Jaunākais izdevums

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Uz Vidzemes šosejas (A2), posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, tāpēc remontposma šķērsošanas laiks var sasniegt 25 minūtes.

Uz Rīgas apvedceļa (A5) (Salaspils-Babīte), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), pa dienu darbosies viens luksofora posms, bet vakara un nakts stundās (19.00-07.00) - divi. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes.

Uz Daugavpils šosejas (A6), pie Daugavpils starp dzelzceļu pārvadiem ir divi luksofora posmi, kā arī ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes.

Uz Liepājas šosejas (A9) no Skrundas līdz Kalvenei trīs posmos ierīkots luksofors, bet ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, un posma šķērsošanai nepieciešamas 40 minūtes.

Autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12), posmā no Greiškāniem līdz Rīgas ielai, ir četri luksoforu posmi un ātruma ierobežojums ir 50 un 70 km/h. Posma šķērsošana var prasīt 40 minūtes.

Uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13), posmā no Rēzeknes līdz Bekšiem ir trīs luksofora posmi, bet paredzamais šķērsošanas laiks - 30 minūtes.

Uz autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8), posmā no Valmieras šosejas (A3) līdz Siguldai, trijos posmos satiksme organizēta ar luksoforiem. Kravas transportam būvobjektā braukt aizliegts, un posma šķērsošana var prasīt stundu.

Autoceļa Tukums-Kuldīga (P121) posmā no Līduma līdz Grenčiem noteikti ātruma ierobežojumi līdz 50 un 70 km/h, kā arī trijos posmos satiksme regulēta ar luksoforiem un trijos posmos - pa vienu joslu ar priekšrocības ceļazīmēm. Posma šķērsošana var prasīt 55 minūtes.

Autoceļa Alūksne-Liepna (P41) posmā no Malienas līdz Liepnai notiek seguma atjaunošana. Ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, ieviesti trīs luksofora posmi, un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 50 minūtes.

Autoceļa Madona-Varakļāni (P84) posmā no Madonas līdz Barkavai notiek seguma atjaunošana, vienā posmā satiksmi regulē ar luksoforu, noteikti ātruma ierobežojumi līdz 30, 50 un 70 km/h. Posma šķērsošanas laiks 45 minūtes.

Uz autoceļa Jēkabpils-Lietuvas robeža (Nereta) (P75), posmā no Dolomīta līdz Viesītei, ieviesti ātruma ierobežojumi līdz 50 un 70 km/h, kā arī darbojas līdz trīs luksoforu posmi. Paredzamais būvobjekta šķērsošanas laiks ir 40 minūtes.

Autoceļa Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) posmā no Kuldīgas līdz Skrundai ieviests viens luksoforu posms, kā arī ir ātruma ierobežojumi līdz 50 un 70 km/h un platuma ierobežojums - trīs metri. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 35 minūtes.

Autoceļa Tukums-Auce-Lietuvas robeža (Vītiņi) (P104) posmā no Vaskiem līdz Bikstiem noteikts ātruma ierobežojums līdz 50 un 70 km/h, divos posmos satiksmi regulē ar luksoforu vai to veic satiksmes regulētājs, un posma šķērsošanai nepieciešamas 35 minūtes.

Autoceļa Rauna (Vidzemes šoseja)-Drusti-Jaunpiebalga (P29) posmā no Raunas līdz Drustiem notiek seguma atjaunošana, tāpēc vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu, ieviesti ātruma ierobežojumi līdz 50 un 70 km/h, un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 35 minūtes.

Autoceļa Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) posmā no Ērgļiem līdz Cirstiem nepieciešamības gadījumā ieviesti satiksmes regulētāji. Ātruma ierobežojums ir līdz 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 30 minūtes.

Autoceļa Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei ieviesti trīs luksoforu posmi, ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, un posma šķērsošanai nepieciešamas 30 minūtes.

Autoceļa Jelgava-Staļģene-Code (P94) posmā no Jelgavas līdz Emburgai ieviesti divi luksoforu posmi, ātrums ierobežots līdz 30, 50 un 70 km/h, un paredzamais posma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras mērķtiecīgai attīstībai nepieciešama plānošana ilgtermiņā, zināšanu un pieredzes apmaiņa, kā arī finansējuma avotu dažādošana.

To pirmdien, atklājot 30. Starptautisko Baltijas ceļu konferenci, savā uzrunā uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Lai ilgtermiņa plānošanu nodrošinātu, Latvijas valdība apstiprinājusi valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020.–2040. gadam; to paredzēts papildināt ar skaidru plānu arī reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai.

Uzrunājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts ceļu administrāciju un ceļu nozares pārstāvjus, ministrs aicināja turpināt uzsāktos projektus Baltijas valstu labākai savstarpējai savienojamībai un savienojumam ar pārējo Eiropu. Ir nepieciešama visu trīs valstu ceļu administrāciju sadarbība, lai par modernu ātrgaitas ceļu pārveidotu Via Baltica visā tā garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

TAK investīcijas plāno iegādāties ceļu būves uzņēmuma Roadeks kapitāldaļas

Db.lv, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA "Brīvais kalns" iegādi. Līdz ar darījumu "TAK investīcijas" kļūs par 50% īpašnieku ceļu būvniecības uzņēmumā SIA "Roadeks", informē "Clean R".

Darījuma mērķis ir kāpināt grupas uzņēmumu jaudu autoceļu ikdienas uzturēšanā un paplašināt uzņēmuma iespējas darbībai ceļu būves nozarē.

Atbilstoši LR Ministru kabineta noteikumiem paziņojums par vienošanos ir iesniegts izvērtēšanai Konkurences padomei. Darījums tiks pabeigts pēc Konkurences padomes lēmuma atļaut to īstenot.

"Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" jau šobrīd sekmīgi nodrošina ielu un ceļu ikdienas uzturēšanas darbus Rīgā, Jūrmalā, Tukumā un citās Latvijas pašvaldībās, tādēļ mēs redzam iespējas savas pozīcijas šajā segmentā stiprināt. "Clean R" jau ir nozares līderis atkritumu apsaimniekošanas jomā, ar šo darījumu iegūsim iespēju stiprināt savas pozīcijas arī autoceļu ikdienas uzturēšanas un būves segmentā," darījumu skaidro SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar svaigu skatu jaunajā plānā jeb kā nepieļaut vecās kļūdas

Māris Simanovičs, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs, 09.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā.

Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu izvērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem plāniem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošanu ir īstenoti apmēram 60 %. Tostarp ne pārāk veiksmīgi ir izdevies ieviest ES direktīvu prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši neattīstīti, “aptaustīti” tikai virspusēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iecavas un Bauskas apvedceļu varētu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu

Db.lv, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai priekšlikumu valdībai, ar kuru VSIA "Latvijas valsts ceļi" tiktu uzdots izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu, informē Satiksmes ministrija.

Ja valdība šo priekšlikumu apstiprinās, Satiksmes ministrijai gada laikā būs jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins šosejas A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Tā mērķis būs pamatot publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas lietderīgumu.

"Pirmā publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana ceļu būvē – Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos. Mums nākamajos gados beidzot ir jāizveido Latvijā civilizēts ātrgaitas ceļu tīkls. Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža pārbūve posmā no plānotā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, ir viens no prioritārajiem projektiem valsts ceļu attīstības ilgtermiņa stratēģijas 2020.–2040. gadam īstenošanai," skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iecavas un Bauskas apvedceļu varētu būvēt kā PPP projektu

Db.lv, 02.06.2021

Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai priekšlikumu valdībai, ar kuru VSIA “Latvijas valsts ceļi” tiktu uzdots izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu.

Ja valdība šo priekšlikumu apstiprinās, Satiksmes ministrijai gada laikā būs jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins šosejas A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Tā mērķis būs pamatot publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas lietderīgumu.

2023. gadā līdz Ķekavai bez korķiem 

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens...

“Pirmā publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana ceļu būvē – Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos. Mums nākamajos gados beidzot ir jāizveido Latvijā civilizēts ātrgaitas ceļu tīkls. Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža pārbūve posmā no plānotā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, ir viens no prioritārajiem projektiem valsts ceļu attīstības ilgtermiņa stratēģijas 2020.–2040. gadam īstenošanai,” skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Valsts galvenais autoceļš A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža ir viens no noslogotākajiem valsts galvenajiem autoceļiem. Šajā autoceļa posmā, kas ir arī daļa no Eiropas transporta tīkla autoceļu maršrutiem, nav neviena divu brauktuvju posma. Tas neatbilst drošas un ērtas satiksmes principiem.

Šķērsojot Iecavas un Bauskas teritoriju, kas prasa samazināt ātrumu un apstāties pie luksoforiem, tiek gan palielināts radīto izmešu apjoms pilsētās, gan radīti sastrēgumi, palielināts brauciena ilgums un degvielas patēriņš, radot arī apgrūtinājumus vietējiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Autoceļa A7 pārbūve no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai varētu izmaksāt 301,2 miljonus eiro

LETA, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (A7) pārbūve no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai varētu izmaksāt 301,2 miljonus eiro, teikts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ieceri projektu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu, kas ceturtdien pieņemts zināšanai valsts sekretāru sanāksmē.

Tostarp Iecavas apvedceļš varētu izmaksāt 129,4 miljonus eiro, bet Bauskas apvedceļš - 106,7 miljonus eiro. Autoceļa A7 kopējais pārbūves posma garums paredzēts 47 kilometri.

Īstenojot projektu, paredzēts uzlabot satiksmes drošību, satiksmes caurlaides spēju, samazināt vides piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku, kā arī uzlabot Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pēc VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) paustā, uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 50-70% no kopējās satiksmes plūsmas, tostarp uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 100% tranzītsatiksmi, kā arī 80-90% vietējā rakstura kravas satiksmi.

Jau ziņots, ka SM rosinājusi uzdot LVC izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Skates Gada labākā būve Latvijā 2020 finālisti

Zane Atlāce-Bistere, 12.08.2021

Nominācija: Dzīvojamā jaunbūve. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas jaunbūve Strēlnieku ielā 4B, Rīgā

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skates Gada labākā būve Latvijā 2020 finālam deviņās kategorijās izvirzīti kopumā 48 objekti, informē skates rīkotāji.

Objektu prezentācijas notiks 18.augustā.

Visus finālistus skatiet galerijā!

Nominācijā Inženierbūves eksperti apsvēra iespēju nākamgad izdalīt atsevišķu ielu un ceļu kategoriju, kā arī pacelt vērtēšanas latiņu, proti - tā kā vairākums pērn pabeigto objektu izpildīti ļoti labā kvalitātē, skatei pieteiktajiem vajadzētu izcelties ar inovācijām, oriģināliem risinājumiem vai detaļām.

Savukārt nominācijā Koka būve diskusijas raisīja koka būvju nominācijas definīcija, pieļaujot, ka nākotnē koks kļūs par bieži izmantotu materiālu un atsevišķa nominācija zaudēs nozīmi.

Skati rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 15 būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāti un nozares žurnālu "Būvinženieris".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rīgas Centrālā stacija ir kā transporta plūsmas artērija, ko nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību, sekojot iedzīvotāju gaidām un ilgtspējīgai satiksmes attīstībai".

Tā tiešsaistes diskusijā par Rail Baltica būvniecību Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, veidojot multimodālu mobilitātes centru, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Stacija tiks pārveidota par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru. Rail Baltica būvniecība stacijā dod iespējas veidot jaunus maršrutus starptautiskiem, reģionāliem un piepilsētas vilcieniem, kā arī tiešo savienojumu ar lidostu “Rīga”. Stacija ietvers multimodālās satiksmes punkta priekšrocības ar ērtām mikromobilitātes iespējām, piemēram, atstāt savu velosipēdu, izīrēt skrejriteni un tamlīdzīgi, tāpat stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota stacija autobusiem un mikroautobusiem,” sacīja satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku pilnsabiedrība BERERIX ir noslēgusi pirmos 6 mēnešus Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecībā. Posms iezīmējās ar diviem intensīviem procesiem, kas norit vienlaikus: infrastruktūras būvniecības darbi projekta dienvidu daļā un projektēšanas darbi visam Rīgas Centrālajam mezglam.

Būvniecības darbos ir izbūvēti ap 80% jaunās dzelzceļa un inženierkomunikāciju apakšzemes infrastruktūras, kā arī lielākā daļa (70-90%) projekta pilsētas infrastruktūras - elektrotīkli, telekomunikāciju tīkli, siltumtīkli, kanalizācija un ūdensvadi. Tā rezultātā ir sākušies ar sliežu nomaiņu saistītie būvdarbi un sagatavošanās intensīviem virszemes stacijas ēkas būvniecības darbiem.

Projektēšanas daļā ir iesaistīti 250 Latvijas un ārvalstu projektētāji un inženieri, lai analizētu, pielāgotu un iekļautu visu Rīgas iesaistīto un ieinteresēto pušu prasības un piedāvātos risinājumus ilgtspējīgā, mūsdienīgā un efektīvā mobilitātes centrā. Projektā ir sagatavoti un nodoti saskaņošanai vairāk nekā 10’000 rasējumu dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klātesot būvniecības darbu speciālistiem, studentu, mācībspēku, zinātnieku un augstskolas vadības pārstāvjiem, 26. augustā svinīgi atzīmēti Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošā farmācijas studiju un zinātnes kompleksa spāru svētki.

Daudzstāvu ēkā, kas top ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs. Plānots, ka studenti un pētnieki jauno kompleksu Konsula ielā 21 sāks izmantot 2022. gadā.

“Rīgas Stradiņa universitāte ir spēcīga Eiropas zinātnes universitāte. Tas arī nosaka RSU ilgtermiņa attīstību. Ieguldot ERAF un RSU pašu pelnītos līdzekļus jaunā kompleksa būvniecībā, mēs stiprinām universitātes zinātnes un studiju kapacitāti rūpnieciskajā farmācijā, kas ir Latvijas viedā specializācijas joma. Rūpnieciskajai farmācijai ir augsts potenciāls inovatīvu un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Pasaules līmeņa farmācijas zināšanu koncentrēšana Konsula ielā 21 ievērojami stiprinās RSU un Latvijas ceļu uz šī mērķa sasniegšanu,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Panikai par cenu kāpumu nav pamata - hiperinflācijas nebūs

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors, ekonomists, Eiropas Komisijas eksperts, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sabiedrībā plaši tiek diskutēts par strauju cenu pieaugumu dažādām preču grupām, hiperinflācija nav gaidāma.

Plānotais cenu kāpums būs 2% līdz 3% robežās, kas ir likumsakarīgi pēc pandēmijas perioda deflācijas. Turklāt, izteiktāks kāpums būs augstākās kvalitātes precēm, piemēram, pārtikas produktiem ar pievienoto vērtību – bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem produktiem.

Milzīgs cenu kāpums nav gaidāms.

Visas ekspertu prognozes liecina, ka trekno gadu “uzrāviens” neatkārtoties. 2020. un 2021. gadā vērojama izteikta deflācija, ko radījusi pandēmija, un sabiedrība lielā mērā ir pieradusi pie šī cenu līmeņa, tomēr 2022. gadā gaidāma ekonomikas augšupeja, kas ietekmēs arī cenas. Eksperti lēš, ka, iespējams, piedzīvosim lielāko IKP izaugsmi pēckrīzes periodā.

Disbalanss finanšu tirgos nebūs un cenu pieaugums dažādām pārtikas precēm būs samērā mērens, robežās no 2% līdz 3,5%, tomēr patērētāji to, protams, izjutīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neizmantotās publiskās privātās partnerības iespējas

Māris Ķirsons, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī publiskās privātās partnerības (PPP) normatīvi Latvijā darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, tomēr finiša stadijā ir tikai viens liels daudzu desmitu miljonu eiro projekts – Ķekavas apvedceļš, kas, iespējams, varētu palikt par vienīgo šāda mēroga projektu

Tagad valsts un pašvaldības vairāk savu ieceru īstenošanai cer uz ES Attīstības un noturības programmas līdzekļiem nekā uz publisko privāto partnerību, tiesa, plānošanā ir vairāki iespējamie PPP projekti, bet to, kāds būs to liktenis, rādīs laiks.

Var būt slimnīcas kā PPP

Tā kā citās Eiropas valstīs kā PPP top ne tikai ceļu infrastruktūras, bet arī slimnīcu projekti, tad arī Latvijā ir ne vienu reizi vien tikusi vērtēta iespēja jaunas slimnīcas izveidei tieši PPP ietvaros. Šķiet, ka visgatavākais projekts ir SIA CADUCEUS Development, kura jau 2019. gada nogalē iesniedza savu piedāvājumu ne tikai Veselības ministrijai, bet arī SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) par tās sazarotās slimnīcas infrastruktūras optimizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Topošajā RSU farmācijas studiju un zinātnes kompleksā iemūrē kapsulu

Db.lv, 19.05.2021

RSU rektors profesors Aigars Pētersons un RSU Studējošo pašpārvaldes vadītāja Paula Feldmane.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iemūrējot kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošais farmācijas studiju un zinātnes komplekss nonācis nākamajā būvniecības fāzē.

Daudzstāvu ēkā, kas Konsula ielā 21 top ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots noslēgt 2022. gadā.

Kompleksā būs Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas studentiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Zinātnes loma uzsvērta arī vēstījumā nākamajām paaudzēm, kuru kapsulā ēkas pamatos iemūrēja RSU rektors profesors Aigars Pētersons, UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs un RSU Studējošo pašpārvaldes vadītāja Paula Feldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru