Citas ziņas

Rūdolfa Meroni liecības prokuratūrai

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 05.11.2008

Jaunākais izdevums

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Kādus A. Lemberga «personiskos un intīmos noslēpumus» tad prokuratūrai nodevis R. Meroni? Baltic Screen rīcībā ir tikai atsevišķi sējumi no vairāk nekā simt sējumu lielās A. Lemberga «pirmās krimināllietas», kuras ietvaros viņš tiek apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros un citiem noziegumiem, taču arī tajos atrodamas neskaitāmas R. Meroni sniegtas liecības, kurās, atsaucoties gan uz dažādām sarunām un tikšanās reizēm, gan uz konkrētiem dokumentiem, Šveices advokāts ir bijis ļoti atklāts par A. Lemberga un viņa ģimenes locekļu lomu Ventspils tranzītbiznesa un citos uzņēmumos, kā arī dažādās ārzonu shēmās.

R. Meroni liecības iespējams izlasīt portālā Db.lv, savukārt laikrakastā Dienas bizness varat lasīt Šveices advokāta prokuratūrai stāstītā fragmentus par virkni būtisku A. Lemberga un viņa palīgu darbības aspektu.

- Vai jums ir zināmi apstākļi (vai jūs esat bijis informēts), pie kādiem apstākļiem SIA Lat Transnafta dalībnieki, kas norādīti jums uzrādītajā līgumā pie pratināšanas protokola Nr.2, atdāvināja sev piederošās SIA Lat Transnafta daļas par labu ārvalstu kompānijai Kaywood International Ltd., ja jā, tad kādā veidā un no kā jūs uzzinājāt par šiem apstākļiem?

- Es varu atbildēt par kompāniju Kaywood International Ltd kā tās direktors un finanšu starpnieks, bet nevis pilnvarotais pārstāvis. Līdz pat šim brīdim un līdz pat šai dienai man nebija nekādas informācijas par to, ka SIA Lat Transnafta dalībnieki ir atdāvinājuši par labu kompānijai Kaywood International Ltd sev piederošās Lat Transnafta daļa. Un tas man ir liels pārsteigums, jo kompānija Kaywood International Ltd. ir ārzonu kompānija, un līdz ar to tas ir neparasts bezatlīdzības darījums. Internacionālajā uzņēmējdarbības praksē neviens nedod dāvinājumus, un, ja kāds kādam kaut ko dod, tad saņem par to atlīdzību, tāda ir starptautiskā prakse. Kompānija Kaywood International Ltd nav nekāda labdarības organizācija, es zināju, ka kompānija Kaywood International Ltd bija SIA Lat Transnafta dalībnieks, jo kompānija Kaywood International Ltd netieši piedalījās SIA Lat Transnafta likvidācijā. Tāpat es nekad neesmu dzirdējis un man neviens nav teicis, kādā veidā kompānija Kaywood International Ltd ieguva šīs daļas.

- Kādēļ, jūsuprāt, tieši pie Anša Sormuļa kratīšanas laikā varēja tikt izņemti elektroniski faili (dokumenti), kas jums tika uzrādīti pratināšanas protokolā? Vai jums ir personiski zināms, uz kāda pamata, kādā nolūkā, ar kā pilnvarojumu vai piekrišanu un kā interesēs Ansis Sormulis pārstāvēja kompāniju Ost Trading & Finace?

- Kā jau es liecināju, vienīgais kompānijas Kaywood International Ltd daļu turētājs un īpašnieks bija un šobrīd ir Aivars Lembergs, jo es turu priekš viņa šīs daļas. Kopš 1993.-1994.gada es pazīstu Ansi Sormuli kā personu, kas ir ļoti pietuvināta (uzticības persona) Aivaram Lembergam. Pašā sākumā Ansis Sormulis līdz 1995.gadam bija vienīgā persona, kas nodeva instrukcijas man no Aivara Lemberga. 1996.-1997. gadā parādījās arī G.Laiviņš-Laivenieks, bet arī pēc tam visus jautājumus, kas saistīti ar Aivaru Lembergu, kārtoja (nodeva man) pamatā Ansis Sormulis. Ansis Sormulis nekad patstāvīgi nepieņēma lēmumus, jo pirms lēmumu pieņemšanas viņš vienmēr man teica, ka viņam vajag aprunāties ar klientu. Tieši šādu terminu, vārdu – klients viņš lietoja un ar to domāja Aivaru Lembergu. Realitātē visus lēmumus, kas saistīti ar Kaywood International Ltd, pieņēma Aivars Lembergs. Es nevarēju nekad runāt tieši ar Aivaru Lembergu, un man bija nepieciešami tādi starpnieki kā Ansis Sormulis un G.Laiviņš-Laivenieks. Vēlos piebilst, ka kādu laika periodu tika iesaistīts cits jurists Zigmunds Spāde. Taču es nevaru tieši nepārprotami apgalvot, ka viņš bija saistīts ar kompāniju Kaywood International Ltd., jo tas bija Anša Sormuļa un G.Laiviņa-Laivenieka uzdevums.

Kopš 1998.-1999.gada arī Aivara Lemberga dēls – Anrijs Lembergs deva man uzdevumus no Aivara Lemberga, tāpat varu liecināt, ka Anrijs Lembergs nekad patstāvīgi nepieņēma lēmumus, bet saskaņoja tos ar Aivaru Lembergu. Gribu piebilst, ka man uzrādītajā pielikumā Nr.2 kompānija Ost Trading & Finace nosaukums ir nepareizs, proti, jābūt – Ost Trading & Finace, bet dokumentā ir Ost Trading & Finaces. Es biju kompānijas Ost Trading & Finace direktors, līdz ar to man uzrādītajā pielikumā Nr.2 viņš nevarēja nekādā veidā apstiprināt to ar savu parakstu un zīmogu, domāju, ka zīmogs ir viltots, viņam tādu pilnvaru tajā laikā nemaz nebija. Tajā laikā es biju direktors, nevis Ansis Sormulis. Man ir jāpārbauda dokumenti, bet noteikti varu liecināt, ka tas nebija mans personisks lēmums izdot pilnvaru Ansim Sormulim, man noteikti kāds deva šāda veida instrukcijas.

- Vai jauniegūtajām ārvalstu kompānijai Kaywood International Ltd piederošajām SIA Lat Transnafta daļām bija izšķiroša nozīme, lai vēlāk, samazinot SIA Lat Transnafta pamatkapitālu, ārvalstu kompānija Kaywood International Ltd varētu saņemt līdzekļus no SIA Lat Transnafta uz ārvalstu kompānijas Netherfin Financial Services B.V. norēķinu kontu Nr.21829.0.02.2 SNS bankā Amsterdamā, Nīderlandē?

- Es atceros, ka man bija pārrunas ar Ansi Sormuli, ka vajadzētu samazināt SIA Lat Transnafta pamatkapitālu. Šajās sarunās piedalījās arī Laimonis Junkers, nodokļu shēmu, lai mazinātu nodokļus, izstrādāja J.Zelmenis, un viņš arī piedalījās sarunās, kurš arī zināja, kā labā tiek izstrādāta šī shēma, tas ir Aivara Lemberga labā un interesēs. SIA Lat Transnafta bija milzīga nesadalīta peļņa kā rezerve. J.Zelmeņa koncepcija bija šāda – SIA Lat Transnafta palielināja savu pamatkapitālu un pārskaitīja rezervi šajā pamatkapitālā, un daļu turētāji saņēma brīvas daļas, par to nesamaksājot. Tas notika vienā pārskata gadā. Un uzreiz nākamajā gadā pamatkapitāls atkal tika samazināts. Es atceros, ka manam advokātu birojam bija konsultācijas Anglijā un Nīderlandē nodokļu jautājumos, vai šajās valstīs iespējams iegūt bezatlīdzības akcijas, nemaksājot nodokļus. Tā rezultātā SIA Lat Transnafta akcijas, kuras piederēja kompānijai Kaywood International Ltd, tika nodotas kompānijai Netherfin Financial Services B.V. Daļas tika nodotas šim uzņēmumam, un tas notika pirms SIA Lat Transnafta tika palielināts pamatkapitāls. Pēc tam pamatkapitāls tika palielināts, un pēc tam vairākos posmos kapitāls atkal tika samazināts, un izmaksāts kompānijai Netherfin Financial Services B.V. Manā skatījumā šī nodokļu shēma bija agresīva (vispirms man bija šaubas, ka šāda nodokļu shēma būtu pieņemama Latvijas nodokļu administrācijai), bet J.Zelmenis uzstāja, ka šī shēma ir likumīga Latvijā. Pēc tam vairākos posmos šī shēma tika īstenota, un kompānija Netherfin Financial Services B.V. saņēma vairākkārtējas kapitāla izmaksas. Šīs kapitāla izmaksas Nīderlandē bija atbrīvotas no nodokļu ieturējumiem. Tas viss notika Aivara Lemberga ģimenes interesēs.

Es uzskatu, ka lēmums par šo shēmu tika pieņemts sarīkojumā, ko dēvē par „pirmdienas sanāksmēm” Ventspilī. Tās bija regulāras sanāksmes, kuras vadīja Aivars Lembergs, un šajās sanāksmēs piedalījās personas, kuras ir patiesā labuma guvējas dažādos starptautiskos uzņēmumos. Šajās sanāksmēs tika pieņemti dažādi lēmumi par dažādiem starptautiskiem uzņēmumiem, kuros šīs personas bija patiesā labuma guvēji. Šajās sanāksmēs piedalījās: Aivars Lembergs, kurš vadīja sanāksmes, dažreiz es biju uzaicināts, ja bija kāds īpašs jautājums, par kuru man bija jāizsakās, O.Berķis, I.Skoks, G.Ševcovs, J.Blažēvičs, reti arī O.Stepanovs, jo viņam nepatika tur iet, J.Bespalovs, L.Junkers, V.Krastiņš, A.Sormulis (viņš nebija daļu turētājs), bet viņš tur bija, lai nodrošinātu tulkojumu vai arī kā darbinieks, ja runa gāja par uzņēmumu, kurā viņš strādāja. Aizkulisēs šīs sanāksmes dēvēja par politbiroja sanāksmēm, tas notika Ventspils domes sanāksmju zālē, dažreiz sanāksmes notika AS Kālija parks piederošajās biznesa centra telpās. Cik tālu es atceros, tad kompānijas Netherfin Financial Services B.V. un viņas mātes uzņēmums Barnaby International N.V. tika iegādāti ar mērķi, lai kompānija Kaywood International Ltd piederošās SIA Lat Transnafta akcijas nodotu kompānijai Netherfin Financial Services B.V., kuras patiesie labuma guvēji bija un šobrīd ir – Aivars Lembergs un viņa ģimene.

Lieciniekam pirms jautājuma uzdošanas tiek uzrādīta R.Meroni elektroniskā dokumenta kopija, kas adresēta G.Laiviņam-Laiveniekam par kompāniju Netherfin Financial Services B.V., un kas datēta ar 2005.gada 21.septembri.

- Kādēļ šo dokumentu adresējāt tieši G.Laiviņam-Laiveniekam?

- Iemesli bija šādi: notika tikšanās 2005.gada septembrī G.Laiviņa-Laivenieka ofisā, tikšanās piedalījās Aivars Lembergs, A.Sormulis, Anrijs Lembergs un G.Laiviņš-Laivenieks. Aivars Lembergs šajā sanāksmē bija ļoti dusmīgs, jo pirms dažām dienām bija parādījušies raksti avīzēs, kas acīmredzami vilka kaut kādas paralēles starp nekustamo īpašumu pārdošanu (pirkšanu), kas netieši piederēja kompānijai Netherfin Financial Services B.V. Aivars Lembergs sāka bļaustīties savā parastajā veidā un apvainoja ikvienu, kāpēc izveidota šāda veida struktūra. Es arī sāku kliegt viņam pretim. Es mēģināju izskaidrot, ka šādu lēmumu nopirkt kompāniju Netherfin Financial Services B.V. pieņēma viņš (Aivars Lembergs) un viņa dēls – Anrijs Lembergs. Kad es atgriezos birojā, es vēlreiz izvērtēju savu lietvedību attiecībā uz kompānijas Netherfin Financial Services B.V. iegādi, un es nosūtīju šo elektronisko pastu G.Laiviņam-Laiveniekam, lai viņš to pārtulkotu un iesniegtu Aivaram Lembergam. Šajā e-pastā ir kopsavilkums par kompānijas Netherfin Financial Services B.V. iegādi un par meitas kompānijas – SIA NFS pārdošanu Igaunijas uzņēmumam. Šos lēmumus pieņēma Aivars Lembergs un viņa dēls – Anrijs Lembergs.

Tāpat vēlos liecināt, ka manā rīcībā šie dokumenti ir tāpēc, ka es esmu finanšu starpnieks saskaņā ar Šveices likumdošanu un Šveices likumdošana naudas atmazgāšanas novēršanas jomā nosaka, ka ikvienai personai, kas rīkojas kā finanšu starpnieks, jāiestājas īpašā uzraugošā organizācijā. Es esmu Šveices advokātu kolēģijas finanšu starpnieku pašpārvaldes organizācijas biedrs. Šī organizācija veic auditus, vai biedru rīcībā esošie uzņēmumu faili ir kārtībā, atkarībā no failu daudzuma auditi tiek veikti vienu reizi divos gados. Speciāli nozīmētam revidentam ir jāveic pārbaude. Pārbaudes notiek arī sakarā ar patiesā labuma guvējiem, un revidents var pārbaudīt jebkuru transakciju, kura ir notikusi, un man ir jādokumentē jebkāds finanšu darījuma juridiskais pamatojums, man ir jābūt spējīgam jebkurā brīdī izskaidrot jebkura darījuma komerciālo pamatojumu. Kopš 2000.gada ir diezgan stingri noteikumi, kas paredz noteikumus par visas informācijas uzglabāšanu par uzņēmumu lietām, kurus es pārvaldu, protams, ieskaitot informāciju (dokumentus) par beneficiāriem un patiesā labuma guvējiem. Neskatoties uz to, ka tas ir obligāts kopš 2000.gada, mēs vienmēr esam glabājuši visus nepieciešamos dokumentus kopš 1986.gada, kad es sāku savu patstāvīgo praksi. Tā ir normāla (pieņemta) prakse, jo Šveices likumi nosaka, ka jebkuram uzņēmumam jāuzglabā dokumenti, korespondence, līgumi u.c. dokumenti desmit gadus.

- Uz kāda pamata jūsu vēstulē, kuru adresējāt G.Laiviņam-Laiveniekam, apgalvojat, ka ārvalstu kompānija Netherfin Financial Services B.V. adrese Johannes Vermeerplein 11, 1071DV, Amsterdama tika izveidota, balstoties uz norādījumiem, kas tika saņemti no Anrija, jums, G.Laiviņa-Laivenieka un Anša 1999.gada beigās?

- 1999.gadā bija nolemts iegādāties kompāniju Netherfin Financial Services B.V. Aivaram Lembergam un viņa ģimenei, un kā parasti valodas barjeras dēļ apspriede notika ar A.Sormuli, G.Laiviņu-Laivenieku un Anriju Lembergu, un nav nekādu šaubu, ka šīs kompānijas patiesais labuma guvējs bija un ir šobrīd Aivars Lembergs un viņa ģimene. Anrijs Lembergs tika iesaistīts aptuveni 1999.gadā, kad viņš pabeidza savas studijas Londonā. Kopš tā laikā Anrijs Lembergs uzņēmās arī lomu norādījumu nodošanā no viņa tēva, un realitātē visus lēmumus, no kuriem izrietēja būtiski jautājumi, pieņēma vienmēr Aivars Lembergs. Aivars Lembergs mani iepazīstināja ar Anriju Lembergu sanāksmē, kurā piedalījās arī G.Laiviņš-Laivenieks, šī sanāksme notika Lihtenšteinā, jo es biju iesaistīts palīdzēt juridiskos jautājumos, Aivara Lemberga intereses, attiecības ar trasta kompānijā Juricon. Aivars Lembergs man teica, ka nākotnē viņa dēls Anrijs Lembergs laiku pa laiku sazināsies ar mani un nodos man Aivara Lemberga instrukcijas (norādījumus). Es atceros, ka šīs tikšanas notika, visticamāk, 1997.gadā. Man jāpaskatās manā lietvedībā, lai noteiktu precīzu datumu.

- Kādas personas jūsu 2005.gada 21.septembra vēstulē ir jāsaprot ar vārdiem: „Anrijs”, „jums” un „Ansis”?

- Anrijs – Anrijs Lembergs, Aivars – Aivars Lembergs, Ansis – Ansis Sormulis, un vēstule tika adresēta G.Laiviņam-Laiveniekam.

- Uz kāda pamata jūs vēstulē, kuru adresējat G.Laiviņam-Laiveniekam, apgalvojat, ka „[..] mums ir bijušas vairākas sarunas 2004./2005.gadā par beneficiāru struktūras deklarēšanu, kas izrādījās nepieciešama Holandē. Jūs un Ansis bijāt informēti, ka šādai deklarēšanai ir jānotiek un tā tika izdarīta. Izskatās, ka Aivars nevēlas atzīt to, kas tika apspriests mūsu starpā, un kas ir labi zināms visiem šajā jautājumā iesaistītajiem [..]”? Ar ko tieši un kur notika vēstulē iepriekšējā jautājumā minētās sarunas 2004./2005.gadā? Kuras personas tieši bija iesaistītas un kāda bija viņu loma jūsu vēstulē minētā jautājuma apspriešanā (arī izlemšanā)?

- 2004.gadā Nīderlandē tika ieviesta jauna normatīvo aktu bāze naudas atmazgāšanas novēršanā, kas pastāv Šveicē kopš 2000.gada, un šādi nosacījumi kļuva arī par obligātiem Nīderlandē. Saskaņā ar kuriem bija nepieciešams deklarēt beneficiārus. Uzņēmuma vietējai vadībai bija (ir) nepieciešams deklarēt patiesos labuma guvējus. Es izskaidroju vairākās sanāksmēs Cīrihē G.Laiviņam-Laiveniekam un Ansim Sormulim. Es izskaidroju, ka nav iespējams izvairīties un tāpat pēc faktiskās reģistrācijas 2005.gada 16.septembra sanāksmē Ventspilī, Aivars Lembergs kļuva ļoti dusmīgs, kad es viņu iepazīstināju ar šo faktu, viņš vēlējās, lai nekavējoties visi direktori Nīderlandē tiktu nomainīti, bet es viņam teicu, ka tam nav nekādas jēgas, jo Lemberga ģimene bija jau deklarēti kā patiesā labuma guvēji arī Nīderlandē.

- Kādā veidā tika nodrošināta kontrole, no kā puses par jūsu vēstulēm minētā jautājuma apspriešana (arī izlemšana)?

- Norādījumi vienmēr tika sniegti vienā un tajā pašā veidā, visus gala lēmumus pieņēma Aivars Lembergs, un bija arī nepieciešams starpnieks, kurš nodos (nodeva) šo informāciju man, jo, kā jau liecināju, Aivars Lembergs nemācēja angļu valodu. Pēc tam es sniedzu savu vērtējumu un par to es informēju Aivaru Lembergu ar starpnieka palīdzību un pēc noteikta laika posma es saņēmu viņa atbildi par piekrišanu vai arī jautājuma noraidīšanu, protams, ar starpnieka palīdzību. Starpnieki bija – A.Sormulis, G.Laiviņš-Laivenieks un Anrijs Lembergs.

- Par kādas tieši filiāles sabiedrības izveidi jūs minat savā vēstulē un vai jūs esat ņēmis dalību tās dibibāšanā?

- Tā bija Latvijas uzņēmuma SIA NFS nodibināšana. Es esmu izsniedzis pilnvaru G.Laiviņam-Laiveniekam pēc Aivara Lemberga norādījuma, lai nodibinātu šo kompāniju, un kompānija Netherfin Financial Services B.V. pārskaitīja nepieciešams naudas līdzekļus SIA NFS pamatkapitālam.

- Kāds bija dibināmās sabiedrības galvenais dibināšanas mērķis?

- Es tiku informēts tikai par to, ka ir plānots iesaistīties kaut kādos nekustamo īpašumu attīstības projektus. Latvijā bija vietējais direktors, kurš saņēma norādījumus no Aivara Lemberga. Es esmu sūdzējies G.Laiviņam-Laiveniekam par to, ka man ir nepieciešams vairāk informācijas par SIA NFS, bet viņš ar mani sazinājās parasti tikai tad, kad viņam bija nepieciešama nauda priekš SIA NFS.

- Kādas personas tieši tika iesaistītas (ņēma dalību) jautājumā par jūs vēstulē minētās sabiedrības izveidi? Kā uzdevumā un interesēs darbojās šīs personas? Vai un kā tās tika kontrolētas? Kurš tās kontrolēja?

- G.Laiviņš-Laivenieks, Anrijs Lembergs. Viņi darbojās Aivara Lemberga interesēs un darbojās saskaņā ar viņa norādījumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

- Kā jūs skaidrotu (saprotiet) vārdu beneficiārs?

- Parasti es nelietoju vārdu beneficiārs, bet gan gala patiesais labuma guvējs. Beneficiārs ir specifisks tehnisks termins no Lihtenšteinas noguldījumu sabiedrību likumiem. Patiesā labuma guvējs var būt beneficiārs un var arī nebūt.

- Kādu apsvērumu dēļ jūs nepiekrītat liecību sniegšanai prokuratūras telpās?

- Vienīgais iemesls ir tāds, ka es nevēlos, lai Aivars Lembergs vai ar viņu saistītās personas redzētu mani un zinātu, ka es sniedzu liecības, jo man ir ari pamats domāt, ka manu liecību sniegšana prokuratūrai var apdraudēt no Aivara Lemberga puses.

- Vai jums ir zināms, kā 2000.gada 22.jūnijā Gints Laiviņš-Laivenieks kā kompānijas Netherfin Financial Services B.V., piedaloties SIA Lat Transnafta ārkārtas dalībnieku sapulcē un balsojumā, piekrita samazināt SIA Lat Transnafta pamatkapitālu no LVL 6.092.800 līdz LVL 50 000 un atmaksāt dalībniekiem ieguldījumu – LVL 6 042 800, apmērā, un ka balsojuma sekas bija arī naudas līdzekļu ieskaitīšana kompānijas Netherfin Financial Services B.V. norēķinu kontā SNS bankā Amsterdamā, Nīderlandē?

- Jā, es biju pilnībā informēts, un to man iepriekš paskaidroja G.Laiviņš-Laivenieks un L.Junkers.

- Kā rīcībā un interesēs nonāca minētie naudas līdzekļi un kādam nolūkam?

- Kā jau liecināju iepriekš, tad patiesais labuma guvējs bija un ir Aivars Lembergs un viņa ģimene. Šīs naudas summas tika pārskaitītas, jo SIA Lat Transnafta daļas piederēja kompānijai Netherfin Financial Services B.V.

- Kurš, izņemot jūs, vēl bija informēts par šo balsojumu un naudas līdzekļu ieskaitīšanu kompānijas Netherfin Financial Services B.V. norēķinu kontā SNS bankā Nīderlandē, Amsterdamā? Kā uzdevumā (pēc kā norādījumiem) tika veikta naudas līdzekļu ieskaitīšana kompānijas Netherfin Financial Services B.V. kontā SNS bankā Nīderlandē, Amsterdamā?

- Pārskaitījums uz šo kontu tika veikts pēc Aivara Lemberga norādījumiem. Aivars Lembergs paziņoja, ka naudas pārskaitījumam no Kaywood International Ltd. uz kompānijas Netherfin Financial Services B.V. tiek veikts saskaņā ar Deloitte&Touche (Jāņa Zelmeņa) sniegtajām konsultācijām, jo ir labāk, ka nauda ienāk Nīderlandes kompānijā, nevis Britu Virdžinu salās reģistrētajās kompānijās (to kontos). Papildus Aivaram Lembergam bija informēti arī Ansis Sormulis, Anrijs Lembergs, Laimonis Junkers, Gints Laiviņš-Laivenieks. Visi viņi darbojās kā starpnieki šajā jautājumā starp mani un Aivaru Lembergu.

- Vai Gints Laiviņš-Laivenieks 2000.gada 20.novembrī SIA NFS statūtkapitāla apmaksai deva jums rīkojumu ieskaitīt SIA NFS norēķinu kontā AS Hansabanka USD 330.000, lai apmaksātu pamatkapitālu LVL 200 000 apmērā, ja jā, tad pēc kā norādījumiem viņš deva šādu rīkojumu (uzdevuma) un kā labā un vai jums šāds uzdevums (rīkojums) bija saistošs, ja jā, tad – kāpēc?

- Jā, Gints Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka klients Aivars Lembergs nolēma, īstenot kaut kādus darījumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu, izmantojot naudas līdzekļus, kas tika iegūti iepriekš no SIA Lat Transnafta. Šajā nolūkā nācās izveidot kompānijas Netherfin Financial Services B.V. meitas uzņēmumu Latvijā, kuras nosaukums bija SIA NFS, kas ir saīsinājums no Netherfin Financial Services B.V. G.Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka Aivars Lembergs ir devis uzdevumu izveidot šādu uzņēmumu Latvijā.

- Vai Gints Laiviņš-Laivenieks 2001.gada 06.jūlijā deva jums rīkojumu SIA NFS statūtkapitāla palielināšanai ieskaitīt SIA NFS norēķinu kontā AS Hansabanka USD 163 000, ja jā, tad pēc kā norādījumiem viņš deva šādu rīkojumu (uzdevumā) un kā labā, un vai jums šāds uzdevums (rīkojums) bija saistošs, ja jā, tad kāpēc?

- Jā. Varu atkārtot, ka Gints Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka klients Aivars Lembergs nolēma īstenot kaut kādus darījumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu, izmantojot naudas līdzekļus, kas tika iegūti iepriekš no SIA Lat Transnafta. Šajā nolūkā nācās izveidot kompānijas Netherfin Financial Services B.V. meitas uzņēmumu Latvijā, kuras nosaukums bija SIA NFS, kas ir saīsinājums no Netherfin Financial Services B.V. G.Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka Aivars Lembergs ir devis uzdevumu izveidot šādu uzņēmumu Latvijā.

- Vai Gints Laiviņš – Laivenieks 2001.gada 24.septembrī deva jums rīkojumu SIA NFS statūtkapitāla palielināšanai ieskaitīt SIA NFS norēķinu kontā USD 406 500, ja jā, tad pēc kā norādījumiem viņš deva šādu rīkojumu (uzdevumā) un kā labā, un vai jums šāds uzdevums (rīkojums) bija saistošs, ja jā, tad kāpēc?

- Jā. Varu atkārtot, ka Gints Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka klients Aivars Lembergs nolēma īstenot kaut kādus darījumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu, izmantojot naudas līdzekļus, kas tika iegūti iepriekš no SIA Lat Transnafta. Šajā nolūkā nācās izveidot kompānijas Netherfin Financial Services B.V. meitas uzņēmumu Latvijā, kuras nosaukums bija SIA NFS, kas ir saīsinājums no Netherfin Financial Services B.V. G.Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka Aivars Lembergs ir devis uzdevumu izveidot šādu uzņēmumu Latvijā.

- Vai Gints Laiviņš – Laivenieks deva jums rīkojumu ieskaitīt SIA NFS norēķinu kontā USD 160 000, ja jā, tad pēc kā norādījumiem viņš deva šādu rīkojumu (uzdevumā) un kā labā, un vai jums šāds uzdevums (rīkojums) bija saistošs, ja jā, tad kāpēc?

- Jā. Varu atkārtot, ka Gints Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka klients Aivars Lembergs nolēma īstenot kaut kādus darījumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu, izmantojot naudas līdzekļus, kas tika iegūti iepriekš no SIA Lat Transnafta. Šajā nolūkā nācās izveidot kompānijas Netherfin Financial Services B.V. meitas uzņēmumu Latvijā, kuras nosaukums bija SIA NFS, kas ir saīsinājums no Netherfin Financial Services B.V. G.Laiviņš-Laivenieks mani informēja, ka Aivars Lembergs ir devis uzdevumu izveidot šādu uzņēmumu Latvijā. Man bija saistoši šie rīkojumi (norādījumi), jo Aivars Lembergs bija patiesais labuma guvējs šajā sabiedrībā un es uzskatīju viņa norādījumus par saistošiem tik tālu, cik šie rīkojumi manā izpratnē atbilda likuma nosacījumiem.

- Vai iepriekš minētie dokumenti ir bijuši jūsu rīcībā, ja jā, tad kurš jums to nosūtīja un kā uzdevumā (interesēs)?

- Šos dokumentus man nosūtīja Gints Laiviņš-Laivenieks un izdarīja viņš to mūsu klienta Aivara Lemberga labā, un acīmredzami ir tas, ka viņš to izdarīja Aivara Lemberga labā.

Lieciniekam pirms jautājuma uzdošanas tiek uzrādīts sekojošs dokuments: kompānijas Netherfin Financial Services B.V. valdes lēmums, pieņemts ar apkārtrakstu, datēts ar 2000.gada 05.decembri.

- Pēc kā norādījumiem un kādam nolūkam jūs pieņēmāt šāda veida lēmumu? Kā interesēs tika pieņemts šāds lēmums? Kurš tika informēts par pieņemto lēmumu vēl, izņemot Gintu Laiviņu-Laivenieku un kāpēc?

- Šis lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Aivara Lemberga norādījumiem, to man paziņoja Gints Laiviņš-Laivenieks, par to bija informēti Anrijs Lembergs un, iespējams, Ansis Sormulis, lēmums tika pieņemts par labu Aivaram Lembergam, izpildot viņa uzdevumu par meitas uzņēmumu SIA NFS izveidi Latvijā. Es uzskatu, ka Anrijs Lembergs bija arī viens no patiesajiem labuma guvējiem, kā Aivars Lembergs un Līga Lemberga. Uzskatu, ka arī Ansis Sormulis tika informēts par šo lēmumu, jo tā bija viena no uzticamākajām Aivara Lemberga personām, un visi šie jautājumi parasti tika apspriesti Anša Sormuļa klātbūtnē, tomēr galvenais starpnieks šajos jautājumos starp mani un Aivaru Lembergu bija Gints Laiviņš-Laivenieks.

No šodienas skatu punkta raugoties uz šo jautājumu, man šķiet, ka šī shēma bija nepieciešama, lai izvairītos no nodokļiem Latvijā. Saskaņā ar Deloitte&Touche sniegto konsultāciju, gadījumā, ja tiktu izmaksātas dividendes vai tiktu veikti citi maksājumi uzņēmumos, kas reģistrēti Britu Virdžīnu salās, tad tiem būtu jāmaksā ievērojami nodokļi. No Deloitte&Touche pārstāvja Jāņa Zelmeņa puses man tika izskaidrots, ka tā ir pilnīgi legāla shēma Latvijā.

Tāpat varu liecināt, ka Jāņa Zelmeņa sniegtās konsultācijas ir ļoti „agresīvas”. Balstoties uz manu starptautisko pieredzi, man likās apšaubāmas viņa idejas, kā viņš tās pasniedza par Latvijas nodokļu jautājumiem, taču būtiskākais bija tas, ka tieši viņš bija speciālists šajā jautājumā, nevis es.

Es atceros vienu konkrētu gadījumu, kad viņš piedāvāja izmantot tā dēvēto Maltas dubulto „struktūru” – divus Maltas uzņēmumus, lai samazināt nodokļus. Pamatojoties uz manu starptautisko pieredzi, es uzskatīju J.Zelmeņa padomus par apšaubāmiem, man tie šķita kā līguma par dubulto nodokļu neaplikšanu ļaunprātīga izmantošana (pārkāpšana). Kad līdzīga struktūra tika piedāvāta sauskravu komercdarbībai Ventspilī, es vēlējos pārbaudīt viņa padomus „divreiz” un vērsos pie nodokļu speciālista Ernst&Young, un viņu slēdziens bija pilnīgi pretējs, viņi uzskatīja, ka šāda struktūra būtu ļoti, ļoti apšaubāma. Es informēju par šo viedokli Ansi Sormuli, Anriju Lembergu un Gintu Laiviņu-Laivenieku, un O.Stepanovu. Es rekomendēju viņiem neizmantot Jāņa Zelmeņa piedāvāto struktūru sauskravu biznesā Ventspilī. Taču es zināju, ka vairākkārtīgi šādas struktūras tika izmantotas Ventspils brīvostā, piemēram, KS Ventspils ekspedīcija loģistika KS.

Atgriežoties pie Netherfin Financial Services B.V. un Kaywood International Ltd. jautājuma, manā skatījumā akcionāru turētāju maiņa SIA Lat Transnafta no Kaywood International Ltd. uz Netherfin Financial Services B.V. man šķita pilnīgi leģitīma no starptautiskā viedokļa, jo nevienam nav pienākums izmantot nelabvēlīgāko (neizdevīgāko) struktūru, bet ir leģitīmi izmantot labāko struktūru, ja pastāv vairākas iespējas. Man šķita diezgan apšaubāma iespēja, pārveidot rezerves par brīvām daļām un pēc tam īsā laika periodā atkal samazināt pamatkapitālu, lai izvairītos no aplikšanas ar nodokļiem, taču saskaņā ar Deloitte&Touche ieteikumu tas bija leģitīmi. Man bija jāpilda un jāpiekrīt šim viedoklim, jo tas nebija atkarīgs no manis, bet gan no mana klienta Aivara Lemberga, dažreiz viņš ieklausījās, bet dažreiz viņš manu viedokli ignorēja.

Tajā liakā es biju pilnībā pārliecināts, ka naudas līdzekļu izcelsme no SIA Lat Transnafta bija legāla un tie iegūti normālas komercdarbības rezultātā, bet pratināšanas laikā pirms divām dienām man tika pateikts par ļoti dīvainiem dāvinājuma līgumiem, saskaņā ar kuriem pat banka uzdāvināja savas piederošās daļas privātai ārzonas struktūrai. Es saprotu, ka Kaywood International Ltd. kopš savas izveides 1993.g.-1994.g. nav bijis neviena paša darbinieka. Es neuzskatu, ka Kaywood International Ltd. jebkad būtu veicis kādas darbības, izņemot daļu turēšanu un dividenžu saņemšanu. Es noteikti varu to apgalvot, jo es esmu šīs kompānijas direktors, tajā laikā kompānija neveica nekādu komercdarbību.

Tas, iespējams, ir pirmo reizi visā vēsturē, ka noticis šāds dāvinājums. Gadījumā, ja šie dāvinājumi ir izspiešanas rezultātā, tad būtu jāuzskata, ka šie līdzekļi patiesībā ir šaubīgas vai pat kriminālas izcelsmes, tātad šāda izvērtējuma kontekstā šādu starptautisku struktūru izmantošana arī varētu būt motivēta no Aivara Lemberga puses nolūkā slēpt viņa īpašuma tiesības ne tikai nodokļu dēļ, bet arī citu iemeslu dēļ.

Tāpat varu liecināt, ka lēmums par noteikta lieluma summu pārskaitīšanu pamatkapitāla palielināšanai noteica Aivars Lembergs, balstoties uz būvniecības izmaksām SIA NFS.

Es kļuvu par Kaywood International Ltd. direktoru 1998.gada februārī, mēs pārņēmām visus šīs kompānijas dokumentus, taču šajos dokumentos nav nekādu pēdu (failu), ka kompānija jebkad būtu veikusi kādu komercdarbību. Es esmu arī šobrīd šīs kompānijas direktors un šajā laikā nekas nav mainījies ar patiesā labuma guvējiem un Aivars Lembergs arī šodien ir kompānijas patiesais labuma guvējs.

Tiek uzrādīti dokumenti: Meroni vēstule Ansim Sormulim (1994.gada 07.septembri), dr.B.Gino Koenig vēstule Ansim Sormulim (1994.gada 05.augustu). Ko jūs varētu skaidrot sakarā ar kompānijas VENTK Company Ltd. akciju nodošanu „[..] Mr.John [..]”? Kad un pie kādiem apstākļiem notika šo akciju nodošana? Kas, konkrētajā vēstulē tiek apzīmēts ar Mr. John? Vai jums ir zināmi konkrēto akciju nodošanas iemesli un vai A.Gulbis tās nodeva labprātīgi? Kā jūs raksturotu A.Gulbi kā biznesmeni? Vai A.Gulbis kā biznesmenis, jūsuprāt, bija viegli ietekmējama persona? Kāda bija Anša Sormuļa loma konkrēto akciju nodošanā? Kā uzdevumā viņš darbojās un kā rīkojumi viņam bija saistoši un kāpēc?

- Abas divas vēstules ir autentiskas mana advokātu biroja izsniegto vēstuļu kopijas. 1994.gada septembra vēstuli esmu parakstījis es pats, bet otru faksa sūtījumu mans asistents dr.B.Gino Koenig. Mēs apstiprinājām Ansim Sormulim, ka saņēmām kompānijas VENT Company Ltd. 30 uzrādītāja akciju priekš Aivara Lemberga. Pēc Anša Sormuļa pieprasījuma sākotnējā sarakstē ar v

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB analizē: Valsts nekontrolē Meroni rīcību

Sandris Točs, speciāli DB, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Jāņa Bordāna valdība tiks izveidota, visticamāk, sabiedrība nekad neuzzinās «Meroni stipendiātu» sarakstu.

Gadījumā, ja Bordāna valdību izgāzīs, visticamāk, tuvākajā laikā mēs uzzināsim par Meroni sponsorēto cilvēku sarakstu, līdzīgi kā savulaik runāja par «Lemberga stipendiātiem». Ir absolūti naivi iedomāties, ka opozīcijas politiķis Artuss Kaimiņš ir vienīgais, kuru finansēt ir interesējis Rūdolfam Meroni – jaunajam oligarham.

Patiesībā ne tik jaunajam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš Meroni sagrāba Ventspils uzņēmumus. «Aizmirstiet par Lembergu, «ventspilniekiem»! Visa bijusī Lemberga un «ventspilnieku» saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās,» šovasar izsaucās politikas eksperts Jurģis Liepnieks. To jau atzīst pat LTV ziņas: «Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās. Viņa pārvaldītas ārzemju firmas, iespējams, izpirkušas citus akcionārus, izbeidzot gadiem ilgušos strīdus, liecina mūsu izpētītais. Pēdējā laikā Meroni vārds arvien biežāk tiek locīts arī Latvijas politikā. Tomēr Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Meroni neatklāj, par ko liecinājis tiesā; Lembergs uzskata, ka procesam jābūt atklātam

LETA, 07.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni šodien pēc pirmās slēgtās tiesas sēdes, kurā viņš tika pratināts tā dēvētajā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā, aģentūrai LETA atteicās izpaust, par kādiem notikumiem viņš sniedzis liecības, turpretim Lembergs norādīja, ka tiesas procesam vajadzētu būt atklātam, lai žurnālisti varētu objektīvi atspoguļot sēžu zālē runāto un notikušo.

Šodien Rīgas apgabaltiesā liecinieka statusā uzklausītais Šveices advokāts pēc tiesas sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka, ņemot vērā slēgto procesu, viņš nav tiesīgs izpaust informāciju par sēdes laikā runāto. Aizbildinoties ar to pašu argumentu, Meroni neatbildēja arī uz jautājumu, vai savulaik viņš kā advokāts ir sniedzis juridisko palīdzību Lembergam.

Pēc tiesas sēdes uz jautājumiem par Meroni liecībām pēc būtības neatbildēja arī Ventspils mērs, tomēr viņš ar pārliecību pauda, ka Latvijā visiem tiesas procesiem, ieskaitot šo, vajadzētu būt atklātiem, lai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiesas prāvas varētu translēt tiešraidē visai sabiedrībai, tādējādi objektīvi atspoguļojot sēžu zālē notikušo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Saeimu, iespējams, ir sašķēlis kāds spriedums Cūgas kantona tiesā Šveicē. Advokāts Rūdolfs Meroni tajā ir zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu uzņēmumā Ost Service AG, un spriedums ir stājies spēkā 26.oktobrī.

Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Berķis: Ventbunkeru vadīja krupjē, dejotājs un caurkritis aktieris

Nozare.lv, 14.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav normāli, ka nozīmīgu uzņēmumu vadībā kā AS Ventbunkers bija izbijis kazino krupjē, profesionāls dejotājs, parādos iestidzis caurkritis aktieris, daži apšaubāmas reputācijas advokāti, viņu sievas un citi radi, kam nav ne mazākās nojēgas par loģistiku, termināliem un tamlīdzīgām lietām.

Tā norāda uzņēmuma padomes loceklis Olafs Berķis, komentējot oponenta Rūdolfa Meroni «nometnes» kadru izvēli.

Viņš arī noraida viedokli, ka nesaskaņas Ventbunkerā saistītas ar vienkāršu naudas pārdali starp akcionāriem, nevis uzņēmējdarbību. «Tās ir pilnīgas muļķības. Protams, cilvēki ar uzņēmējdarbību nodarbojas tāpēc, ka vēlas pelnīt un nodrošināt sev labklājību,» uzsver Berķis.

Viņš arī skaidro, ka attiecībā uz investīcijām šogad Ventbunkerā nekas liels netiek plānots, lai gan nevarot teikt, ka nebūtu ko Ventbunkerā uzlabot. Potenciāli vajadzētu dubultot noliešanas jaudas, jāatjauno kuģu bunkurēšana, bet patlaban esot jātiek skaidrībā, kādas vispār būs kompānijas finansiālās iespējas pēc Meroni komandas vadīšanas «ballītes».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.

Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā Šveices advokāts Rudolfs Meroni cietis neveiksmi vēl divās tiesās, mēģinot panākt savas ietekmes atjaunošanu Ventbunkerā, cīnoties ar Uzņēmumu reģistru.

Administratīvā tiesa Liepājas tiesu namā 11.jūnijā un Rīgas tiesu namā 8. jūnijā lēmušas, ka R. Meroni neizdevīgo Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu darbību nav pamata apturēt, liecina Db.lv rīcībā esošie lēmumi. Tādējādi R.Meroni nav izdevies realizēt jaunu «apvērsumu» Ventbunkerā un panākt, ka uzņēmuma valdē un padomē atkal darbojas tikai R. Meroni un viņa cilvēki. Ventbunera padome un valde var turpina darbu līdzšinējā sastāvā – Ventbunkera padomi vada Olafs Berķis, bet valdi – Dzintars Kašs.

Lai gan R.Meroni dažādi cenšas atjaunot savu kontroli pār Ventbunkeru, tomēr pēdējā pusotra gada laikā dažādās tiesās gan Latvijā, gan arī Šveicē Meroni cietis sakāvi teju desmit tiesvedībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tiesa Šveicē: Rūdolfs Meroni nelikumīgi uzdevies par akcionāru pārstāvi

Ieva Mārtiņa, 26.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd no Ventbunkers un Latvijas naftas tranzīta izbalsotā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni agrāk noslēgtie mandāta līgumi par klientu pārstāvību Ventbunkerā jau vairākus gadus nav spēkā, nelokāmi lēmusi Šveices Federālā tiesa.

Līdz ar to R. Meroni nelikumīgajiem mēģinājumiem uzdoties par Ventbunkera akcionāru vairākuma pārstāvi jau sen nav nekāda pamata, Db.lv informēja Ventbunkera preses pārstāvis Mārcis Krastiņš. Proti, līdz šim R. Meroni uzdevās par 2/7 Ventbunkers daļu patieso īpašnieku – Genādija Ševcova un Igora Skoka – pārstāvi, ilgstoši balsojot ar šīm daļām Ventbunkers un līdz ar to arī Latvijas naftas tranzīta akcionāru sapulcēs un nosakot attiecīgi šo uzņēmumu padomes un valdes sastāvu.

Šā gada 23.janvārī Šveices Federālā tiesa (Bundesgericht) pilnībā noraidīja R. Meroni iesniegtās sūdzības par diviem jau 2011. gadā divu Latvijas fizisko personu labā taisītiem Cīrihes Tirdzniecības palātas šķīrējtiesas spriedumiem Ventbunkera akciju turējuma izbeigšanas lietā, informēja M. Krastiņš, norādot, ka šis tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Vienlaikus tiesa no R. Meroni kā zaudētāja ir piedzinusi prasītāju labā 44 tūkstošus Šveices franku tiesāšanās izdevumu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaskaņas Ventspils tranzītbiznesmeņu starpā sākušās 2005. gadā, kad daļa uzņēmēju sākuši iebilst Ventspils mēra Aivara Lemberga norādījumiem.

To sarunā ar žurnālistiem paziņojis Ventbunkera padomes priekšsēdētājs un vairāku citu ar Ventspils tranzītbiznesu saistīto uzņēmumu vadītājs Rūdolfs Meroni, kurš Ventspils mēru dēvē par «Ventspils lielo vīru». Viņš norāda, ka sākoties nesakaņām sākotnēji esot panākts kompromiss, ka visos Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos starp abām pusēm ir jāvalda līdzsvaram, gan vadības līmenī. Ventbunkerā, kas savulaik bija Ventspils tranzītbiznesa centrālais uzņēmums, R. Meroni uzņēmuma padomē bijusi izšķirošā balss, kurai bija jāizšķir strīdīgie jautājumi.

Tomēr Ventbunkera toreizējā vadība neesot pildījusi padomes lēmumus, bet «akli klausīja «Ventspils lielā vīra pavēles»». Tāpēc viņš esot izlēmis izmantot savu izšķirošo balsi, lai panāktu izmaiņas Ventbunkera vadībā, un nomainītu toreizējo vadību ar Miku Ekbaumu priekšgalā pret jaunu uzņēmuma vadību. «Šis ir tas iemesls, kāpēc nolēmu izmantot savu izšķirošo balsi Ventbunkera padomē, lai panāktu toreizējās valdes nomaiņu pret jaunu, no lielā Ventspils vīra neatkarīgu valdi,» uzsver R. Meroni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils tranzītbiznesa kompānijā AS Ventbunkers vadību atkal pārņēmuši Šveices advokāta Rūdolfa Meroni oponenti, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft dati.

Šī ir trešā vadības maiņa kompānijā pēdējā laikā. R. Meroni piekritēji Ventbunkera vadībā atradās tikai divas dienas - no 2. līdz 4.janvārim, un vakar uzņēmuma vadošajos amatos atkal reģistrēti R. Meroni oponenti. Uzņēmumu reģistrs konstatējis pārkāpumus akcionāru sapulces, kas tika sasaukta Meroni piekritēju pozīciju nostiprināšanai Ventbunkerā, norisē un atcēlis iepriekš reģistrētās izmaiņas kompānijas vadībā.

Ventbunkera padomes priekšsēdētājs kopš vakardienas atkal ir Olafs Berķis, padomes priekšsēdētāja vietnieki - Jānis Junkers un Ovads Aleksejs, bet padomes loceklis - Gatis Klimass. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Dzintars Kašs, bet valdes locekļi - Valērijs Godunovs, Raimonds Grīniņš un Andrejs Piņkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Meroni aizdomas, ka viņu grib «nomest»

Ieva Mārtiņa, 28.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretrunīgi vērtētais Šveices advokāts Rudolfs Meroni pauž aizdomas, ka pret viņu sākta nomelnojoša kampaņa, lai tiesa izlemtu par Aivara Lemberga arestētās mantas pārvaldītāja maiņu.

Rudolfs Meroni jau piecus gadus ir par labu valstij arestētās, Aivara Lembergam slēpti piederošās mantas pārvaldītājs. Tieši ar Lemberga un viņa sabiedroto interesēm iespaidot Rīgas apgabaltiesu, lai tā izlemtu par arestētās mantas pārvaldītāju maiņu Rudolfs Meroni saista pret viņu vērstos melu kampaņu, teikts izplatītajā paziņojumā medijiem. Proti, viņš par melīgiem nodēvēja Latvijas medijos izskanējušo informāciju par to, ka it kā pret R. Meroni celta apsūdzība saistībā Dītera Bēringa lietu.

R. Meroni apgalvo, ka Šveices tiesībsargājošās iestādes nav cēlušas apsūdzību. «Šveices laikrakstā Neue Zurcher Zeitung ne ar vienu vārdu nav teikts, ka Rudolfs Meroni vai kāds cits Bēringa lietā ir apsūdzēts. Neue Zurcher Zeitung ir tikai informējis, ka Bēringa lieta, kurā Rudolfs Meroni bija liecinieks, pēc astoņus gadus ilgas izmeklēšanas, pagaidām ir bez rezultāta, un ka tiek cerēts, ka varbūt pēc izmeklēšanas beigām kāds varētu tiks apsūdzēts,» norādīt paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valsts neprasa atskaites par 100 miljonu USD aktīviem

Ieva Mārtiņa, 01.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices advokātam Rudolfam Meroni piecu gadu laikā valsts nav prasījusi atskaitīties par uzticēto vairāk nekā 100 miljonu USD vērto aktīvu pārvaldi. Šobrīd nav zināms, vai aktīvi zaudējuši savu vērtību.

Krimināllietas ietvaros R. Meroni kopš 2007. gada uzticēts pārvaldīt Aivaram Lembergam arestēto uzņēmuma kapitāldaļas Latvijas valsts interesēs, tajā skaitā 2/7 Ventbunkera (VB) daļas. Prognozes liecina, ka mantas glabātāja statusā viņš varētu būt vēl vismaz pāris gadus – tik ilgi pat R. Meroni Db.lv prognozēja termiņu, kad varētu būt A.Lemberga krimināllietā notiesājošs spriedums. Pats viņš nedomā no šī «amata» atkāpties, «jo man patīk pēc labākās sirdsapziņas pabeigt darbu, kas man ir uzticēts».

Lai gan A. Lembergam pieder nosacīti 29% VB daļu, tomēr to vērtība atkarīga no sarežģītas akcionāru suktūras, saskaņā ar kuru R. Meroni faktiski piederot gala vārds visos lēmumos, kas attiecas uz 58% VB daļu. To gan savukārt apstrīd pārējie VB akcionāri. R. Meroni pastāv uz to, ka, ja tiek mainīta šī struktūra, tad par labu valstij arestētās A.Lemberga mantai sarūk vērtība par 50 – 60 miljoniem USD, kas ir cenas atšķirība, ja nav kontroles. Proti, ja pieņem, ka VB vērtība ir 500 miljoni USD, tad normāli, ka vairākuma paketes vērtība ir par 30% lielāka nekā mazākuma pakete. Ja tā tiek «salauzta», tad nosacīta A.Lemberga akcija zaudētu 30% savas vērtības. Tiesa, neesot tāda oficiāla A. Lemberga daļas vētējuma, bet minētās vērtības izriet no sarunām ar VB pārdošanu pirms dažiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējo pāris gadu laikā no Ventbunkera, iespējams, izpumpēti gandrīz četri miljoni eiro uz Šveices advokāta Rūdolfa Meroni firmām.

DB rīcībā esošie dokumenti liecina, ka 2010. gada un 2011. gada laikā 800 tūkst. eiro vairākos maksājumos aizskaitīti ārzonas kompānijai Eurocom International, kuru pārstāv R. Meroni, bet teju 3 milj. eiro pārskaitīti Eurocom 100% piederošai kompānijai Latvijā - SIA Airtech, kuras valdē šobrīd darbojas Diāna Jukna (nu jau bijusī Ventbunkera padomes locekle), bet iepriekš šī uzņēmuma valdē bija Ventbunkera bijušais valdes loceklis un R. Meroni uzticības persona Alvis Hāze. Savukārt vēl teju 380 tūkst. eiro aizskaitīti vairākām ārzonas sabiedrībām, DB skaidroja Ventbunkera līdzīpašnieks Olafs Berķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa noraida Lemberga lūgumu nepratināt Šveices advokātu Meroni

BNS, 07.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa otrdien pēc pusotru stundu ilgas sēdes noraidīja advokātu un Ventspils mēra Aivara Lemberga lūgumus otrdien nepratināt vienu no Lemberga lietas galvenajiem lieciniekiem Šveices advokātu Rūdolfu Meroni.

Līdzapsūdzētā Anrija Lemberga advokāts Aldis Alliks lūdza tiesu nepieļaut Meroni nopratināšanu un atzīt par nepieļaujamiem pierādījumus no Meroni iegūtās liecības un dokumentus.

Ventspils mērs argumentēja, ka ar R. Meroni viņam ir bijušas tikai advokāta un klienta attiecības un tās juridiski joprojām nav pārtrauktas. Ņemot vērā iepriekš minēto, R. Meroni liecinot varot pārkāpt likumu, kas paredz klienta un advokāta savulaik apspriestās informācijas neatklāšanu. «Tāpēc es lūdzu tiesai nepratināt manu advokātu,» uzsvēra A. Lembergs.

Arī Lemberga dēls Anrijs tiesai atgādināja, ka viņam R. Meroni bijis tikai advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Meroni noturējis ap 250 Kālija parka akcionāru sapulces, rīkojot tās katru darbadienu

Ieva Mārtiņa, 29.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saglabātu attiecīgu kontroli Kālija parkā, Šveices advokāts Rudolfs Meroni spiests rīkot akcionāru sapulces katru darbadienu. Tādējādi viņš gadā noturējis ap 250 sapulcēm.

«2010. gadā Kālija parka aptuveni 50% daļu kontrolētājs Oļegs Stepanovs centās viltot uzņēmuma akcionāru sapulci, lai saglabātu vadību uzņēmumā. Mums atkal bija nepieciešams daudz cīņas, lai kontroli atgūtu, kas izdevās 2011. gadā. Tagad, lai aizsargātu Kālija parku, mēs katru dienu noturam sapulci un katru dienu Uzņēmumu reģistrā iesniedzam dokumentus. Akcionāru sapulce notiek pirms asotņiem no rīta, deviņos sniedzam dokumentus. Jau notkušas ap 250 sapulces. Tāda ir problēma, bet ko mēs varam datī? Tas iespējams tikai Latvijā,» intervijā Db.lv atzina R. Meroni.

R. Meroni kopš 2007. gada nogales uzticēts pāravaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, kuru vidū ir arī aptuveni 50% Kālija parka daļu. R. Meroni secināja, ka 2009. un 2010. gadu laikā O. Stepanovs, iespējams, nozadzis teju 8 miljonus latu no Kālija parka, bet R. Meroni nevarot pieļaut šādu darbību turpināšanu saistībā ar nepieciešamību sagabāt par labu valstij ieķīlāto Lemberga aktīvu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Rīgas Apgabaltiesas lēmumu arestēti Šveices advokāta un Latvijas tranzītbiznesa konfliktos iesaistītā Rūdolfa Meroni finanšu līdzekļi, apgalvo a/s Latvijas Naftas tranzīts pārstāvis Aleksandrs Niklass.

A/s Latvijas Naftas tranzīts vadība neizslēdz iespēju, ka pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma par Rudolfa Meroni un viņa līdzgaitnieku finanšu līdzekļu apķīlāšanu advokāta Meroni intereses pārstāvošā personu grupa centīsies ar prettiesiskām metodēm pārņemt vadību uzņēmumos Latvijas Naftas tranzīts un Ventbunkers, pauž A. Niklass.

Šādu rīcību LNT saista ar vēlmi «slēpt noziedzīgā nodarījuma pēdas» un izvairīties no sev nepatīkamā tiesas lēmuma izpildes.

Rīgas apgabaltiesa lēmumu par a/s Latvijas Naftas tranzīts prasības nodrošināšanu pieņēma šā gada 21. maijā. Lēmumā sacīts, ka «nenodrošinot prasību, iespējamā sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tāpēc pieteikums par prasības nodrošināšanu apmierināms prasītāja norādītajā apjomā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pret Lembergu izbeidz vienu no lietām

Elīna Pankovska, 09.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra izbeigusi kriminālprocesu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu daļā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, DB uzzināja prokuratūrā.

2006. gadā tika uzsākts kriminālprocess, kurā Ventspils mērs tika apsūdzēts par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, akciju (kukuļa) izspiešanu, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, norādīja prokuratūras pārstāve Laura Pakalne.

Viņa arī skaidroja, ka lieta par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu un akciju (kukuļa) izspiešanu, nodota tiesai, savukārt kriminālprocess daļā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju uz tiesu netika nosūtīts un 2011.gada 22.decembri nolemts to izbeigt. Šāds lēmums pieņemts, jo, prokuratūra saprotot, ka nespēs iegūt pietiekami daudz pierādījumu, lai uzturētu apsūdzību, nolēma kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju izbeigt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Meroni esot mēģinājis piesavināties 29 miljonus ASV dolāru LNT naudas

Ieva Mārtiņa, 29.12.2011

AS Ventbunkers padomes priekšsēdētājs un citu ar Ventspils tranzītbiznesu saistītu uzņēmumu pārstāvis, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

Foto: Lita Krone / LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices advokāts Rudolfs Meroni mēģina pārskaitīt 29 miljonus ASV dolāru (ap 14,5 milj. Ls) a/s Ventbunkers meitas uzņēmuma Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) kreditoru līdzekļus personīgajā kontā, Lihtenšteinas bankā.

Saistībā ar notikušo tuvākajā laikā tiks iesniegts pieteikums kriminālprocesa uzsākšanai, Db.lv informēja Ventbunkerss akcionāru vairākuma preses pārstāvis

Mārcis Krastiņš. Proti, R. Meroni kādam lielam LNT debitoram, kura vārdu M. Krastiņš vēl nevarēja atklāt, šogad novembrī aicinājis veikt maksājumu nevis uz LNT, bet advokāta personisko kontu.

Ventbunkers vairākuma akcionāri piesaistījuši vienu no pasaulē vadošajām auditorkompānijām, lai veiktu visaptverošu auditu un novērtētu zaudējumus, ko R.Meroni un tam lojālie cilvēki radījuši Ventbunkers un uzņēmuma akcionāriem. Ņemot vērā, ka Ventbunkers akcionāru starpā ir Aivars Lembergs, kura arestētos īpašumus pārvalda R.Meroni, pastāv liela iespēja, ka nozīmīgi zaudējumi ir nodarīti arī Latvijas valstij, tā M. Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kuram uzticēts pārvaldīt arestētās 3/7 Ventbunkers akciju daļas, šobrīd pretēji patieso īpašnieku - Igora Skoka un Genādija Ševcova - gribai «pārvalda» vēl 2/7 daļas.

