzējusi lemt par parāda piedziņas prasības nodrošinājumu strīdā starp a/s Reverta un SIA Serviss KS, I. Plaudes-Rēlingeres, Jāņa Lasmaņa un SIA Kolonna Beauty, liecina tiesu kalendārs.
