Quantcast
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Rīgas plānošanas reģionā paredzēts remontēt 183,29 km, tam izlietojot 54,6 miljonus eiro, Zemgales plānošanas reģionā - 159,50 km par 51,2 miljoniem eiro, Kurzemes plānošanas reģionā - 137,18 km par 53,9 miljoniem eiro, Latgales plānošanas reģionā - 235,04 km par 77,7 miljoniem eiro, bet Vidzemes plānošanas reģionā - 162,98 km par 62,8 miljoniem eiro.

2021.gadā papildus nepieciešamais finansējums ir 93,76 miljoni eiro, 2022.gadā - 97,45 miljoni eiro, bet 2023.gadā - 108,79 miljoni eiro.

Plānots, ka 2021.gadā tiks sakārtoti autoceļi aptuveni 416 km garumā, 2022.gadā - 335 km, bet 2023.gadā - 127 km garumā.

Rīgas reģionā plānots remontēt 28 ceļu posmus. Remonti paredzēti uz ceļiem Ragana - Limbaži, Limbaži - Salacgrīva, Saulkrasti - Sēja - Ragana, Saulkrasti-Bīriņi, Inciems - Sigulda - Ķegums, Ropaži - Griķukrogs, Baloži - Plakanciems - Iecava, Jaunmārupe - Skulte, Mežvidi - Baldone, Madliena - Aderkaši, Ogre - Jugla, Juglas papīrfabrika - Upesciems, Rīgas HES - Jaunjelgava, Iecava - Baldone - Daugmale, Lielvārde - Rozītes, Dzelmes - Veckarape, Kalēji-Durbe, Ozolpils - Kalēji - Smārde, Jaunpils - Viesatas, Garkalne-Alauksts, Blukas-Emburga, Tīraine-Jaunolaine, Tukums - Auce - Lietuvas robeža, Kocēni-Limbaži-Tūja.

Zemgales reģionā remonti paredzēti 17 ceļu posmos uz ceļiem Nereta-Pilskalne-Gricgale-Ērberģe, Pārslas-Misa-Šarlotes, Bauska - Linde, Jelgava - Staļģene - Code, Ilūkste (Virsaiši) - Bebrene-Birži, Jēkabpils - Lietuvas robeža, Sērene - Kalnieši, Dobele -Īle - Auce, Jelgava - Tērvete - Lietuvas robeža, Daudzeva- Viesīte-Apserde, Zemkopības institūts - Skrīveri, Pļaviņas - Juči, Jēkabpils-Antūži-Medņi.

Kurzemes reģionā remonti paredzēti 14 ceļu posmos uz ceļiem Adze - Gudenieki - Ēdole, Vecais suitu ceļš, Butnāri - Saldus - Ezere, Talsi-Dundaga-Mazirbe, Valdgale-Roja, Talsi-Upesgrīva, Ventspils - Dundaga, Ventspils - Piltene, Ventspils - Kolka, Ezere - Embūte - Grobiņa, Talsi - Stende - Kuldīga, Skrunda - Aizpute, Kuldīga - Skrunda - Embūte

Latgales reģionā remonti plānoti 26 ceļu posmos uz ceļiem Vecpils-Biķernieki-Bramanišķi, Skrudaliena-Kaplava-Krāslava, Višķi-Nīcgale, Jēkabpils - Dignāja - Ilūkste, Krāslava-Dagda, Krāslava - Izvalta - Šķeltova - Aglona, Špoģi-Arendole-Upmalea-Sīļi, Kārsava - Ludza - Ezernieki, Ludza - Auziņi - Stoļerova, Viļāni-Preiļi-Špoģi, Svente - Lietuvas robeža (Subate), Kārsava - Ludza - Ezernieki, Dubļeva - Cērpene, Rēzekne - Dagda, Brigi - Krivanda - Cibla - Seļekova, Brigi - Krivanda - Cibla - Seļekova, Puša-Krāce-Silajāņi-Riebiņi, Līksna - Kalupe - Upmale - Rožupe, Viļāni-Maltas Trūpi-Lomi, Rēzekne-Stoļerova-Kaunata, Ilūkste-Rubanišķi-Daugavpils, Silmala-Kruki, Silmala-Štikāni-Saveļi, Vērēmi-Rogovka, Bebrene-Šedere-Gorbunovka, Lauderi-Vecslabada-Škaune.

Vidzemes reģionā iecerēti remonti 20 ceļu posmos uz ceļiem Alūksne - Liepna, Umurga-Cēsis-Līvi, Liepa-Smiltene, Valmiera-Matīši-Mazsalaca, Valmiera-Rūjiena-Igaunijas robeža (Unguriņi), Cesvaine-Velēna, Stāmeriena-Pļavnieki-Zeltaleja, Pļaviņas (Gostiņi) - Madona - Gulbene, Ausekļi - Burga, Rauna - Drusti - Jaunpiebalga, Līgatne-Asaru ezers-Nītaure, Daibe-Kūdums, Pievedceļš Stāķiem, Mūrnieki-Līgatne-Augšlīgatne, Gaujiena-Verasskola, Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs, Ilzene - Līzespasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts pēdējo divu gadu lielākais būvdarbu objekts uz valsts autoceļiem – Vidzemes šosejas posms no Garkalnes līdz "Sēnītei" (25,5.-39,4. km).

Būvdarbi tika sākti 2019. gada pavasarī un tos veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB" par līgumcenu 46,58 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda. Segas pārbūvi projektēja SIA "Polyroad".

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunoti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un pie Vangažiem, Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes", ceļa sega pārbūvēta arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmā un atjaunots segums uz tilta pār Gauju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada dome, VAS "Latvijas Valsts ceļi" un Rīgas domes pārstāvji vienojušies par kopīgu plānu ceļa projektēšanas un izbūves finansēšanai, lai izveidotu trūkstošo Dzelzavas ielas Rīgā un autoceļa P4 Stopiņu novadā savienojumu.

Interesi par iespējām atbalstīt ceļa projektu izrāda arī uzņēmēji.

Konkrētais Dzelzavas ielas posms ir svarīgs, ņemot vērā straujo satiksmes intensitātes pieaugumu ap Augusta Deglava un Lubānas ielu rotācijas apli saistībā ar lielu uzņēmumu, ka piemēram, "Rimi", "Ikea", "Depo", "Lidl", tirdzniecības centra "Sāga" un citu noliktavu, biroju un loģistikas ēku attīstību un strauju izaugsmi.

"Mums visiem kopīgi ir jādomā par nākotnes risinājumiem, un šis ir racionāls, reāli īstenojams projekts. Ja Dzelzavas ielas projektam ir atbalstošās puses - Rīgas dome, Stopiņu novada pašvaldība un uzņēmēji, kuri ir gatavi sakārtot teritoriju, katram paveicot nepieciešamo darbu daļu, redzu, ka projektu izdosies īstenot un darbus paveikt trīs gadu perspektīvā," norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis, uzsverot, ka šis ir pietiekami labs risinājums, kas ļaus attīstīties uzņēmējiem un labāk pārvietoties iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pirmais ceļš par privātu naudu būs

Zane Atlāce - Bistere, 12.08.2020

Braucējiem, kuri ikdienā izmanto Bauskas šosejas sākuma posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim uz Rīgas apvedceļa, tuvāko trīs gadu laikā dzīve kļūs daudz komfortablāka.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Remontdarbu dēļ autovadītājiem vietām jārēķinās pat ar papildu stundu ceļā

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik plašākie ceļu remontdarbi notiek uz Vidzemes šosejas, kur no Raunas līdz Smiltenei ir septiņi pagaidu luksofori un jārēķinās vismaz ar papildu stundu ceļā, informēja "Latvijas valsts ceļi".

Kopumā ceļu remontdarbi valstī turpinās vairāk nekā 100 autoceļu posmos, tāpēc autobraucējiem arī turpmāk ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā.

Uz Vidzemes šosejas notiek arī Līgatnes upes caurtekas remonts Augšlīgatnē, kur ir viens luksofors, taču intensīvākas satiksmes laikos veidojās gari sastrēgumi.

Uz Daugavpils šosejas darbi notiek posmā no Salaspils līdz Ikšķilei, kur noteikts ātruma ierobežojums un pārmaiņus tiek slēgta viena no divām joslām uz katras no brauktuvēm, posmā pie Pļaviņām starp abiem rotācijas apļiem ir noteikts ātruma ierobežojums, trīs luksoforu posmi un ceļā var paiet 20 minūtes, posmā no Līvāniem līdz Stūrišķiem ir divi luksoforu posmi, bet uz Daugavpils-Rēzeknes dzelzceļa pārbrauktuves pie Daugavpils satiksme tiek regulēta ar luksoforiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts ceļi" noslēguši līgumu ar SIA "Via" par akustisko svītru jeb ribjoslu ierīkošanu uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils-Babīte) līdz Bauskai (20,60.-84,50. km) par līgumcenu 203 tūkstoši eiro (ar PVN), informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Ir izsludināts arī iepirkums par ribjoslu ierīkošanu uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Raganas līdz Valmierai, patlaban ir atvērti tajā saņemtie piedāvājumi un notiek vērtēšana. Uz abiem šiem ceļiem ribjoslas tiks ierīkotas par valsts budžeta papildu 75 miljonu eiro finansējumu.

Transportlīdzeklim uzbraucot uz šādas ribjoslas, rodas vibrācijas un troksnis, brīdinot autovadītāju no iebraukšanas pretējā joslā. Ribjosla ir uz autoceļa ass līnijas iefrēzētas aptuveni 10 mm dziļas iedobes ar soli 0,6 m. Pēc iefrēzēšanas horizontālais marķējums uz ass līnijas tiek atjaunots.

Šogad ribjoslas seguma atjaunošanas ietvaros uz galvenajiem autoceļiem vēl ir ierīkotas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28. martam bijusi par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15. līdz 28. februārim, liecina "Latvijas Valsts ceļi" dati.

Savukārt satiksmes intensitātes kritums, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo laika posmu no 15. līdz 18.martam, ir 19%.

Vislielākais satiksmes intensitātes kritums – par 87%, ir bijis uz Jelgavas šosejas posmā Eleja – Lietuvas robeža. Uz robežas ar Lietuvu patlaban ir atjaunota robežkontrole. 43% satiksmes intensitātes kritums ir bijis uz Valmieras šosejas posmā no Strenčiem līdz Valkai, arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Vienīgais galvenā autoceļa posms, kur joprojām ir vērojams neliels satiksmes intensitātes pieaugums attiecībā pret 2019. gadu, ir Tallinas šoseja pie Ādažiem.

Satiksmes intensitātes izmaiņas uz galvenajiem valsts autoceļiem līdz šim ierasti ir korelējušas arī ar valsts ekonomikas attīstības tendencēm (sk.grafiku).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Visā valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums atkal nedrīkst pārsniegt 90 km/h

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas visā valsts autoceļu tīklā maksimālais atļautais braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 kilometrus stundā (km/h), informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vasaras periodā uz atsevišķiem valsts galvenajiem autoceļiem maksimālais braukšanas ātrums bija palielināts līdz 100 km/h.

Paaugstinātais maksimālais ātrums vasarā bija uz Tallinas šosejas Saulkrastu apvedceļa posmā un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam, uz Vidzemes šosejas posmā no Rīgas apvedceļa līdz Garkalnei, uz Daugavpils šosejas no Salaspils līdz Ikšķilei, uz Jelgavas šosejas no pagrieziena uz Ozolniekiem līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā, pa autoceļa Jēkabpils-Terehova atsevišķiem posmiem un pa reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese posmu no pagrieziena uz Kranciema dolomīta karjeru līdz rotācijas aplim krustojumā ar autoceļu Koknese-Ērgļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot pirmo velo ielas pilotprojekta īstenošanu Latvijā, Siguldā, Pils ielas posmā no Ausekļa līdz Raiņa ielai uz esošā seguma uzsākti horizontālo ceļa apzīmējumu uzklāšanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Plānots, ka darbi noslēgsies jūnija sākumā, tiem turpinoties Pulkveža Brieža ielas posmā, kur tiks izveidotas velo joslas, un Rožu ielā, kur tiks izveidoti satiksmes mierināšanas elementi drošākai satiksmes organizācijai.

Pērn vasarā VAS "Latvijas Valsts ceļi" saskaņoja izmaiņas satiksmes organizācijai Pils ielā Siguldā, kurā prioritāri pa brauktuvi varēs pārvietoties velosipēdu, nevis automašīnu vadītāji. Šajā posmā tiks uzkrāsotas arī piktogrammas un izvietoti informatīvi plakāti, lai skaidrotu satiksmes organizāciju un mudinātu satiksmes dalībniekus mainīt savus pārvietošanās ieradumus, veicinot drošu pilsētvidi.

Siguldas novada pašvaldība norāda, ka ņemot vērā to, ka Siguldā ir Latvijā augstākais velo satiksmes infrastruktūras īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem – 2,7 kilometri – Siguldas galvenajā ielā šī infrastruktūra iztrūka un tai bija jāmeklē inovatīvi risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Cointer Concesiones apstrīdēs Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas uzņēmums "Cointer Concesiones" ("Cointer") plāno izmantot likumā paredzētās tiesības un apstrīdēt Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), informēja "Conter" pārstāvji.

"Šajā projektā ir vairāki aspekti, kuri, ņemot vērā mūsu starptautisko pieredzi, sākotnēji nešķiet līdz galam godīgi un, izmantojot likumā paredzētās tiesības, mēs lūgsim tos pārbaudīt IUB," pauda "Cointer" pārstāvji, vienlaikus norādot, ka "Cointer" nav pretenziju pret Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas valsts ceļi" un iepirkuma komisiju, bet jautājumi ir saistīti ar konkursā par uzvarētāju atzītās personu apvienības "Kekava ABT" piedāvājumu.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka "Azvi Grupai", kurā ietilpst "Cointer", ir vairāk nekā 100 gadu vēsture, būtiska pieredze publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos visā pasaulē un uzņēmuma projektu portfelis pārsniedz trīs miljardus eiro, un šis iepirkums bija viens no pirmajiem soļiem, lai ienāktu Baltijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.

Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, informē uzņēmumā.

Pirmkārt, tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Nerimstot protestiem un nekārtībām, ASV pilsētās izsludināta komandantstunda

LETA--AFP, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Komandantstundas ierobežojumi skar miljoniem cilvēku, bet 15 ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā drošības operācijās, lai sniegtu atbalstu vietējiem likumsargiem, iesaistīti 5000 Nacionālās gvardes karavīru.

Konfrontācija policijas un protestētāju starpā, kā arī veikalu izlaupīšana pieredzēta arī svētdien, bet ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nekārtību rīkotājus nodēvējusi par iekšzemes teroristiem.

Vietējie līderi mudinājuši pilsoņus rast konstruktīvu izpausmi savam sašutumam par pirmdien Mineapolē policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi, vienlaikus komandantstunda naktīs izsludināta tādās pilsētās kā Vašingtona, Losandželosa, Hjūstona un Mineapole, kas līdz šim bijusi nekārtību epicentrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Valsts ceļi: iepirkumos ir vērojams konkurences pieaugums

Db.lv, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību un veiktu dažāda veida ceļa remontdarbus, organizētu satiksmi un realizētu satiksmes drošības paaugstināšanas projektus, VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) šogad ir veikusi 197 dažādas iepirkumu procedūras - gan atklātās iepirkumu procedūras, gan cenu aptaujas vispārīgo vienošanos ietvaros.

Iepirkumu rezultātā ir jau noslēgti 159 līgumi, deviņiem iepirkumiem notiek vērtēšana, 16 iepirkumiem nogaidīšanas un līgumu noslēgšanas process.

No visiem 2020. gadā veiktajiem iepirkumiem Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegtas kopā deviņas sūdzības, no kurām vienā gadījumā aizliegts slēgt līgumu un LVC ir veikusi atkārtotu izvērtēšanu, divas vēl nav izskatītas, divos gadījumos ir atļauts slēgt līgumu, viena lietvedība ir izbeigta, savukārt trīs sūdzības tika atsauktas.

Šogad valsts autoceļu būvdarbu un uzturēšanas darbu iepirkumos ir vērojams konkurences pieaugums, iepirkumos piedalās vairāki pretendenti, kas ir pozitīvi, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā, salīdzinot ar vairākiem iepriekšējiem gadiem, būvdarbu iepirkumos ir pieaugusi konkurence un vienā iepirkumā piedalās vidēji 5,5 pretendenti, pretstatā 3,6 pretendentiem pērn. Savukārt ceļu pārbūves darbu izmaksas ir strauji samazinājušās, salīdzinot ar 2019. gadu – par 27 %, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

2020. gada būtisko būvdarbu cenu samazinājumu izraisīja gan globālās Covid-19 pandēmijas radītais degvielas cenu kritums, kas būtiski ietekmē materiālu transportēšanas un darbu veikšanas izmaksas, gan konkurences līmenis.

"Lēmums piešķirt papildu līdzekļus valsts autoceļiem bija ļoti savlaicīgs, tas ne tikai palīdzēja atbalstīt ekonomiku, bet arī deva ievērojamu ieguldījumu valsts ceļu tīkla sakārtošanā. Nozarei šī ir bijusi labākā sezona pēdējo 10 gadu laikā," komentē VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Iepriekšējo gadu būvizmaksu pieaugumu izraisīja vispārēja ekonomikas izaugsme, tai skaitā strādnieku darba samaksas palielinājums un degvielas cenu celšanās. Par to liecina arī kopējais būvniecības izmaksu indekss (avots: CSP): 2018. gadā ir vērojams pieaugums 4,4%, 2019. gadā – 4,1 %. Arī Latvijas tautsaimniecības izaugsme turpinājās, kā rezultātā 2018. gadā IKP pieauga par 4,8%, kas bija iepriekšējo septiņu gadu straujākais pieauguma temps. 2019. gadā pieauguma temps samazinājās un IKP pieauga par 2,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gadā Ceļu būves firma SIA "Binders" apgrozīja 107,63 miljonus eiro, kas ir par 24,06% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

"Binders" koncerna apgrozījums palielinājies līdz 122,11 miljoniem eiro.

Pārskata gadu Ceļu būves firma SIA "Binders" noslēdza ar 6,42 miljonu eiro peļņu, bet koncerns – ar kopumā 7,82 miljonu eiro peļņu.

"Binders" koncernā ietilpst mātes uzņēmums Ceļu būves firma SIA "Binders", kā arī ceļu būves uzņēmums SIA "Limbažu ceļi", nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumi SIA "BNI", SIA "Vienības 18", SIA "Muižas 17", mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Kurināmais" un minerālo materiālu karjeru izstrādes uzņēmums SIA "Vogelberg".

2019.gads bija pēdējais, kad ceļu būvniecībā bija pieejams ES 2014 – 2020 plānošanas periodā paredzētais finansējums ceļu rekonstrukcijai un attīstībai, norāda uzņēmums. Tādējādi, pateicoties uzvarētajiem iepirkumiem A2 un A10 ceļu posmos, Ceļu būves firmai SIA "Binders" izdevies palielināt savu apjomu VAS "Latvijas Valsts ceļi" izsludinātajos iepirkumos par 63% un kopā ar aktīvu dalību pašvaldības iepirkumos un infrastruktūras objektos, pērn sasniegt rekordlielu apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien oficiāli atklāts Jūrmalas šosejas (A10) posms no Rīgas robežas līdz pieejām Jūrmalas caurlaižu punktam (13,41.-19,25. km), informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Pērn satiksmes intensitāte šajā posmā sasniedza 48 540 transporta vienības diennaktī. Būvdarbi tika sākti 2019. gada jūnijā, un tos veica piegādātāju apvienība A.C.B. un Binders par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta. Segas pārbūvi projektēja AS Ceļuprojekts.

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils–Babīte).

"Jūrmalas šoseja ir visintensīvākais ceļa posms Latvijā, siltajās vasaras dienās satiksmes intensitāte te pārsniedz 70 tūkstošus transporta vienības diennaktī, un esmu pārliecināts, ka auto plūsma ar 100 tūkstošiem vienībām diennaktī ir tikai laika jautājums. Šī ceļa parametri – pieslēgumi un divlīmeņu šķērsojumi atļauj ieviest arī ātrumu 110 km/h, kas tiks izdarīts nākamajā vasarā," uzrunājot klātesošos, uzsvēra VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Binders gaida, kad varēs uzsākt ceļa rekonstrukcijas darbus Lietuvā

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums SIA "Binders", atbilstoši noslēgtajām līgumsaistībām, plāno uzsākt Lietuvas valsts nozīmes reģionālā ceļa Kūlupenai - Darbenai pilnu rekonstrukciju.

Lai arī būvdarbi bija jāuzsāk jau 16.martā, saistībā ar Lietuvas valdības lēmumu no 17.marta slēgt valsts robežas, darbu sākums tiek prognozēts ne ātrāk kā maijā. Šobrīd notiek darba izpildes grafiku un robežu šķērsošanas procedūras saskaņošana.

Pašlaik grantētā ceļa Nr. 2306 Kūlupenai - Darbenai posmu no 0,00 līdz 11,240 un no 11,880 līdz 14,669 kilometram pārbūves gaitā paredzēts pilnībā rekonstruēt, veicot pilnu ceļa segas konstrukcijas izbūvi, tai skaitā atsevišķos posmos veicot atkūdrošanu, kā arī ieklājot asfalta kārtu. Tāpat tiks demontētas vecās un izbūvētas 14 jaunas ceļu šķērsojošās caurtekas un ceļa barjeras, kā arī veikts ceļa posmā esošā tilta remonts. Projekta līgumcena ir 5,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pieejama informācija par Latvijā reģistrēta transportlīdzekļa būtiskiem bojājumiem

Lelde Petrāne, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ceļu satiksmes drošības direkcijas"(CSDD) e-pakalpojumos (e-CSDD) tiek piedāvāta jauna iespēja – uzzināt informāciju par Latvijā reģistrēta transportlīdzekļa būtiskiem bojājumiem pēc ceļu satiksmes negadījuma.

Proti, ja pēc smagas avārijas transportlīdzeklim tiek anulēta tehniskā apskate, vai arī apdrošinātāji ir novērtējuši, ka auto ir uzskatāms par bojā gājušu - tā remonts nav tehniski iespējams vai tas ir ekonomiski nepamatots - CSDD reģistrā par šādu faktu tiek izdarīta atzīme.

Informācija pieejama e-CSDD sadaļā “Tehniskās apskates dati” un to var saņemt jebkurš potenciālais auto pircējs.

Tādejādi pircējs var izvairīties no nepatīkama pārsteiguma un pievērst uzmanību auto faktiskajam stāvoklim.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Programmatūras nepilnības Latvijā novērstas gandrīz 60% Volkswagen automašīnu 

Latvijā "Volkswagen" tā sauktās dīzeļgeitas lietā programmatūras nepilnības apzinātas 7742...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas valsts ceļi par piešķirtajiem papildu 75 miljoniem īstenos 84 projektus

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts ceļi" par piešķirtajiem papildu 75 miljoniem eiro šogad īstenos 84 projektus iepriekš plānoto 70 projektu vietā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja kompānijas valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums minēto 75 miljonu eiro programmu apgūs pilnībā, tostarp remontdarbi tiks īstenoti vairāk objektos, nekā iepriekš tika plānots. "Laba ziņa ir tā, ka sākotnēji 75 miljonu programmā mēs bijām iekļāvuši 70 objektus, tomēr lielās konkurences dēļ (...) šo 70 objektu vietā mēs šogad realizēsim 84 objektus," sacīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka autoceļu būvniecības iepirkumos piedalās aizvien vairāk uzņēmumu, tādējādi piedāvātās cenas ir zemākas, ļaujot palielināt remontējamo objektu skaitu.

Jau vēstīts, ka papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28.aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiek ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos. Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi sākotnēji bija plānoti apmēram 70 valsts ceļu objektos, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Sākotnēji tika plānots par papildus piešķirtajiem līdzekļiem sakārtot kopumā 595 kilometrus valsts autoceļu un astoņus tiltus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No nākamā gada oktobra plāno atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu

LETA, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz vairāk nekā 100 autoceļu posmiem turpinās būvdarbi, tāpēc autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā, aģentūru LETA informēja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Vidzemes šosejas sākot ar 8.septembri vairāk laika ceļā prasīs posms no pagrieziena uz Raunu līdz krustojumam ar Smiltenes-Gulbenes ceļu - tur šonedēļ būs kopumā seši luksoforu posmi un būs jārēķinās ar stundu, lai tos izbrauktu.

Bez jau minētās Vidzemes šosejas lielākie satiksmes ierobežojumi sakarā ar ceļu remontdarbiem uz galvenajiem autoceļiem ir arī uz Daugavpils šosejas (A6), Jelgavas šosejas (A8) un uz galvenā autoceļa Jēkabpils-Ludza (A12). Uz daudziem reģionālās nozīmes autoceļiem turpinās seguma atjaunošana, veicot virsmas apstrādi.

Autovadītājus aicina ievērot maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumus šajos posmos, lai pasargātu savu un citu autobraucēju auto logu stiklus no lidojošajiem akmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

COVID-19: kā uzņēmumam mazināt elektrības izmaksas?

Andrejs Kombecovs, SIA Senergo valdes priekšsēdētājs, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties nelabvēlīgajai ekonomiskajai situācijai, daudzi uzņēmumi meklē iespējas izmaksu samazināšanai, lai pārdzīvotu krīzi "uz zemiem apgriezieniem" un tiktu cauri, piedzīvojot pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Paralēli dažādiem darbības optimizēšanas pasākumiem, kurus kompānija izvēlas atkarībā no tās lieluma, darbības specifikas un finanšu situācijas, ir vairāki ceļi, kurus var iet ikviens uzņēmums, lai ietaupītu uz elektrības rēķiniem.

Iepriekš pieteiktās jaudas samazināšana

Pirmais, ar ko uzņēmēji varētu sākt, ir izmantot Sadales tīkla piedāvājumu samazināt iepriekš pieteikto jaudu uz vairākiem mēnešiem, šādi koriģējot maksu par atļauto elektrības pieslēguma slodzi. Tā faktiski ir "abonēšanas maksa", kas katru mēnesi jāmaksā neatkarīgi no patēriņa un kuras apjoms atkarībā no uzņēmuma darbības apjoma var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro mēnesī. Taču piedāvātie risinājumi šobrīd pieejami tikai tiem patērētājiem, kuri atbilst Sadales tīkla definētajiem nosacījumiem. Pārrunas par slodzes mazināšanu ar Sadales tīklu klientu vietā var veikt arī elektroenerģijas tirgotājs. Izprotot šā brīža uzdevumu apjomu, kas stāv uzņēmēju priekšā, esam gatavi iesaistīties un palīdzēt saviem klientiem šādā veidā samazināt izmaksas līdz brīdim, kad labvēlīgāki apstākļi atļaus atjaunot uzņēmuma darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomiskais šoks – kurā fāzē atrodas Latvijas uzņēmumi?

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 03.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi uzņēmumi, apstājoties teju visai ekonomikai, nesen kā piedzīvoja ekonomisko šoku. Tajā uzņēmums parasti iziet cauri trīs fāzēm - izbīlis, stabilizācija un restarts. Šajā laikā kāds rod jaunas izaugsmes iespējas, bet vairums cenšas noturēties virs ūdens, tam nereti tērējot uzņēmuma uzkrāto kapitālu. Taču turpmākai ilgtermiņa stabilitātei tas neizbēgami būs jāatjauno. Jautājums – ar aizdevuma vai investīciju palīdzību?

Bailes bija pirmais, ko uzņēmumi piedzīvoja līdz ar COVID-19 radīto šoku pasaulē. Šajā fāzē valda milzīga neskaidrība un liels pesimisms. Uzņēmumi ieslēdz taupīšanas un izdzīvošanas režīmu. Tiek taupīta uzņēmuma kontā esošā nauda, atliekot rēķinu apmaksu vai uzreiz prasot piemērot atlaides. Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu šādu periodu piedzīvoja vairākās nedēļās, sākot no marta vidus, dažiem tas turpinās joprojām. Kad uzņēmums ir spējis sabalansēt ienākumus ar izdevumiem jaunajā realitātē, seko nākošais posms.

Stabilitātes stadijā neskaidrība par nākotni saglabājas, bet tā vairs nav uzmanības fokusā. Uzņēmumi sāk samierināties ar jauno realitāti un pārkārtojas, lai šajos apstākļos strādāt. Veikali atver interneta vietnes, ražotāji pielāgo vai atrod jaunus produktus, restorāni pievēršas ēdienu piegādei. Tiek izsvērtas idejas jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī meklēti jauni pārdošanas ceļi un iespējas darbības efektivizācijas virzienā. Šī ir stadija, kurā vairums Latvijas uzņēmumu atrodas tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti iepirkuma par Ķekavas apvedceļa projektēšanu, būvniecību un uzturēšanu rezultāti, piešķirot tiesības slēgt publiskās un privātās partnerības (PPP) līgumu personu apvienībai Kekava ABT.

Šis lēmums ļauj izvēlētajam pretendentam vērsties finanšu institūcijās, lai pēc padziļinātas finanšu un tehnisko spēju pārbaudes vienotos ar tām par gala nosacījumiem finansējuma saņemšanai. PPP līgums tiks slēgts tikai pēc tam, kad būs saņemts finanšu institūciju apstiprinājums finansēt projektu sadarbībā ar konkrēto partneri.

Iepirkuma procedūra īstenota kvalifikācijas un atlases kārtās. Kvalifikācijas kārtā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem prasībām atbilstoši bija četri. Visi četri atbilstošie pretendenti tika uzaicināti piedalīties atlases kārtā, t.i., iesniegt sākotnējos tehniskos un finanšu piedāvājumus (tos iesniedza divi pretendenti), piedalīties sarunās, kurās ar katru no pretendentiem tika diskutēts par piedāvājumu precizēšanu, uzlabošanu un iespējamajiem cenu samazinājumiem, un sagatavot labākos un galīgos piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru