DB Viedoklis

DB viedoklis: Nemanāmā robeža starp skaistām runām un tukšām pļāpām

Raivis Bahšteins, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Kur slēpjas zemkopības ministra un citu politiķu cildinātās bioloģiskās lauksaimniecības brīnumnūjiņa?

Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis pirms kāda laika intervijā DB skaļi noformulēja daudzu lauksaimnieku atziņu, ka mūsu valsts zaļa ir tikai politiķu mutēs, un pat aicināja sekot Somijas piemēram, pārtraucot valsts atbalstu industriālajai lauksaimniecībai. Līdz šim vēl neviens nozares ministrs nav saņēmis dūšu un nosaucis bioloģisko lauksaimniecību par valsts prioritāti, un arī aizejošās valdības pārstāvja Jāņa Dūklava apgalvojums (04.01.2016. DB), ka «bioloģiskā lauksaimniecība ir perspektīva» ir vārdi bez politiska seguma.

Kamēr Latvijā nav īpašas atbalsta politikas biozemniekiem, mūsu resurss – tīrā zeme – tiek gandēts ar ķīmiju, kuras patērētie apjomi laukos arvien pieaug. Kā zināms, ar raundapu vai citiem nezāļu nāvēkli glifosātu saturošiem līdzekļiem tiek apstrādāti ne tikai lauki, bet arī graudi žāvēšanas nolūkā – īsu brīdi pirms kulšanas. Govis pēc to baudīšanas sāk slimot ar caureju, bet sivēnmātēm palielinās abortu skaits. Protams, Latviju nevar izraut no globālā tirgus konteksta, izņēmuma kārtā ieviešot tos vai citus ierobežojumus, bet beigās paliekot pie sasistas tirgus siles. Taču mūsu vilciens vēl nav aizvēris durvis, kā tas ir, piemēram, Nīderlandei un citām konvencionālās lauksaimniecības superzvaigznēm. Pārlieku nepiesārņotā Latvijas zeme pati aicina ielikt viņas klēpī bioloģisku sēklu, bet pesticīdus un minerālmēslus uz savām zemenēm un gurķiem lai kaisa lētas preces lielformāta ražotāji. Daudzviet pasaulē termins «neraža» ir izzudis, jo dabas ritmu regulējumu aizstājis mākslīgo mēslu un pesticīdu, Latvijā lepni sauktu par augu aizsardzības līdzekļiem, lietošanas skrupulozs plāns. To, ka lauksaimniecība globāli staigā arī maldu ceļus, labi ilustrē dārzeņu šķirņu skaita sarukums. Tā kāpostu daudzveidība no 544 komerciāli audzētām šķirnēm 20. gadsimta sākumā sanīkusi līdz 28 pašlaik, ejot monokultūru pavadā.

Latvijā ar laiku bioloģiskajai pārtikai jākļūst nevis par ārpuskārtas, bet pamatu uzturam, sākot jau ar visu izglītības un ārstniecības iestāžu apgādāšanu nevis ar vietēju, bet ar vietēju un bioloģisku – tātad veselībai un zemei draudzīgu – pārtiku. Tikmēr zaļā publiskā iepirkuma nosacījumos zaļš ir tikai nosaukums, bet prasības šajā ziņā – stipri vaļīgas.

Zaļās nišas potenciālu Latvijā apliecina pērn bioloģiskajām platībām piepulcējušies vairāk nekā 20 tūkst. ha. Bet arī te ir darvas tiesa – jaunajiem biozemniekiem līdz 2020. gadam atvēlētā Eiropas nauda ir izsmelta jau pašlaik. Steigšus jāmeklē vairākus miljonus eiro vērts risinājums, kā atbalstīt tās konvencionālās saimniecības, kas vēlas sertificēties. Tomēr nevar mest ar akmeni ierēdņiem un politiķiem vien, jo arī pašiem zemniekiem, ķerot biopārtikas popularitātes vilni, jāspēj ražot labāk, kvalitatīvāk un dažādot piedāvājumu. Tirgus, piemēram, brēc pēc bioloģiskajām olām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārstus nedrīkst padarīt par datu ievades operatoriem

Rūta Kesnere, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vadība trešdien lēma uz nenoteiktu laiku pārtraukt regulāro sezonu, jo īsi pirms mača sākuma vienam no Jūtas "Jazz" basketbolistiem konstatēta saslimšana ar Covid-19 vīrusu.

Šāds paziņojums no NBA vadības nāca pēc tam, kad īsi pirms spēles sākuma starp "Jazz" un Oklahomasitjas "Thunder", vienam no spēlētājiem tika konstatēta inficēšanās ar Covid-19 vīrusu. Lai arī līga nav nosaukusi spēlētāja uzvārdu, vairāki avoti vēsta, ka tas ir Rūdijs Gobērs.

Zīmīgi, ka Gobērs iepriekš pauda nicinošu viedokli par vīrusu, tāpēc tiekoties ar medijiem, viņš demonstratīvi pieskārās visiem mikrofoniem un virsmām.

Iepriekš uz vēlāku laiku tika pārcelta arī Ņūorleānas "Pelicans" un Sakramento "Kings" duelis, taču šis mačs vēlāk tika atcelts pa visam.

"NBA izmantos šo pārtraukumu, lai lemtu, ko iesākt tālāk ar regulāro sezonu," teikts līgas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 8. oktobri visā valsts autoceļu tīklā maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, informē AS Latvijas Valsts ceļi.

Posmos, kuros vasaras periodā maksimālais braukšanas ātrums bija palielināts līdz 100 km/h, tas ir atcelts.

Iestājoties rudenīgiem, mainīgiem laika apstākļiem, šodien tiek noņemtas ceļa zīmes, kas atļauj maksimālo braukšanas ātrumu 100 km/h sekojošās vietās: uz valsts galvenā autoceļa Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) Saulkrastu apvedceļā (km 22,10–26,00 un km 27,20–44,40) un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam (km 55,50–71,30 un km 74,70–81,20); uz valsts galvenā autoceļa Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posmā no Rīgas apvedceļa līdz atjaunotā seguma beigām (km 14,30–24,55); uz valsts galvenā autoceļa Rīga – Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki) (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (km 20,86–28,20) un posmā no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam (km 202,20–212,20); uz valsts galvenā autoceļa Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā (km 8,0 –39,80); uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) atsevišķos posmos (km 16,97– 3,30; km 30,99–49,10 un km 73,60–94,40); uz valsts 1.šķiras autoceļa P80 Tīnūži–Koknese posmā no km 8,30 – 58,80.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludināti valsts autoceļu būvdarbu iepirkumi gandrīz 100 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi kā pirmie uzsāka apgūt jaunā Eiropas Savienības fondu perioda finansējumu, un mēs aktīvi turpināsim realizēt visus ieplānotos projektus, norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Būvdarbu iepirkumi tiek gatavoti savlaicīgi, rēķinoties ar to, ka vērtēšana un iepirkumu uzraudzība var prasīt papildu laiku. Mūsu mērķis – lai, sākoties būvniecības sezonai, uzņēmēji varētu nekavējoties uzsākt darbu,» piebilst J. Lange.

Kā informē Satiksmes ministrija, šogad oktobrī izsludināti jau deviņi būvdarbu iepirkumi par gandrīz 100 miljoniem eiro.

To vidū ir autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (A3) būvdarbi par vairāk nekā 21 miljonu eiro, Talsi – Stende – Kuldīga (P120) par vairāk nekā 15 miljoniem eiro un Rīga – Ventspils (A10) segas pārbūve un Augšlīgatne – Skrīveri (P32) pārbūve – katrs par 11,5 miljoniem eiro. Līdz gada beigām tiks izsludināti vēl 2 iepirkumi par kopējo summu aptuveni 13 miljoni eiro.Šos projektus plānots realizēt ar Kohēzijas un ERAF fondu līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mātes kompānijas uzticība īstenojas vēsturiski lielākajās investīcijās Volvo attīstībā un inovācijā, un ražošanas repatriācija uz Zviedriju notiek paralēli biznesa globalizācijai. Volvo Cars Group Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona importētāju vadītājs Hesus Fernandezs de Mesa (Jesus Fernandez de Mesa) sarunā ar db.lv arī droši apgalvo, ka autonomā braukšana ir netālā nākotnē.

Kā interpretēt Volvo atjaunoto autosalonu Rīgā – kā izplešanos, nostiprināšanos?

Mums gadiem ilgi Baltijā ir ļoti labi partneri, un šis mums ir tāds kā otrais medusmēnesis, jo Volvo patlaban visās darbības jomās investē tādā apjomā, kā nekad iepriekš. Bez nopietnas partnerības konkrētos tirgos tas nebūtu jēdzīgi un nenotiktu. Tas, ka šāda atjaunošanās Baltijā notiek, norāda uz to, ka mūsu partneri šeit ir ārkārtīgi labi sapratuši mūsu vēsti, un šīs investīcijas tiek liktas lietā.

Jāuzsver, ka tās nav investīcijas vienkārši fasādē. Jaunās telpas ir ļoti skaistas, tomēr lieliskākais ir iekšā, un tā ir klientu apkalpošana un klientu pieredze. Tas nozīmē personalizētās apkalpošanas (Volvo Personal Service jeb VPS) iedzīvināšanu arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

TOP vietas Latvijā, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru tēma jau gadiem ilgi bijusi diskutabla, un nereti izskanējuši pārmetumi, ka tie tiek izvietoti nevis vietās, kuras ir bīstamas, bet vietās, kur iespējams iekasēt vairāk naudas, tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji uzsver – bojāgājušo skaita samazināšanās liecina, ka fotoradaru izvietošana ir palīdzējusi uzlabot satiksmes drošību, taču nevar apstāties tikai pie esošajām funkcijām, nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, raksta laikraksta Dienas Bizness izdotais Auto žurnāls.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas 60 stacionāro fotoradaru, bet policistu rīcībā ir 12 pārvietojamie radari, un plānots, ka fotoradaru skaits šajā gadā sasniegs 100.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, ceļu satiksmes negadījumu kopskaits pagājušajā gadā samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 45%, kā arī vispār nav bojā gājušo dēļ ātruma pārsniegšanas, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa.

Komentējot statistiku, arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka nešaubīgi var teikt, ka situācija uz ceļiem uzlabojas, taču ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai sasniegtu noteikto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo nebūtu vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

RB Rail AS izsludina iepirkumu Lietuvā uzceltā Eiropas standarta platuma dzelzceļa posma uzlabošanas iespēju izpētei

Zane Atlāce - Bistere, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS izsludina atklātu iepirkumu par izpētes veikšanu par dzelzceļa līnijas uzlabošanas iespējām posmā Polijas/Lietuvas valstu robeža–Kauņa–RRT Palemona, kuram pieteikumi jāiesniedz līdz 2017. gada 16. Martam, informē uzņēmuma pārstāve Ilze Rassa.

2015. gadā Lietuva pabeidza jauna Eiropas standarta platuma (1435mm) dzelzceļa līnijas posma Polijas/Lietuvas valstu robeža–Kauņa izbūvi.

Šī posma tehniskie parametri būtiski atšķiras no Rail Baltic/Rail Baltica globālajam projektam noteiktajiem tehniskajiem parametriem (jauna Eiropas standarta sliežu platuma ātrgaitas divsliežu elektrificēta dzelzceļa līnija ar plānoto projektēšanas ātrumu 240 km/h, kas aprīkota ar Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS)), piemēram, šobrīd maksimālais iespējamais ātrums pasažieru pārvadājumiem šajā posmā ir 120 km/h pret nepieciešamajiem 240 km/h, turklāt dzelzceļa līnija ir viensliežu, nevis divsliežu, ar viena līmeņa, nevis divu līmeņu, šķērsojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

No viena akciju rekorda līdz otram

Jānis Šķupelis, 02.12.2019

Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad līdz šim Rietumvalstu akciju sniegums bijis izcils. Kopš janvāra sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēkusies jau vairāk nekā par ceturto daļu.

Līdzīgi strauji palielinājusies arī cita ASV akciju tirgus - 30 gigantiskas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība. Tā novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme. Lai Dow indekss to sasniegtu, tam no pagājušās nedēļas beigu līmeņa būtu jāpieaug vien par 6,5%. Ņemot vērā to, ka ASV akcijas gandrīz katru jaunu dienu nu aizsniedzas līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, šāds scenārijs izskatās visai ticams.

Katrā ziņā šā brīža akciju cenu pieaugums neliecina par to, ka vērtspapīru mijēji būtu pievērsuši lielu uzmanību runām par ekonomikas bremzēšanos. Zināms pamats tam ir, jo vadošo tautsaimniecību dati pēdējās nedēļās bijuši nedaudz labāki nekā pirms tam gaidīts (tas attālinājis kādas neizbēgamas recesijas iespējamību). Tāpat pārsvarā aktuālas cerības uz tirdzniecības kariņu pamieru un to, ka aktīvi ekonomiku stutēs ietekmīgās centrālās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ar klasteri palielinās konkurētspēju

Egons Mudulis, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistiķi un citi nozares spēlētāji beidzot gatavi ciešākai sadarbībai vairākos virzienos, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Daudzās asociācijas transporta, tranzīta un loģistikas jomā un sen solītais, bet līdz šim tā arī vēl neizstrādātais vienotais Latvijas loģistikas koridora piedāvājums globālajiem nozares uzņēmumiem uzskatāmi liecina par to, cik grūti šai industrijai ir vienoties par kopdarbību, kas sniegtos tālāk par skaistām runām. Kamēr kaimiņvalsts naftas produkti un ogles uz mūsu ostām plūda straumēm, tikmēr valsts pārvalde un kapitālsabiedrības varēja nesaspringt par dažādu mārketinga aktivitāšu efektivitāti. Taču līdz ar ES un Krievijas savstarpējo sankciju un embargo ieviešanu pirms pāris gadiem kravu apjomu kritumu lielākā vai mazākā mērā sāka izjust visi. Lai palielinātu Latvijas konkurētspēju, Satiksmes ministrija (SM) tolaik valdībā virzīja daudzus priekšlikumus, no kuriem liela daļa bija Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) sagatavota. Diemžēl realizēta ir vien neliela daļa, sarunā ar Dienas Biznesu norāda LLA vadītājs Normunds Krūmiņš. Viņš arī uzsver, ka LLA, tāpat kā līdz šim, ir gatava visu zināšanu klāstu un labāko pieredzi, kas pieejama tās biedriem caur māteskompānijām rietumvalstīs, nodot atbildīgajām ministrijām (SM un Finanšu ministrijai), lai gan tas nav LLA pienākums. Tāpat atklāts ir jautājums par abu ministriju labo gribu šos ierosinājumus ieviest dzīvē, kaut arī tām tas ir pienākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTAB: Pērkot OCTA starpnieku mājaslapās, autoīpašnieki vidēji pārmaksā 11-14%

Zane Atlāce - Bistere, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) salīdzinājis dažādos OCTA agregatoros jeb kalkulatoros pieejamās cenas un secinājis, ka pērkot OCTA starpnieku mājaslapās, autoīpašnieki katru reizi pārmaksā vidēji 11-14%.

Turklāt nereti starpnieka norādītā polises cena ir būtiski augstāka par tās cenu, pērkot to pa tiešo apdrošinātāju mājaslapā.

Šobrīd Latvijā ir vairāki apdrošināšanas starpnieku interneta portāli, kuros var iegādāties OCTA. Ievadot transportlīdzekļa datus, katrā no tiem var redzēt cenu piedāvājumu no dažādām apdrošināšanas sabiedrībām. Tomēr, neraugoties uz šajos portālu sludināto informāciju par it kā visizdevīgākajām OCTA cenām, patiesībā autoīpašniekam tās tiek uzrādītas jau ar iekļautu apdrošināšanas starpnieka atlīdzību. Tādējādi autoīpašnieki iegādājas OCTA, pārmaksājot par polisi, nenojaušot, ka, pērkot polisi pa tiešo apdrošinātāja mājaslapā, tās cena būtu par vidēji 11-14% zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

melnais ledus

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO; VIDEO: Rada kreklus stājas korekcijai

Ilze Žaime, 15.07.2019

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova (no kreisās) un Natalija Jermolajeva.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova un Natalija Jermolajeva radījušas uzņēmumu ar pievienoto vērtību un plāno šī gada nogalē uzsākt stājas korekcijas kreklu tirdzniecību.

Abas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentes satikās RTU Studentu biznesa inkubatorā. N. Jermolajeva pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā ir guvusi, vadot sociālo uzņēmumu «OWA», kas nodarbojas ar sublimācijas drukā apdrukātu kreklu izstrādi un tirdzniecību. Arī radot jauno stājas korekciju kreklu kolekciju «Correcty», tieši Natalija strādā pie dizaina un prototipu izveides, kamēr Jeketarinas pārziņā vairāk ir biznesa jautājumi - partneru piesaiste, mārketings un pārdošana.

Motivācija radīt šādu produktu radās dabiski, personīgas nepieciešamības dēļ, jo abām meitenēm bijušas problēmas ar muguru. N. Jermolajeva uzsver, ka jau kopš 13 gadu vecuma apmeklējot fizioterapijas nodarbības un izmēģinot dažādus stājas korektorus, ir nācies saprast, ka piedāvājumā esošie produkti nespēj kvalitatīvi sniegt atbalstu ikdienā. Ārsti ortopēdi apstiprina, ka mugurai ir nepieciešama kustības brīvība un muskulatūras atmiņas trenēšana, taču muguras fiksatori tādu iespēju nesniedz. Tirgū jau pieejamie t-krekli, kas darbojas pēc līdzīga principa, vairāk gan atgādinot kompresijas veļu nekā ikdienas apģērbu, kas arī neapmierināja meiteņu vēlmes, meklējot kvalitatīvu atbalstu mugurai ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latgalē slēgti deviņi vietējās nozīmes ceļi, divi reģionālie un šoseja Kārsava-Rēzekne

Rūta Cinīte, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgo lietavu dēļ piektdien Latgalē satiksmei ir slēgti deviņi valsts vietējās nozīmes autoceļi, divi valsts reģionālie autoceļi, kā arī valsts galvenais autoceļš posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Slēgta satiksme ir valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei. LVC informē, ka satiksme novirzīta pa reģionālo autoceļu Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) un šoseju Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (A12). Izmantojot šo apbraucamo ceļu, autovadītājiem ir jārēķinās, ka starp Rēzekni un Ludzu notiek remontdarbi un satiksmi tur regulē astoņi luksofori. Naktī uz piektdienu uz autoceļa Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) bija iebrukusi caurteka un satiksme bija īslaicīgi slēgta, taču stundas laikā jau tika atjaunota.

LVC informē, ka šodien inženieri vērtēs, vai ir iespējams uzsākt šosejas Kārsava – Rēzekne posma atjaunošanu, vai arī būs nepieciešams vēl gaidīt, kamēr samazinās ūdens līmenis un ceļš apžūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kārtējo reizi izniekota valsts nākotnes iespēja

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 08.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī projektu, kam būtu nepieciešams investīciju atbalsts, Latvijā netrūkst, mūsu valsts iekļuvusi starp tām sešām ES valstīm, kas Junkera plāna piedāvājumu ignorē

Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecības vadītājas Innas Šteinbukas atklāsmes aģentūrai BNS par to, ka Latvija ir viena no tām nedaudzajām ES valstīm, kas līdz šim nav noslēgusi līgumus Eiropas Investīciju plāna jeb tā sauktā Junkera plāna ietvaros, ir šokējošas un apbēdinošas. Jo vairāk tāpēc, ka šis Eiropas ekonomikas attīstības plāns tika pieņemts Latvijas ES padomes prezidentūras laikā. Tolaik mūsu valsts amatpersonas ar šo panākumu ļoti lepojās un sita sev pie krūts, cik svarīga šī plāna pieņemšana ir ekonomikas izaugsmei. Viens no šādiem «bungu rībinātājiem» bija tā laika finanšu ministrs un šā brīža labklājības ministrs Jānis Reirs, kas neskopojās ar epitetiem, ka «šis plāns būs viens no vissvarīgākajiem instrumentiem izaugsmes veicināšanai ES ekonomikā, un mērķis nodrošināt to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds var darboties jau šā gada (2015. gada – red.) vidū, ir augsts. Tāpēc esam apņēmušies pielikt visas pūles nepieciešamo tiesību aktu pieņemšanai, lai to īstenotu – tas būs viens no Latvijas prezidentūras galvenajiem uzdevumiem». Vai nav brīnišķīgi? Tikai praksē izskatās, ka šajā gadījumā rūpes bijušas par Vācijas, Austrijas, Francijas un citu Eiropas valstu ekonomikas stimulēšanu, bet Latvija kaut kā ir palikusi aiz borta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlēšanās ir uzvarējušas divas jaunās partijas. Divas partijas ir pateikušas, ka ir gatavas uzņemties atbildību veidot valdību. To ir paziņojuši JKP līderis Jānis Bordāns un KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems. Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jāuztic valdības veidošana vienam no viņiem.

Pašreizējo valdību veidojošās partijas ieņem pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Principā no zemes virsas ir noslaucīta vecā Saeima. Divas trešdaļas no Saeimas deputātiem būs jauni. Ir daudz ticis spekulēts par to, būs vai nebūs Latvijā «Breksits Nr.2». Nevar neredzēt, ka šis «Breksits» arī Latvijā ir noticis.

Demokrātija ir jārespektē. Ir acīmredzami, ka ne Vienotībai, ne ZZS, ne NA nav nekādu tiesību runāt par valdības veidošanu. Viņiem ir jābūt laimīgiem, ja viņus kāds uzaicina būt par balastu valdības izveidošanai balsu dēļ.

Ar maksātnespējas administratoru mafiju saistītos Rasnaču un Parādnieku pašu vēlētājs ir izmetis vēstures mēslainē, bet Gaidis Bērziņš nolēca no trases jau pirms tam, juzdams deguma smaku. «Labo darbu čempione» Dana Reizniece-Ozola ir izlīdusi caur adatas aci, tiekot iekšā Saeimā, neskatoties uz to, ka Rīgā nespēja savākt pat 5%. Vēlētāji viņu faktiski ir diskvalificējuši, taču mūsu vēlēšanu likuma īpatnības ir ļāvušas «donnai Danai» iegūt kaut ko līdzīgu «mīkstajam mandātam». Par katastrofāli zemo ZZS rezultātu vēlēšanās nav jābrīnās, ja tā nespēj savākt 5% galvaspilsētā Rīgā, kas ir pilnīgi skaidrs vērtējums varas partijai, kas vada valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Starp Latviju un Igauniju auto tirdzniecības un reģistrēšanas jomā nav «bezdibenis»

Māris Ķirsons, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu tirdzniecībā, reģistrācijas kārtībā, kā arī nodokļu politikā starp abām kaimiņvalstīm pašlaik ir lielas atšķirības, kas visai drīz varētu sākt samazināties

To intervijā DB stāsta Igaunijas lietotu auto tirdzniecības kompānijas Carweb.eu (iepriekš Mobile.ee) īpašnieks Silvers Havamā (Silver Havamaa). Pērn OU Moneklar realizējis vairāk nekā 1500 auto. Eiropas Savienībai nav iekšējo valstu robežu, tāpēc nodokļu nemaksāšanas jautājumu var risināt tikai pie auto reģistrācijas un veicot iesniegto pircēja datu pārbaudi, atzīst S. Havamā.

Ar ko atšķiras auto tirgus Igaunijā un Latvijā?

Gan Latvija, gan Igaunija ir ES dalībvalstis kopš 2004. gada 1. maija, tām ir kopīga robeža un pierobeža, kur dzīvojošie bieži vien cenšas izmantot kaimiņvalsts radītās priekšrocības. Piemēram, pašlaik Igaunijas iedzīvotāji regulāri dodas iepirkt alu un citus alkoholiskos dzērienus uz Latviju un līdztekus tam pielej arī pilnas bākas ar degvielu, jo pie mums ir lielāks akcīzes nodoklis gan alkoholam, gan degvielai. Latvija no 2018. gada arī nolēmusi paaugstināt akcīzes nodokli gan degvielai, gan alkoholam, taču šī nodokļa likmes tik un tā būs zemākās, nekā Igaunijā. Tas ir tikai viens piemērs, kas netieši skar arī auto īpašniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas nekustamo īpašumu tirgu sagaida tuvākajā nākotnē?

"Starlex Real Estate" valdes loceklis Egīls Smilktiņš un "Starlex Invest" partneris - nekustamā īpašuma ekonomists Auseklis Sarkans, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu darbību uzsākām tieši iepriekšējās krīzes laikā, līdz ar to varam vilkt dažas paralēles un zinām, kādas aktivitātes veicamas un kam jāpievērš uzmanība, lai katrs apzinātos savas iespējas un nekristu panikā pirms laika. Tomēr jāatzīst, ka šī brīža situācija ir pilnīgi negaidīta visiem un balstīta uz pilnīgi citiem aspektiem.

Daudziem krīze ir iespēju laiks, bet vai visiem?! Ļoti labi atceros mūsu kompānijas pirmsākumus, kad pat līdz 2012. - 2013. gadam mūsu klienti 60% gadījumos pirka īpašumus bez kredīta. Mēs paredzam, ka tuvāko 2 gadu laikā varētu būt līdzīgi, jo pēdējo gadu laikā daudziem iedzīvotājiem ir pietiekami lieli uzkrājumi.

Pēdējos 6 gadus Latvijas ekonomika ir katru gadu augusi no visiem aspektiem - pieaugums bija iekšzemes kopproduktam, eksportam, nodarbinātībai un atalgojumam. Tomēr tikai daļēji šo izaugsmi varējām novērot nekustamo īpašumu jomā, jo no 2014. - 2016. gadam tirgus piedzīvojis jau pāris mazākas cenu korekcijas - transformēšanos gan klientu ziņā, kļūstot par izteikti vietējo pircēju tirgu, gan arī ievērojami samazinot pieprasījumu pēc premium segmenta īpašumiem. Būtiskākais iemesls, kāpēc pēdējo divu gadu laikā tomēr īpašuma cenas pieauga, bija augošās algas un būvniecības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Rīgā kopumā ir 546 vidi degradējoši objekti (būves), kuras ir nonākušas Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) redzeslokā.

No šīm būvēm 483 ir klasificētas kā A un B kategorijas grausti, bet C kategorijā ietilpst attiecīgi 63 ēkas. RDĪD vadītājs Oļegs Burovs DB skaidro, ka graustu skaits - aptuveni 550 - ir nemainīgs jau pēdējos sešus septiņus gadus. Tas tā nav tāpēc, ka īpašumi netiek sakārtoti, bet gan tāpēc, ka sakārtoto ēku vietā nāk jauni grausti. «Skaits nemainās, jo mēs visu laiku palielinām prasības. 2011. gadā, kad uzsākām cīņu ar graustiem, runājām tikai par tukšām mājām, ko šobrīd klasificējam kā A kategorijas graustus. Savukārt šobrīd jau kritiski skatāmies arī uz atsevišķiem fasādes elementiem, kas bojā pilsētvidi. Līdz ar to šis skaits nemainās,» skaidro O. Burovs. Tomēr dati rāda, ka ēkas tiek arī sakārtotas. Pēdējo sešu gadu laikā kopumā sakārtotas vai nojauktas ir 717 mājas. Visvairāk vidi degradējošo ēku ir Rīgas centrā, tomēr paaugstinātā NĪN likme un citi sodi liek šo ēku īpašniekiem tās sakārtot.

Komentāri

Pievienot komentāru