Eksperti

Uzticēšanās ir būtiska

Čena Lifanga, Huawei korporatīvā vecākā viceprezidente un valdes priekšsēdētāja, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Šī sakarība izpaužas divejādi. Pirmais veids, kā šīs sabiedrības un tehnoloģiju attiecības izpaužas ir tas, kā izvēlamies regulēt digitālās tehnoloģijas un to pielietojumu. Digitālajām tehnoloģijām ir absolūti neticama spēja virzīt ekonomisko izaugsmi visā pasaulē gadu desmitiem, taču to neregulēts izmantojums ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt cilvēka labklājību un brīvību.

Tieši tāpēc valdības un regulatori visā pasaulē sadarbojas, lai izveidotu likumdošanas rāmjus, kuru pamatā ir konkrēti, visiem skaidri noteikumi. Tas ļauj veicināt konkrētu tehnoloģisko inovāciju attīstību un jauno tehnoloģiju izmantošanu. Tautsaimniecība kļūstot arvien digitālākai, rodas arvien lielāks datu apjoms, kas ir jāpārsūta, jāsaglabā, jāapstrādā un jāiegūst. Regulējumi, kuri ļautu šīs tehnoloģijas izmantot efektīvi un iedarbīgi, ir būtiski, taču tiem ir jābūt objektīviem, un to izstrādei ir jābūt ātrai.

Notiek daudz diskusiju par pareizo pieeju. Tomēr, ņemot vērā attiecīgo jautājumu būtiskumu, regulatoriem un valdībām būtu jārīkojas ātri, lai neiepaliktu inovāciju ieviešanā. Šajā sakarā jāmin Vācijas nesenais IT drošības likums 2.0, kas ir lielisks solis uz priekšu. Tas nodrošina skaidru tiesisko regulējumu un stabilu pamatu kritiskās infrastruktūras IT drošības uzlabošanai. 5G attīstībai tas nozīmē, ka visiem pakalpojumu sniedzējiem būs daudz augstāki un vienoti drošības standarti. Šī skaidrība ir izšķiroša uzticības sastāvdaļa, kas mums jāveicina.

Otrs veids, kādā varam aplūkot šo sadarbību starp sabiedrību un tehnoloģijām, attiecas uz standartiem, kādus mēs pieņemam. Globālā ekonomika ir tik ļoti savstarpēji saistīta tādā mērā, ka vēl pat iepriekšējā paaudzē tas būtu šķitis neiedomājami. Nākamajā paaudzē globālā tautsaimniecība, bez šaubām, būs saistītāka un digitālāka. Šīs jaunās pasaules ekonomikas panākumi būs balstīti uz kopīgiem standartiem.

Patiešām, standartu izveide veicina ne tikai tirgus veidošanos un attīstību, bet arī ir galvenais faktors patērētāju aizsardzībā. Jā, bez konkurentiem Huawei, iespējams, būtu veiksmīgāks uzņēmums, bet, ja visos produktos tiktu izmantota Huawei patentētā tehnoloģija, patērētājiem tā būtu absolūta katastrofa. Standarti liek ražotājiem tehnoloģiju ziņā konkurēt citam ar citu. Kopš tehnoloģiju pirmajām dienām izaugsmi ir veicinājusi vispārēja tehnoloģisko standartu ieviešana. 2G standarts nodrošināja balss un teksta pakalpojumus, 3G standarts pasaulei deva mobilo internetu, savukārt bet 4G mums sniedza bagātīgus datu pakalpojumus un straumēšanas saturu mobilajās ierīcēs. 5G piedāvā aizvien jaunas ekonomiskās iespējas. Tajā pašā laikā, konkurence tiek saglabāta augstā līmenī.

Standarti un noteikumi ir divi labi saskatāmi sabiedrības un tehnoloģiju mijiedarbības elementi, un tiem ir divas būtiskas iezīmes.

Pirmkārt, tie palīdz veidot uzticību. Otrkārt, jo plašāk tie tiek izmantoti, jo efektīvāki tie kļūst. Digitālā ekonomika turpinās mainīt veidu, kā mēs mijiedarbojamies un tirgojamies cits ar citu. Starptautiskās tirdzniecības pirmsākumos mūsu senčiem bija jāiemācās jaunas tehnoloģiskas prasmes, kā arī jāveido jauni veidi, kā uzticēties saviem partneriem. Digitālā tautsaimniecība mūsdienās dara tieši to pašu. Tā ietekmē veidu, kā cilvēki mijiedarbojas savā starpā un veido uzticēšanos pret komerciālām interesēm.

Globāli vispārīgie noteikumi ir būtiska šīs uzticības veidošanā. Tā kā mūsu ekonomika kļūst arvien digitālāka un balstīta uz datiem, globālajai tirdzniecībai kritiski un stratēģiski svarīgi kļūst noteikumi par tehnoloģiju pārvaldību un datu izmantošanu. Uzticības veidošana ir būtiska, un labākais veids, kā to attīstīt starp cilvēkiem ir identificēt kopējus pamatnoteikumus.

Kad sakām, ka "uzticība ir svarīga," mēs nerunājam tikai par komerciāliem partneriem. Arī ikdienas lietotājos ir jāveicina uzticēšanos tehnoloģijām, kuras tie lieto. Apziņa, ka tehnoloģijas tiek pienācīgi regulētas - tas ir būtisks pirmais solis ceļā uz uzticēšanos attiecīgajām tehnoloģijām. Tomēr tikai kopēji, plaši pielietoti noteikumi spēs veidot vispārēju uzticību, kāda jaunai tehnoloģijai ir nepieciešama.

Globālajiem tehniskajiem standartiem ir izšķiroša nozīme arī uzticības veidošanā - tie ļauj vieglāk izplatīt pakalpojumus un produktus plašākā tirgū. Tie cilvēkiem palīdz uzticēties tehnoloģiskām inovācijām, kuras darbojas pāri robežām un bez ierobežojumiem. Lielā mērā Eiropas Savienības veiksmes stāsta pamatā ir bijis tās iekšējais koptirgus.

Tomēr ekonomiskās attīstības panākumi digitālā laikmetā būs atkarīgi no tā, cik plaši tiek pieņemti gan regulējumi, gan arī standarti. Ja regulējumi tiek ieviesti vienpusīgi, tad iespējams, ka atsevišķi uzņēmumi vienkārši atteiksies no tirdzniecības attiecīgajā valstī un no sadarbības ar šo valsti. Tā kā globālās tautsaimniecības daļas kļūst ar vien ciešāk un ciešāk saistītas, mūsu centieniem atrast labākos regulējumu risinājumus jākļūst arī arvien globālākiem.

Jo īpaši tas ir mūsu arvien digitalizētākās un mobilākās ekonomikas apstākļos - pieaug nepieciešamība fokusēties uz drošībā balstītas uzticības un dialogu. Mums jānodrošina digitālās un kiber-suverenitātes savstarpēja ievērošana, lietotāju privātuma un drošības ievērošana un datu droša un regulēta plūsma pāri robežām.

Tehnoloģiju inovācijas, paaugstināta digitalizācija un pieaugoša produktu sarežģītība prasa lielāku sadarbību starp ekonomiskiem partneriem. Savukārt tas vēl vairāk palielinās drošas datu pārraides ekonomisko nozīmi. Šīs datu plūsmas ir nākotnes digitālās ekonomikas piegādes ķēdes, un mums apzināti jāpieliek pūles, lai tās aizsargātu.

Globālās piegādes ķēdes ir palīdzējušas miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības. Tieši tāpat, datos pamatotas vērtību ķēdes digitālajā tautsaimniecībā ļoti palīdzēs veicināt globālu labklājību. Laikā, kad uzticība ir būtiskāka nekā tā jebkad ir bijusi, Huawei lepojas par savu sniegumu bagātīgas digitālas nākotnes izveidošanā. Patiešām, uzņēmums īpaši aktīvi iesaistās globālo digitālo un regulējumu standartu izveidē un pieņemšanā, jo tie ir ļoti būtiski šīs uzticības veidošanā. Šie noteikumi un datu standarti ne tikai nodrošinās, ka pēc pandēmijas ekonomika turpinās atkopties tā, lai globālā kopiena var veidot izturīgu un plaukstošu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot, ka šīs labklājības priekšrocības tiks izplatīti pēc iespējas plašāk.

Sākoties pandēmijai, tika slēgtas valstu robežas un visāda veida publiskās iestādes, kas, iespējams, radīja baisu kārdinājumu, akceptēt šauru un nacionālistisku pieeju. Laimīgā kārtā, šķiet, ka mēs no šī kārdinājuma esam spējuši atturēties. Šobrīd sabiedrība sāk atvērties, un mēs, virzoties pretī post-pandēmijas tautsaimniecībai, ļoti labi apjaušam - cik uzticība ir būtiska.

Patlaban globālā uzmanība ir jāpievērš uz plašāku patiesi kopējo tehnisku standartu noteikšanu, kā arī normatīvo un tiesisko regulējumu pieņemšanu, kas atspoguļotu konkrēto valstu vērtības un normas. Tas būs būtiski, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, kas nākamajos gados apmierinās pasaules ekonomikas vajadzības. Šie kopējie principi veidos uzticības pamatu, uz kura balstīsim kopīgos centienus ieviest inovācijas un izaugsmi. Šī uzticēšanās būs mūsu kopīgo panākumu pamatu pamats. Uzticēšanās ir būtiska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB), iespējams, šā gada vidū lems, vai tiks sākts digitālā eiro ieviešanas projekts, intervijā aģentūrai LETA sacīja ECB valdes locekle Izabela Šnābele.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka arī pozitīva lēmuma gadījumā viss process prasīs vairākus gadus.

Digitālais eiro ir laika jautājums 

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu...

"Digitālā eiro ieviešana joprojām ir atklāts jautājums. ECB 2020.gada oktobrī publicēja pirmo ziņojumu par digitālo eiro. Šis ziņojums kalpoja par pamatu sabiedriskās apspriešanas procesam, kas izraisīja lielu interesi. Ļoti iespējams, ka mēs līdz šā gada vidum pieņemsim lēmumu par to, vai tiks sākts digitālā eiro projekts, sākot ar izpētes posmu. Protams, savus plānus mēs cieši saskaņojam ar Eiropas Komisiju. Joprojām jānoskaidro arī būtiski tehniskie aspekti. Vēlos uzsvērt, ka joprojām notiek diskusijas. Vēl nav pieņemts oficiāls lēmums. Viss process prasīs vairākus gadus," pauda ECB valdes locekle.

Vai saglabāt viena un divu centu monētu stāstu? 

"Viena no jomām, kurai šogad pievērsīsimies vairāk, ir viena un divu centu...

Tāpat ECB valdes locekle pauda pārliecību, ka digitālais eiro nākotnē varētu iegūt sabiedrības uzticību. "Sabiedrības uzticēšanos digitālai valūtai noteiks sabiedrības uzticēšanās centrālajai bankai, kura to emitēs.

Uzticēšanās līmenis eiro ir ļoti augsts un es nešaubos, ka spējam nodrošināt līdzīgu uzticēšanās līmeni digitālajam eiro," teica Šnābele.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Uzņēmējiem jābūt prasīgākiem, lai politiķi būtu produktīvāki

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 30.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad pieklusis, bet vēl nesen dažāda līmeņa politiķi gluži kā dzejoli skandināja, ka kaut ko panāksim vien tad, kad Latvijas bizness darbosies produktīvāk.

Nu daudzās jomās panākumi atkarīgi nevis no uzņēmēju centības, bet gan politiķu lēmumiem par nozaru darbības ierobežojumiem, līdz ar to arī, tā teikt, bumba pārsista pašu politiķu pusē. To, ka komentēt spēli gan māk, bet saspēle pašiem nevedas, redzam jau mēnešiem ilgi...

Patlaban pietrūkst aktīvas un mērķtiecīgas rīcības esošo Covid-19 ierobežojumu īstenošanā, jo pašreizējā rīcība ir drīzāk reaģējoša un situatīva, secinājusi Operatīvās vadības grupai piesaistītā ekspertu grupa. Precīzi, vai ne? Žēl tikai, ka šos ekspertus piesaistījuši tik vēlu un post factum, nevis ierobežojumu pieņemšanas laikā, lai izvērtētu visu to tagad ieviesto barjeru apiešanas riskus, kontroles vājās iespējas, negatīvās sekas uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā un, protams, efektivitāti vīrusa pārneses mazināšanā. Jo tas lēmumu pieņemšanas process, kas ir bijis līdz šim, vairāk atgādina mēģinājumu un kļūdu metodi, kaut kādu eksperimentu ar sabiedrību un valsts ekonomiku, nevis pārdomātu, mērķtiecīgu epidemioloģiskās krīzes pārvaldību. Un tas ir nesis valstij pamatīgus zaudējumus. Turklāt ne tikai finansiālos. Ir cietusi uzticēšanās valsts varai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz Dubaiju – ar vistrakākajām idejām

Inga Ulmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos, 10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. oktobrī Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta Pasaules izstāde EXPO 2020, kurā piedalīsies vismaz 192 valstis un tiek gaidīti vairāk nekā 25 miljoni viesu.

Tur patiešām būs visi – arī Latvija, kuras paviljons atradīsies "Iespēju" kvartālā. Tuvo Austrumu uzņēmēju kartē Latvija kā potenciāls biznesa partneris ir parādījusies nesen – pirms 5–6 gadiem. Mums vēl ir daudz, ko mācīties, bet vienlaikus arī brīvas rokas zīmēt šo karti tā, kā mēs gribam. Dubaijā mēdz teikt – ja tev ir ideja, kas šķiet neiespējama, te ir īstā vieta pierādīt, ka tā ir reāla! Iespēja sevi parādīt EXPO ir patiešām lieliska iespēja, kas jāizmanto, un ne tikai labu attiecību vārdā.

Uz Dubaiju – ar attieksmi

Dalība EXPO ir Latvijas un AAE pēdējo sešu gadu savstarpējo attiecību loģisks turpinājums: Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas atvēra vēstniecību AAE, pirmā, kas atvēra ekonomisko pārstāvniecību, un mēs joprojām esam vienīgā Baltijas valsts, kam ir tiešie lidojumi ar AAE. Savukārt AAE vēstniecība Latvijā līdz šim brīdim ir vienīgā Persijas līča valstu vēstniecība Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atsperi saspieda decembrī. Kādā brīdī tā būs jālaiž vaļā

Romāns Meļņiks, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karu nevar uzvarēt ar ierēdņu sagatavotām instrukcijām, aizliegumiem un sodiem. Varai ir jāatjauno sabiedrības uzticēšanās, ir jāiesaista visi cīņā, lai ienaidnieku padzītu, – pauž ekonomikas doktors, SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents un valdes priekšsēdētājs, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde.

Fragments no intervijas

Valdības rīkotajā diskusijā man patika jūsu tēze, ka nepieciešama strukturēta, sistemātiska pieeja krīzes pārvaldībā. Redzam, ka politikā tās trūkst. Biznesa pārstāvji visu laiku mudina balstīt politiskos lēmumus faktos, to vispusīgā izvērtējumā, prognozēs par iespējamām sekām. Nevar taču veselas nozares aizlaist postā, ieklausoties tikai epidemiologos un nevienā citā.

Pirmkārt, ir epidemioloģiskā situācija, ko varētu raksturot saslimstība, infekcijas agresivitāte, izplatīšanās ātrums, smago gadījumu skaits, mirstības īpatsvars u.tml. Otrkārt, ir ekonomiskā situācija, ko var raksturot makroekonomiskā līmenī ar iekšzemes kopproduktu, inflāciju, importa un eksporta attiecību. Tāpat arī vidējā līmeņa procesu izmaiņas, kas ir saistītas ar atsevišķu uzņēmumu, pat veselu nozaru slēgšanu un ar to saistītām dīkstāvēm, bezdarbu un pabalstiem. Un trešais aspekts ir sociālās sistēmas situācija, kas ir saistīta ar sabiedrības noskaņojumu par ekonomisko situāciju mikro līmenī, proti, saistībā ar atsevišķu personu un ģimeņu ienākumu samazināšanos – labklājības līmenis pasliktinās, tāpēc pieaug stress, emocionālais diskomforts. Tas, protams, būtiski ietekmē attieksmi pret valdības lēmumiem. Diemžēl šobrīd valdības reitings ir zemākais, kāds jebkad ir bijis, un tas mani kā Latvijas pilsoni absolūti neiepriecina. Tas nozīmē, ka ir kaut kas ļoti, ļoti nopietns noticis un kaut kas ļoti nopietns ir jādara, lai šādas disonanses nebūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Investors var būt ikviens - četri iemesli, lai izmēģinātu investīciju iespējas pūļa finansējuma platformā

EstateGuru Latvija, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākkārt esam stāstījuši par pieaugošo interesi pūļa finansējuma nozarē. Lai arī vēsturiski nozare attīstījusies dodot iespēju jebkuram interesentam finansēt dažādas unikālas un praktiskas biznesa idejas vairumā gadījumu investorus atalgojot ar jaunradīto produktu, arvien biežāk cilvēki kā pasaulē, tā arī Latvijā izvēlas veidot savus uzkrājumus un spert soli tuvāk finansiālajai brīvībai ieguldot nodrošinātos aizdevumos, tieši par tiem arī runāsim raksta turpinājumā.

Līdz ar pārmaiņām pasaules ekonomikā kā uzņēmēji tā arī mājsaimniecības pārskata sava budžeta iespējas un vēlme veidot vai palielināt pasīvo ienākumu plūsmu mijas ar nedrošību, ko rada ar ieguldījumiem saistītie riski. Kā izvēlēties, kur ieguldīt, kādi ir nosacījumi un izmaksas, ar ko es riskēju? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko katrs sev uzdodam, pirms veicam pirmo ieguldījumu. Drosmīgākie un iespējams pat asu izjūtu cienītāji noteikti jau ir izmēģinājuši spēkus akciju tirgus svārstīgajā vidē, taču pavisam pieejama ieguldījumu pasaule ir arī tiem, kas joprojām vēlas investēt droši, ērti un bez lieka satraukuma. Tas iespējams pateicoties nodrošinātiem aizdevumiem, ko piedāvā pūļa finansējuma platformas. Arī platformu biznesa modeļi atškiras, tāpēc jāatrod sev piemērotākā no tām, turpinājumā apskatīsim 4 galvenos iemeslus, kāpēc jau vairāk kā 80 000 investoru no visas pasaules ik dienu izvēlas veikt ieguldījumus ar EstateGuru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksportētāju gads pandēmijā kā amerikāņu kalniņos

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas inovāciju uzņēmums “InPass” kopā ar Liepājas Universitāti un Dānijas partneriem izstrādās unikālu kuģu emisijas uzraudzības sistēmu.

Sadarbībā ar dabas un inženierzinātņu fakultāti un diviem Dānijas partneriem tiks izstrādātas kuģu emisijas uzraudzības sistēmas, kā rezultātā taps unikāla mērierīce – komunikāciju kontrolieris.

"Aviācijas un kuģniecības nozarēs šobrīd visstraujāk pieaug siltumnīcu gāzu emisiju apjomi. Jau no pagājušā gada visā pasaulē ir stājies spēkā kuģu degvielas sēra satura ierobežojums. Šo nozaru radīto emisiju apjoms pēdējo 30 gadu laikā ir palielinājies visstraujāk visas transporta nozares vēsturē," norāda uzņēmuma vadītājs Raivis Ekšteins.

Emisiju sistēmas uzraudzībai “InPass” tehniskā komanda izstrādās unikālu mērierīci, kura ir nepieciešama, lai nodrošinātu savstarpējo komunikāciju ar pārējām sistēmā uzstādītajām mērierīcēm. Tās uzdevums būs apkopot datus un uzglabāt serverī, lai tos pēc tam varētu izanalizēt. “No mūsu sadarbības partneru puses tā ir liela uzticēšanās un līdzšinējā uzņēmuma darbības pieredze būs noderīga unikālas mērierīces tapšanā,” ir pārliecināts R.Ekšteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa pilnībā apmierina SIA OLMAFARM pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu

Db.lv, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2021.gada 11.jūnijā apmierinājusi AS "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, nosakot, ka SIA "OLMAFARM" ir tiesīgs izlietot no AS "Olainfarm" akcijām izrietošās tiesības, tai skaitā balsot AS "Olainfarm" kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulcēs.

Tas nozīmē, ka SIA "OLMAFARM" būs tiesīgs bez jebkādiem šķēršļiem un traucējumiem izlietot savas akcionāra balsstiesības jau šonedēļ gaidāmajās 2021.gada 17. un 18.jūnija AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs.

SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesā iesniedza nolūkā novērst nopietnu savu kā akcionāra tiesību apdraudējumu un būtisku kaitējumu situācijā, kad pastāv bažas, ka AS "Olainfarm" lielākā akcionāra tiesības 2021.gada 17.jūnijā un 18.jūnijā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs var pretlikumīgi mēģināt ierobežot Čehijā reģistrētā sabiedrība BLACK DUCK INVEST a.s. un ar to saistītās personas, atsaucoties uz iespējams, viltotu līgumu par SIA "OLMAFARM" piederošo 42,56% AS "Olainfarm" akciju iegādi, un uzdodoties par AS "Olainfarm" akcionāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investēt bērnos vai jaunā ražotnē – vai varam aprēķināt ieguvumu sabiedrībai?

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Virši-A startē biržā un elektroenerģijas tirgū

Db.lv, 28.04.2021

AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība (no kreisās), "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne un "LHV Bank" Institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", akcijas plānots iekļaut biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North", informē “Virši” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība.

2021.gada otrajā pusē "Virši-A" plāno piesaistīt kapitālu un sākt akciju kotāciju alternatīvajā tirgū "First North", izsakot sākotnējo publisko piedāvājumu.

Akciju sākotnējais publiskais piedāvājums un akciju iekļaušana "First North" ir daļa no uzņēmuma turpmāko gadu izaugsmes stratēģijas ar mērķi piesaistīt resursus izaugsmes tempu tālākai kāpināšanai.

Primāri piedāvājums tiks vērsts uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas privātajiem investoriem, kuri vēlas kļūt par uzņēmuma akcionāriem un piedalīties uzņēmuma nākotnes attīstībā.

Elektrības tirdzniecību plānots uzsākt tuvāko mēnešu laikā, informēja J.Vība. Enerģētikas segments ir stratēģiskās attīstības segments, kurā uzņēmums grib virzīties strauji un esot veikti jau pirmie mājasdarbi dažādu licenču iegūšanā. Tāpat uzņēmums plāno piedāvāt arī dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumus, tādējādi īstenojot uzņēmuma ambīciju - būt vienam no retajiem uzņēmumiem Eiropā, kas vienuviet spēj piedāvāt gan degvielas, gan veikala, gan elektrības, gan dabasgāzes un citu enerģijas veidu produktu klāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas radītos izaicinājumus pēc zināma laika varēsim vērtēt kā ieguvumus, kompānijas ilgtspējas gada pārskatā par 2020.gadu komentē AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vadība.

Kompānijas vadības ieskatā pērnais gads vērtējams kā veiksmīgs, vienlaikus atzīts, ka pērn palīdzēja arī 2008.-2010.gada finanšu krīzē iegūtais rūdījums, kad meža nozare tika skarta smagāk.

"Šo pieredzi izmantojām, operatīvi ieviešot attālinātās darba iespējas lielai daļai darbinieku, kā arī pārskatot koksnes pārdošanas nosacījumus. Tāpēc, visticamāk, arī pandēmijas radītos izaicinājumus pēc zināma laika varēsim vērtēt kā ieguvumus," pārskatā komentē LVM prezidents Roberts Strīpnieks.

Vērtējot LVM darbību pēdējos 20 gados, pārskatā skaidrots, ka kopš 2000.gada LVM apsaimniekoto mežu kapitāla vērtība palielinājusies par 845 miljoniem eiro jeb 47% salīdzināmajās cenās. Kopējā LVM apsaimniekoto mežu platība 20 gadu laikā palielinājusies no 1,36 miljoniem līdz 1,39 miljoniem hektāru un kopējā krāja pieaugusi no 255,8 miljoniem līdz 319,4 miljoniem kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sajūta kā greizo spoguļu karaļvalstī

Māris Ķirsons, 11.06.2021

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas īstenotie pasākumi Latvijā būtiski mainījuši individuāli praktizējošo kosmetologu iespējas sekmīgi atjaunot savu ekonomisko darbību, jo valdība ar saviem lēmumiem potenciālo klientu plūsmu novirzījusi uz lielajām veselības aprūpes iestādēm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte. Viņa uzskata, ka Latvijas valdības lēmumi, kuru rezultātā vienas un tās pašas jomas pārstāvjiem izvirzīti vieni saimnieciskās darbības nosacījumi, ja praktizē individuāli, bet pilnīgi citādi, ja to dara veselības aprūpes iestādē, ir ne tikai konkurenci kropļojoši, bet arī samazina individuāli praktizējošo kosmetologu iespējas atjaunot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz kosmetoloģiju?

Kosmetoloģija, kāda tā bija līdz pandēmijai un kāda tā ir pašlaik, – tās ir divas pavisam atšķirīgas nozares. 2020. gada 6. novembrī kosmetoloģija piedzīvoja lokdaunu, jo visi individuāli praktizējošie kosmetologi bija spiesti aizvērt savu salonu durvis klientiem, bet iespēja strādāt paradoksālā kārtā saglabājās tiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs un kuru procedūrām bija nepieciešams ārsta nozīmējums. Decembrī bija neilgs atkušņa periods, bet tā paša mēneša otrajā pusē viss atkal tika slēgts. No 1. marta, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, tika atļauts atsākt darbu frizieriem, manikīriem, pedikīriem, bet ne kosmetologiem. Pēdējais pusgads kosmetoloģijai ir iezīmējies ne vien ar šī tirgus klientu pārdali tiem šīs jomas darbiniekiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs, bet arī ar jautājumiem par godīgu konkurenci – vienādām prasībām visiem kosmetologiem neatkarīgi no tā, kur – savā privātpraksē vai lielā medicīnas centrā – strādā. Dīvaini, bet Ministru kabineta lēmumi ne tikai izkropļoja konkurenci, bet arī ar saviem lēmumiem radīja priekšrocības tiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs, tikai klientam vispirms vajadzēja iegriezties ārsta kabinetā. Gan Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija, gan Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija par šiem valdības lēmumiem, kuri ir pretrunā godīgas konkurences principiem, vērsās Konkurences padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Rīgā sācies tirgus kultūras noriets?

Iveta Liniņa, mārketinga eksperte, Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pēdējā laikā aktīvi runā par nepieciešamību pasaulē ieviest jaunu kārtību, kas noteiktu, ka uzņēmumiem ir kāda noteikta minimālā ienākuma nodokļa likme.

Tiesa gan, savos jaunākajos izteikumos ASV savu nesen nosaukto latiņu šajā ziņā pazeminājusi. Proti, nu ASV runā par to, ka globālajai minimālajai starptautisku uzņēmumu ienākumu likmei vajadzētu būt vismaz 15% apmērā, kur vēl aprīlī ASV prezidenta Džo Baidena administrācija teica, ka šai likmei kā minimums vajadzētu būt 21% apmērā. Valda pieņēmums, ka agrākā ASV nosauktā likme, iespējams, daudziem citiem bijusi par augstu, lai būtu cerības panākt kādu vienošanos šajā ziņā.

Pandēmijas krīze nākusi komplektā ar milzīgiem valdību tēriņiem. Attiecīgi tiek domāts par to, kā nākotnē nodrošināt gan lielākus valdību nodokļu ienākumus, gan saglabāt konkurētspēju (kas acīmredzami ietver liegt kompānijām meklēt izdevīgākus nodokļu režīmus). ASV arī droši vien negrib riskēt, ka, paaugstinot nodokļus, kompānijas sev meklēs citas mājas zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu medicīna strauji attīstās, pievēršot arvien lielāku uzmanību cilvēka organisma iekšējām rezervēm un jaunām tehnologijām. Cilmes šūnas – ir unikāls materiāls, kas palīdz organismam pašatjaunoties pēc dažādām saslimšanām vai traumām. Pateicoties cilmes šūnu nepārspējamām reģeneratīvajām īpašībām, tās kļūst par personisko “būvniecības” materiālu un terapijas veidu, kas ir ideāli piemērots organisma un imūnās sistēmas pašatjaunošanai.

Organismam novecojot un cīnoties ar saslimšanām, cilmes šūnu rezerves strauji samazinās. Rodas jautājums, kādas ir iespējas savlaicīgi nodrošināt personisko bioloģisko rezervi?

Jaundzimušā cilmes šūnu saglabāšana – tā ir iespēja nodrošināt īpašu papildus rezervi ne tikai bērnam, bet visai ģimenei. Cilmes šūnas, kas tiek iegūtas no nabassaites, atrodas pašā dzīves cikla sākumā augstas bioloģiskās aktivitātes stāvoklī. Saglabājot šūnas to bioloģisko iespēju maksimumā, mēs iegūstam unikālu, nenovērtējamu materiālu.

Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos. Pēdējās desmitgadēs ir uzkrāta būtiska pieredze nabassaites asins cilmes šūnu veiksmīgā pielietošanā medicīnā. Pasaulē ir veiktas vairāk kā 40 000 cilmes šūnu transplantācijas. Nabassaites asins cilmes šūnas, kas tiek saglabātas dzemdību laikā, jau šodien veiksmīgi tiek pielietotas onkoloģisko saslimšanu gadījumos, kā arī bērnu cerebrālās triekas, cukura diabēta terapijā un citu saslimšanu gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dažādu aktīvu cena nemaz nedomā skatīties atpakaļ. Straujš cenu pieaugums jau kādu laiku vērojams arī pārtikai.

Piemēram, Apvienoto Nāciju nupat publicētie dati apliecina, ka globālā mērogā aprīlī turpinājusies pārtikas cenu izaugsme. Proti, sulu mēnesī organizācijas apkopotā FAO pārtikas cenu indeksa vērtība, salīdzinājumā ar martu, pieaugusi vēl par 1,7%. Tas nozīmē, ka pārtika gada laikā pasaulē kļuvusi jau par 30,8% dārgāka. Minētā indeksa vērtība nu ir palielinājusies līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada.

Par ceturto daļu gada laikā sadārdzinājusies piena produktu cena. Savukārt graudaugi un gaļa kļuvusi attiecīgi par 26% un 5,4% dārgāka. 12 mēnešos dubultojusies augu eļļu cena, bet cukuru cena palēkusies teju par 60%.Pieprasījums pēc pārtikas izejvielām pasaulē ir saglabājies visai spēcīgs, bet to piedāvājums ne vienmēr izskatījies pārliecinošs. Liela loma, lai būtu labvēlīgs fons vispārējam cenu pieaugumam, ir arī pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem. Visi gaida patērētāju (kuru uzkrājumi pandēmijā ievērojami auguši) tēriņu atjaunošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas Aldara parka pārbūves projekta būvniecības darbu 1. un 2. kārta, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Projekta mērķis ir izveidot labiekārtotu, drošu un laikmetīgu rekreācijas teritoriju, atpūtas funkcijas integrējot esošajā ainaviskajā parka vidē, uzlabojot labiekārtojuma līmeni un izbūvējot infrastruktūras objektus, kā arī būtiski palielinot parka teritorijas izmantošanas intensitāti un daudzveidību.

Aldara parks ir viens no vecākajiem parkiem Rīgā, kas atrodas uz milzīgas kāpas, paaugstinājuma. Tas veidots 19.gs. beigās kā alus darītavas "Meža pils" (A/S „Aldaris”) īpašnieka sākotnēji slēgtais savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. Tieši mākslīgās pilsdrupas, kas Latvijas ainavai tādā augstumā un stāvoklī ir liels retums, ainaviski akcentē vietas unikalitāti. Kopš 20.gs. sešdesmitajiem gadiem tās tika izmantotas kā alpīnistu treniņu un sacensību vieta, bet šobrīd degradētā stāvokļa un drošības apsvērumu dēļ tam vairs nav piemērotas. 20.gs. trīsdesmitajos gados parks tika pārbūvēts un izmantots valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vajadzībām, bet pēc Otrā Pasaules kara kļuva par publiski pieejamu teritoriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments ir apstiprinājis Rīgas Centra attīstības biedrības iniciatīvu par 30 km/h ātruma ierobežojuma Klusajā centrā teritorijā starp Hanzas, K. Valdemāra un Kronvalda bulvāri (tos neskarot), informē pašvaldībā.

Jau šogad tiks uzstādītas ceļazīmes Nr. 525 satiksmes palēnināšanai.

Paredzams, ka tā rezultātā uzlabosies gājēju drošība un mazināsies troksnis, turklāt tiks radīta patīkamāka vide pastaigām un eventuāli arī mazajam biznesam. Ātruma samazinājums būtisks arī tādēļ, ka šajā teritorijā ir diezgan daudz ar luksoforiem neregulētu krustojumu, tajā skaitā Antonijas ielas krustojumos ar Elizabetes ielu un Kalpaka bulvāri ar intensīvu satiksmi - vietās, kur autovadītājiem patīk ieskrieties, apdraudot gājēju drošību.

Ātruma ierobežojumi vēsturiskajos pilsētu centros ir izplatīti visā Eiropā ar mērķi palielināt gājēju drošību, mazināt troksni, pasargāt vēsturiskās ēkas no vibrācijām un veicināt mikromobilitāti. Šo pieredzi veiksmīgi īstenojušas arī citas Latvijas pašvaldības, piemēram, Siguldas centrā ieviestie 30 km/h ātruma ierobežojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājuši satiksmes negadījumu skaitu par 9%, liecina Valsts policijas Gal-venās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes statistikas informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) aicinājusi premjeru atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

LDDK ieskatā, likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām" satur būtiskus nesaskaņotos jautājumus ar nozari, pašvaldībām un ministrijām, kas atspoguļotas likumprojekta izziņā.

Lai panāktu kompromisa risinājumus par dažādu iestāžu un organizāciju paustajiem iebildumiem un nesaskaņotajiem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme ostu darbības attīstībā un nonāktu pie vienotas izpratnes par nepieciešamajiem reformu virzieniem, LDDK aicina nesaskaņotos Latvijas lielo ostu pārvaldības reformas jautājumus izrunāt Transporta un sakaru trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kas varētu tikt organizēta 7. vai 8.aprīlī, panākt vienošanās par kompromisa risinājumiem Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē, kā arī nepieciešamības gadījumā jautājumu iekļaut apspriešanai nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) sēdi un Zemgales Biznesa klubu aizvadītajā nedēļā attālināti sanāca Zemgales uzņēmēji, uzmanību pievēršot vairākiem uzņēmējdarbības videi būtiskiem jautājumiem, tostarp – nodokļu politikai un "zaļajai" domāšanai.

“Nodokļiem ir jābūt samaksājamiem, viegli administrējamiem un konkurētspējīgiem vismaz ar kaimiņvalstīm. Diemžēl Latvijas nodokļu sistēma tāda vēl nav, īpaši, ja runājam par šogad īstenoto nodokļu reformu, kuras sagatavošanā daudzi uzņēmēju ierosinājumi netika vērā ņemti. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīms līdz ar reformu praktiski tiek likvidēts, taču alternatīva netiek piedāvāta. Mazie uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, ko apliecina arī fakts, ka 2019.gadā mazā biznesa uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļos samaksājuši 2,95 miljardus eiro, tāpēc nepieciešams, lai šī joma tiktu sakārtota, ļaujot tai attīstīties,” atklājot Zemgales Biznesa klubu, uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbu uzsāk Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence pasta nozarē Latvijā pašlaik ir ļoti nežēlīga, norādīja VAS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Viņa ieskatā, nav daudz citu jomu, kurās konkurence būtu tik asa. "Pie mums ir pārstāvēti visi lielākie un mazākie spēlētāji, privātie, starptautiskie milži utt. Spektrs ir ļoti plašs," atzina Vilcāns.

Lielākais ieguvējs, pēc viņa teiktā, no konkurences ir klients, kas saņem ļoti plašu piegādes pakalpojuma pārklājuma tīklu ar dažādām alternatīvām. Latvija un pārējās Baltija valstis esot pirmajās vietās pēc pakomātu daudzuma uz vienu iedzīvotāju. "Tādā ziņā mēs esam priekšā daudzām citām valstīm. Mūsu klients pie tā jau ir pieradis un uzskata to par pašsaprotamu lietu. Konkurence nozarē ir ļoti asa, un tas stimulē dažādu inovāciju attīstību," uzsvēra "Latvijas pasta" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izsludina konkursus, patērē resursus un... pārdomā

Romāns Meļņiks, 25.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī, kad tiešām finansējuma reāli nemaz nav, iepirkumu procedūras tiek uzsāktas un netiek apturētas, kamēr nav saņemti pretendentu piedāvājumi. Tādā veidā iepirkuma organizētājs iegūst pilnībā sagatavotu tehnisko aprakstu, tehniskos risinājumus un tāmi, bet konkursa nav.

Jāsecina – tas ir veids, kā pasūtītājs iegūst bezmaksas materiālus tālākai vajadzīgo variantu meklēšanai – akcentē Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Dalība publiskajos iepirkumos ir ļoti būtiska jūsu vadītajam uzņēmumam, jo pamatā esat specializējušies uz infrastruktūras objektu būvniecību un pasūtītājs pārsvarā ir valsts uzņēmumi vai pašvaldības. Kāda ir situācija publisko iepirkumu jomā Latvijā šobrīd?

Konkursi ir publiski, Latvijā tie balstās uz diviem likumiem – Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu. Procedūras uzrauga Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). Saistoši ir līgumi, kas noslēgti starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un pasūtītāju. Ar ko esam sākuši saskarties pēdējā laikā jau kopš 2017. gada? Būtiski mazinās konkursu rīkotāju, kas ir valsts struktūru pārstāvji, kompetence. Kā tas izpaužas? Konkursi šobrīd pamatā tiek izsludināti saskaņā ar FIDIC Dzelteno grāmatu, tātad komplekss projektēšanas un būvniecības līgums. Lai šādu piedāvājumu ar visiem izmaksu aprēķiniem sagatavotu kvalitatīvi, ir nepieciešama liela pieredze, zināšanas, faktiski ir jāsagatavo tā dēvētais priekšprojekts. Pretendents to gatavo, iesniedz savu cenas piedāvājumu, taču tas, ar ko bieži vien mēs saskaramies pēdējā laikā, ir visai dīvains. Pasūtītājs novilcina konkursa rezultātu paziņošanu vai pat vispār konkursu noslēdz bez rezultāta. Vismaz man radies iespaids, ka pasūtītājs aizvien mazāk un mazāk ir ieinteresēts novadīt izsludināto konkursu līdz konkrētam rezultātam. Ir bijuši gadījumi, kad šāds konkurss ieilgst uz diviem gadiem. Piemēram, laikā no 2017. līdz 2019. gadam mēs piedalījāmies trijos konkursos, kuri visi beidzās bez rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru