Franšīzes, nomas līgumu un citu darījumu rezultātā arvien vairāk mazo degvielas tirgotāju pazūd zem lielajiem zīmoliem. Degvielas tirgotāji cer, ka tagad viņu bizness kļūs rentablāks un arī Latvijā varēs vismaz dubultot degvielas tirgotāju peļņas daļu, kas pašlaik esot tikai ap 5 santīmiem par l. Tomēr patērētājiem šīs tendences, visticamāk, nozīmē lielākas degvielas izmaksas.

«Laikā, kad vismaz bija augsts degvielas patēriņš, peļņas marža, lai cik tā maza, tomēr ļāva dzīvot, tagad esi labākā gadījumā pa nullēm, jo visu, ko nopelni atdod bankām, strādāt vairs nav interesanti,» DB norādīja Viada prezidents un līdzīpašnieks Viktors Škuratovs.

Ražošana

Ražos itāļu mežģīnes

Veļas materiālu ražotāja SIA Lauma Fabrics kopā ar Itālijas izšuvumu ražotājiem nodibinājusi kopuzņēmumu - SIA Emme Latvia. Ražotne darbosies Liepājā, SIA Lauma Fabrics teritorijā, un nodarbosies ar izšūto mežģīņu ražošanu gan austrumu, gan rietumu tirgus patērētājiem.

Par atbalstu eksportam iestājas ne tikai pienrūpnieki, bet arī zivju pārstrādē strādājošie uzņēmumi, šodien vēsta Dienas bizness. Eksportspējīgie ir jābalsta, bet nepieciešams izstrādāt kritērijus, kam piešķirt atbalstu, Db sacīja Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents un Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors Didzis Šmits.

Db.lv jau vēstīja, ka atbalstu prasa arī pienrūpnieki. Lai saglabātu piena nozari Latvijā, nozari, kurā ir veiktas lielas investīcijas un kurai ir gandrīz visi priekšnoteikumi, lai veiksmīgi strādātu un attīstītos, šajā situācijā ir nepieciešams salīdzinoši neliels, bet steidzams valsts atbalsts eksportam, jo šobrīd tikai piena produktu eksports var nodrošināt zemnieku saražotā piena iepirkumu, uzsvēra a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels.

Vairāk lasiet šodienas laikrakstā Dienas bizness.

Daudzu rūpniecības uzņēmumu tālākā pastāvēšana vai slēgšana ir atkarīga no to īpašnieku pilnsapulču lēmuma jau šopavasar.

Valdības neizlēmība un nemitīgā solīšana kaut kad kaut ko darīt novedīs Latvijas rūpniecības daļu - metālapstrādē, kokrūpniecībā, tekstilindustrijā, pārtikas ražošanā līdz iznīcībai, uzskata daudzi aptaujātie rūpnieki. Turklāt ražotāja slēgšana vai, labākajā gadījumā, ražošanas apjomu apcirpšana ietekmē tos, kuri šim uzņēmumam sniedza savus pakalpojumus.

Daudzi aptaujātie norāda, ka Latvijas rūpnieki ir konkurētnespējīgi salīdzinājumā ar analogiem Igaunijas un Lietuvas uzņēmējiem, bet pašmāju valdību neizlēmība izlīdzināt vai vismaz tuvināt uzņēmējdarbības nosacījumus kaimiņos esošajiem šo plaisu tikai palielina. Faktiski ne viens vien rūpnieks jau Db slejās ir cēlis trauksmi par Latvijas nosacījumu nespēju konkurēt ar Igaunijā un Lietuvā esošajiem.

Latvijas eksporta veicināšanai nepieciešama valsts politikas fokusu maiņa no zemu izmaksu paradīzes uzturēšanas uz eksporta atbalstu.

Latvijas nākotnes viens no izaicinājumiem ir spēja kāpināt pērn pieklusušo eksporta preču konkurētspēju, rēķinoties, ka Latvijā algu un izmaksu līmenis turpinās pieaugt. Lai veicinātu konkurētspēju, kura pērn dažu Latvijai nozīmīgo eksporta preču tirgos tika zaudēta, iespējams, zaudējot cenu konkurencē lēto izmaksu valstīm, Latvijai nepieciešamas preču eksporta strukturālas izmaiņas. Lai veicinātu konkurētspēju, iespējams, jāpievēršas nišas produktiem, iespējami tuvinoties potenciālo klientu specifiskajām vēlmēm. Šādus ieteikumus izteica Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Uldis Rutkaste pētījumā par Latvijas preču eksporta attīstības vērtējumu. Tie radušies no pirmajiem secinājumiem, veicot tirgus daļu analīzi par Latvijas eksportu uz 25 ES valstīm, uz kurām eksports ir virs 75 % no Latvijas kopējā eksporta. Pētījumam veltītajā ekspertu diskusijā vai visi dalībnieki bija vienisprātis, ka eksporta attīstībai nepieciešams valsts atbalsts, kas var izpausties gan kā vietējā tirgus aizsardzība, gan valsts garantijas. U. Rutkaste pētījumā secinājis, ka kopumā no 2000. gada līdz 2006. gadam eksporta pieaugumu aptuveni līdzīgā mērā noteica gan ārējā pieprasījuma pieaugums, gan Latvijas eksportētāju konkurētspējas kāpums. Tomēr situācija būtiski mainījās pērn, kad Latvijas konkurētspēja pretstatā iepriekšējo gadu tendencei faktiski vairs nepieauga un eksporta izaugsmi nodrošināja tikai spēcīgais pieprasījums ārvalstu tirgos. "Šāda attīstība šķiet satraucoša saistībā ar Latvijas pēdējā laikā strauji augošajām darbaspēka vienības izmaksām," tā U. Rutkaste. Pētnieks secināja, ka preču eksporta kāpums, ko noteica pievienošanās ES, 2006. gadā palēninājās. Negatīvās preču tirdzniecības bilances noteiktais tekošā konta deficīts sasniedzis lielu apmēru.

Latvijas alus darītāju asociācija (LADA) pauž neizpratni par Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Pētera Apiņa izteikumiem par stiprināto alu.

«Neizprotami ir Apiņa kunga argumenti, ka eksistējot «stiprinātais alus», kurā alkohols netiekot iegūts dabīgas raudzēšanas procesā un kuram būtu jāpalielina akcīzes nodoklis. Apiņa kunga apgalvojumi par alu, kura alkohola stiprums ir lielāks par 5,6 %, ir nepatiesi, uzsver LADA pārstāvji, kas ar informāciju ar Apiņa kunga priekšlikumiem attiecībā uz vēlmi graut alus nozares attīstību iepazinusies no preses. Šobrīd nozares uzņēmumi šos izteikumus vērtē no juridiskā viedokļa, un gatavo dokumentus ar mērķi, lai labprātīgi tiktu atsauktas nepatiesās ziņas, kas aizskar alus ražotāju reputāciju. Tāpat tiek apsvērta iespēja vērsties tiesībsargājošās institūcijās alus ražotāju interešu aizstāvībai.

Viena no nozarēm, kas skaļi atgādina, ka darbaspēka problēma ir tiktāl uzrūgusi, ka nupat kāpj pāri bļodas malām, ir pārtikas rūpniecība.

Nozare ir būtiska Latvijas tautsaimniecības daļa, nekautrējoties var teikt, ka pat viens no tās pīlāriem, turklāt tā ir ar tradīcijām bagātu vēsturi un milzīgu attīstības potenciālu. Sevišķi, ja ņem vērā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un eksportēšanas neizmantotās iespējas. Šajā jomā joprojām faktiski esam tikai kautrīgi iesācēji. Tajā pašā laikā pārtikas rūpnieki kopumā pēdējos gados ir palīdzējuši audzēt valsts eksporta panākumus. Domājams, tā notiks arī šogad, pārtikai dodot ievērojamu pozitīvu artavu ārējo tirgu iekarošanas kopējo rādītāju dinamikā. Tajā pašā laikā nozare joprojām ir vairāk orientēta uz iekšējo tirgu, aptuveni 67% no pārtikas un dzērienu nozarē saražotā paliek mūsu zemē. Pērn pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā paši apēdām pārtiku par 0,96 miljardiem eiro, kamēr eksportējām – par 0,47 miljardiem eiro. Eksporta karaļi tradicionāli ar lielu pārsvaru ir zivju konservi, kam seko augļu un dārzeņu pārstrādes produkti un dzērieni. Jāpiebilst, ka arī valsts ir krietni tērējusies, lai aktivizētu interesi iziet ārējos tirgos.

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Pandēmija būtiskai daļai finanšu tirgiem vismaz pagaidām ir bijis visai veiksmīgs posms. Tās laikā visai strauji pieaugusi, piemēram, daudzu biržā tirgotu uzņēmumu akciju cena.

Tāpat īstens spekulāciju tracis skāris virtuālās valūtas un citus visai riskantus aktīvus. Laikos, kad cenas pamatā aug, parasti rodas labs pamats fonam, kad parādās vesels lērums ar kādiem padomiem, kur cilvēkiem likt savu naudu. Jāņem gan vērā, ka kāda akla ticība šādiem padomdevējiem var būt riskanta – sevišķi, ja tas mijās ar solījumiem par "garantētu" un lielu peļņu.

Lai nu kā – Bloomberg tradicionāli mēģina aptaujāt vairākus ieguldījumu speciālistus par to, kur tie konkrētajā brīdī saož iespēju nopelnīt un šobrīd ieguldītu līdzekļus 10 tūkst. ASV dolāru apmērā.

Šobrīd populāri izcelt ieguldījumus tā saucamajās vērtības akcijās (value stocks). Tie mēdz būt sevi pierādījuši biznesa modeļi, kuru akcijas var mēģināt uzskatīt par nosacīti nenovērtām, ja salīdzina ar šī uzņēmuma dividendēm, peļņu un ienākumiem. Pretējā fronte ir tā saucamās izaugsmes akcijas. Parasti šie uzņēmumi darbojas strauji augošos tautsaimniecības sektoros un neaizraujas ar dividenžu maksāšanu, piemēram, tehnoloģiju kompānijas. No šīm kompānijām tiek ļoti daudz gaidīts, un to cenās mēdz būt jau ietverta strauja vien sagaidāmā to peļņas izaugsme. Kopumā Vanguard Value biržā tirgotā fonda daļas cena šogad ir palēkusies jau gandrīz par 20%. Tikmēr Vanguard Growth ETF cena augusi par 11%.

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.

Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.

Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.

#Šīs visas visnotaļ ekstrēmās un sportiskās nodarbes ir iespēja izmēģināt tepat Latvijā.

Spēlēt volejbolu, kad pēdas grimst nevis siltās un mīkstās smiltīs, bet sniegā, traukties pa kamaniņu trasi, sēžot uz lāpstas, peldēt stindzinošā ūdenī vai arī traukties milzu ātrumā pa aizsalušu ledu, ķerot ar burām vēju, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs visas visnotaļ ekstrēmās un sportiskās nodarbes ir iespēja izmēģināt tepat Latvijā.

Šajā sestdienā Siguldā Fischer slēpošanas centrā pirmo reizi Latvijā notiks vietēja mēroga sacensības sniega volejbolā, kurās sacentīsies 16 vīriešu un četru sieviešu pāri. Savukārt Eiropas Volejbola konfederācija šogad pirmo reizi rīko Eiropas čempionātu sniega volejbolā, kas notiks marta beigās Alpos.

Populārās spēles Pokemon Go trakums pārņēmis cilvēkus visā pasaulē. Sociālajos tīklos pat klīst joki, ka ja kādreiz vecāki savus bērnus nevarēja dabūt prom no datora un ārā no mājas, tad tagad viņus vairs nevar sagaidīt mājās, jo viņi visu laiku staigā apkārt, ķerot pokemonus.

DB jau vēstīja, ka japāņu kibermonstriņu pokemonu zīmola pārvaldītāju The Pokémon Company un amerikāņu mobilo spēļu kompānijas Niantic Labs radītie paplašinātās realitātes tēli kopš spēļu aplikācijas Pokémon Go prezentācijas 6. jūlijā ir piedzīvojuši fenomenālu popularitāti. ASV pokemonu ķeršanas un kultivēšanas aplikācija jau ir kļuvusi populārāka par Twitter un ikdienā ilgāk lietotu nekā Facebook.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kur slēpjas zemkopības ministra un citu politiķu cildinātās bioloģiskās lauksaimniecības brīnumnūjiņa?

Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis pirms kāda laika intervijā DB skaļi noformulēja daudzu lauksaimnieku atziņu, ka mūsu valsts zaļa ir tikai politiķu mutēs, un pat aicināja sekot Somijas piemēram, pārtraucot valsts atbalstu industriālajai lauksaimniecībai. Līdz šim vēl neviens nozares ministrs nav saņēmis dūšu un nosaucis bioloģisko lauksaimniecību par valsts prioritāti, un arī aizejošās valdības pārstāvja Jāņa Dūklava apgalvojums (04.01.2016. DB), ka «bioloģiskā lauksaimniecība ir perspektīva» ir vārdi bez politiska seguma.

Kamēr Latvijā nav īpašas atbalsta politikas biozemniekiem, mūsu resurss – tīrā zeme – tiek gandēts ar ķīmiju, kuras patērētie apjomi laukos arvien pieaug. Kā zināms, ar raundapu vai citiem nezāļu nāvēkli glifosātu saturošiem līdzekļiem tiek apstrādāti ne tikai lauki, bet arī graudi žāvēšanas nolūkā – īsu brīdi pirms kulšanas. Govis pēc to baudīšanas sāk slimot ar caureju, bet sivēnmātēm palielinās abortu skaits. Protams, Latviju nevar izraut no globālā tirgus konteksta, izņēmuma kārtā ieviešot tos vai citus ierobežojumus, bet beigās paliekot pie sasistas tirgus siles. Taču mūsu vilciens vēl nav aizvēris durvis, kā tas ir, piemēram, Nīderlandei un citām konvencionālās lauksaimniecības superzvaigznēm. Pārlieku nepiesārņotā Latvijas zeme pati aicina ielikt viņas klēpī bioloģisku sēklu, bet pesticīdus un minerālmēslus uz savām zemenēm un gurķiem lai kaisa lētas preces lielformāta ražotāji. Daudzviet pasaulē termins «neraža» ir izzudis, jo dabas ritmu regulējumu aizstājis mākslīgo mēslu un pesticīdu, Latvijā lepni sauktu par augu aizsardzības līdzekļiem, lietošanas skrupulozs plāns. To, ka lauksaimniecība globāli staigā arī maldu ceļus, labi ilustrē dārzeņu šķirņu skaita sarukums. Tā kāpostu daudzveidība no 544 komerciāli audzētām šķirnēm 20. gadsimta sākumā sanīkusi līdz 28 pašlaik, ejot monokultūru pavadā.

Daži interesenti pauž bažas, ka nupat izsludinātā Rīgas satiksmes zemās grīdas tramvaju iepirkuma nolikums, iespējams, rakstīts vienam konkrētam uzņēmumam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme nule kā izsludinājis iepirkumu par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādi. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji Rīgā varētu sākt kursēt jau nākamā gada otrajā pusē pa 4. tramvaja maršrutu Imantas virzienā. Orientējošā iepirkuma summa pēc uzņēmuma norādītā ir 70 milj. eiro. Patlaban Rīgas satiksmei kopumā ir 189 tramvaji, no kuriem 26 ir zemās grīdas. Tie kursē 6. un 11. tramvaja maršrutos. Iepriekšējais zemās grīdas tramvaju iepirkums noslēdzās 2008. gadā. Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Rīgas satiksmi un tramvaju piegādātāju Škoda Transportation, Rīga ir saņēmusi 26 zemās grīdas tramvajus, no kuriem 20 ir trīs sekciju un seši – četru sekciju tramvaji.

Diskusijas par lauksaimniecības nozari dalībnieki šo gadu vērtē kā grūtu gan sarežģīto laika apstākļu dēļ, gan ekonomiskās situācijas (izejvielu izmaksas pieaug, produkcijas cenas krīt) dēļ. Līdz šim bijis straujas augšupejas, pat eiforijas laiks, kas dotajā mirklī tikpat strauji beidzies. Bet ir prognozes, ka sektors attīstīsies ar jaunu elpu.

Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis komentē: „Gads izvērties atšķirīgs dažādiem saimniekiem. Tie, kas ļāvušies eiforijai (piem, augstās piena cenas) un attiecīgi uzsākuši pārlieku optimistisku attīstību, šobrīd saskaras ar grūtībām. Taču lauksaimnieki, kas jau pirms pāris gadiem ieklausījās ekspertu prognozēs, ka labā situācija tirgū var nebūt ilgstoša, un padomam, lai plāno savu darbību pēc situācijas, kā bija pirms pāris gadiem, ir ieguvēji.”

„Lauksaimnieki ir vieni no kārtīgākajiem maksātājiem. Sadarbība ar šo sektoru ir laba – tradicionāls sektors, līdz ar to diezgan prognozējams un stabils. Šobrīd aktuāls ir jautājums, kas notiks ar saimniecībām, kas par efektivitāti nedomā. ES pieredze liecina, ka viens no risinājumiem mazām un mazāk efektīvām saimniecībām ir darbības sašaurināšana un specializācija,” skaidro Hipotēku bankas Aizdevumu departamenta vadītāja vietnieks Aldis Gribusts.

Jaunie fotoradari būtiski atvieglos ceļu policijas darbu – ceļu policistu darbs varētu smazināties pat par 90%, Db.lv norādīja Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Ceļu policistu, darbs, ķerot ātrumpārkāpējus, būtiski samazināsies, tādēļ ceļu policistu spēki tiks novirzīti gājēju un velosipēdistu kontrolei, stāstīja E. Zivtiņš. Darba vietu skaits ceļu policijā netiks būtiski samazināts, toties spēki tiks novirzīti citos virzienos, viņš norādīja.

Fotoradari tiks uzstādīti aptuveni 200 vietās uz Latvijas autoceļiem, turklāt 30 no tiem atrašanās vieta tiks mainīta. Par daļu no fotoradariem iepriekš brīdinās speciālas ceļazīmes.

Fotoradari detektēs arī tos braucamlīdzekļu vadītājus, kuriem nav civiltiesiskās apdrošināšanas un kuriem nav izieta tehniskā apskate. Radari ir spējīgi darboties temperatūrās no mīnus 30 līdz plus 45 grādiem pēc Celsija. Radaru darbība varētu būt apgrūtināta lietusgāzes laikā vai sniegputenī, kad būs apgrūtināta redzamība.

SIA Ziegler Rucava pagājušajā piektdienā svinīgi atklāja jauno kūdras ražošanas cehu. Šis ir otrais uzņēmuma cehs Rucavas novadā, tajā pastāvīgu darbu rod septiņi novada vīri, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Visi esam vietējie, tepat no Rucavas, Dunikas. Pat kaķis Muris mums vietējais, lai gan viņu izmeta no lietuviešu fūres, bet, kad jau sākām barot, tad kļuva par rucavnieku. Tagad savu algu godam atstrādā, peles ķerot,» stāstījis ceha darba vadītājs Ronalds Bļinovs.

Jaunā ceha būvniecībai, kūdras preses iegādei uzņēmums investējis 300 tūkstošus eiro pašu līdzekļu, Kursas Laikam atklājis uzņēmuma direktors Raimonds Pētersons.

Šobrīd uzņēmuma apsaimniekošanā ir 700 hektāru kūdras purva, kurā vidēji ir 2,5 metrus biezs kūdras slānis. Gadā no purva noņem maksimāli 7 centimetrus kūdras.

Ogrē pagājušajā nedēļā notikušās vērienīgās pakaļdzīšanās laikā avarējušajam Valsts policijas (VP) motociklam nav bijusi spēkā esoša tehniskā apskate, tāpēc policijā ir sākta dienesta pārbaude.

VP preses pārstāve Simona Grāvīte sacīja, ka notikušais ir bezprecedenta gadījums, kas liecina, ka par Valsts policijas (VP) transportlīdzekļu atbilstību tehniskajām prasībām atbildīgā amatpersona šajā gadījumā rīkojusies neatbilstoši sev uzticētajiem pienākumiem un VP iekšējiem noteikumiem par dienesta transportlīdzekļu ekspluatāciju.

Konkrētajai amatpersonai bija jāpārliecinās, ka transportlīdzeklim, ko izsniedz policistam, ir atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Noteikumi paredz, ka arī katram transportlīdzekļa vadītājam pirms transportlīdzekļa izmantošanas jāpārliecinās par tā tehnisko stāvokli, norādīja Grāvīte.

Par konstatēto pārkāpumu tiek veikta dienesta pārbaude.

Virtuālo mošķīšu ķeršanas trakums pasaulē pierimst, tomēr kā biznesa iespēja paplašinātā realitāte paliek pievilcīga, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nepilnos divos mēnešos kopš spēles palaišanas apritē Pokémon Go ažiotāžas augstumi acīmredzot jau ir piedzīvoti un garām, tomēr tas gluži nenozīmē, ka nobālētu arī ar digitālo dzīvību apdvesto mošķīšu slava. Pokemonu ķeršanas u.c. darbošanās popularitāte aizvien ir liela, un pēc mobilo ierīču tendenču analīzes kompānijas Apptopia aplēsēm spēli ik dienas pasaulē aktīvi lieto ap 30 miljoniem cilvēku. Tiesa, kritiens no 45 miljoniem jūlija vidū pašā ažiotāžas «siena laikā» ir ievērojams.

Biznesa pusē Pokémon Go potenciāls aizvien tiek novērtēts. Pirmais lielākais ieguvējs no Pokémon Go blakusefekta visdrīzāk bija McDonald’s Japānas bizness, kas ar spēles attīstītājiem bija noslēdzis līgumu un kopā ar saviem Happy Meals komplektiem sāka izsniegt pokemonu figūriņas vēl tad, kad spēle pašu ikonisko mošķīšu dzimtenē vēl nebija oficiāli pieejama. Toreiz, investoriem ķerot un grābjot jebko, ap ko vien ir pagrozījies dzeltenais mīļumiņš Pikačū, šis gājiens McDonald’s Japānas holdinga akcijas cenu vienā dienā uzdzina par 23%. Tas ir straujākais šo akciju lēciens kopš kotēšanas sākuma Tokijā 2001. gadā. Nozares analītiķi spriež, ka veiksmīgā sadarbība McDonald’s Japānā palīdzēs atgūties no sliktās publicitātes saistībā ar iepriekšējiem pārtikas drošības skandāliem.

Mans stāsts sākās pirms četriem gadiem. Pirms tam dzīvoju Anglijā un Amerikā, taču nolēmu pārcelties atpakaļ uz Latviju, jo ārzemēs man ļoti pietrūka ģimenes un draugu – stāsta LavenderVillas saimniece Zane Gusta.

Tajā brīdī man nebija nekādu zināšanu par to, kā uzsākt uzņēmējdarbību. Visu esmu iemācījusies pašmācības ceļā, darot un meklējot iespējas – projektus, apmācības.

Mums ir tikai nepilni 3 ha zemes, līdz ar to mums vajadzēja izvēlēties nišas produktu, ko audzēt tik nelielā zemes gabalā. Latvijas apstākļiem lavanda ir nišas produkts. Otrs būtiskais arguments par labu lavandai bija augsnes kvalitāte – mums ir ļoti smilšaina un neauglīga zeme. Izrādās, lavandai tas ļoti patīk. Pirmajā gadā naivi cerēju, ka audzēšu šeit gurķus un tomātus, visu vasaru nostaigāju ar lejkannu, un nekas neizdevās. Taču lavandai te patīk. Arī pārziemo tā salīdzinoši labi.

Jāšaubās par blusu izķeršanu no Saeimā iesniegtajiem pavirši sagatavotajiem likumprojektiem

Tā noprotams no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vucāna DB iepriekš sacītā, vērtējot 2017. gada valsts budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketes kvalitāti, tostarp iecerētās izmaiņas autotransporta nodokļos. Latvijā augstākā izpildvara saskaņā ar Satversmi pieder Ministru kabinetam, no kurienes uz Saeimu tiek sūtīti likumprojekti un grozījumi tajos tā, it kā sūtītu ziedus vai saldumus – varbūt no sirds, bet bez ekonomiskā efekta izvērtējuma. Liekas, ka no valdības uz Saeimu tiek raidīti izsalkušā valsts pārvaldes aparāta sirdsdziļi kaucieni pēc prāvākiem budžeta ieņēmumiem, un tas arī ir likumdošanas jaunrades iesaiņojums, bet saturs kļuvis otršķirīgs. Šķiet, valdībai otršķirīga ir arī tautsaimniecības realitāte, pieķeroties optimistiskām izaugsmes prognozēm kā nesatricināmai patiesībai. Tālāk jau Saeimā nākas slīpēt izpildvaras iesniegtos pusfabrikātus – nepilnīgos likumprojektus.

Diemžēl 2013.gadā Latvijas bizness no valdības un Saeimas saņēmis daudz vairāk negatīvu nekā pozitīvu signālu, prognozējot 2014.gadu, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Endziņš norādīja, 2014.gadā uzņēmējiem būs vāja tiesiskā paļaušanās, kas balstās pērn lauztajā solījumā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi par 2%, jaunieviestos nodokļos, kā arī paaugstinātās esošo nodokļu un nodevu likmēs.

Tāpat LTRK uzskata, ka 2014.gadā būs grūti izsekot izmaiņām, jo, piemēram, grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām» pēdējos piecos gados tika veikti tieši sešas reizes vidēji gadā.

«Starp būtiskākajiem uzdevumiem 2014.gadā ir labot kļūdaini paaugstināto mikrouzņēmumu nodokli - ja izvērtējam statistiku, uzņēmumi, kuru gada apgrozījums ir no viena līdz vienam miljonam latu, uzņēmuma ienākuma nodoklī un darbaspēka nodokļos samaksā vien 6,7% no gada apgrozījuma. Turpretim mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji - 9%,» uzsvēra Endziņš.

Nodokļu nemaksātāju apkarošanā jākoncentrējas uz tiem, kuri apzināti veido shēmas, lai izvairītos no miljoniem lielu nodokļu samaksas, nevis jāsašķaida resursi, kontrolējot piparbodītes

To intervijā DB stāsta Banku augstskolas Finanšu katedras profesors, bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners.

Fragments no intervijas:

Kā tad nocirst galvas ēnu ekonomikas pūķim?

Novērtēt situāciju Latvijā un sīkajam biznesam atvieglot prasības. Reiz bija nosacījums, ka jāmaksā 5% liels ienākuma nodoklis (apliek ieņēmumi mīnus izdevumi) no īpašuma izīrēšanas, tad tika secināts, ka valsts saņem pārāk maz, un likme tika dubultota, vienlaikus nosakot, ka tā būs no bruto ieņēmumiem (ieskaitot samaksu par komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem). Rezultāts – dokumentos raksta vienu, bet, visticamāk, daudzos gadījumos saņem daudz lielāku samaksu, turklāt pārskaitījuma vietā norēķini notiek skaidrā naudā, valsts makā vairāk arī nesaņemam. Tam nav jēgas. Tas pats ar kases aparātiem, kur, ķerot centu, nav resursu, lai ķertu blēžus, kas atbildīgi par miljoniem eiro izkrāptu naudu PVN karuseļu shēmās. Piemērs no deviņdesmito gadu sākuma – muitnieki krata autobusa pasažierus, kas iebrauc Latvijā no tirgus Lietuvā, tam patērē milzīgu laiku un iekasē nodokļus un arī soda naudas (dažu desmitu latu apmērā). Tajā paša laikā cauri šim punktam izbrauc vairāki kravas auto, pilnas ar precēm, bet to skrupulozai pārbaudei nebija kapacitātes, jo visi bija aizņemti ar «pauninieku» kontrolēšanu. Ārzemēs ir sapratuši to, ko negribam vai nespējam saprast – kontroles resursi jānovirza tur, kur ir vislielākais fiskālais nozīmīgums.

Sportistu – amatieru lielākais dzinulis piedalīties augstas izturības pakāpes un intensitātes sacensībās ir prieks par paveikto, uzvara pār savu spēju robežām, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tieši tas ir vienojošais lielākai daļai šo cilvēku, skaidro Latvijas sporta pedagoģijas asociētā profesore, Latvijas Sporta psiholoģijas asociācija priekšsēdētāja Žermēna Vazne. Tam piekrīt arī DB aptaujātie sportisti, kurus aizrauj garās distances un ultramaratoni, kas notiek gan ārvalstīs, gan Latvijā.

Treniņi aizņem daudz brīvā laika un, ja nav prieka par šo nodarbi, tad, visticamāk, cilvēks ar konkrēto sporta veidu vairs nenodarbosies. Liels fizisks un mentāls pārbaudījums ir, skrienot garās distances. Sportistiem ir jārēķinās, ka būs vairāki lūzuma punkti, bet, tos pārvarot, kļūst aizvien vieglāk.

Visu rakstu Ķerot gandarījumu un laimes hormonu iespējams izlasīt piektdienas, 17.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness, 12.-13.lpp.!