Jaunākais izdevums

Mātes kompānijas uzticība īstenojas vēsturiski lielākajās investīcijās Volvo attīstībā un inovācijā, un ražošanas repatriācija uz Zviedriju notiek paralēli biznesa globalizācijai. Volvo Cars Group Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona importētāju vadītājs Hesus Fernandezs de Mesa (Jesus Fernandez de Mesa) sarunā ar db.lv arī droši apgalvo, ka autonomā braukšana ir netālā nākotnē.

Kā interpretēt Volvo atjaunoto autosalonu Rīgā – kā izplešanos, nostiprināšanos?

Mums gadiem ilgi Baltijā ir ļoti labi partneri, un šis mums ir tāds kā otrais medusmēnesis, jo Volvo patlaban visās darbības jomās investē tādā apjomā, kā nekad iepriekš. Bez nopietnas partnerības konkrētos tirgos tas nebūtu jēdzīgi un nenotiktu. Tas, ka šāda atjaunošanās Baltijā notiek, norāda uz to, ka mūsu partneri šeit ir ārkārtīgi labi sapratuši mūsu vēsti, un šīs investīcijas tiek liktas lietā.

Jāuzsver, ka tās nav investīcijas vienkārši fasādē. Jaunās telpas ir ļoti skaistas, tomēr lieliskākais ir iekšā, un tā ir klientu apkalpošana un klientu pieredze. Tas nozīmē personalizētās apkalpošanas (Volvo Personal Service jeb VPS) iedzīvināšanu arī Latvijā.

Saknes tam ir agrākajā pieredzē, ka klientiem nebija uzticības visam viņu automašīnu remonta ciklam. To nevar pārmest – tu atdod mašīnu kaut kur servisa dzīlēs, un neuzticēšanās sistēmai cilvēkiem ir dabiska.

Mēs piestrādājām, lai saprastu klientu vēlmes un vajadzības, un šī analīze ir VPS pamatā. Tas nozīmē, ka klientam ir tieša saikne ar konkrēto tehniķi, kurš veic vienu vai otru darbu ar jūsu auto. Tas nav vienkārši čalis, kas paceļ klausuli vai smaidīga meitene autosalonā; tas ir jūsu reālais mehāniķis, un viņš jums pateiks, kas ar jūsu auto notiek un kad jūs to dabūsit gatavu.

Cits jauninājums ir darbs komandās. Līdzīgi kā redzam Formula–1 komandās, tagad arī ar jūsu auto darbosies uzreiz komanda. Tas nozīmē sava veida konsīliju un augstāku sniegtā pakalpojuma ekspertīzi. Iznākums ir ātrāks un kvalitatīvāks pakalpojums un pozitīvākas attiecības ar klientu. Tas neizklausās sevišķi revolucionāri, tomēr tā ir svarīga pārmaiņa.

Es zinu cilvēkus, kas Latvijā arī savas ierobežotās rocības dēļ savulaik ir paļāvušies uz «Volvo uz mūžu» stāstu, bet ir spiesti to turēt nojumē, jo vecajiem modeļiem vienkārši nav it kā elementāru detaļu. Vai tas nozīmē, ka Volvo ilgmūžības stāsts patlaban tiek rediģēts?

Tas nav viegls jautājums, tomēr īsā atbilde ir – nē, ilgmūžības stāsts nemainās. Garajai atbildei ir divas daļas. Vispārīgā problēma ir situācijas sarežģītumā. Mūsu biznesa modelis un biznesa plāns darbojas mums pieejamo datu robežās. Sarežģījums ir tajā, ka mēs jau neesam vienīgie Volvo automašīnu importētāji – mūsu partneru mašīnas ir vien puse no tirgū un apritē esošajiem Volvo, un par tiem mums vienkārši nav datu. Par lietotajiem auto mēs pārsvarā nezinām, kas kur un cik vecs ir apritē. Par savām mašīnām mēs to zinām – kuras detaļas un kad paredzami būs tirgum nepieciešamas kā rezerves daļas, lai uzturētu Volvo ilgmūžību.

Paralēlās sistēmas sagādā mums plānošanas grūtības, un tas saprotami atsaucas plašākā Volvo lietotāju lokā. Risināt to var dažādi. Viens veids ir daļu piegādes loģistikas uzlabošana, bet tā efektivitātei atkal jau ir vajadzīgi dati. Tāpēc otrs veids ir paralēlajās sistēmās esošo Volvo lietotāju iekļaušana mūsu sistēmā. Es ļoti ieteiktu tiem Volvo braucējiem, kas savus auto uztur citos servisos, turpmāk izmantot mūsu zīmola servisus, kam arī ir domāta jauna klientu programma.

Šos klientus, par kuriem jūs sakāt, mēs uzskatām pat par visuzticamākajiem Volvo zīmolam. Ja viņi ir uzticējušies Volvo 25 gadus, vai tas nav tam pierādījums? Tāpēc mums ir jāparūpējas arī par viņu braucamajiem. Šā iemesla dēļ mēs jaunajā stratēģijā pievēršamies arī lietoto Volvo tirdzniecībai, apkopei un apritē esošo lietoto Volvo iekļaušanai vienotā sistēmā. Citādi mums nebūs datu un nebūs jaudu. Tie cilvēki, kas patlaban ir ārpus mūsu redzesloka, mums ir ļoti svarīgi, bet, lai viņiem sniegtu pakalpojumus, mums par viņiem vispirms ir jāzina.

Jūs pats braucat ar Volvo?

Protams, un esmu par to ļoti laimīgs. Un pat ne tāpēc, ka man patīk šī mašīna, bet tā dēļ, ko Volvo nozīmē. Man personīgi tas nozīmē daudz, jo pirms dažiem gadiem mums paplašinātajā ģimenē bija smags ceļu satiksmes negadījums – svaines auto frontāli saskrējās ar citu auto. Es zināju, ka viņai ir Volvo, bet mūsu ceļā uz slimnīcu un tālāk es cietu klusu, jo situācija bija nopietna, un mēs nezinājām, ko gaidīt. Tur bija viss mūsu radu pulks, un pļāpām nebija vietas.

Un tad dakteris teica: jums ir jābūt ļoti pateicīgiem Volvo, jo tas viņai izglāba dzīvību. Tad atnāca policisti un teica to pašu – ka ugunsdzēsēji, kuriem manu svaini nācās izgriezt un izcelt no tā auto vraka, ir slavējuši šo mašīnu. Man tas pārdzīvojums bija tāds, ka es nodomāju – es negribu strādāt neviena cita labā, jo šeit rūpējas par manu ģimeni. Tāpēc es to izvēlos arī ceļojot, kad man ir jānomā auto.

Jūsu jau skārāt VPS kā iekšējo procesu inovāciju, tomēr – vai ir kādas jomas, kurās Volvo ir tiešām industrijas avangardā? Mūsdienās šķiet, ka visi nozīmīgākie zīmoli ir inovācijas avangardā un ļoti līdzīgās pozīcijās.

Mēs esam priekšējās pozīcijās vairāk, nekā jebkad agrāk, sākot ar uzstādījumu, ka līdz ar 2020. gadu neviens Volvo automašīnā neies bojā un netiks smagi savainots.

Tas ir ambiciozi. Monitorings tam ir skaidrs, bet kā jūs to panāksiet?

Tāda naudas apjoma, kāds pašlaik ir Volvo investīcijās, nav bijis nekad. Mēs nestrādājam tikai pie pašu automašīnu, bet arī pie produktivitātes un sistēmu uzlabošanas, kas mums ļaus šo mērķi sasniegt.

Daudz tiek ieguldīts autonomajā braukšanā, un mēs esam ļoti tuvu mērķim, lai izlaistu apritē itin daudz šādu mašīnu. Šogad sākām Drive Me autonomās braukšanas programmu, kas ir novērtēta kā ambiciozākā pasaulē, un pavisam drīz autonomās mašīnas būs, piemēram, Gēteborgas, ielās.

Tā nav sevišķi pieblīvēta pilsēta.

Ar kaut ko ir jāsāk.

Nāciet uz Rīgu!

Ziniet, jūsu pilsētas satiksme jau nu arī ir luksuss. Esmu dzīvojis Meksikā – lūk, tas nozīmē, ka ir piebāzti! Bet mēs sāksim Drive Me pašmājās, un tad arī tiešām biezi apdzīvotās pilsētās. Tas jau notiek; tā ir realitāte.

Daudz esam ieguldījuši arī datu savākšanā un apstrādē par Volvo un savienojamībā. Tas ir svarīgi, jo, atsevišķi ņemot, ir grūti izanalizēt, kāpēc tieši tik tiek investēts vienā vai otrā virzienā. Ja visus datus savāc un analizē kopā, tad ir redzama jēga.

Viens no iznākumiem ir jau pirms vairākiem gadiem ieviestā City Safety sistēma Volvo mašīnās, kas fiksē, ja jūs nepievēršat uzmanību acīmredzamai gaidāmajai sadursmei, un pārņem vadību. Tāda pati sistēma ieslēdzas uz ceļiem, ja tiek fiksēts, ka vadītājs ir zaudējis kontroli. Šī semiautonomā braukšana, kas jau ir mūsu automašīnās, tiek attīstīta, un tā ļaus sasniegt arī ambiciozo drošības mērķi.

Patlaban mēs strādājam pie savienojamības ar mašīnām, lai saprastu, gan kāds ir to pašu, gan ceļu stāvoklis. Kad visus šos datus savieno, tad jau runa ir vairs ne tikai par braukšanu, bet plašu saistīto sistēmu. Mums jau uz ceļiem ir semiautonomās sistēmas, par kādām pirms dažiem gadiem varēja tikai sapņot, un autonomā braukšana ir netāla nākotne.

Volvo kļūst paternālisks.

Tas jau ir noticis. Burtiski paternāliska ir Red Key atslēga, ar kuru, piemēram, vecāki kā attiecīgā auto īpašnieki, var uzlikt savam braucamajam dažādus tehniskos ierobežojumus, nododot to lietošanā bērniem.

Jums tiesa – drošībā iegulda visi, tomēr mēs esam unikāli ar ciešo monitoringu un analīzi par jebkuru negadījumu, kas ar Volvo ir noticis konkrēti Zviedrijā daudzu gadu garumā. Ja Volvo Zviedrijā notiek jebkāds negadījums, mēs tūdaļ pārņemam visu ar to saistīto aprūpi, tāpēc mēs piekļūstam arī pilnīgi visiem saistītajiem datiem.

Svarīgi ir tas, ka tie ir reālu dzīves situāciju dati, kas ir daudz kvalitatīvāki par vienkāršiem drošības testiem. Jo dzīvē nav divu vienādu negadījumu – tas nav iespējams. Ir citas temperatūras, laika apstākļi, mašīnas stāvoklis, ātrums, ceļa seguma stāvoklis un kas tik vēl ne. Citi tajā nav investējuši, bet mums jau ir šāda analīze.

Kā jūs tiekat tiem datiem klāt? Vispār jau tie ir apdrošinātāju un kā tik vēl ne dati.

Nē, mēs uzņemamies rūpes par visu. Tiklīdz Zviedrijā tiek izsaukta policija, ātrā palīdzība un ugunsdzēsēji jebkādā šo dienestu kombinācijā uz negadījumu, kurā ir iesaistīts Volvo, mēs pārņemam rūpes par visu un analizējam datus. Mēs to mašīnu ņemam, transportējam, analizējam un tāpat visus pārējos apstākļus. Tā ir ārkārtīgi vērtīga informācija, kā arī piņķerīgs darbs, un es nezinu nevienu, izņemot mūs, kas to darītu tik konsekventi.

Jūsu sinerģija ar mātes kompāniju Ķīnā Geely ir ar nepārprotamu biznesa atdevi. Bet kā saistība ar ķīniešiem ir ietekmējusi Volvo zīmolu?

Atskatoties uz neseniem dažiem gadiem vien, ir redzams, ka šī sinerģija zīmola attīstībā ir bijusi ārkārtīgi laba. Ilgus gadus mēs savā darbā esam daudz paļāvušies uz trešajām pusēm, bet tagad mēs daudzas šādas svarīgas funkcijas esam paņēmuši atpakaļ sev. Vienlaikus mēs pamatīgi ieguldām visā pasaulē, sākot ar Ķīnu un ASV. Šie attīstības aspekti kopā mūs ved uz mērķi kļūt par patiesi globālu kompāniju ar spēcīgu zīmolu.

Redzot, kā mēs attīstāmies, starptautiskā uzticība mūsu zīmolam pasaules tirgos ir tikai nostiprinājusies. Nevienam nav šaubu, kas mēs esam un kurp mēs virzāmies. Ļoti ilgus gadus nav tā bijis, ka Volvo būtu 100% būvēts Zviedrijā. Tagad XC90.

Sava veida paradokss – ķīnieši Volvo ir atkal padarījuši par zviedru.

Jā, es saku, ka mēs esam globāla zviedru kompānija, un Geely tādu iespēju mums dod. Ar mātes kompānijas atbalstu mēs esam izpildījuši visus savus plānus un solījumus, tāpēc nav šaubu, ka tā būs arī ar nākotnes plāniem. Mēs dabūjam tik daudz naudu investīcijām, cik vien prasām, jo šī sistēma mums uzticas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Toyota investēs Uber 500 miljonus dolāru, lai kopīgi izstrādātu autonomās vadības automobiļus

LETA/AFP, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. investēs aptuveni 500 miljonus dolāru (430 miljonus eiro) ASV kopbraukšanas pakalpojumu uzņēmumā Uber, lai sadarbotos autonomās vadības automobiļu masveida ražošanā, teikts otrdien publiskotajā Japānas autoražotāja paziņojumā.

Vienošanās paredz, ka abu uzņēmumu izstrādātās tehnoloģijas tiks integrētas «Toyota» automobiļos un nodrošinātas klientiem «Uber» kopbraukšanas pakalpojumu platformā. Pirmās automašīnas varētu tikt izlaistas 2021.gadā.

Abu uzņēmumu kopīgajā paziņojumā teikts, ka masveidā ražotās autonomās vadības automašīnas piederēs un tās pārvaldīs trešā persona - autonomās vadības automobiļu operators.

Analītiķi norāda, ka «Uber» ir starp tiem tehnoloģiju uzņēmumiem un autoražotājiem, kas straujiem soļiem virzās uz nākotni, kurā automašīnas spēs braukt bez šoferiem.

Arī «Toyota» aktīvi iesaistījusies šajā sāncensībā, kurā piedalās pasaulē lielākie autobūves uzņēmumi, kā arī tādi tehnoloģiju giganti kā «Google» un «Alibaba».

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pēc fatālā negadījuma ar Uber pašbraucošo auto Toyota ASV aptur šādu automašīnu testus

LETA, 21.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. apturējusi pašbraucošo automobiļu izmēģinājumus ASV ielās, ņemot vērā fatālo negadījumu Arizonas štatā, kurā bija iesaistīta kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas Uber autonomās vadības automašīna.

Toyota norāda, ka ir nobažījusies par emocionālo ietekmi, ko šis negadījums varētu radīt uz kompānijas testētājiem. Uzņēmums arī nesniedz informāciju, kad pašbraucošo automobiļu testi varētu tikt atsākti.

Tikmēr Arizonas štatā notikušais negadījums atdzīvinājis debates par to, vai pašbraucošo automašīnu izmantošana nav pāragra.

Analītiķi skaidro, ka šī tehnoloģija nodrošina iespējas samazināt negadījumus un paplašināt transporta iespējas invalīdiem un gados veciem cilvēkiem, taču daļa ekspertu brīdina, ka šī tehnoloģija nav gatava un aicina regulatorus ieviest stingrākas drošības pārbaudes.

Sabiedriskās domas izpētes centra Pew Research Center (PRC) pērn veiktā aptaujā secināts, ka vairāk nekā puse amerikāņu nevēlētos braukt ar autonomās vadības automobili, ja viņiem tiktu piedāvāta tāda iespēja, kā arī viņi pauduši satraukumu par šāda veida transportlīdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties vasaras sezonai, Latvijā ievērojami pieaug to vietējo klientu skaits, kuri sava automobiļa vietā izvēlas nomātu transportlīdzekli, informē auto nomas pakalpojumu sniedzēja AVIS Budget Group Latvia konsultante Elīna Malašenko.

Tipiska Latvijas autonomas klienta profils ir 30-50 gadus vecs pastāvīgi nodarbināts vīrietis.

Auto nomas uzņēmuma Payless Latvia pārstāvis Edijs Vārpsalietis komentē: «Tāpat kā autonomas uzņēmumos citur Eiropā, arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vasaras mēneši ir noslogotākie – nomas pakalpojumu pieprasījuma apjoms divkāršojas. Jūnijā palielinās to vietējo klientu skaits, kuri savas automašīnas vietā izmanto nomātu transportlīdzekli. Ar katru gadu pieaug arī to klientu skaits, kuri nomātu auto izmanto jaunlaulāto vai kāzu viesu pārvadāšanai,».

Visbiežāk nomas transportlīdzeklis tiek izmantots laikā, kad pašu automobilim tiek veikta servisa apskate vai tas uz ilgāku laiku atrodas remontā. «Izvēloties, ar ko aizvietot savu spēkratu, priekšroka visbiežāk tiek dota nelieliem mazcenas transportlīdzekļiem, kurus parasti nomā uz 7 līdz 10 dienām,» stāsta E. Vārpsalietis. Savukārt nedēļas nogalēs pieprasīti ir autofurgoni un minibusi, kas parasti tiek nomāti no vienas līdz četrām dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzsološā piektās paaudzes sakaru tīkla izveidošanā liela loma būs prasmei efektīvi izmantot jau pieejamo optiskā interneta tīklu

Katra nākamā sakaru tīkla paaudze nesusi lietotājiem aizvien plašākas iespējas, kas fundamentāli mainījušas cilvēku ikdienu. Īstu apvērsumu sola arī drīzumā gaidāmā piektā paaudze jeb tā dēvētā 5G, kuras ieviešana padarīs par ikdienu pat futūristiskas vīzijas – automašīnas, kas sazinās cita ar citu, autonomi strādājošus traktorus uz lauka un sadzīves tehniku, kas paveic savus uzdevumus bez cilvēka iesaistīšanās. Lai arī Latvijai šobrīd ir diezgan augstas izredzes iekļauties Eiropas Savienības nospraustajos 5G ieviešanas termiņos, panākumi lielā mērā būs atkarīgi no iesaistīto uzņēmumu spējas sadarboties un efektīvi izmantot pieejamos resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk valstu un pilsētu pasaulē sāk domāt, kā ierobežot automašīnu ar dīzeļdzinējiem izmantošanu. Tomēr Austrumeiropa un Ziemeļāfrika ir tās pasaules daļas, kur šāda veida importēto automašīnu skaits ir liels. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī 86% no importētajām automašīnām bija aprīkotas ar dīzeļdzinējiem, Dienas Bizness rīkotajā ikgadējā autoforumā Auto 2018 norāda Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Viņš pauž bažas, ka Austrumeiropa var kļūt par noieta tirgu šīm vecajām automašīnām un var traucēt sasniegt CO2 mērķus līdz 2030. gadam.

Vai Latvija vēlas kļūt par šādu atkritumu tirgu?

Arī SIXT vadītājs Latvijā Arnis Jaudzems norāda, ka pastāv iespēja, ka vecās automašīnas plūdīs uz Latviju. To cena kritīsies un, raugoties no ekonomiskā skatu punkta, var priecāties, bet jautājums ir, vai Latvija vēlas kļūt par šādu atkritumu tirgu. Iespējams, ka ir jāievieš stingrāki nodokļi attiecībā uz dažādiem izmešiem, ko rada šādas automāšinas. Līdz ar to ar dīzeļdzinēju aprīkotie auto būs lētāki, bet no otras puses – kļūs dārgāki. Jau šobrīd lielās līzinga kompānijas Vācijā apdomā vai finansēt dīzeļdzinēja automašīnu iegādi, piebilst A. Jaudzems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Auto nozari jau tuvākajā laikā gaida lielas pārmaiņas. Saruna ar BRC Latvija vadītāju Matīsu Mežaku

, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietoto auto tirgus Latvijā ir gana plašs, un 2017. gadā šajā nišā bija manāma izaugsme. Savukārt tuvākā un tālākā nākotnē ir gaidāmas dažādas pārmaiņas, ko ietekmēs gan nodokļu politika, gan citi valstiski un starptautiski lēmumi. Lai labāk saprastu “drēbi”, uz sarunu esam aicinājuši Matīsu Mežaku, Latvijas lielākā autocentra BRC Latvija vadītāju, cenšoties rast atbildes gan par uzņēmumu, kam nupat apritējuši apaļi 20 gadi, gan auto nozari kopumā.

Kā aizsākās BRC Latvija darbība?

Mēs sākām darboties 1998. gadā. Sākotnēji bijām Hanza Līzings meitas uzņēmums un veicām atsavināto īpašumu realizāciju un debitoru piedziņu; savā laikā nodarbojāmies arī ar nekustamajiem īpašumiem. Taču tā ir pagātne – šobrīd galvenais bizness ir auto tirdzniecība un piegāde uz pasūtījumu, kā arī citi ar šo nozari saistīti pakalpojumi.

Cik daudz auto šajos 20 gados esat pārdevuši?

Nesen saskaitījām – kopā sanāca ap 14 000, taču skaits ar katru dienu, protams, aug (smejas). Manuprāt, tas cipars ir diezgan iespaidīgs. Man šķiet, ka šajā nozarē neviens cits uzņēmums, ar šādiem rādītājiem nevar lepoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV informācijas tehnoloģiju gigants "Apple Inc." ir tuvu vienošanās panākšanai, lai ražotu pats savus autonomās vadības automobiļus sadarbībā ar Dienvidkorejas autobūves uzņēmumu "Hyundai Motor Co.", vēsta mediji.

Televīzijas kanāls CNBC vēsta, ka "Apple" veic sarunas ar "Hyundai" un tā zīmolu "Kia", lai ražotu automašīnas ASV Džordžijas štatā.

Dienvidkorejas mediji ziņo, ka paredzētās vienošanās ietvaros "Apple" investēs vairākus miljardus dolārus "Kia" un abi uzņēmumi no 2024.gada plāno ražot 100 000 automašīnu gadā.

Oficiāls paziņojums par šo vienošanos, visticamāk, gaidāms šomēnes, norāda mediji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Auto koplietošanas pakalpojumu sniedzējs iegādājas 10 jaunus spēkratus

Dienas Bizness, 03.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmais auto koplietošanas pakalpojumu sniedzējs Carguru paplašinājis auto parku, iegādājoties 10 jaunas Toyota Yaris Hybrid, informē kompānijā.

Tas ļaus paplašināt Carguru auto koplietošanas stāvvietu skaitu darbības zonās Rīgā, kas šobrīd galvenokārt izvietotas Rīgas centra rajonā un pie populārākajiem tirdzniecības centriem - Mols, Spice, Alfa un Rīga Plaza, kā arī ietverot vasaras aktuālo galamērķi - Vecāķu pludmali.

«Neskatoties uz to, ka auto koplietošanas pakalpojums Latvijā ir pavisam jauns auto nomas veids, tas ir guvis strauju popularitāti. Divarpus mēnešu laikā pakalpojumam reģistrējušies vairāk kā 1700 lietotāju un veikti 2300 auto nomas darījumu. Kopumā nobraukti ap 9685 km, kas ir tāds pats attālums, kā no Rīgas līdz Losandželosai,» stāsta Carguru idejas autors Vladimirs Reskājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Lokāmo ekrānu, 5G un mākslīgā intelekta gads

Jānis Vēvers, 04.01.2019

Iespējams par gada nozīmīgāko izrāvienu tehnoloģijās parūpēsies elastīgie displeji.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pasaule piedzīvos vairākus tehnoloģiju izrāvienus, un daži no tiem radīs īstu apvērsumu, prognozē speciālisti.

Katrs gads ieraksta savu vārdu vēsturē ar vienu vai vairākām nozīmīgām tehnoloģiju inovācijām, un arī jaunais nebūs izņēmums. Tehnoloģiju nozares gaišākie prāti viens pēc otra publisko savas prognozes, un tajās dominē vairākas lietas, par kuru potenciālu ieskatu guvām 2018. gadā, bet tā pa īstam iepazīsim vien šogad. Saraksta augšgalā ir tādas biznesa pasauli pārvērst sološas inovācijas kā mākslīgais intelekts, 5G mobilo sakaru tīkls un lokāmie ekrāni.

Autonomas automašīnas, bez cilvēka klātbūtnes strādājošas iekārtas un citas mākslīgā intelekta izpausmes izpelnījās dāsnu mediju uzmanību jau aizgājušajos gados – sākot no bezpilota automašīnu panākumiem un nedienām un beidzot ar dažādu datorsistēmu spēju mācīties no personīgās pieredzes. Tiesa gan, šīs lietas klātienē varēja iepazīt ļoti šaurs lietotāju loks. 2019. gadā mākslīgais intelekts un ar to saistītās tehnoloģijas kļūšot masām sasniedzamākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Globālās ekonomikas izaugsme palēnināsies, bet pasaule no recesijas izvairīsies

Žanete Hāka, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā ekonomika šobrīd saskaras ar izteikti pesimistisku obligāciju tirgu, pieaugošu nenoteiktību tirdzniecības un ģeopolitisko jautājumu dēļ, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Ilgstošs rūpniecības kritums un pieaugošie tirdzniecības kari liks globālajai izaugsmei samazināties no gandrīz 4% 2018. gadā līdz nedaudz virs 3% laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam. Tomēr ekspertu galvenais skatījums ir tāds, ka pasaule no recesijas izvairīsies. Zema inflācija sniedz iespēju centrālajām bankām stimulēt ekonomiku, un ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) savlaicīga procentu likmju samazināšana ļauj nodrošināties pret pārmērīgi negatīvu scenāriju attīstību Finanšu tirgi pēdējos mēnešos ir bijuši ļoti nervozi. Tas, pirmkārt, attiecas uz radikālu cenu pārvērtēšanu obligāciju tirgū.

Tomēr reālās ekonomikas attīstība tik dramatiska nav bijusi. Lai gan apstrādes rūpniecība turpinājusi vājināties un pasaules tirdzniecības izaugsme ir stagnējusi, iekšzemes ekonomika lielākajā daļā valstu ir saglabājusi spirgtu garu. Taču bažas rada ilgstošais rūpnieciskās aktivitātes kritums. Apvienojumā ar tirdzniecības kara eskalāciju globālā IKP pieauguma prognoze 2019. gadam samazināta līdz 3,1% un 3,2% nākamgad. Šīs lejupejošās korekcijas galvenokārt attiecas uz strauji augošo valstu ekonomikām un eirozonu, ko primāri nosaka Ķīnas ekonomikas palēnināšanās un vācu «eksporta» buksēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai briest krīze un kad tā būs? Versija nr. X

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai globālos finanšu tirgus arī skāris vīruss?

Rolands Zauls, Swedbank Investīciju daļas eksperts, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā Latvijas ekonomika saglabāja pērn uzņemto straujo tempu. IKP pieaugums 1. ceturksnī gada griezumā saskaņā ar ātro (provizorisko) novērtējumu bija 4,3%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos (kas ņem vērā darbadienu skaita atšķirības) 5,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,7%. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums gan ceturkšņa, gan gada griezumā ir otrs straujākais vismaz sešu gadu laikā. Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1. ceturksnī, taču visdrīzāk vismaz par 4%.

Nedaudz vājāks par gaidīto 1. ceturksnī ir pievienotās vērtības kāpums rūpniecībā jeb 3%. Diezgan līdzīgs varētu būt temps turpmākajos ceturkšņos, par spīti ievērojami ātrākai apstrādes rūpniecības attīstībai, jo enerģētikā šogad gaidāms apjomu sarukums, kas būs kā atbalss pērnā gada laimes plūdiem.

Savukārt apbrīnojami straujš ir kāpums celtniecībā – 35%. Šajā nozarē turpmākajos ceturkšņos gaidāma lēnāka, taču joprojām ļoti spēcīga attīstība. Laika apstākļu dēļ celtniecības apjomi 1. ceturksnī vienmēr ir apmēram puse no pārējo ceturkšņu vidējā, tāpēc nozares ietekme uz ekonomiku kopumā būs ļoti spēcīga pat pie mērenāka apjomu kāpuma gada griezumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirdzniecības karš – šķērslis, bet ne drauds izaugsmei

Dainis Gašpuitis - AS SEB bankas, Makroekonomikas eksperts, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas ekonomikā iepriecinošas vēsmas, taču bažas rada inflācija

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gads aktīvu pārvaldniekiem solās būs sarežģīts, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.

Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, 2020. gads tādējādi var izrādīties ļoti labs vai ļoti slikts finanšu tirgiem, spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Balstīts vien uz cerībām

Viņš izceļ, ka pagājušais gads bijis neparasts no vairāku aspektu puses. "Mēs piedzīvojām globāli sliktākos makroekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Daudzi indikatori liecināja, ka recesijas risks ir augsts. Neuzlabojās arī akciju tirgus fundamentālie parametri - globāli uzņēmumu peļņas pieaugums apstājās un daudzas kompānijas savas nākotnes prognozes pārskatīja uz leju. Šajā pašā laikā akciju indeksi ir plaukuši visa gada garumā, uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2009. gada. Arī citu aktīvu, piemēram, parādzīmju un izejvielu cena ir pieaugusi. Iemesli tam, kāpēc varējām novērot pretrunīgu attīstību finanšu tirgos, pretēji finanšu teorijai un līdzīgām vēsturiskām situācijām, šobrīd jau ir skaidrāki. Tirgus ticēja, ka nodrošinot papildus likviditāti un zemākas procentu likmes, centrālās bankas spēs novērst ekonomikas recesiju, un pat atjaunot veselīgu pieaugumu. Investori arī cerēja, ka tiks atrisinātas tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas samazinās neskaidrību un atjaunos labvēlīgus apstākļus globālās tirdzniecības izaugsmei. Tamdēļ, mūsuprāt, viss akciju cenu pieaugums 2019. gadā bija balstīts uz cerībām par to, kas notiks ar globālo ekonomiku 2020. un 2021. gadā," uzskata Luminor speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta zemākajiem punktiem ASV akciju cena, vērtējot "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības izmaiņu, uz bezprecedenta ekonomikas kraha fona ir palēkusies jau vairāk nekā par 50%. Vienlaikus septembra sākums finanšu tirgiem nav bijis tas pats pārliecinošākais, kas liek divreiz pārdomāt par agrākā pieauguma stāsta patieso spožumu.

Varenajam akciju pieaugumam palīdzējuši valdību atbalsta pasākumi un centrālo banku stimuli. Tāpat, ekonomikām atveroties, makroekonomiskie rādītāji bijuši mazāk slikti, kas savukārt tirgus dalībniekos radījis papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties ilgāk un par to, ka pasaules tautsaimniecība ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

"Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs vēl piebilst, ka ASV centrālā banka nupat ziņojusi, ka būtiski maina savu politiku un vairs tik ļoti necentīsies iegrožot inflāciju. "Faktiski tas nepieciešamības gadījumā tai dod iespēju radīt jaunu likviditāti vēl plašākā apmērā. Turklāt, pretstatā Eiropai, jaunu Covid-19 gadījumu skaits ASV ir sācis sarukt. Visi šie faktori palīdzēja "S&P 500" akciju indeksam uzlēkt līdz jaunam vēsturiski visaugstākajam līmenim, palielinot atšķirību starp akciju tirgus sniegumu ASV un pārējās pasaules daļās," norāda "Luminor" eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļš ir nobruģēts ar parādiem un vēl vairāk parādiem.

Viens no faktoriem, kas nākotnē rada labus apstākļus, lai nestabilitātes finanšu tirgū un ekonomikā būtu lielākas, ir milzīgas globālās saistības. Starptautiskā Finanšu institūta (IIF) dati liecina, ka kopējās parādsaistības globālā apmērā 2018. gada trešajā ceturksnī sasniegušas 244 triljonus ASV dolāru. Tas ir nedaudz vairāk par to, cik tās bija pagājušā gada otrajā ceturksnī (242,5 triljoni ASV dolāru). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni parādi tādējādi palielinājušies par 0,7%, bet gada laikā – par 3,9%.

Kopumā izskatās, ka pasaules parādi joprojām atrodas uz pieauguma lielceļa, un tā tas pārskatāmā periodā, ja nenotiks brīnumi, arī saglabāsies. Tie šobrīd jau vairāk nekā trīs reizes ir pārsnieguši pasaules tautsaimniecības apmēru. Ja precīzi – tad globālā kopējā parāda pret IKP rādītājs trešajā ceturksnī aprēķināts uz 318% (2000. gadā tie bija 170%). Šis rādītājs saglabājies ļoti augsts, pat neskatoties uz spēcīgāku ekonomikas aktivitāti (ja ekonomika palielinās straujāk, tad pastāv iespēja «izaugt» no parādiem), kurai turklāt šogad un nākamgad tiek vidēji paredzēts atslābums (ir aktuālas pat zināmas recesijas gaidas).

Komentāri

Pievienot komentāru