Pakalpojumi

Ārstus nedrīkst padarīt par datu ievades operatoriem

Rūta Kesnere, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

L. Freimane: Mēs uzskatām, ka e-veselības sistēma ir pilnībā gatava lietošanai. Daudzi ģimenes ārsti jau pašlaik ar to strādā. Ja runājam par izrakstītajām e-receptēm, tad ir izrakstīti jau aptuveni 70 000 šādu recepšu, savukārt e-darba nespējas lapas ir izrakstītas 37 000. Apmēram 1000 ģimenes ārstu ir unikālie lietotāji, kas izrakstījuši vismaz vienu e-recepti vai vienu e-darba nespējas lapu. Līdz ar to nevar runāt, ka sistēma nav gatava, jo tā jau tiek lietota. Ja salīdzina to, kāda sistēma bija pirms gada un kāda tā ir tagad, tad ir noticis būtisks uzlabojums, to atzīst arī paši ģimenes ārsti. Daudzi lietotāji norāda, ka e-recepti un darba nespējas lapu iespējams izrakstīt padsmit sekundēs, jautājums tikai par praktizēšanos un lietošanu, jo e-veselības lietošana nenoliedzami prasa paradumu maiņu.

Ja viss ir tik labi, kā jūs sakāt, tad kā e-veselības lietošana varēja kļūt par vienu no galvenajiem ģimenes ārstu streika iemesliem?

L. Freimane: Galvenais bija nepietiekamais finansējums, kam klāt nāca arī prasība par e-veselības lietošanas atlikšanu, jo tās tomēr ir gana būtiskas izmaiņas, kas prasa pārkārtošanos no pašiem ārstiem. E-veselības izmantošanai ir divas iespējas – vai nu izmantojot portālu (www.e-veseliba.gov.lv), vai turpinot strādāt ar jau ierastajām e-veselības programmām, kuras radījuši dažādi izstrādātāji, jo jau pašlaik ir nodrošināta datu apmaiņa starp šīm programmām un e- veselības sistēmu. Ārstam, kurš līdz šim jau ir lietojis kādu e-veselības programmu, pāreja uz e-veselības sistēmu faktiski būs pavisam nemanāma, bez kādām būtiskām izmaiņām.

Šnikvaldes kundze, kāds ir jūsu, kā ģimenes ārstes, viedoklis par e-veselības sistēmu?

A.Šnikvalde: Kopumā es atbalstu e-veselības risinājumus, kas nav tikai e-receptes un e-darba nespējas lapas. Runa ir par plašu informācijas apmaiņu elektroniskā veidā gan starp ārstiem, gan starp ārstu un pacientu. Jau sen ir pienācis laiks šādiem inovatīviem risinājumiem. Man gan jāpiebilst, ka esmu viens no tiem ģimenes ārstiem, kuriem nav līguma ar Nacionālo veselības dienestu, līdz ar to es strādāju ar savu e-veselības programmu un man nav obligāti jāpāriet uz e-veselības sistēmas lietošanu. Taču es esmu pamēģinājusi lietot šo Nacionālā veselības dienesta produktu, un man nav problēmu pārslēgties no savas programmas uz to. Tomēr es gribētu, lai šī platforma būtu nedaudz veiksmīgāka un ērtāk lietojama. Es esmu arī izrakstījusi e-receptes, taču problēmas ir ar to, ka ne visas aptiekas vēl tās pieņem. Man ir bijuši gadījumi, kad pacienti ir sūdzējušies, ka konkrētajā aptiekā e-recepti nepieņem.

Holdingā Repharm ietilpst Veselības centru apvienībā, kurā strādā vairāki ģimenes ārsti. Šmita kungs, kāda ir jums pieejamā informācija, cik lielā mērā ģimenes ārsti ir gatavi sākt lietot e- veselību?

D. Šmits: Jāteic, ka situācija ir ļoti dažāda, ir speciālisti, kuri e-receptes izraksta ikdienā, un tā ir normāla prakse, savukārt citi ir vēl tikai ceļā uz to. Mēs noteikti mudinām speciālistus strādāt ar e-veselību, kā arī mērām rezultātus. Ja runājam par aptiekām, tad Mēness aptiekas ir pilnībā gatavas pieņemt e-receptes.

L. Freimane: Nacionālais veselības dienests ir izveidojis interaktīvo karti, kur ir pieejama informācija par visām aptiekām, kuras pieņem e-receptes. Ja kāda aptieka atsakās pieņemt e-recepti, mēs aicinām par to ziņot mūsu atbalsta dienestam.

Es pieņemu, ka Rīgā un citās lielajās pilsētās problēmu nebūs. Bet, kā ir attālākos reģionos? Kā izvairīties no situācijām, kad cilvēks no pagasta uz tuvējo mazpilsētas aptieku mēro pārdesmit kilometrus un tad atklāj, ka tā e-receptes nepieņem?

L. Freimane: Teju visi lielo aptieku uzņēmumi un tām piesaistītās aptiekas jau pieņem e-receptes. Ja arī aptiekai ir radušās kādas problēmas, tad diezgan raiti sadarbībā ar īpašniekiem mēs tās esam atrisinājuši. Ja nu tomēr pacients nav pārliecināts, ka tuvējā aptieka pieņems e-recepti, vienmēr ārstam var lūgt to izdrukāt uz veidlapas. Kompensējamo medikamentu receptēm no 1. janvāra gan būs jābūt obligāti elektroniskām, tas nozīmē, ja ārsts to būs pacientam izrakstījis papīra formātā, tad aptiekā šī recepte elektroniski tiks ievadīta sistēmā. Taču pacients zāles saņems jebkurā gadījumā, lai kurš arī recepti neievadītu sistēmā. Vienmēr ir arī iespēja, lai nav velti jāmēro ceļš, piezvanīt uz konkrēto aptieku un pārliecināties, vai e-receptes tiek pieņemtas.

Vēl viena problēma, par kuru uztraucas vecāka gadagājuma pacienti – vai varēs lūgt ar e-recepti zāles izņemt, piemēram, kaimiņam?

L. Freimane: Jā, tas būs iespējams. Tikai tādā gadījumā būs jāzina e-receptes identifikācijas numurs. Tas nozīmē, ka pacientam, kuram e-recepte izrakstīta, būs jālūdz ārstam, lai izdrukā vai uzraksta šīs e-receptes identifikācijas numuru. Un nosacītais kaimiņš aptiekā, uzrādot šīs e-receptes identifikācijas numuru un savu personu apliecinošo dokumentu, varēs zāles izņemt. Tikai jāatceras, ja pacientam ir izrakstītas piecas receptes, tad katrai no tām ir savs identifikācijas numurs, kurš būs jāuzrāda potenciālajam zāļu saņēmējam.

Vai kādam no klātesošajiem, kas e-veselības sistēmas ieviešanu vēro no malas, ir versija, kādēļ šī labi iecerētā ideja ir izsaukusi tādu viļņošanos ārstu vidē?

Ģ. Slaviņš: Mēs savā ikdienas biznesā redzam, ka cilvēki ir ļoti jūtīgi pret divām lietām – pret pieradumu maiņu un kritiku. Ja runājam par kritiku, tad lielu sistēmu izstrādātājiem ir grūtības nolaisties līdz vidējā lietotāja līmenim. To rāda arī pasaules pieredze, piemēram IBM nespēja uztaisīt Facebook vai Uber. Šie risinājumi nāca no lietotāju puses. Savukārt lielo sistēmu izstrādātāji skatās no sistēmas, nevis lietotāju pozīcijām. Es ļoti negribu kritizēt citu cilvēku darbu, bet, pirms pāris dienām ieejot e-veselības portālā, es konstatēju, ka varu uzrakstīt 50 tehniskus ieteikumus, ko varētu izdarīt citādāk, lietotājam draudzīgāk. Tā gan ir visu Latvijas e-pakalpojumu problēma, ka par lietotāju tiek domāts pašās beigās. Esmu runājis ar vairākiem tehniski advancētiem ārstiem, kuri Freimanes kundzei nepiekristu, ka ir ērti izrakstīt e-receptes un e-darba nespējas lapas. Raugoties uz šo procesu, es varu teikt, ka to tiešām tehniski varētu sakārtot tā, lai tas būtu izdarāms 10 sekunžu laikā. E-pakalpojumu izstrādātājiem ir jāstāv ar hronometru rokās un sevi vienkārši jāaudzina, ir jābūt nejaukiem pret sevi.

Kirilkas kungs, kāds būtu jūsu kā sistēmas izstrādātāja viedoklis?

J. Kirilka: Es piekrītu, ka par visām lietotāja ērtībām nav padomāts. Jo prioritāte ir nevis lietotājs, bet gan tas, lai saprastu, kā mijiedarbojas visas veselības aprūpes informācijas sistēmas, kā vajadzīgo informāciju pārsūtīt no vienas sistēmas uz otru. Tā ka es piekrītu, ka lietojamība palika otrajā plānā un arī ārpus budžeta. Jo vispirms bija jāpanāk, lai sāk darboties informācijas apmaiņas platforma. Ja cienījamais pasūtītājs iedos finansējumu un teiks, ka tagad orientējamies uz lietojamību, tad nav problēmu strādāt pie tā.

Ģ. Slaviņš: Es gan gribētu norādīt, ka lielie sistēmu izstrādātāji nav piemēroti tam, lai izstrādātu labas lietotnes. Pareizi būtu, ja sistēmanalītiķi domātu par lielo bildi un paralēli mazie produktu izstrādātāji, varbūt pat uz sabiedriskiem pamatiem, piedāvātu savus risinājumus tieši lietojamībai. Tas varētu būt sava veida hakotrons, kas balstītos atvērto datu principā, un jaunieši varētu piedāvāt savus interfeisus, kurus tad žūrija, kas sastāv no vidējiem lietotājiem, izvērtētu un izvēlētos sev visdraudzīgāko. Rezumējot, tādus uzņēmumus kā manis pārstāvēto Mobilly nevajadzētu laist pie lielu sistēmu izstrādes, tāpat lielajiem sistēmanalītiķiem vajadzētu atturēties no lietotņu izstrādes.

Bētiņa kungs, kā Stradiņa slimnīcai sokas ar e-pakalpojumu piedāvāšanu un cik tie ir pieprasīti no pacientu puses?

K. Bētiņš: Pagaidām mēs piedāvājam tikai attālinātu piekļuvi izmeklējumu rezultātiem.

Vai tas nozīmē, ka šos izmeklējumus elektroniski (pa e-pastu) pacients varēs nosūtīt arī ģimenes ārstam vai citam speciālistam?

K. Bētiņš: Tehniski tas būs iespējams, tāds ir arī mērķis, vēl ir tikai jāatrisina pāris ar datu drošību saistīti jautājumi. Tapšanas stadijā ir darbs pie elektroniskās pacientu pierakstīšanās sistēmas izveides.

Kā ir ar tādām salīdzinoši augstām matērijām kā, piemēram, operāciju online ieraksti, kuriem nepieciešamības gadījumā kā konsultanti var pieslēgties, piemēram, kolēģi no kādas Vācijas slimnīcas?

K. Bētiņš: Atsevišķi šādi gadījumi jau ir bijuši. Uz to noteikti būtu jāiet, tehniski tas ir iespējams, jautājums, protams, ir par finansējumu. Tās ir pietiekami lielas izmaksas. Šādas iekārtas ir paredzēts izbūvēt mūsu jaunajā korpusā.

Šmita kungs, kāda ir jūsu holdinga pieredze e-pakalpojumu ieviešanā un izmantošanā?

D. Šmits: Mūsu pacienti dalās divās lielās grupās: vieni, kas jau aktīvi izmanto šīs iespējas, un otri, kas to, visticamāk, tā arī nedarīs. Robežšķirtne ir pacientu vecumgrupa no 40 līdz 45 gadiem. Mēs pacientiem piedāvājam elektronisko pierakstu, kas ir ārkārtīgi pieprasīts pakalpojums. Tā kā holdingā ir gan aptiekas, gan veselības centri, tad mēs vēlētos izveidot vienas pieturas aģentūru. Proti, ja pacients ar recepti ierodas aptiekā, bet viņam ir vajadzīgs arī pierakstīties pie ārsta, tad mēs gribētu, lai turpat aptiekā to varētu arī izdarīt. Sadarbībā ar Mobilly top eksperiments saistībā ar pakalpojumu apmaksu. Proti, pacientiem tiktu piedāvāta iespēja par pakalpojumiem norēķināties ar mobilās aplikācijas palīdzību. Mūsu plānos vēl ir iecere izveidot neklātienes vizītes iespējas. Runa ir par atkārtotu vizīti, kad jāprecizē tikai daži jautājumi vai jākonsultējas par izmeklējumu rezultātiem. Tādos gadījumos ne vienmēr nepieciešams, lai pacients pats klātienē ierodas pie ārsta. Tā varētu būt, piemēram, videokonsultācija. Ja runājam par tālākām nākotnes iecerēm, tad viena no tādām ir medicīnas informācijas centra izveide. Pētījumi liecina, ka noteiktā vecuma grupā 70% līdz 80% cilvēku sev interesējošo informāciju, kas saistīta ar veselību, iegūst no Google. Tādējādi ir risks izmantot nekvalitatīvu informāciju. Tādēļ ir doma izveidot īpašu portālu ar pārbaudītu medicīnisku informāciju. Paralēli ir jāstrādā pie tā, lai varētu sniegt attālinātus pakalpojumus reģionu iedzīvotājiem. Tam gan ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos aktos, kas pašlaik nepieļauj attālinātu ārstēšanu.

Šnikvaldes kundze, kā jūs raugāties uz attālinātu medicīnu?

A.Šnikvalde: Es piekrītu Šmita kungam, ka tas būtu iespējams, taču tad ir nepieciešamas izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Es ikdienā daudz izmantoju attālinātas konsultācijas – vai nu tas ir telefona zvans, vai e-pasts. Protams, attālinātas konsultācijas ir iespējamas līdz zināmai robežai.

L. Freimane: Tas noteikti ir attīstāms virziens. Piemēram, ja ārsts elektroniski var piekļūt pacienta izmeklējumu rezultātiem, tad viņam jau būs skaidrs, vai ir nepieciešama klātienes vizīte vai nē. Taču robeža, cik tālu ir iespējama neklātienes ārstēšana, vienmēr būs ārsta atbildība.

Bētiņa kungs, cik lielā mērā Stradiņa slimnīcas speciālisti būtu gatavi attālināti konsultēt pacientus reģionos, kuriem varbūt ir grūtības nokļūt Rīgā?

K. Bētiņš: Grūti spriest par visiem ārstiem kopumā, jo viņi ir ļoti dažādi. Ir ārsti, kas tam ir gatavi, taču daļa speciālistu ir kategoriski pret. Mums atsevišķas videokonferences jau ir notikušas, viena no pēdējām bija ar pacientu no Liepājas slimnīcas.

Vai ir iespējama un nepieciešama vadlīniju izstrāde par to, kādos gadījumos ir atļaujama attālināta ārstēšana?

D. Šmits: Medicīnā tiesības noteikt, kā ārstēt pacientu, pieder ārstam. Neviens cits to labāk neizdarīs. Pašlaik ārstam īsti nav iespēju ārstēt attālināti, jo attālināta ārstēšana normatīvos aktos nav definēta un pieminēta. Tas, protams, ir arī samaksas jautājums, jo arī par neklātienes pakalpojumu ir jāsamaksā.

Sarunu noslēdzot, vēlējos jautāt, kādas vēl ir neizmantotās iespējas e-pakalpojumu ieviešanā un kā izvairīties no situācijas, kad gala rezultātā lietotāji ir neapmierināti, kā tas bija gadījumā ar ģimenes ārstiem?

Ģ. Slaviņš: Man šķiet, ka ikvienu jaunu elektronisko pakalpojumu vajag ieviest pakāpeniski, soli pa solim. Tas samazinātu kļūdu iespēju. Šo pakalpojumu nevajadzētu arī uzreiz padarīt par obligātu. Lai tas sākumā ir brīvprātīgs, tiek testēts un tikai tad izstrādāts un palaists pilnībā. Izstrādājot šādus pakalpojumus, galvenais, kas jāņem vērā – ārstus nedrīkst padarīt par datu ievades operatoriem.

J. Kirilka: Man ir pāris komentāri. Vispirms par hakotronu. Mums uzņēmumā ir vesels departaments, kurš dzīvo šādā jaunuzņēmumu kultūrā un kur primārais ir jaunu produktu radīšana. Tā ka mēs šādu hakotronu noteikti varam piedāvāt. Ja runā par attālināto medicīnu, tad tehnoloģiski mēs tai esam gatavi, taču šis virziens nav iezīmēts veselības aprūpes plānošanas politikā, un nav skaidrs, kas par šādiem pakalpojumiem maksātu – valsts budžets, pacienti, apdrošinātāji. Savukārt attiecībā uz e-veselības sistēmu viens no tās mērķiem līdztekus ārstu un pacientu ērtībām ir radīt droši ticamu datu apkopojumu, uz kuru pamata var īstenot pierādījumos balstītu politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personas datu aizsardzības prasību ieviešanas pasākumi turpinās

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts advokāts; Linards Birznieks, Primus Derling jurists, sertificēts datu speciālists, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu aizsardzības regulas izaicinājums blokķēdei

KPMG Zvērinātu advokātu biroja vecākā juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas Savienības regula par fizisku personu datu aizsardzību nesīs uzņēmumiem un organizācijām vairākus nopietnus izaicinājumus, kurus nevar atrisināt pēdējā brīdī

Nākamais pavasaris daudzu uzņēmumu vadītājiem jūsmošanas par dabas mošanos un siltāku laiku vietā solās atnest negulētas naktis un pārdzīvojumus. Jaunā Eiropas Komisijas regula par fizisko personu datu aizsardzību paredz rūpīgāk uzmanīt uzņēmumu rīcībā esošos datus, un, lai izpildītu tās prasības, jāsāk gatavoties jau tagad.

Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu glabāšanu, apstrādi un šādu datu brīvu apriti stājas spēkā 2018. gada 25. maijā. Tas būs jāievēro kā visiem komersantiem, tā valsts un pašvaldību iestādēm. Jaunais datu regulējums ir loģisks solis vienota Eiropas digitālā tirgus izveidē, kam pamatā ir droša datu apstrāde un vienots regulējums visā ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fotografēšana un filmēšana pasākumos atbilstoši Vispārējai datu aizsardzības regulai

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts adovokāts un Linards Birznieks, Primus Derling jurista palīgs, datu aizsardzības specialists, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk nākas saskarties ar personas datu apstrādes jautājumiem. Saņemot ielūgumus uz publiskiem vai ne tik publiskiem pasākumiem, tajos ne reti tiek norādīts: «Pasākuma norise tiks fotografēta un filmēta. Ar savu ierašanos pasākumā, Jūs sniedzat piekrišanu savu personas datu apstrādei.» Šāda vai līdzīgi pasniegta informācija ir kļuvusi par ielūgumu ierastu sastāvdaļu. Tomēr, vai tas ir vienīgais šāda veida datu apstrādes tiesiskais pamats un vai pasākuma rīkotāji apzinās visas no tā izrietošās sekas?

Viens no bieži sastopamiem Vispārējās datu aizsardzības regulas nepareizas piemērošanas piemēriem ir pārlieku bieža personas datu apstrādes balstīšana uz personas «piekrišanas» pamata, kas liecina, ka izpratne par regulu joprojām ir nepietiekoša un tās prasību interpretācija nereti pārspīlēta.

Personas piekrišana fotografēšanai vai filmēšanai publiskos pasākumos bieži ir neveiksmīgi izvēlēts vai pat nepareizi norādīts datu apstrādes pamats. Pirmkārt, jau tādēļ, ka pastāv šaubas, vai tā tiks uzskatīta par brīvi dotu piekrišanu, jo vienīgais veids, kā paust savu nepiekrišanu ir uz pasākumu neierasties. Piekrišanas došana nozīmē arī reālu iespēju to liegt, nenostādot sevi nelabvēlīgā situācijā. Turklāt piekrišanu datu apstrādei jābūt iespējams tikpat viegli atsaukt kā to dot. Parasti gan pasākuma organizētāji šīs apmeklētāju tiesības uzaicinājumā nenorāda, kas jau pats par sevi ir datu regulas prasību pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu regula - sen nepieciešamā motivācija apzināt un sakārtot datu saimniecību

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4 % no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz.

Šis gatavošanās posms pārvērtās par bažu un neizpratnes pārpildītu laiku, kurā uzņēmēji steidza veikt preventīvus sagatavošanās darbus – gan vajadzīgus, gan arī nevajadzīgus, lai 26. maijs nepienāktu ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr 26. maija rītā varējām uzelpot un turpināt šķetināt VDAR jautājumus, ko darām arī trīs mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Šajā procesā mans ieteikums būtu saskatīt lielo VDAR ieguvumu – beidzot ir vērā ņemams iemesls aktualizēt uzņēmuma datubāzes, atbrīvojoties no datiem zem “gan jau noderēs” klasifikācijas un atstājot datus ar racionālu un tiesisku to nepieciešamības pamatojumu.

Mīti par VDAR un pārsteidzīgi lēmumiNedēļa līdz liktenīgajam 25. maija datumam vairumam, visticamāk, atmiņā palikusi kā laiks, kurā e-pastā ik dienas ienāca pa kādai ziņai no komersantiem ar lūgumu apstiprināt, vai ir vēlēšanās arī turpmāk saņemt klientam saistošu informāciju no konkrētā uzņēmuma. Iedziļinoties VDAR prasībās, gan kļuva skaidrs, ka šī aktivitāte lielā daļā gadījumu bija lieka un dažos gadījumos to pat varētu klasificēt kā regulas pārkāpumu. Vienkāršs piemērs - ja konkrētais klients iepriekš nebija devis savu piekrišanu jaunumu saņemšanai, tad komersantam nebija arī tiesiska pamata viņu uzrunāt ar jautājumu par piekrišanu vai atteikšanos jaunumu saņemšanai.Vēl viens plaši izplatīts mīts, kas ne vienam vien uzņēmējam rezultējies ar pārsteidzīgiem lēmumiem, - uzskats, ka ir nelikumīgi uzglabāt nestrukturētus datus. Daudziem uzņēmumiem tas rezultējās ar drudžainiem mēģinājumiem šos datus steigā sakārtot, kaut kā sastrukturēt, kāds arī pieņēma lēmumu visus šos datus labāk neatgriezeniski izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu regulas ieviešana ir nesusi līdzi nesaprātīgu paniku uzņēmumu vidū.

Attiecībā uz datu drošību, uzņēmumiem būtu jānodrošina bezkompromisa pieeja, jo, pat nevērtējot datu regulas prasības, katram uzņēmumam vajadzētu būt prioritātei nodrošināt drošu pakalpojumu sniegšanu un tādējādi - uzņēmuma ilgtspēju.

«Klienti kļūst arvien zinošāki par savām tiesībām, t.sk. attiecībā uz savu datu apstrādi, kā arī vairāk apzinās riskus un iespējamo kaitējumu, ko datu noplūde vai citāda veida apdraudējums var radīt to privātumam. Tādējādi būtiski datu apstrādes incidenti, var neatgriezeniski ietekmēt klientu uzticību. Un, klientiem veicot izvēli, kuram pakalpojumu sniedzējam uzticēt vienu no dārgākām lietām, kas tiem ir - savus vairāk vai mazāk sensitīvos datus, nozīmīgu lomu var spēlēt pārziņa jeb pakalpojumu sniedzēja uzticamība,» biznesa portālam db.lv stāsta Ivo Krievs, Eiropas personas datu aizsardzības speciālists (CIPP/E), Zvērināts advokāts, Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas dibinātājs un valdes loceklis, Biznesa augstskolas Turība lektors un absolvents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Lielceļš uz digitālo pasauli uzbūvēts

Jānis Vēvers, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet izveidojis superātras datu pārraides līnijas uz Viļņu un Stokholmu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet ierakstījis jaunu nodaļu paveikto darbu sarakstā, izveidojot vienus no ātrākajiem interneta savienojumiem Eiropā. Optiskais savienojums starp Latvijas un Lietuvas galvaspilsētām spēj piedāvāt datu pārraidi ar ātrumu līdz 100 gigabitiem sekundē. Pagājušonedēļ šāda maģistrāle atvērta arī uz Stokholmu. Šāds ātrums ļauj trīs sekundēs vienlaikus ielādēt 10 tūkst. foto vai 10 tūkst. dziesmu, vai pat 50 HD kvalitātes filmas. Pasaules mēroga tīkla izveide un attīstība arī nostiprina uzņēmuma pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

Līnijas uz Viļņu uz Stokholmu ir daļa no Baltic Net, ko tagad veido jau desmit mezgli dažādās Eiropas pilsētās, tajā skaitā arī Tallinā, Helsinkos, Kauņā, Frankfurtē, Varšavā un Kijevā. Baltic Net viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo datu pārraides un interneta ātrumu bankām, lielajiem datu centriem un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi ātri un droši nosūtīt lielus datu apjomus, kā arī dot iespēju mobilajiem operatoriem nodrošināt infrastruktūru datu pārraidei 5G tīklos nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

DEAC izveidojis virtuālos datu centrus Frankfurtē un Maskavā

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto datu centru operators DEAC 2018. gadu iesācis ar strauju paplašināšanos eksporta tirgos Vācijā un Krievijā. Līdz ar uzņēmuma virtuālo jaudu paplašināšanu ir atklāti divi jauni virtuālie datu centri Frankfurtē un Maskavā, kas nodrošina ātru datu apmaiņu un ar zemu aizturi savieno Latviju ar stratēģiski nozīmīgām lokācijām un pilsētām Eiropā, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta pārstāve Alīna Žižina.

«Šodien mākoņu tirgus galvenie jautājumi ir pārorientējušies uz konkrētiem uzņēmējdarbības tehniskajiem uzdevumiem. Biznesam IT risinājumi ir nepieciešami nevis pēc mēneša, bet gan šeit un tūlīt » komentē DEAC vadītājs Andris Gailītis.

Viens no populārākajiem DEAC pakalpojumiem ārvalstu klientu vidū ir privāts mākonis, kas atbilst gan biznesa vajadzībām, gan Krievijas valsts prasībām pret personas datu glabāšanu un efektīvi funkcionē arī Eiropā. «Darba organizēšana no jebkuras vietas pasaulē, kā arī datu centru pakalpojumu efektīva darbība nodrošina biznesa nepārtrauktību starpvalstu līmenī,» viņš piebilst.

DEAC mākoņu datu centri apvienoti vienotā un neatkarīgā operatoru komunikāciju tīklā, tostarp savienojums Rīga – Maskava šobrīd nodrošina visātrāko datu apmaiņas kanālu starp Krieviju un Eiropu. Tādejādi jaunizveidotā vienotā starpvalstu mākoņu platforma kalpo kā digitāls tilts starp Eiropu, Krieviju un Āzijas reģionu. Izvērsts virtuālo datu centru tīkls ļauj izvietot informāciju un aplikācijas tuvāk Krievijas un Rietumeiropas lietotājiem, saīsinot informācijas ielādes laiku un novēršot vajadzību sūtīt datus apstrādei tūkstošiem kilometru tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Lielākās problēmas ar klientu datiem ir maziem un vidējiem uzņēmumiem

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumos šobrīd trūkst izpratnes par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) saistošajiem noteikumiem un sekām, kas var iestāties tās neievērošanas gadījumā, liecina pētījumu centrs SKDS, datu aizsardzības biroja Protectum un Datu valsts inspekcijas pētījums.

Pētījumā, kas tika noslēgts 2019. gada janvārī, aptaujājot 750 dažāda lieluma uzņēmumu vadītājus, ir atklājies, ka 56,3% Latvijas uzņēmumu nav pilnvērtīgi ieviesuši GDPR prasības, kas nosaka juridisko un privātpersonu datu uzglabāšanas, nodošanas un arhivēšanas principus.

Kā norāda datu aizsardzības biroja Protectum valdes priekšsēdētājs Zigmunds Vīķis, tad šobrīd uzņēmēji paši sevi pakļauj riskam saņemt ievērojamus sodus, ieviešot nekorektas datu apstrādes procedūras.

Lielākajam riskam ir pakļauti vidēji vai mazi uzņēmumi, kuros datu apstrādei tiek pievērsta virspusēja uzmanība un procedūras netiek ieviestas pēc būtības, un pienācīgi izvērtējot biznesa riskus

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

BITE noslēdz datu uzglabāšanas infrastruktūras modernizācijas projektu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi mobilo sakaru operatora "BITE" Latvijā esošā datu centra paplašinātā daļa, kuras ietilpība, izmantojot jaunākos infrastruktūras risinājumus, palielinājusies trīs reizes.

Darbību uzsācis arī jauns uzņēmuma datu centrs Lietuvā. Projekta rezultātā uzstādītas jaunākās sakaru infrastruktūras ierīces, palielinot tīkla caurlaides spēju 10 reizes, kā arī stiprināta "BITE One IT" koncepta klientiem nepieciešamo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu pieejamība, nepārtrauktība un drošība. Tas ir īpaši svarīgi pandēmijas radītās krīzes laikā, kad liela daļa uzņēmumu paļaujas uz tehnoloģiju risinājumiem biznesa darbības nodrošināšanai vai pārprofilēšanai, norāda uzņēmumā.

Ņemot vērā dažādu nozaru uzņēmumu augošo pieprasījumu un interesi par "BITE One IT" koncepta pakalpojumiem, šogad "BITES" Latvijā esošā datu centra kapacitāte pieaugusi līdz maksimumam, un uzsākta tā paplašināšana. Savukārt palielinoties datu uzglabāšanas drošības prasībām, tika uzsākta otra datu centra izbūve Lietuvā. Projektam noslēdzoties, infrastruktūras modernizēšanā, uzstādot jaunākās "NOKIA" sakaru infrastruktūras ierīces, jauna datu centra izveidē un esošā paplašināšanā kopsummā ieguldīti 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas radio un televīzijas tornī 28. un 29. septembrī, 97 metru augstumā, notiks Open Data Hackathon 2018 jeb atvērto datu programmatūras izstrādes maratons.

24 stundu radošā programmēšanas un izstrādes hakatona mērķis ir radīt inovatīvas tīmekļa vai mobilās lietotnes, kas balstītas uz atvērto datu izmantošanu un pielietošanu četros virzienos - transports, kultūra, reģioni un tūrisms.

Atvērtie dati ir brīvi pieejama informācija, ko ikviens ir tiesīgs izmantot, lai veicinātu atvērtu tehnoloģiju izmantošanu visā pasaulē un dotu sociālo, ekonomisko labumu plašākai sabiedrībai. Atvērto datu mērķis ir palīdzēt veidot datu apmaiņu ne tikai tos publicējot, bet arī atverot, kas nozīmē, ka datu kopas ir automātiski nolasāmas un izmantojamas analīzē un programmatūras izstrādē. Pasaulē atvērtie dati ir atzīti kā viens no galvenajiem inovāciju virzītājiem mūsdienu digitālajā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB HUB organizētajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25. maijam? lektors Ivo Krievs* akcentēja septiņus datu apstrādes pamatprincipus, kurus nepieciešams ievērot, taču šie pamatprincipi neattiecas uz privātām vajadzībām.

Pirmais no tiem - likumīgums, kas nozīmē, ka datu apstrādei jābūt tiesiskam pamatam, jo regula nepieļauj nelikumīgus mērķus. Pirms datu apstrādes sākšanas nepieciešama datu subjekta piekrišana, taču tā no subjekta puses ir arī atsaucama. Saistībā ar šo regulu bērnu piekrišana datu apstrādei būs jaunums. Lektors min, ka, iespējams, Latvijā bērni no 13 gadu vecuma varēs dot savu piekrišanu. Tāpat likumīgums ietver līgumsaistību un juridisku pienākumu izpildi, datu subjekta vai citas personas vitāli svarīgas intereses, piemēram, dzīvība vai veselība. Par likumīgiem uzskatāmi tie uzdevumi, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, kā arī pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, sabalansējot ar datu subjekta interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Biežākie «grēki» datu aizsardzības regulas ievērošanā Latvijā

Jānis Vēvers, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā jau ir piemēroti pirmie sodi par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) pārkāpumiem

Austrijā uzņēmums sodīts ar 4800 eiro sodu par nepamatotu videonovērošanu, bet Portugālē ar 400 tūkst. eiro sodu tika sodīta vietējā slimnīca par pacientu datu nedrošu glabāšanu. Savukārt Latvijā, kopš GDPR stāšanās spēkā, Latvijas Datu valsts inspekcija (DVI) trīs mēnešos saņēmusi 880 sūdzības par pretlikumīgām darbībām ar fizisko personu datiem. Lattelecom GDPR eksperti, kas ikdienā palīdz arī citiem uzņēmumiem apzināt savu atbilstību regulai, apkopojuši biežāk sastopamos pārkāpumus.

Viena no acīmredzamajām lietām, ko var pamanīt jebkurš interneta lietotājs, ir datu subjekta neinformēšana par datu apstrādes nolūku mājaslapās – trūkst apstrādes juridiskā pamata un bieži vien netiek norādīts, kurš par to ir atbildīgs. Piemēram, ja mājaslapā nav pieejama sīkdatņu politika, tad tas jau ir pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi Datu regulas ieviešanai?

Edijs Tanons - SIA Datakom Risinājumu direktors, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā datu regula, skarot visus komersantus, organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes. Tā precizēs personas datu regulējumu, sniegs personai daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses.

Regulas mērķis ir vienota regulējuma datu aizsardzības jomā ieviešana visā Eiropas Savienībā (ES), tā paredzot tieši piemērojamus noteikumus un piemērojot vienotu regulējumu datu aizsardzības jomā visā ES. Datu aizsardzības regulējuma harmonizācija visās 28 ES dalībvalstīs ļaus uzņēmumiem, kuri darbojas starptautiski, vieglāk orientēties datu aizsardzības jautājumos, mazinot nepieciešamību konsultēties par regulējuma piemērošanu atsevišķās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz to, ka regulas pakāpeniskai ieviešanai tika atvēlēts pietiekami ilgs laiks, vēl arvien valda tā saucamais «studenta princips» jeb «gan jau būs labi» apziņa. Taisnības labad gan jāatzīst, ka šobrīd notiek atmošanās laiks, jo arvien vairāk publiskajā telpā tiek komunicēts par pieaugošo atbildību uzņēmumiem, kas neievēros regulas prasību. Soda apmērs, kas var sasniegt līdz pat 4% no uzņēmumu gada apgrozījuma vai 20 miljonus eiro, licis pievērst lielāku uzmanību regulas ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Eiropas Savienībā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula

Anita Kantāne, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var celt paniku par Vispārīgo datu aizsardzības regulu, bet var ar vēsu prātu novērtēt situāciju un dažu dienu laikā veikt pirmos sagatavošanās darbus

Valsts nav izpildījusi savu «mājasuzdevumu» Vispārīgo datu aizsardzības regulas jautājumā, tādēļ uzņēmējiem ir pašiem jāsaprot un jānovērtē, vai ir viss izdarīts, lai klientu dati būtu drošībā, norāda Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas dibinātājs un valdes loceklis Ivo Krievs.

25. maijā Eiropas Savienībā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, un Latvijā tā atceļ Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Latvijā nav ieviesti nacionāli skaidrojumi vai precizējumi Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Tos meklē Saeimas juridiskā komisija, kas sagatavo priekšlikumus Saeimai.

Aprēķina izmaksas Eiropā

Par situāciju var celt paniku, bet «nomierinošā» vēsts – uzņēmumiem nav jāpārtrauc savu darbība, pat ja risks par datu aizsardzību nav novērtēts, skaidro I. Krievs. Pārsvarā panika rodas, domājot par sodiem, ko varēs noteikt Datu valsts inspekcija. Ja klientu dati būs drošībā, tie nenoplūdīs, un nav pamata uztraukumam, mierina I. Krievs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zem cīņas pret "naudas atmazgāšanu" karoga privātums tiek "izbradāts"

Zvērināts advokāts, Eiropas datu aizsardzības speciālists un augstskolas "Turība" lektors Ivo Krievs, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža situāciju saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) banku sektorā raksturo pārmērība, un to uz savas ādas izjūt kā uzņēmēji, tā arī iedzīvotāji, kuriem bieži jāsniedz neadekvāti daudz informācijas, kaut arī personas riska profils ir samērā zems.

Nesamērīgas interpretācijas datu apstrādes jautājumos

Bankas šobrīd atrodas ķīlnieka lomā. Tām, no vienas puses, būtu jārūpējas par klientu komfortu, bet, no otras puses, tām dažādus pienākumus uzliek valsts un starptautiskās institūcijas, kuru izpilde rada klientu neapmierinātību.

Finanšu nozare un, īpaši, banku sektors, šobrīd nepiedzīvo mierīgākos laikus. Banku sektorā no valsts puses ir sacelta pietiekami liela panika. Nozare ir iebiedēta ar dažādu sankciju draudiem, sodiem, dažādu krāsu sarakstiem. Lai bankas no sevis noņemtu jebkādas šaubas un riskus NILLTFN jomā, tās visu šobrīd dara nevis uz 100%, bet gan uz 150%. Rezultātā no tā cieš privātpersonu privātums, jo bankām ir jāizdara izvēle starp savu biznesu un klientu privātuma aizsardzību, kur biznesa eksistence noteikti ņem pārspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eksperts: Mākoņdatošana nemanāmi kļuvusi par mūsu ikdienu

Jānis Čupriks, SIA Datakom valdes loceklis, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākoņdatošana strauju attīstību uzsāka pirms vairākiem gadiem līdztekus ar skepses pilnām prognozēm par nozares turpmāku attīstību, kas galvenokārt tika saistītas ar bažām par datu drošību.

Tomēr tehnoloģijas ikdienā attīstās straujāk nekā varam iedomāties, un datu uzglabāšana mākonī ir ikdiena teju ikvienam – nereti mēs paši pat īsti neapzināmies, ka katru dienu lietojam mākoņpakalpojumus. Katru reizi, kad izmantojam tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, sūtām e-pastu, straumējam filmas, mūziku, spēlējam spēles vai saglabājam saņemtos failus, ļoti iespējams, ka šīs darbības tiek veiktas, izmantojot mākoni. Tas ir tikai likumsakarīgi, jo datu apmaiņa notiek ik uz soļa, uzņēmumos lietojam lietotnes, kuras glabājas mākonī, piemēram, Microsoft Office. Arī ar mūsu viedierīces atmiņas apjomu nepietiek, lai uzglabātu visus vēlamos datus. Tāpēc atbilstoši sabiedrības vajadzībām un pieprasījumam mākoņdatošana turpina attīstīties, radot arvien jaunus risinājumus un īpaši parūpējoties par tik satraucošo datu drošības jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad tiks piemērota Regula par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti – būtiskākās izmaiņas saistās ar lielākiem sodiem par pārkāpumiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

« Datu turētājiem ir jānodrošina, ka dati ir drošībā. Katrai organizācijai – lielai vai mazai – ir jāzina, kādi dati tai ir, kur tie atrodas un kā tiek nodrošināts, ka neviens tiem nevar piekļūt un nopludināt. Tas nozīmē ne tikai iekšējo regulējumu, bet arī to, ka darbinieki ir apmācīti, ir drošas IT sistēmas,» skaidro Squalio vadošā juriste Elīna Girne. Ar personas datiem šīs regulas izpratnē tiek saprasti jebkuri dati un to kopums, kuru kombinācija ļauj identificēt konkrētu fizisku personu. E. Girne zina gadījumu, kad kāda uzņēmuma darbinieks nosūtīja Excel failu, kur bija paslēptas vairākas kolonnas ar vārdu un uzvārdu, telefona numuru, personas kodu. Tā ir milzīga datu noplūde. Tāpēc IT kompānijas izstrādā un piedāvā dažādus rīkus, kas pamana līdzīgas riskantas situācijas un ziņo par tām. Somijas kompānijas Glome partneris Žans Mauris domā, ka līdz ar regulu radīsies dažādi rīki un pakalpojumi, kas tiks piedāvāti uzņēmumiem, attīstīsies konsultāciju bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Regulgogelmogels

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas stāsies spēkā jau pēc trim mēnešiem, 25. maijā, būs slogs apvienojumā ar milzīgu izaicinājumu izlaipot prasību purva laipas un spēt dzīvot faktiski jaunos apstākļos.

Sagaidot datu regulas ieviešanu, kompānijas paredz, ka tās ievērošanai būs nepieciešami ievērojami resursi, ņemot vērā to, ka jaunā personas datu aizsardzības kārtība būs ievērojami stingrāka, nekā tā jebkad bijusi. Jau sākot ar personas datu apstrādi un nepieciešamību pēc ievērojamiem tehnoloģiskiem uzlabojumiem darbā ar klientu datiem, pārceļot tos, vulgarizējot tematu, no sekretāres datora uz mākoņrisinājumiem. Tostarp uzņēmumu klientiem pavērsies iespējas izsekot savu datu ceļam un būs tiesības pieprasīt datu dzēšanu no uzņēmumu datu krātuvēm. Līdz ar regulējuma izmaiņām datu glabāšanas standarti, var sacīt, tiek radīti no jauna. Ar vispārīgo datu aizsardzības regulu būs jārēķinās ikvienam uzņēmumam, kas darbojas ar klientu datiem, bet sevišķi jutīgs datu jomā ir finanšu sektors. Regula var šķist pretrunīga, jo dod iespēju klientiem pieprasīt iztukšot uzņēmumu datu nesējus no savas personīgās informācijas. Tajā pašā laikā var rasties situācijas, kad uzņēmumam ir būtiski, lai tā rīcībā būtu klientu dati arī pēc ilgāka laika, kad saistības ir noslēgušās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mūsu brīvība kļūst par mūsu vājību?

Ivo Krievs, Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam interesantā un mazliet dīvainā laikmetā. No vienas puses mēs datus metam pakaļ jebkuram, kurš mums tos pat nelūdz, lai kļūtu populāri un «uzlabotu» savu ikdienu, bet no otras puses arvien vairāk šausmināmies, ka brīva datu plūsma ietekmē mūsu iedomāto privātumu.

Diemžēl nekas nav melns vai balts un arī datu apstrāde pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta, bet tas ir efektīvs «ierocis» kādas sabiedrības daļas rokās. Un to var pavērst vai nu par labu sabiedrībai, vai arī pret sabiedrību.

Lielo datu laikmets

Arvien vairāk mēs iegūstam elektroniskās ierīces, kas spēj radīt impulsus un mūsu dzīvi pārveidot vieniniekos un nullītēs, piemēram, gudri pulksteņi, kas saglabā mūsu asinsspiediena un pulsa izmaiņu dinamiku; viedie tālruņi, kuri piefiksē katru mūsu soli GPS koordinātēs, katru mūsu elpas dziļumu miega stadijas noteikšanā, katru mūsu nosūtīto vēstuli jebkurā no programmām, katru mūsu nopūtu par to, ka gribētos aizbraukt atvaļinājumā uz Tibetu; putekļusūcēji «Robīši», kuri piefiksē telpu izkārtojumu; televizori ar kamerām, kuri vēro arī mūs un telpu izkārtojumus, kuri piefiksē, ko mēs skatāmies; attālināti vadāmas apkures sistēmas, kuras piefiksē, cikos mums vajag siltāku un vēsāku telpu; ledusskapji, kuri kontrolē ledusskapja saturu, kā arī uzskaita mūsu iecienītākos ēdienus un dzērienus; tenisa raketes, kuras fiksē cik stipri un pareizi mēs sitam pa bumiņu un kurās dienās to darām; mājas videonovērošanas sistēmas, kuras atpazīst kaimiņu un piefiksē, kad tas pārvietojas gar mūsu māju; navigācijas sistēma, kura piefiksē, cikos mēs braucam uz māju un cikos uz darbu, kā arī zina, ka katru otro nedēļu ceturtdienās mēs braucam uz sporta nodarbību un, piemēram, meklētāju programmatūras, kuras atceras, ka esam meklējuši grūtniecības testus, zāles depresijas ārstēšanai vai kā kļūt par veģetārieti (..). Uzskaitījums nav pat pusē. Parasti mums jau pietiek ieskatīties sociālo tīklu kontā, lai izdarītu savus secinājumus par to – vai jaunais kolēģis ir labs cilvēks, vai nē. Tad iedomājaties, ko par mums var noskaidrot kāds, kurš kontrolē visu augstāk minēto datu kopu. Turklāt lielos datus nav iespējams pat apmānīt, jo tie nepēta mūsu domas, bet gan mūsu darbības, kuras ilgākā periodā mēs pat gribot noslēpt nespēsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesībsargs: Vairāk nekā pusgadu valstī būs haoss datu apstrādes jomā, jo valdība nav izpildījusi mājasdarbu

Zane Atlāce - Bistere, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē vērsies pie Ministru prezidenta, norādot uz nepietiekamo sabiedrības informēšanu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem dažādās jomās, kā arī Datu valsts inspekcijas (DVI) neatkarības garantijām, informē Tiesībsarga birojā.

«Man šķiet absurdi, ka neilgi pirms regulas stāšanās spēkā uz otro lasījumu Saeimā tiek izskatīts likumprojekts Personas datu apstrādes likums. Parlaments sasteigtā kārtībā diskutē par konceptuāliem cilvēktiesību aspektiem, piemēram, DVI pilnvaru apjomu un datu aizsardzības speciālista pienākumiem un tiesībām. Ministru prezidents ir līdzatbildīgs par to, ka daudzu profesiju pārstāvji nevar laikus sagatavoties kvalitatīvas personu datu apstrādes nodrošināšanai, nezinot, kāds būs nacionālais datu aizsardzības regulējums, jo valsts pozitīvais pienākums ir informēt sabiedrību par regulas nosacījumiem un pielāgot nacionālo regulējumu regulas prasībām,» norāda J.Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu pārpilnība – ne vienmēr bagātība

Katrīne Pļaviņa / GDPR un regulēto nozaru prakses vadītāja, VILGERTS, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trīs ar pusi mēnešus spēkā ir stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas visā Eiropā nodrošina vienotu regulējumu personas datu apstrādei un aizsardzībai. Vistiešākajā mērā tā skar ikvienu komersantu, kas uzglabā un apstrādā fizisko personu datus, un jo vairāk šo datu ir komersanta rīcībā, jo lielāki ir datu apstrādes riski.

Nodrošinot regulai atbilstošu uzņēmuma darbību, faktiski notiek šo risku apzināšana, preventīvi parūpējoties par to novēršanu. Un, lai arī liekas, ka šis process uzņēmējam sagādā virkni papildus rūpju, ilgtermiņā tas sniegs arī daudz ieguvumu. Ērtāka starptautiskā darbība, apgūstot jaunus Eiropas tirgus, zinošāki darbinieki un sakārtotas datu bāzes – ir tikai daļa no tiem. Un, protams, arī izvairīšanās no sodiem, kas var tikt piemēroti regulas pārkāpšanas gadījumos. Vairums pašmāju uzņēmumu vēl ir ceļā uz šo risku apzināšanu un novēršanu, saprotot, ka datu pārpilnība ne vienmēr ir bagātība – dažkārt tā var būt arī nasta.

Regulai visgatavākie ir lielie uzņēmumi

Komentāri

Pievienot komentāru