Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Kādus A. Lemberga «personiskos un intīmos noslēpumus» tad prokuratūrai nodevis R. Meroni? Baltic Screen rīcībā ir tikai atsevišķi sējumi no vairāk nekā simt sējumu lielās A. Lemberga «pirmās krimināllietas», kuras ietvaros viņš tiek apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros un citiem noziegumiem, taču arī tajos atrodamas neskaitāmas R. Meroni sniegtas liecības, kurās, atsaucoties gan uz dažādām sarunām un tikšanās reizēm, gan uz konkrētiem dokumentiem, Šveices advokāts ir bijis ļoti atklāts par A. Lemberga un viņa ģimenes locekļu lomu Ventspils tranzītbiznesa un citos uzņēmumos, kā arī dažādās ārzonu shēmās.

R. Meroni liecības iespējams izlasīt portālā Db.lv, savukārt laikrakastā Dienas bizness varat lasīt Šveices advokāta prokuratūrai stāstītā fragmentus par virkni būtisku A. Lemberga un viņa palīgu darbības aspektu.

- Vai jums ir zināmi apstākļi (vai jūs esat bijis informēts), pie kādiem apstākļiem SIA Lat Transnafta dalībnieki, kas norādīti jums uzrādītajā līgumā pie pratināšanas protokola Nr.2, atdāvināja sev piederošās SIA Lat Transnafta daļas par labu ārvalstu kompānijai Kaywood International Ltd., ja jā, tad kādā veidā un no kā jūs uzzinājāt par šiem apstākļiem?

- Es varu atbildēt par kompāniju Kaywood International Ltd kā tās direktors un finanšu starpnieks, bet nevis pilnvarotais pārstāvis. Līdz pat šim brīdim un līdz pat šai dienai man nebija nekādas informācijas par to, ka SIA Lat Transnafta dalībnieki ir atdāvinājuši par labu kompānijai Kaywood International Ltd sev piederošās Lat Transnafta daļa. Un tas man ir liels pārsteigums, jo kompānija Kaywood International Ltd. ir ārzonu kompānija, un līdz ar to tas ir neparasts bezatlīdzības darījums. Internacionālajā uzņēmējdarbības praksē neviens nedod dāvinājumus, un, ja kāds kādam kaut ko dod, tad saņem par to atlīdzību, tāda ir starptautiskā prakse. Kompānija Kaywood International Ltd nav nekāda labdarības organizācija, es zināju, ka kompānija Kaywood International Ltd bija SIA Lat Transnafta dalībnieks, jo kompānija Kaywood International Ltd netieši piedalījās SIA Lat Transnafta likvidācijā. Tāpat es nekad neesmu dzirdējis un man neviens nav teicis, kādā veidā kompānija Kaywood International Ltd ieguva šīs daļas.

- Kādēļ, jūsuprāt, tieši pie Anša Sormuļa kratīšanas laikā varēja tikt izņemti elektroniski faili (dokumenti), kas jums tika uzrādīti pratināšanas protokolā? Vai jums ir personiski zināms, uz kāda pamata, kādā nolūkā, ar kā pilnvarojumu vai piekrišanu un kā interesēs Ansis Sormulis pārstāvēja kompāniju Ost Trading & Finace?

- Kā jau es liecināju, vienīgais kompānijas Kaywood International Ltd daļu turētājs un īpašnieks bija un šobrīd ir Aivars Lembergs, jo es turu priekš viņa šīs daļas. Kopš 1993.-1994.gada es pazīstu Ansi Sormuli kā personu, kas ir ļoti pietuvināta (uzticības persona) Aivaram Lembergam. Pašā sākumā Ansis Sormulis līdz 1995.gadam bija vienīgā persona, kas nodeva instrukcijas man no Aivara Lemberga. 1996.-1997. gadā parādījās arī G.Laiviņš-Laivenieks, bet arī pēc tam visus jautājumus, kas saistīti ar Aivaru Lembergu, kārtoja (nodeva man) pamatā Ansis Sormulis. Ansis Sormulis nekad patstāvīgi nepieņēma lēmumus, jo pirms lēmumu pieņemšanas viņš vienmēr man teica, ka viņam vajag aprunāties ar klientu. Tieši šādu terminu, vārdu – klients viņš lietoja un ar to domāja Aivaru Lembergu. Realitātē visus lēmumus, kas saistīti ar Kaywood International Ltd, pieņēma Aivars Lembergs. Es nevarēju nekad runāt tieši ar Aivaru Lembergu, un man bija nepieciešami tādi starpnieki kā Ansis Sormulis un G.Laiviņš-Laivenieks. Vēlos piebilst, ka kādu laika periodu tika iesaistīts cits jurists Zigmunds Spāde. Taču es nevaru tieši nepārprotami apgalvot, ka viņš bija saistīts ar kompāniju Kaywood International Ltd., jo tas bija Anša Sormuļa un G.Laiviņa-Laivenieka uzdevums.

Kopš 1998.-1999.gada arī Aivara Lemberga dēls – Anrijs Lembergs deva man uzdevumus no Aivara Lemberga, tāpat varu liecināt, ka Anrijs Lembergs nekad patstāvīgi nepieņēma lēmumus, bet saskaņoja tos ar Aivaru Lembergu. Gribu piebilst, ka man uzrādītajā pielikumā Nr.2 kompānija Ost Trading & Finace nosaukums ir nepareizs, proti, jābūt – Ost Trading & Finace, bet dokumentā ir Ost Trading & Finaces. Es biju kompānijas Ost Trading & Finace direktors, līdz ar to man uzrādītajā pielikumā Nr.2 viņš nevarēja nekādā veidā apstiprināt to ar savu parakstu un zīmogu, domāju, ka zīmogs ir viltots, viņam tādu pilnvaru tajā laikā nemaz nebija. Tajā laikā es biju direktors, nevis Ansis Sormulis. Man ir jāpārbauda dokumenti, bet noteikti varu liecināt, ka tas nebija mans personisks lēmums izdot pilnvaru Ansim Sormulim, man noteikti kāds deva šāda veida instrukcijas.

- Vai jauniegūtajām ārvalstu kompānijai Kaywood International Ltd piederošajām SIA Lat Transnafta daļām bija izšķiroša nozīme, lai vēlāk, samazinot SIA Lat Transnafta pamatkapitālu, ārvalstu kompānija Kaywood International Ltd varētu saņemt līdzekļus no SIA Lat Transnafta uz ārvalstu kompānijas Netherfin Financial Services B.V. norēķinu kontu Nr.21829.0.02.2 SNS bankā Amsterdamā, Nīderlandē?

- Es atceros, ka man bija pārrunas ar Ansi Sormuli, ka vajadzētu samazināt SIA Lat Transnafta pamatkapitālu. Šajās sarunās piedalījās arī Laimonis Junkers, nodokļu shēmu, lai mazinātu nodokļus, izstrādāja J.Zelmenis, un viņš arī piedalījās sarunās, kurš arī zināja, kā labā tiek izstrādāta šī shēma, tas ir Aivara Lemberga labā un interesēs. SIA Lat Transnafta bija milzīga nesadalīta peļņa kā rezerve. J.Zelmeņa koncepcija bija šāda – SIA Lat Transnafta palielināja savu pamatkapitālu un pārskaitīja rezervi šajā pamatkapitālā, un daļu turētāji saņēma brīvas daļas, par to nesamaksājot. Tas notika vienā pārskata gadā. Un uzreiz nākamajā gadā pamatkapitāls atkal tika samazināts. Es atceros, ka manam advokātu birojam bija konsultācijas Anglijā un Nīderlandē nodokļu jautājumos, vai šajās valstīs iespējams iegūt bezatlīdzības akcijas, nemaksājot nodokļus. Tā rezultātā SIA Lat Transnafta akcijas, kuras piederēja kompānijai Kaywood International Ltd, tika nodotas kompānijai Netherfin Financial Services B.V. Daļas tika nodotas šim uzņēmumam, un tas notika pirms SIA Lat Transnafta tika palielināts pamatkapitāls. Pēc tam pamatkapitāls tika palielināts, un pēc tam vairākos posmos kapitāls atkal tika samazināts, un izmaksāts kompānijai Netherfin Financial Services B.V. Manā skatījumā šī nodokļu shēma bija agresīva (vispirms man bija šaubas, ka šāda nodokļu shēma būtu pieņemama Latvijas nodokļu administrācijai), bet J.Zelmenis uzstāja, ka šī shēma ir likumīga Latvijā. Pēc tam vairākos posmos šī shēma tika īstenota, un kompānija Netherfin Financial Services B.V. saņēma vairākkārtējas kapitāla izmaksas. Šīs kapitāla izmaksas Nīderlandē bija atbrīvotas no nodokļu ieturējumiem. Tas viss notika Aivara Lemberga ģimenes interesēs.

Es uzskatu, ka lēmums par šo shēmu tika pieņemts sarīkojumā, ko dēvē par „pirmdienas sanāksmēm” Ventspilī. Tās bija regulāras sanāksmes, kuras vadīja Aivars Lembergs, un šajās sanāksmēs piedalījās personas, kuras ir patiesā labuma guvējas dažādos starptautiskos uzņēmumos. Šajās sanāksmēs tika pieņemti dažādi lēmumi par dažādiem starptautiskiem uzņēmumiem, kuros šīs personas bija patiesā labuma guvēji. Šajās sanāksmēs piedalījās: Aivars Lembergs, kurš vadīja sanāksmes, dažreiz es biju uzaicināts, ja bija kāds īpašs jautājums, par kuru man bija jāizsakās, O.Berķis, I.Skoks, G.Ševcovs, J.Blažēvičs, reti arī O.Stepanovs, jo viņam nepatika tur iet, J.Bespalovs, L.Junkers, V.Krastiņš, A.Sormulis (viņš nebija daļu turētājs), bet viņš tur bija, lai nodrošinātu tulkojumu vai arī kā darbinieks, ja runa gāja par uzņēmumu, kurā viņš strādāja. Aizkulisēs šīs sanāksmes dēvēja par politbiroja sanāksmēm, tas notika Ventspils domes sanāksmju zālē, dažreiz sanāksmes notika AS Kālija parks piederošajās biznesa centra telpās. Cik tālu es atceros, tad kompānijas Netherfin Financial Services B.V. un viņas mātes uzņēmums Barnaby International N.V. tika iegādāti ar mērķi, lai kompānija Kaywood International Ltd piederošās SIA Lat Transnafta akcijas nodotu kompānijai Netherfin Financial Services B.V., kuras patiesie labuma guvēji bija un šobrīd ir – Aivars Lembergs un viņa ģimene.

Lieciniekam pirms jautājuma uzdošanas tiek uzrādīta R.Meroni elektroniskā dokumenta kopija, kas adresēta G.Laiviņam-Laiveniekam par kompāniju Netherfin Financial Services B.V., un kas datēta ar 2005.gada 21.septembri.

- Kādēļ šo dokumentu adresējāt tieši G.Laiviņam-Laiveniekam?

- Iemesli bija šādi: notika tikšanās 2005.gada septembrī G.Laiviņa-Laivenieka ofisā, tikšanās piedalījās Aivars Lembergs, A.Sormulis, Anrijs Lembergs un G.Laiviņš-Laivenieks. Aivars Lembergs šajā sanāksmē bija ļoti dusmīgs, jo pirms dažām dienām bija parādījušies raksti avīzēs, kas acīmredzami vilka kaut kādas paralēles starp nekustamo īpašumu pārdošanu (pirkšanu), kas netieši piederēja kompānijai Netherfin Financial Services B.V. Aivars Lembergs sāka bļaustīties savā parastajā veidā un apvainoja ikvienu, kāpēc izveidota šāda veida struktūra. Es arī sāku kliegt viņam pretim. Es mēģināju izskaidrot, ka šādu lēmumu nopirkt kompāniju Netherfin Financial Services B.V. pieņēma viņš (Aivars Lembergs) un viņa dēls – Anrijs Lembergs. Kad es atgriezos birojā, es vēlreiz izvērtēju savu lietvedību attiecībā uz kompānijas Netherfin Financial Services B.V. iegādi, un es nosūtīju šo elektronisko pastu G.Laiviņam-Laiveniekam, lai viņš to pārtulkotu un iesniegtu Aivaram Lembergam. Šajā e-pastā ir kopsavilkums par kompānijas Netherfin Financial Services B.V. iegādi un par meitas kompānijas – SIA NFS pārdošanu Igaunijas uzņēmumam. Šos lēmumus pieņēma Aivars Lembergs un viņa dēls – Anrijs Lembergs.

Tāpat vēlos liecināt, ka manā rīcībā šie dokumenti ir tāpēc, ka es esmu finanšu starpnieks saskaņā ar Šveices likumdošanu un Šveices likumdošana naudas atmazgāšanas novēršanas jomā nosaka, ka ikvienai personai, kas rīkojas kā finanšu starpnieks, jāiestājas īpašā uzraugošā organizācijā. Es esmu Šveices advokātu kolēģijas finanšu starpnieku pašpārvaldes organizācijas biedrs. Šī organizācija veic auditus, vai biedru rīcībā esošie uzņēmumu faili ir kārtībā, atkarībā no failu daudzuma auditi tiek veikti vienu reizi divos gados. Speciāli nozīmētam revidentam ir jāveic pārbaude. Pārbaudes notiek arī sakarā ar patiesā labuma guvējiem, un revidents var pārbaudīt jebkuru transakciju, kura ir notikusi, un man ir jādokumentē jebkāds finanšu darījuma juridiskais pamatojums, man ir jābūt spējīgam jebkurā brīdī izskaidrot jebkura darījuma komerciālo pamatojumu. Kopš 2000.gada ir diezgan stingri noteikumi, kas paredz noteikumus par visas informācijas uzglabāšanu par uzņēmumu lietām, kurus es pārvaldu, protams, ieskaitot informāciju (dokumentus) par beneficiāriem un patiesā labuma guvējiem. Neskatoties uz to, ka tas ir obligāts kopš 2000.gada, mēs vienmēr esam glabājuši visus nepieciešamos dokumentus kopš 1986.gada, kad es sāku savu patstāvīgo praksi. Tā ir normāla (pieņemta) prakse, jo Šveices likumi nosaka, ka jebkuram uzņēmumam jāuzglabā dokumenti, korespondence, līgumi u.c. dokumenti desmit gadus.

- Uz kāda pamata jūsu vēstulē, kuru adresējāt G.Laiviņam-Laiveniekam, apgalvojat, ka ārvalstu kompānija Netherfin Financial Services B.V. adrese Johannes Vermeerplein 11, 1071DV, Amsterdama tika izveidota, balstoties uz norādījumiem, kas tika saņemti no Anrija, jums, G.Laiviņa-Laivenieka un Anša 1999.gada beigās?

- 1999.gadā bija nolemts iegādāties kompāniju Netherfin Financial Services B.V. Aivaram Lembergam un viņa ģimenei, un kā parasti valodas barjeras dēļ apspriede notika ar A.Sormuli, G.Laiviņu-Laivenieku un Anriju Lembergu, un nav nekādu šaubu, ka šīs kompānijas patiesais labuma guvējs bija un ir šobrīd Aivars Lembergs un viņa ģimene. Anrijs Lembergs tika iesaistīts aptuveni 1999.gadā, kad viņš pabeidza savas studijas Londonā. Kopš tā laikā Anrijs Lembergs uzņēmās arī lomu norādījumu nodošanā no viņa tēva, un realitātē visus lēmumus, no kuriem izrietēja būtiski jautājumi, pieņēma vienmēr Aivars Lembergs. Aivars Lembergs mani iepazīstināja ar Anriju Lembergu sanāksmē, kurā piedalījās arī G.Laiviņš-Laivenieks, šī sanāksme notika Lihtenšteinā, jo es biju iesaistīts palīdzēt juridiskos jautājumos, Aivara Lemberga intereses, attiecības ar trasta kompānijā Juricon. Aivars Lembergs man teica, ka nākotnē viņa dēls Anrijs Lembergs laiku pa laiku sazināsies ar mani un nodos man Aivara Lemberga instrukcijas (norādījumus). Es atceros, ka šīs tikšanas notika, visticamāk, 1997.gadā. Man jāpaskatās manā lietvedībā, lai noteiktu precīzu datumu.

- Kādas personas jūsu 2005.gada 21.septembra vēstulē ir jāsaprot ar vārdiem: „Anrijs”, „jums” un „Ansis”?

- Anrijs – Anrijs Lembergs, Aivars – Aivars Lembergs, Ansis – Ansis Sormulis, un vēstule tika adresēta G.Laiviņam-Laiveniekam.

- Uz kāda pamata jūs vēstulē, kuru adresējat G.Laiviņam-Laiveniekam, apgalvojat, ka „[..] mums ir bijušas vairākas sarunas 2004./2005.gadā par beneficiāru struktūras deklarēšanu, kas izrādījās nepieciešama Holandē. Jūs un Ansis bijāt informēti, ka šādai deklarēšanai ir jānotiek un tā tika izdarīta. Izskatās, ka Aivars nevēlas atzīt to, kas tika apspriests mūsu starpā, un kas ir labi zināms visiem šajā jautājumā iesaistītajiem [..]”? Ar ko tieši un kur notika vēstulē iepriekšējā jautājumā minētās sarunas 2004./2005.gadā? Kuras personas tieši bija iesaistītas un kāda bija viņu loma jūsu vēstulē minētā jautājuma apspriešanā (arī izlemšanā)?

- 2004.gadā Nīderlandē tika ieviesta jauna normatīvo aktu bāze naudas atmazgāšanas novēršanā, kas pastāv Šveicē kopš 2000.gada, un šādi nosacījumi kļuva arī par obligātiem Nīderlandē. Saskaņā ar kuriem bija nepieciešams deklarēt beneficiārus. Uzņēmuma vietējai vadībai bija (ir) nepieciešams deklarēt patiesos labuma guvējus. Es izskaidroju vairākās sanāksmēs Cīrihē G.Laiviņam-Laiveniekam un Ansim Sormulim. Es izskaidroju, ka nav iespējams izvairīties un tāpat pēc faktiskās reģistrācijas 2005.gada 16.septembra sanāksmē Ventspilī, Aivars Lembergs kļuva ļoti dusmīgs, kad es viņu iepazīstināju ar šo faktu, viņš vēlējās, lai nekavējoties visi direktori Nīderlandē tiktu nomainīti, bet es viņam teicu, ka tam nav nekādas jēgas, jo Lemberga ģimene bija jau deklarēti kā patiesā labuma guvēji arī Nīderlandē.

- Kādā veidā tika nodrošināta kontrole, no kā puses par jūsu vēstulēm minētā jautājuma apspriešana (arī izlemšana)?

- Norādījumi vienmēr tika sniegti vienā un tajā pašā veidā, visus gala lēmumus pieņēma Aivars Lembergs, un bija arī nepieciešams starpnieks, kurš nodos (nodeva) šo informāciju man, jo, kā jau liecināju, Aivars Lembergs nemācēja angļu valodu. Pēc tam es sniedzu savu vērtējumu un par to es informēju Aivaru Lembergu ar starpnieka palīdzību un pēc noteikta laika posma es saņēmu viņa atbildi par piekrišanu vai arī jautājuma noraidīšanu, protams, ar starpnieka palīdzību. Starpnieki bija – A.Sormulis, G.Laiviņš-Laivenieks un Anrijs Lembergs.

- Par kādas tieši filiāles sabiedrības izveidi jūs minat savā vēstulē un vai jūs esat ņēmis dalību tās dibibāšanā?

- Tā bija Latvijas uzņēmuma SIA NFS nodibināšana. Es esmu izsniedzis pilnvaru G.Laiviņam-Laiveniekam pēc Aivara Lemberga norādījuma, lai nodibinātu šo kompāniju, un kompānija Netherfin Financial Services B.V. pārskaitīja nepieciešams naudas līdzekļus SIA NFS pamatkapitālam.

- Kāds bija dibināmās sabiedrības galvenais dibināšanas mērķis?

- Es tiku informēts tikai par to, ka ir plānots iesaistīties kaut kādos nekustamo īpašumu attīstības projektus. Latvijā bija vietējais direktors, kurš saņēma norādījumus no Aivara Lemberga. Es esmu sūdzējies G.Laiviņam-Laiveniekam par to, ka man ir nepieciešams vairāk informācijas par SIA NFS, bet viņš ar mani sazinājās parasti tikai tad, kad viņam bija nepieciešama nauda priekš SIA NFS.

- Kādas personas tieši tika iesaistītas (ņēma dalību) jautājumā par jūs vēstulē minētās sabiedrības izveidi? Kā uzdevumā un interesēs darbojās šīs personas? Vai un kā tās tika kontrolētas? Kurš tās kontrolēja?

- G.Laiviņš-Laivenieks, Anrijs Lembergs. Viņi darbojās Aivara Lemberga interesēs un darbojās saskaņā ar viņa norādījumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

- Kā jūs skaidrotu (saprotiet) vārdu beneficiārs?

- Parasti es nelietoju vārdu beneficiārs, bet gan gala patiesais labuma guvējs. Beneficiārs ir specifisks tehnisks termins no Lihtenšteinas noguldījumu sabiedrību likumiem. Patiesā labuma guvējs var būt beneficiārs un var arī nebūt.

- Kādu apsvērumu dēļ jūs nepiekrītat liecību sniegšanai prokuratūras telpās?

- Vienīgais iemesls ir tāds, ka es nevēlos, lai Aivars Lembergs vai ar viņu saistītās personas redzētu mani un zinātu, ka es sniedzu liecības, jo man ir ari pamats domāt, ka manu liecību sniegšana prokuratūrai var apdraudēt no Aivara Lemberga puses.

- Vai jums ir zināms, kā 2000.gada 22.jūnijā Gints Laiviņš-Laivenieks kā kompānijas Netherfin Financial Services B.V., piedaloties SIA Lat Transnafta ārkārtas dalībnieku sapulcē un balsojumā, piekrita samazināt SIA Lat Transnafta pamatkapitālu no LVL 6.092.800 līdz LVL 50 000 un atmaksāt dalībniekiem ieguldījumu – LVL 6 042 800, apmērā, un ka balsojuma sekas bija arī naudas līdzekļu ieskaitīšana kompānijas Netherfin Financial Services B.V. norēķinu kontā SNS bankā Amsterdamā, Nīderlandē?

- Jā, es biju pilnībā informēts, un to man iepriekš paskaidroja G.Laiviņš-Laivenieks un L.Junkers.

- Kā rīcībā un interesēs nonāca minētie naudas līdzekļi un kādam nolūkam?

- Kā jau liecināju iepriekš, tad patiesais labuma guvējs bija un ir Aivars Lembergs un viņa ģimene. Šīs naudas summas tika pārskaitītas, jo SIA Lat Transnafta daļas piederēja kompānijai Netherfin Financial Services B.V.

- Kurš, izņemot jūs, vēl bija informēts par šo balsojumu un naudas līdzekļu ieskaitīšanu kompānijas Netherfin Financial Services B.V. norēķinu kontā SNS bankā Nīderlandē, Amsterdamā? Kā uzdevumā (pēc kā norādījumiem) tika veikta naudas līdzekļu ieskaitīšana kompānijas Netherfin Financial Services B.V. kontā SNS bankā Nīderlandē, Amsterdamā?

- Pārskaitījums uz šo kontu tika veikts pēc Aivara Lemberga norādījumiem. Aivars Lembergs paziņoja, ka naudas pārskaitījumam no Kaywood International Ltd. uz kompānijas Netherfin Financial Services B.V. tiek veikts saskaņā ar Deloitte&Touche (Jāņa Zelmeņa) sniegtajām konsultācijām, jo ir labāk, ka nauda ienāk Nīderlandes kompānijā, nevis Britu Virdžinu salās reģistrētajās kompānijās (to kontos). Papildus Aivaram Lembergam bija informēti arī Ansis Sormulis, Anrijs Lembergs, Laimonis Junkers, Gints Laiviņš-Laivenieks. Visi viņi darbojās kā starpnieki šajā jautājumā starp mani un Aivaru Lembergu.

- Vai Gints Laiviņš-Laivenieks 2000.gada 20.novembrī SIA NFS statūtkapitāla apmaksai deva jums rīkojumu ieskaitīt SIA NFS norēķinu kontā AS Hansabanka USD 330.000, lai apmaksātu pamatkapitālu LVL 200 000 apmērā, ja jā, tad pēc kā norādījumiem viņš deva šādu rīkojumu (uzdevuma) un kā labā un vai jums šāds uzdevums (rīkojums) bija saistošs, ja jā, tad – kāpēc?

- Jā, Gints Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka klients Aivars Lembergs nolēma, īstenot kaut kādus darījumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu, izmantojot naudas līdzekļus, kas tika iegūti iepriekš no SIA Lat Transnafta. Šajā nolūkā nācās izveidot kompānijas Netherfin Financial Services B.V. meitas uzņēmumu Latvijā, kuras nosaukums bija SIA NFS, kas ir saīsinājums no Netherfin Financial Services B.V. G.Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka Aivars Lembergs ir devis uzdevumu izveidot šādu uzņēmumu Latvijā.

- Vai Gints Laiviņš-Laivenieks 2001.gada 06.jūlijā deva jums rīkojumu SIA NFS statūtkapitāla palielināšanai ieskaitīt SIA NFS norēķinu kontā AS Hansabanka USD 163 000, ja jā, tad pēc kā norādījumiem viņš deva šādu rīkojumu (uzdevumā) un kā labā, un vai jums šāds uzdevums (rīkojums) bija saistošs, ja jā, tad kāpēc?

- Jā. Varu atkārtot, ka Gints Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka klients Aivars Lembergs nolēma īstenot kaut kādus darījumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu, izmantojot naudas līdzekļus, kas tika iegūti iepriekš no SIA Lat Transnafta. Šajā nolūkā nācās izveidot kompānijas Netherfin Financial Services B.V. meitas uzņēmumu Latvijā, kuras nosaukums bija SIA NFS, kas ir saīsinājums no Netherfin Financial Services B.V. G.Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka Aivars Lembergs ir devis uzdevumu izveidot šādu uzņēmumu Latvijā.

- Vai Gints Laiviņš – Laivenieks 2001.gada 24.septembrī deva jums rīkojumu SIA NFS statūtkapitāla palielināšanai ieskaitīt SIA NFS norēķinu kontā USD 406 500, ja jā, tad pēc kā norādījumiem viņš deva šādu rīkojumu (uzdevumā) un kā labā, un vai jums šāds uzdevums (rīkojums) bija saistošs, ja jā, tad kāpēc?

- Jā. Varu atkārtot, ka Gints Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka klients Aivars Lembergs nolēma īstenot kaut kādus darījumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu, izmantojot naudas līdzekļus, kas tika iegūti iepriekš no SIA Lat Transnafta. Šajā nolūkā nācās izveidot kompānijas Netherfin Financial Services B.V. meitas uzņēmumu Latvijā, kuras nosaukums bija SIA NFS, kas ir saīsinājums no Netherfin Financial Services B.V. G.Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka Aivars Lembergs ir devis uzdevumu izveidot šādu uzņēmumu Latvijā.

- Vai Gints Laiviņš – Laivenieks deva jums rīkojumu ieskaitīt SIA NFS norēķinu kontā USD 160 000, ja jā, tad pēc kā norādījumiem viņš deva šādu rīkojumu (uzdevumā) un kā labā, un vai jums šāds uzdevums (rīkojums) bija saistošs, ja jā, tad kāpēc?

- Jā. Varu atkārtot, ka Gints Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka klients Aivars Lembergs nolēma īstenot kaut kādus darījumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu, izmantojot naudas līdzekļus, kas tika iegūti iepriekš no SIA Lat Transnafta. Šajā nolūkā nācās izveidot kompānijas Netherfin Financial Services B.V. meitas uzņēmumu Latvijā, kuras nosaukums bija SIA NFS, kas ir saīsinājums no Netherfin Financial Services B.V. G.Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka Aivars Lembergs ir devis uzdevumu izveidot šādu uzņēmumu Latvijā. Man bija saistoši šie rīkojumi (norādījumi), jo Aivars Lembergs bija patiesais labuma guvējs šajā sabiedrībā un es uzskatīju viņa norādījumus par saistošiem tik tālu, cik šie rīkojumi manā izpratnē atbilda likuma nosacījumiem.

- Vai iepriekš minētie dokumenti ir bijuši jūsu rīcībā, ja jā, tad kurš jums to nosūtīja un kā uzdevumā (interesēs)?

- Šos dokumentus man nosūtīja Gints Laiviņš-Laivenieks un izdarīja viņš to mūsu klienta Aivara Lemberga labā, un acīmredzami ir tas, ka viņš to izdarīja Aivara Lemberga labā.

Lieciniekam pirms jautājuma uzdošanas tiek uzrādīts sekojošs dokuments: kompānijas Netherfin Financial Services B.V. valdes lēmums, pieņemts ar apkārtrakstu, datēts ar 2000.gada 05.decembri.

- Pēc kā norādījumiem un kādam nolūkam jūs pieņēmāt šāda veida lēmumu? Kā interesēs tika pieņemts šāds lēmums? Kurš tika informēts par pieņemto lēmumu vēl, izņemot Gintu Laiviņu-Laivenieku un kāpēc?

- Šis lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Aivara Lemberga norādījumiem, to man paziņoja Gints Laiviņš-Laivenieks, par to bija informēti Anrijs Lembergs un, iespējams, Ansis Sormulis, lēmums tika pieņemts par labu Aivaram Lembergam, izpildot viņa uzdevumu par meitas uzņēmumu SIA NFS izveidi Latvijā. Es uzskatu, ka Anrijs Lembergs bija arī viens no patiesajiem labuma guvējiem, kā Aivars Lembergs un Līga Lemberga. Uzskatu, ka arī Ansis Sormulis tika informēts par šo lēmumu, jo tā bija viena no uzticamākajām Aivara Lemberga personām, un visi šie jautājumi parasti tika apspriesti Anša Sormuļa klātbūtnē, tomēr galvenais starpnieks šajos jautājumos starp mani un Aivaru Lembergu bija Gints Laiviņš-Laivenieks.

No šodienas skatu punkta raugoties uz šo jautājumu, man šķiet, ka šī shēma bija nepieciešama, lai izvairītos no nodokļiem Latvijā. Saskaņā ar Deloitte&Touche sniegto konsultāciju, gadījumā, ja tiktu izmaksātas dividendes vai tiktu veikti citi maksājumi uzņēmumos, kas reģistrēti Britu Virdžīnu salās, tad tiem būtu jāmaksā ievērojami nodokļi. No Deloitte&Touche pārstāvja Jāņa Zelmeņa puses man tika izskaidrots, ka tā ir pilnīgi legāla shēma Latvijā.

Tāpat varu liecināt, ka Jāņa Zelmeņa sniegtās konsultācijas ir ļoti „agresīvas”. Balstoties uz manu starptautisko pieredzi, man likās apšaubāmas viņa idejas, kā viņš tās pasniedza par Latvijas nodokļu jautājumiem, taču būtiskākais bija tas, ka tieši viņš bija speciālists šajā jautājumā, nevis es.

Es atceros vienu konkrētu gadījumu, kad viņš piedāvāja izmantot tā dēvēto Maltas dubulto „struktūru” – divus Maltas uzņēmumus, lai samazināt nodokļus. Pamatojoties uz manu starptautisko pieredzi, es uzskatīju J.Zelmeņa padomus par apšaubāmiem, man tie šķita kā līguma par dubulto nodokļu neaplikšanu ļaunprātīga izmantošana (pārkāpšana). Kad līdzīga struktūra tika piedāvāta sauskravu komercdarbībai Ventspilī, es vēlējos pārbaudīt viņa padomus „divreiz” un vērsos pie nodokļu speciālista Ernst&Young, un viņu slēdziens bija pilnīgi pretējs, viņi uzskatīja, ka šāda struktūra būtu ļoti, ļoti apšaubāma. Es informēju par šo viedokli Ansi Sormuli, Anriju Lembergu un Gintu Laiviņu-Laivenieku, un O.Stepanovu. Es rekomendēju viņiem neizmantot Jāņa Zelmeņa piedāvāto struktūru sauskravu biznesā Ventspilī. Taču es zināju, ka vairākkārtīgi šādas struktūras tika izmantotas Ventspils brīvostā, piemēram, KS Ventspils ekspedīcija loģistika KS.

Atgriežoties pie Netherfin Financial Services B.V. un Kaywood International Ltd. jautājuma, manā skatījumā akcionāru turētāju maiņa SIA Lat Transnafta no Kaywood International Ltd. uz Netherfin Financial Services B.V. man šķita pilnīgi leģitīma no starptautiskā viedokļa, jo nevienam nav pienākums izmantot nelabvēlīgāko (neizdevīgāko) struktūru, bet ir leģitīmi izmantot labāko struktūru, ja pastāv vairākas iespējas. Man šķita diezgan apšaubāma iespēja, pārveidot rezerves par brīvām daļām un pēc tam īsā laika periodā atkal samazināt pamatkapitālu, lai izvairītos no aplikšanas ar nodokļiem, taču saskaņā ar Deloitte&Touche ieteikumu tas bija leģitīmi. Man bija jāpilda un jāpiekrīt šim viedoklim, jo tas nebija atkarīgs no manis, bet gan no mana klienta Aivara Lemberga, dažreiz viņš ieklausījās, bet dažreiz viņš manu viedokli ignorēja.

Tajā liakā es biju pilnībā pārliecināts, ka naudas līdzekļu izcelsme no SIA Lat Transnafta bija legāla un tie iegūti normālas komercdarbības rezultātā, bet pratināšanas laikā pirms divām dienām man tika pateikts par ļoti dīvainiem dāvinājuma līgumiem, saskaņā ar kuriem pat banka uzdāvināja savas piederošās daļas privātai ārzonas struktūrai. Es saprotu, ka Kaywood International Ltd. kopš savas izveides 1993.g.-1994.g. nav bijis neviena paša darbinieka. Es neuzskatu, ka Kaywood International Ltd. jebkad būtu veicis kādas darbības, izņemot daļu turēšanu un dividenžu saņemšanu. Es noteikti varu to apgalvot, jo es esmu šīs kompānijas direktors, tajā laikā kompānija neveica nekādu komercdarbību.

Tas, iespējams, ir pirmo reizi visā vēsturē, ka noticis šāds dāvinājums. Gadījumā, ja šie dāvinājumi ir izspiešanas rezultātā, tad būtu jāuzskata, ka šie līdzekļi patiesībā ir šaubīgas vai pat kriminālas izcelsmes, tātad šāda izvērtējuma kontekstā šādu starptautisku struktūru izmantošana arī varētu būt motivēta no Aivara Lemberga puses nolūkā slēpt viņa īpašuma tiesības ne tikai nodokļu dēļ, bet arī citu iemeslu dēļ.

Tāpat varu liecināt, ka lēmums par noteikta lieluma summu pārskaitīšanu pamatkapitāla palielināšanai noteica Aivars Lembergs, balstoties uz būvniecības izmaksām SIA NFS.

Es kļuvu par Kaywood International Ltd. direktoru 1998.gada februārī, mēs pārņēmām visus šīs kompānijas dokumentus, taču šajos dokumentos nav nekādu pēdu (failu), ka kompānija jebkad būtu veikusi kādu komercdarbību. Es esmu arī šobrīd šīs kompānijas direktors un šajā laikā nekas nav mainījies ar patiesā labuma guvējiem un Aivars Lembergs arī šodien ir kompānijas patiesais labuma guvējs.

Tiek uzrādīti dokumenti: Meroni vēstule Ansim Sormulim (1994.gada 07.septembri), dr.B.Gino Koenig vēstule Ansim Sormulim (1994.gada 05.augustu). Ko jūs varētu skaidrot sakarā ar kompānijas VENTK Company Ltd. akciju nodošanu „[..] Mr.John [..]”? Kad un pie kādiem apstākļiem notika šo akciju nodošana? Kas, konkrētajā vēstulē tiek apzīmēts ar Mr. John? Vai jums ir zināmi konkrēto akciju nodošanas iemesli un vai A.Gulbis tās nodeva labprātīgi? Kā jūs raksturotu A.Gulbi kā biznesmeni? Vai A.Gulbis kā biznesmenis, jūsuprāt, bija viegli ietekmējama persona? Kāda bija Anša Sormuļa loma konkrēto akciju nodošanā? Kā uzdevumā viņš darbojās un kā rīkojumi viņam bija saistoši un kāpēc?

- Abas divas vēstules ir autentiskas mana advokātu biroja izsniegto vēstuļu kopijas. 1994.gada septembra vēstuli esmu parakstījis es pats, bet otru faksa sūtījumu mans asistents dr.B.Gino Koenig. Mēs apstiprinājām Ansim Sormulim, ka saņēmām kompānijas VENT Company Ltd. 30 uzrādītāja akciju priekš Aivara Lemberga. Pēc Anša Sormuļa pieprasījuma sākotnējā sarakstē ar v