Viņi apliecina, ka Ventbunkers, kuras īpašnieki nemainīgi vairākus gadus «esam mēs un Lembergu ģimene», kopš 2010. gada faktiski atrodas bez vadības, jo valsts atbildīgās institūcijas nespēj nodrošināt ātru noziegumu izmeklēšanu, kuriem pateicoties Ventbunkers institūcijās pretēji īpašnieku gribai tika nelikumīgi ieceltas R. Meroni uzticamas un nekompetentas personas.

Lembergu ģimene un divi no citiem minētajiem īpašniekiem savas tiesības akciju sabiedrībā realizēja ar juridisku personu starpniecību, kuras par labu īpašniekiem, saskaņā ar īpašnieku instrukcijām un uz īpašnieku rēķina, ilgu laiku pārvaldīja R. Meroni un viņa kontrolētas personas, minēts paziņojumā. Tajā atgādināts, ka 2007. gadā minētais advokāts sniedza liecību krimināllietā pret savu klientu, bet tūlīt pēc tam viņa pārvaldībā nonāca par labu valstij arestētās klientam piederējušās 3/7 daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Pie žoga noturētā akcionāru sapulcē pārvēlē līdzšinējo Ventbunkers padomi

Ieva Mārtiņa, 19.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā 2010. gadā mikroautobusā noturētā Latvijas kuģniecības akcionāru sapulce, arī šodien iepriekš sasaukto Ventbunkers sapulci tās vairākuma akcionāriem nācās noturēt aiz žoga pie akcionāru sapulces norises vietas, kas bija Kālija parka teritorija.

Pie ieejas Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kotrolētā Kālija parka teritorijā bija izvietoti apsardzes darbinieki ar privātpersonu sarakstu, kuras aizliegts ielaist uzņēmuma teritorijā. Šo personu skaitā bija arī Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis, kā arī citi uzņēmuma vairākuma akcionāru pārstāvji, Db.lv zināja stāstīt Ventbunkers preses pārstāvis Mārcis Krastiņš.

Viņš arī minēja apsargu teikto, ka R. Meroni atrodoties Kālija parka teritorijā, lai gan, pēc M. Krastiņa uzsvērtā, zināms, ka R. Meroni neatrodas Latvijā.

Tomēr neskatoties uz R. Meroni grupējuma centieniem liegt Ventbunkers akcionāriem piedalīties šodien sasauktajā uzņēmuma akcionāru kopsapulcē, akcionāru vairākums kopsapulci ir noturējis un pārvēlējis līdzšinējo uzņēmuma padomi. Kopsapulcē lemtais tiks nekavējoties iesniegts reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā, tā M. Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta vietnē rokasgrāmata.com publicētas, iespējams, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni liecības, kuras sniegtas Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros.

Liecībās ir stāstīts par dažādiem darījumiem un sarežģītām shēmām, lai par patiesā labuma guvējiem kļūtu A.Lemberga ģimene.

Jāatgādina, ka iepriekš vietnes autori norādīja: «Mums tiešām nav ziņu, ar kādām metodēm prokuratūrai izdevās piespiest Šveices advokātu ne tikai sniegt izvērstas un detalizētas liecības par savu klientu, bet arī savos arhīvos sameklēt desmitus un simtus, maigi izsakoties, atmaskojošu dokumentu par mūsu galveno varoni,» teikts autoru paziņojumā.

Viņi arī norāda, ka ļoti iespējams, ka tieši šīs liecības, kuras tiks publiskotas, un tām klātpievienotie dokumenti, kas tiks publiskoti turpmāk, tiesā kļūšot par vienu no izšķirošajiem argumentiem, lai «miljarda zaglis, kas līdz šim iecienījis strīpainus uzvalkus, agri vai vēlu ietērptos strīpainā pidžamiņā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni iesūdzējis tiesā Neatkarīgo Rīta Avīzi (NRA), prasot Rīgas apgabaltiesu apķīlāt laikraksta izdevējam SIA Mediju nams piederošo kustamo mantu un naudas līdzekļus.

Tāpat tiesā iesūdzēta ir arī NRA galvenā redaktore Anita Daukšte un žurnālists Imants Liepiņš, no kuriem tiek prasīta 200 tūkstošu latu kompensācija par cieņas un goda aizskaršanu publikācijās laikrakstā, kā arī atvainoties laikrakstam par, viņuprāt, nepatiesu ziņu izplatīšanu. SIA Mediju nams piederošo kustamo mantu un naudas līdzekļus apķīlāt esot vajadzīgs, lai varētu nodrošināt iespējamo kompensācijas piedzīšanu.

R. Meroni pieteikumā tiesai norāda, ka 200 tūkst. Ls piedzenami solidāri jeb līdzīgās daļās no visiem atbildētājiem. Tiesa prasību par naudas līdzekļu un kustamās mantas apķīlāšanu noraidījusi, tomēr šo lēmumu iespējams pārsūdzēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Sākts kriminālprocess pret Meroni un viņa 12 sabiedrotajiem

Ieva Mārtiņa, 30.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No tranzītuzņēmuma Venbunkers izpumpēti miljoniem latu, nobēdzināti dokumenti un kopumā samazināta kompānijas vērtība, akcionāriem nodarot teju 50 miljonus latu zaudējumus – tas tiek pārmests Ventbunkera iepriekšējai vadībai ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni priekšgalā.

Db.lv rīcība esošie dokumenti liecina, ka par, iespējams, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pret Ventbukeru Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde šogad 3. jūlijā sākusi kriminālprocesu pret R. Meroni un vēl 12 personām

Ventbunkera pašreizējā valdes priekšsēdētāja Dzintara Kaša parakstītais pieteikums policijai liecina, ka aizdomās turētas Ventbunkera bijušās augstākās vadības personas, tajā skaitā R.Meroni, Alvis un Jānis Hāzes, Gints Laiviņš – Laivenieks, Aivis Landmanis, Aivars Gobiņš, Diāna Jukna, Mihails Dementjevs, Daimārs Škutāns, Aleksandrs Popovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

A. Lembergs tiešām bijis pirmais miljardieris

Lato Lapsa kopā ar Kristīni Jančevsku Baltic Screen, speciāli Db, 14.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A. Lemberga pilnvarotā persona prokuratūrai atklājusi Ventspils mēra patiesos īpašumu apmērus.

Aivars Lembergs vai viņa ģimenes locekļi caur virkni ārzonas kompāniju kopš 90. gadiem bijuši līdzīpašnieki un patiesie labuma guvēji vismaz vairākos desmitos lielāko Ventspils uzņēmumu.

Labumu gūst Lembergi

G. Laiviņš-Laivenieks prokuratūrā pratināts vairākkārt, un viņa liecības izklāstītas uz desmitiem lappušu. To kopējā būtība – gan pirms, gan pēc virknes dokumentu uzrādīšanas advokāts atzīst daudzu ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ciešu saistību ar A. Lembergu vai viņa ģimenes locekļiem – Anriju un Līgu Lembergiem, kuri esot patiesie labuma guvēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rūdolfa ielā būvēs kompleksu Iekšlietu ministrijas dienestiem

, 05.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru Kabinets otrdien, 5. augustā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz pašreizējā Valsts robežsardzes teritorijā Rūdolfa ielā 5 būvēt administratīvo ēku kompleksu vairāku Iekšlietu ministrijas dienestu vajadzībām.

Iformatīvais ziņojums par Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes nodrošināšanu ar darbam piemērotām telpām un par turpmāko rīcību būvniecības nodrošināšanai Rīgā, Rūdolfa ielā 5 paredz šajā teritorijā būvēt divas jaunas piecstāvu ēkas, pabeigt pirms sešiem gadiem iesāktā sporta kompleksa būvniecību, kā arī atjaunot pašreizējo Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes ēku.

Kompleksā iecerēts izvietot Valsts robežsardzes Galveno pārvaldi, Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldi, Drošības policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālo aparātu un Rīgas pilsētas pārvaldi.

VRS Rīgas pārvaldes pārvietošana nepieciešama, jo pašreizējās telpas Rīgas brīvostā pārvalde nomā un īpašnieks SIA Rīgas centrālais termināls ir ievērojami paaugstinājis nomas maksu, turklāt Rīgas brīvostas attīstības plāni paredz jau nākamgad šo ēku nojaukt. Informatīvais ziņojums paredz VRS vajadzībām jaunajā kompleksā būvēt piecstāvu ēku, kurā tiks izvietots VRS Galvenā pārvalde un Rīgas pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru