Eksperti

Uzticēšanās ir būtiska

Čena Lifanga, Huawei korporatīvā vecākā viceprezidente un valdes priekšsēdētāja, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Šī sakarība izpaužas divejādi. Pirmais veids, kā šīs sabiedrības un tehnoloģiju attiecības izpaužas ir tas, kā izvēlamies regulēt digitālās tehnoloģijas un to pielietojumu. Digitālajām tehnoloģijām ir absolūti neticama spēja virzīt ekonomisko izaugsmi visā pasaulē gadu desmitiem, taču to neregulēts izmantojums ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt cilvēka labklājību un brīvību.

Tieši tāpēc valdības un regulatori visā pasaulē sadarbojas, lai izveidotu likumdošanas rāmjus, kuru pamatā ir konkrēti, visiem skaidri noteikumi. Tas ļauj veicināt konkrētu tehnoloģisko inovāciju attīstību un jauno tehnoloģiju izmantošanu. Tautsaimniecība kļūstot arvien digitālākai, rodas arvien lielāks datu apjoms, kas ir jāpārsūta, jāsaglabā, jāapstrādā un jāiegūst. Regulējumi, kuri ļautu šīs tehnoloģijas izmantot efektīvi un iedarbīgi, ir būtiski, taču tiem ir jābūt objektīviem, un to izstrādei ir jābūt ātrai.

Notiek daudz diskusiju par pareizo pieeju. Tomēr, ņemot vērā attiecīgo jautājumu būtiskumu, regulatoriem un valdībām būtu jārīkojas ātri, lai neiepaliktu inovāciju ieviešanā. Šajā sakarā jāmin Vācijas nesenais IT drošības likums 2.0, kas ir lielisks solis uz priekšu. Tas nodrošina skaidru tiesisko regulējumu un stabilu pamatu kritiskās infrastruktūras IT drošības uzlabošanai. 5G attīstībai tas nozīmē, ka visiem pakalpojumu sniedzējiem būs daudz augstāki un vienoti drošības standarti. Šī skaidrība ir izšķiroša uzticības sastāvdaļa, kas mums jāveicina.

Otrs veids, kādā varam aplūkot šo sadarbību starp sabiedrību un tehnoloģijām, attiecas uz standartiem, kādus mēs pieņemam. Globālā ekonomika ir tik ļoti savstarpēji saistīta tādā mērā, ka vēl pat iepriekšējā paaudzē tas būtu šķitis neiedomājami. Nākamajā paaudzē globālā tautsaimniecība, bez šaubām, būs saistītāka un digitālāka. Šīs jaunās pasaules ekonomikas panākumi būs balstīti uz kopīgiem standartiem.

Patiešām, standartu izveide veicina ne tikai tirgus veidošanos un attīstību, bet arī ir galvenais faktors patērētāju aizsardzībā. Jā, bez konkurentiem Huawei, iespējams, būtu veiksmīgāks uzņēmums, bet, ja visos produktos tiktu izmantota Huawei patentētā tehnoloģija, patērētājiem tā būtu absolūta katastrofa. Standarti liek ražotājiem tehnoloģiju ziņā konkurēt citam ar citu. Kopš tehnoloģiju pirmajām dienām izaugsmi ir veicinājusi vispārēja tehnoloģisko standartu ieviešana. 2G standarts nodrošināja balss un teksta pakalpojumus, 3G standarts pasaulei deva mobilo internetu, savukārt bet 4G mums sniedza bagātīgus datu pakalpojumus un straumēšanas saturu mobilajās ierīcēs. 5G piedāvā aizvien jaunas ekonomiskās iespējas. Tajā pašā laikā, konkurence tiek saglabāta augstā līmenī.

Standarti un noteikumi ir divi labi saskatāmi sabiedrības un tehnoloģiju mijiedarbības elementi, un tiem ir divas būtiskas iezīmes.

Pirmkārt, tie palīdz veidot uzticību. Otrkārt, jo plašāk tie tiek izmantoti, jo efektīvāki tie kļūst. Digitālā ekonomika turpinās mainīt veidu, kā mēs mijiedarbojamies un tirgojamies cits ar citu. Starptautiskās tirdzniecības pirmsākumos mūsu senčiem bija jāiemācās jaunas tehnoloģiskas prasmes, kā arī jāveido jauni veidi, kā uzticēties saviem partneriem. Digitālā tautsaimniecība mūsdienās dara tieši to pašu. Tā ietekmē veidu, kā cilvēki mijiedarbojas savā starpā un veido uzticēšanos pret komerciālām interesēm.

Globāli vispārīgie noteikumi ir būtiska šīs uzticības veidošanā. Tā kā mūsu ekonomika kļūst arvien digitālāka un balstīta uz datiem, globālajai tirdzniecībai kritiski un stratēģiski svarīgi kļūst noteikumi par tehnoloģiju pārvaldību un datu izmantošanu. Uzticības veidošana ir būtiska, un labākais veids, kā to attīstīt starp cilvēkiem ir identificēt kopējus pamatnoteikumus.

Kad sakām, ka "uzticība ir svarīga," mēs nerunājam tikai par komerciāliem partneriem. Arī ikdienas lietotājos ir jāveicina uzticēšanos tehnoloģijām, kuras tie lieto. Apziņa, ka tehnoloģijas tiek pienācīgi regulētas - tas ir būtisks pirmais solis ceļā uz uzticēšanos attiecīgajām tehnoloģijām. Tomēr tikai kopēji, plaši pielietoti noteikumi spēs veidot vispārēju uzticību, kāda jaunai tehnoloģijai ir nepieciešama.

Globālajiem tehniskajiem standartiem ir izšķiroša nozīme arī uzticības veidošanā - tie ļauj vieglāk izplatīt pakalpojumus un produktus plašākā tirgū. Tie cilvēkiem palīdz uzticēties tehnoloģiskām inovācijām, kuras darbojas pāri robežām un bez ierobežojumiem. Lielā mērā Eiropas Savienības veiksmes stāsta pamatā ir bijis tās iekšējais koptirgus.

Tomēr ekonomiskās attīstības panākumi digitālā laikmetā būs atkarīgi no tā, cik plaši tiek pieņemti gan regulējumi, gan arī standarti. Ja regulējumi tiek ieviesti vienpusīgi, tad iespējams, ka atsevišķi uzņēmumi vienkārši atteiksies no tirdzniecības attiecīgajā valstī un no sadarbības ar šo valsti. Tā kā globālās tautsaimniecības daļas kļūst ar vien ciešāk un ciešāk saistītas, mūsu centieniem atrast labākos regulējumu risinājumus jākļūst arī arvien globālākiem.

Jo īpaši tas ir mūsu arvien digitalizētākās un mobilākās ekonomikas apstākļos - pieaug nepieciešamība fokusēties uz drošībā balstītas uzticības un dialogu. Mums jānodrošina digitālās un kiber-suverenitātes savstarpēja ievērošana, lietotāju privātuma un drošības ievērošana un datu droša un regulēta plūsma pāri robežām.

Tehnoloģiju inovācijas, paaugstināta digitalizācija un pieaugoša produktu sarežģītība prasa lielāku sadarbību starp ekonomiskiem partneriem. Savukārt tas vēl vairāk palielinās drošas datu pārraides ekonomisko nozīmi. Šīs datu plūsmas ir nākotnes digitālās ekonomikas piegādes ķēdes, un mums apzināti jāpieliek pūles, lai tās aizsargātu.

Globālās piegādes ķēdes ir palīdzējušas miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības. Tieši tāpat, datos pamatotas vērtību ķēdes digitālajā tautsaimniecībā ļoti palīdzēs veicināt globālu labklājību. Laikā, kad uzticība ir būtiskāka nekā tā jebkad ir bijusi, Huawei lepojas par savu sniegumu bagātīgas digitālas nākotnes izveidošanā. Patiešām, uzņēmums īpaši aktīvi iesaistās globālo digitālo un regulējumu standartu izveidē un pieņemšanā, jo tie ir ļoti būtiski šīs uzticības veidošanā. Šie noteikumi un datu standarti ne tikai nodrošinās, ka pēc pandēmijas ekonomika turpinās atkopties tā, lai globālā kopiena var veidot izturīgu un plaukstošu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot, ka šīs labklājības priekšrocības tiks izplatīti pēc iespējas plašāk.

Sākoties pandēmijai, tika slēgtas valstu robežas un visāda veida publiskās iestādes, kas, iespējams, radīja baisu kārdinājumu, akceptēt šauru un nacionālistisku pieeju. Laimīgā kārtā, šķiet, ka mēs no šī kārdinājuma esam spējuši atturēties. Šobrīd sabiedrība sāk atvērties, un mēs, virzoties pretī post-pandēmijas tautsaimniecībai, ļoti labi apjaušam - cik uzticība ir būtiska.

Patlaban globālā uzmanība ir jāpievērš uz plašāku patiesi kopējo tehnisku standartu noteikšanu, kā arī normatīvo un tiesisko regulējumu pieņemšanu, kas atspoguļotu konkrēto valstu vērtības un normas. Tas būs būtiski, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, kas nākamajos gados apmierinās pasaules ekonomikas vajadzības. Šie kopējie principi veidos uzticības pamatu, uz kura balstīsim kopīgos centienus ieviest inovācijas un izaugsmi. Šī uzticēšanās būs mūsu kopīgo panākumu pamatu pamats. Uzticēšanās ir būtiska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB), iespējams, šā gada vidū lems, vai tiks sākts digitālā eiro ieviešanas projekts, intervijā aģentūrai LETA sacīja ECB valdes locekle Izabela Šnābele.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka arī pozitīva lēmuma gadījumā viss process prasīs vairākus gadus.

Digitālais eiro ir laika jautājums 

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu...

"Digitālā eiro ieviešana joprojām ir atklāts jautājums. ECB 2020.gada oktobrī publicēja pirmo ziņojumu par digitālo eiro. Šis ziņojums kalpoja par pamatu sabiedriskās apspriešanas procesam, kas izraisīja lielu interesi. Ļoti iespējams, ka mēs līdz šā gada vidum pieņemsim lēmumu par to, vai tiks sākts digitālā eiro projekts, sākot ar izpētes posmu. Protams, savus plānus mēs cieši saskaņojam ar Eiropas Komisiju. Joprojām jānoskaidro arī būtiski tehniskie aspekti. Vēlos uzsvērt, ka joprojām notiek diskusijas. Vēl nav pieņemts oficiāls lēmums. Viss process prasīs vairākus gadus," pauda ECB valdes locekle.

Vai saglabāt viena un divu centu monētu stāstu? 

"Viena no jomām, kurai šogad pievērsīsimies vairāk, ir viena un divu centu...

Tāpat ECB valdes locekle pauda pārliecību, ka digitālais eiro nākotnē varētu iegūt sabiedrības uzticību. "Sabiedrības uzticēšanos digitālai valūtai noteiks sabiedrības uzticēšanās centrālajai bankai, kura to emitēs.

Uzticēšanās līmenis eiro ir ļoti augsts un es nešaubos, ka spējam nodrošināt līdzīgu uzticēšanās līmeni digitālajam eiro," teica Šnābele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padome piektdien vienbalsīgi nolēma par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju iecelt Miķeli Zumbergu, kurš līdz šim bija šīs tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Zumbergs savā publiski pieejamajā tiesas darbības attīstības koncepcijā raksta, ka tiesvedība nevar būt pašmērķis, tādēļ tiesām aktīvi jāizmanto tādi instrumenti, kuri sekmē tiesisko strīdu ātrāku atrisināšanu, piemēram, izlīgums.

Viņaprāt, tas it īpaši attiecas uz Ekonomisko lietu tiesu, no kuras tiek gaidīta ātra un efektīva strīdu risināšana, tādēļ tiesnešiem nepieciešamas apmācības, lai atpazītu situācijas, kurās iespējams lietu pabeigt bez sprieduma, un lai tiesneši prastu spert arī praktiskus soļus pušu samierināšanā.

Latvijas tiesu sistēmas kopīga problēma ir zema sabiedrības uzticēšanās. Viens no instrumentiem, kā mūsdienīga tiesa var veicināt sabiedrības uzticēšanos tai, ir pārliecinoša komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot pieņemtos nolēmumus. Gaidāma liela sabiedrības interese par Ekonomisko lietu tiesas darbu, tādēļ tai jābūt vienai no aktīvākajām sabiedrības informēšanā, norāda Zumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rostovskis: Uzņēmēji krīzes apstākļos darbojas veiksmīgāk par valdību

Db.lv, 29.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads Latvijas uzņēmumiem bijis izaicinājumiem pilns, bet tie spējuši pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, neraugoties uz nevienlīdzīgo valsts atbalstu, secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Eksporta ziņā pat sasniegti līdz šim labākie rādītāji, un arī nākamā gada prognozes ir optimistiskas.

Kā rāda LTRK aptauju rezultāti, kopumā uzņēmēji spējuši adaptēties, bet vienlaikus pauž neapmierinātību ar kopējo tautsaimniecības attīstības koordināciju un Covid-19 krīzes vadību. Kā Turības Biznesa inkubatora podkāstā Eksperts tuvplānā teic A.Rostovskis, “krīze izgaismo vājās vietas, un lielā mērā šī ir uzticēšanās krīze”. Uzņēmēju iesaiste lēmumu pieņemšanā un krīzes vadībā drīzāk vērtējama kā formāla, savukārt pieņemtie lēmumi – kā tuvredzīgi un politikā balstīti īstermiņa risinājumi.

Kā bija paredzams, krīze visvairāk skārusi kultūras, tūrisma un viesmīlības nozares, savukārt valsts sniegtais atbalsts vērtējams neviennozīmīgi – daļa no uzņēmumiem, kam vajadzēja saņemt finansiālo atbalstu, to nesaņēma, savukārt atsevišķos gadījumos subsidēti tie, kam tas nepienāktos. Saskaņā ar A.Rostovska teikto, finansiālā atbalsta ziņā efektīvāk būtu uzņēmējiem izsniegt ilgtermiņa bezprocentu aizdevumu – “tad aizņemtos tie, kas tic savam biznesam. Tagad sanāk, ka mēs daudz kur neadekvāti iztērējām nodokļu maksātāju naudu,” secina LTRK padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atsperi saspieda decembrī. Kādā brīdī tā būs jālaiž vaļā

Romāns Meļņiks, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karu nevar uzvarēt ar ierēdņu sagatavotām instrukcijām, aizliegumiem un sodiem. Varai ir jāatjauno sabiedrības uzticēšanās, ir jāiesaista visi cīņā, lai ienaidnieku padzītu, – pauž ekonomikas doktors, SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents un valdes priekšsēdētājs, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde.

Fragments no intervijas

Valdības rīkotajā diskusijā man patika jūsu tēze, ka nepieciešama strukturēta, sistemātiska pieeja krīzes pārvaldībā. Redzam, ka politikā tās trūkst. Biznesa pārstāvji visu laiku mudina balstīt politiskos lēmumus faktos, to vispusīgā izvērtējumā, prognozēs par iespējamām sekām. Nevar taču veselas nozares aizlaist postā, ieklausoties tikai epidemiologos un nevienā citā.

Pirmkārt, ir epidemioloģiskā situācija, ko varētu raksturot saslimstība, infekcijas agresivitāte, izplatīšanās ātrums, smago gadījumu skaits, mirstības īpatsvars u.tml. Otrkārt, ir ekonomiskā situācija, ko var raksturot makroekonomiskā līmenī ar iekšzemes kopproduktu, inflāciju, importa un eksporta attiecību. Tāpat arī vidējā līmeņa procesu izmaiņas, kas ir saistītas ar atsevišķu uzņēmumu, pat veselu nozaru slēgšanu un ar to saistītām dīkstāvēm, bezdarbu un pabalstiem. Un trešais aspekts ir sociālās sistēmas situācija, kas ir saistīta ar sabiedrības noskaņojumu par ekonomisko situāciju mikro līmenī, proti, saistībā ar atsevišķu personu un ģimeņu ienākumu samazināšanos – labklājības līmenis pasliktinās, tāpēc pieaug stress, emocionālais diskomforts. Tas, protams, būtiski ietekmē attieksmi pret valdības lēmumiem. Diemžēl šobrīd valdības reitings ir zemākais, kāds jebkad ir bijis, un tas mani kā Latvijas pilsoni absolūti neiepriecina. Tas nozīmē, ka ir kaut kas ļoti, ļoti nopietns noticis un kaut kas ļoti nopietns ir jādara, lai šādas disonanses nebūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Investors var būt ikviens - četri iemesli, lai izmēģinātu investīciju iespējas pūļa finansējuma platformā

EstateGuru Latvija, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākkārt esam stāstījuši par pieaugošo interesi pūļa finansējuma nozarē. Lai arī vēsturiski nozare attīstījusies dodot iespēju jebkuram interesentam finansēt dažādas unikālas un praktiskas biznesa idejas vairumā gadījumu investorus atalgojot ar jaunradīto produktu, arvien biežāk cilvēki kā pasaulē, tā arī Latvijā izvēlas veidot savus uzkrājumus un spert soli tuvāk finansiālajai brīvībai ieguldot nodrošinātos aizdevumos, tieši par tiem arī runāsim raksta turpinājumā.

Līdz ar pārmaiņām pasaules ekonomikā kā uzņēmēji tā arī mājsaimniecības pārskata sava budžeta iespējas un vēlme veidot vai palielināt pasīvo ienākumu plūsmu mijas ar nedrošību, ko rada ar ieguldījumiem saistītie riski. Kā izvēlēties, kur ieguldīt, kādi ir nosacījumi un izmaksas, ar ko es riskēju? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko katrs sev uzdodam, pirms veicam pirmo ieguldījumu. Drosmīgākie un iespējams pat asu izjūtu cienītāji noteikti jau ir izmēģinājuši spēkus akciju tirgus svārstīgajā vidē, taču pavisam pieejama ieguldījumu pasaule ir arī tiem, kas joprojām vēlas investēt droši, ērti un bez lieka satraukuma. Tas iespējams pateicoties nodrošinātiem aizdevumiem, ko piedāvā pūļa finansējuma platformas. Arī platformu biznesa modeļi atškiras, tāpēc jāatrod sev piemērotākā no tām, turpinājumā apskatīsim 4 galvenos iemeslus, kāpēc jau vairāk kā 80 000 investoru no visas pasaules ik dienu izvēlas veikt ieguldījumus ar EstateGuru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums

LETA, 17.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Latvijā COVID-19 ietekmē cilvēki visvairāk sagaida gan tehnoloģiju lomas, gan nevienlīdzības pieaugumu

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas ietekmē visvairāk, jeb 64% Latvijas iedzīvotāju sagaida tehnoloģiju lomas pieaugumu ikdienas dzīvē, taču 60% iedzīvotāju bažījas arī par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos, liecina EY (iepriekš Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par arvien ciešāk digitāli savienotas sabiedrības vērtībām, bažām un uzskatiem, kā arī tehnoloģiju lomu dzīves kvalitātes un ekonomikas izaugsmes attīstībā, tostarp COVID-19 kontekstā.

Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi – tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu – to sagaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā – to norāda 51% igauņu. Lietuvā, savukārt, par galveno pandēmijas efektu tiek sagaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu sagaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzkrāsim vai iztērēsim? Zaudējot uzticēšanos pensiju sistēmai, aug nabadzības risks

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksportētāju gads pandēmijā kā amerikāņu kalniņos

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nodarbināto vakcinācijas temps strauji aug, šobrīd sasniedzot 76%. Uzņēmumi un viņu darbinieki dara visu, lai mēs ātrāk atgrieztos normālā dzīvē," secinājis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Viņš 28. oktobrī bija sasaucis attālinātu Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi, lai ar uzņēmējiem un lielākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām pārrunātu uzņēmumu darbību ārkārtējās situācijas laikā, darbinieku vakcinācijas un testēšanas norisi uzņēmumos, kā arī par nepieciešamajiem pasākumiem, lai veicinātu nodarbināto vakcināciju pret Covid-19.

“Uzņēmēji atzina, ka ir nepieciešama lielāka uzticēšanās no valdības, ļaujot pašiem organizēt savu darbinieku testēšanu, tādējādi mazinot arī birokrātiskos šķēršļus testēšanas procesā,” norāda J.Vitenbergs.

Sanāksmes laikā Ekonomikas ministrija iepazīstināja uzņēmējus ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem par vakcinācijas pret Covid-19 norisi dažādās tautsaimniecības nozarēs, profesiju grupās, kā arī reģionālajā griezumā. Diemžēl zemākā vakcinācijas aptvere šobrīd ir apstrādes rūpniecībā, kas ir būtisks risks Latvijas ekonomikas tālākai izaugsmei, jo var veidoties situācija, ka plašas saslimstības gadījumos uz laiku tiek apturēta eksportējošu uzņēmumu darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EY: Latvijā Covid-19 ietekmē tikai par 13% krities ar dzīves kvalitāti apmierināto cilvēku skaits

Db.lv, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EY (iepriekš Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju, atklāj, ka COVID-19 krīzes ietekmē cilvēku dzīves kvalitāte ir kritusies.

Pirms pandēmijas Latvijā ļoti vai diezgan apmierināti ar savu dzīves kvalitāti bija 73% iedzīvotāju, kamēr šobrīd tie ir 60%. Igaunijā vērojams nedaudz mazāks kritums attiecīgi no 73% uz 65%, bet Lietuvā no 71% uz 61%.

Latvijas rādītāji šajā ziņā ir salīdzināmi ar Rietumvalstu dzīves kvalitātes pašnovērtējumu, piemēram, Vācijā dzīves kvalitātes vērtējums pandēmijas iespaidā krities no 71% līdz 58% (mīnus 13%), Francijā – no 65% uz 53% (mīnus 12%). Apvienotajā Karalistē un ASV dzīves kvalitātes vērtējums pirms un pēc pandēmijas ir krities vairāk – par attiecīgi 17% un 16%. Japānā tas ir īpaši slikts – pirms pandēmijas ļoti vai diezgan apmierināti ar dzīves kvalitāti bija tikai 41% iedzīvotāju, bet pēc pandēmijas iestāšanās – vairs tikai 22%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksporta mērķis – darboties starptautiskajos tirgos ar izaugsmi 30% gadā

Db.lv, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada sākumā Latvija eksportēja preces uz 179 valstīm, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos eksports ir pieaudzis par 14% jeb 590 miljoniem eiro iepretim šādam periodam pērn.

Apmēram piektā daļa no visām precēm eksportētas uz valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības un NVS. Tieši uz šo tālāko tirgu paplašināšanu lielā mērā būs vērsta Latvijas dalība Pasaules izstādē EXPO 2020 Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kurā piedalīsies arī Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" biedri, apgūstot jaunus izaugsmes ceļus pēc Covid-19 pandēmijas uzspiestās piebremzēšanas.

Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" mērķis ir panākt tādu ekosistēmu un atbalsta sistēmu, kas Latvijas eksportētājiem ļautu darboties starptautiskajos tirgos ar izaugsmi 30% gadā. Asociācijā uzsver – iespēja pozicionēt sevi pasaulei caur EXPO prizmu ļauj ne tikai iegūt atgriezenisko saiti, meklēt sadarbības partnerus un pircējus, bet arī izcelt Covid-19 laikā tapušos produkcijas jaunumus, apgūstot jaunus tirgus visā pasaulē, piesaistot investīcijas un veicinot Latvijas eksporta izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas inovāciju uzņēmums “InPass” kopā ar Liepājas Universitāti un Dānijas partneriem izstrādās unikālu kuģu emisijas uzraudzības sistēmu.

Sadarbībā ar dabas un inženierzinātņu fakultāti un diviem Dānijas partneriem tiks izstrādātas kuģu emisijas uzraudzības sistēmas, kā rezultātā taps unikāla mērierīce – komunikāciju kontrolieris.

"Aviācijas un kuģniecības nozarēs šobrīd visstraujāk pieaug siltumnīcu gāzu emisiju apjomi. Jau no pagājušā gada visā pasaulē ir stājies spēkā kuģu degvielas sēra satura ierobežojums. Šo nozaru radīto emisiju apjoms pēdējo 30 gadu laikā ir palielinājies visstraujāk visas transporta nozares vēsturē," norāda uzņēmuma vadītājs Raivis Ekšteins.

Emisiju sistēmas uzraudzībai “InPass” tehniskā komanda izstrādās unikālu mērierīci, kura ir nepieciešama, lai nodrošinātu savstarpējo komunikāciju ar pārējām sistēmā uzstādītajām mērierīcēm. Tās uzdevums būs apkopot datus un uzglabāt serverī, lai tos pēc tam varētu izanalizēt. “No mūsu sadarbības partneru puses tā ir liela uzticēšanās un līdzšinējā uzņēmuma darbības pieredze būs noderīga unikālas mērierīces tapšanā,” ir pārliecināts R.Ekšteins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgas un uzticamas komandas veidošana ir viens no veiksmīga vadītāja pamatuzdevumiem, uzskata SIA Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Darbs ar komandu ir viena no manām galvenajām prioritātēm – man ir svarīgi, lai cilvēki, ar kuriem strādāju, ir uzticami, drosmīgi un iedvesmojoši, teic T. Didrihsons, piebilstot, ka šīs īpašības atspoguļo gan viņa personīgās, gan Orklas Latvijas pamatvērtības. Viņš domā, ka uzņēmuma kultūru lielā mērā veido tieši darbinieki, tāpēc kopīgas dzīves vērtības ir ļoti svarīgs aspekts.

Karjeru veido pats

Būtu sarežģīti vadīt uzņēmumu, kura vērtības krasi atšķiras no manām personīgajām, domā T. Didrihsons. “Tas pats attiecas uz komandu. Es veltu daudz darba, lai komanda būtu uz viena viļņa. Protams, mūsu uzskati atšķiras, taču mūsu pamatvērtības ir līdzīgas. Tieši šī iemesla dēļ es ļoti uzticos saviem cilvēkiem, bez savstarpējas cieņas un uzticēšanās strādāt ilgtermiņā nav iespējams. Ne velti teic, ka uzņēmuma kultūra jebkuru stratēģiju apēd brokastīs. Esmu šī apgalvojuma piekritējs: tu vari izveidot labāko plānu, bet, ja darbinieki to neatbalstīs, nekas nesanāks. Kopīga redzējuma veidošana nav viena mēneša vai gada darbs, tas ir nepārtraukts process, kas sākas ar katra indivīda uzvedību,” secina T. Didrihsons, kurš profesionālajā jomā ir bijis uzticīgs pārtikas industrijai un Orklai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Uzņēmējiem jābūt prasīgākiem, lai politiķi būtu produktīvāki

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 30.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad pieklusis, bet vēl nesen dažāda līmeņa politiķi gluži kā dzejoli skandināja, ka kaut ko panāksim vien tad, kad Latvijas bizness darbosies produktīvāk.

Nu daudzās jomās panākumi atkarīgi nevis no uzņēmēju centības, bet gan politiķu lēmumiem par nozaru darbības ierobežojumiem, līdz ar to arī, tā teikt, bumba pārsista pašu politiķu pusē. To, ka komentēt spēli gan māk, bet saspēle pašiem nevedas, redzam jau mēnešiem ilgi...

Patlaban pietrūkst aktīvas un mērķtiecīgas rīcības esošo Covid-19 ierobežojumu īstenošanā, jo pašreizējā rīcība ir drīzāk reaģējoša un situatīva, secinājusi Operatīvās vadības grupai piesaistītā ekspertu grupa. Precīzi, vai ne? Žēl tikai, ka šos ekspertus piesaistījuši tik vēlu un post factum, nevis ierobežojumu pieņemšanas laikā, lai izvērtētu visu to tagad ieviesto barjeru apiešanas riskus, kontroles vājās iespējas, negatīvās sekas uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā un, protams, efektivitāti vīrusa pārneses mazināšanā. Jo tas lēmumu pieņemšanas process, kas ir bijis līdz šim, vairāk atgādina mēģinājumu un kļūdu metodi, kaut kādu eksperimentu ar sabiedrību un valsts ekonomiku, nevis pārdomātu, mērķtiecīgu epidemioloģiskās krīzes pārvaldību. Un tas ir nesis valstij pamatīgus zaudējumus. Turklāt ne tikai finansiālos. Ir cietusi uzticēšanās valsts varai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā Covid-19 šobrīd draud pārvērsties par nevakcinēto cilvēku pandēmiju, tāpēc jāizstrādā regulējums vakcinācijas pret Covid-19 aptveres veicināšanai, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica premjers Krišjānis Kariņš.

Regulējums vajadzīgs, lai Latvija varētu sasniegt vakcinācijas aptveri vismaz līdz 70% un tādējādi veidotu stabilu pūļa imunitāti, pamatoja premjers.

"Mums jau ir skaidri epidemioloģiskās drošības principi, un Veselības ministrijas piedāvātais luksofora princips strādā, tāpēc neko būtisku tajā nevarētu mainīt, tomēr, lai minētā sistēma varētu turpmāk darboties vēl efektīvāk, iespējams, tiks pamainīta viena otra pozīcija. Vakcinēti cilvēki ir labi pasargāti no šī vīrusa, tāpēc tagad Covid-19 draud pārvērsties par nevakcinētu cilvēku pandēmiju," sacīja K.Kariņš.

Jautāts, kādus pasākumus vajadzētu vēl ieviest, lai veicinātu vakcinācijas atveres palielināšanu un pārliecinātu cilvēkus vakcinēties, K.Kariņš atzina, ka grūti atrast brīnumlīdzekli, taču valdība darīšot visu, lai ekonomika turpinātu strauji strādāt, daudzi pasākumi notiktu klātienē un skolas netiktu slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz Dubaiju – ar vistrakākajām idejām

Inga Ulmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos, 10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. oktobrī Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta Pasaules izstāde EXPO 2020, kurā piedalīsies vismaz 192 valstis un tiek gaidīti vairāk nekā 25 miljoni viesu.

Tur patiešām būs visi – arī Latvija, kuras paviljons atradīsies "Iespēju" kvartālā. Tuvo Austrumu uzņēmēju kartē Latvija kā potenciāls biznesa partneris ir parādījusies nesen – pirms 5–6 gadiem. Mums vēl ir daudz, ko mācīties, bet vienlaikus arī brīvas rokas zīmēt šo karti tā, kā mēs gribam. Dubaijā mēdz teikt – ja tev ir ideja, kas šķiet neiespējama, te ir īstā vieta pierādīt, ka tā ir reāla! Iespēja sevi parādīt EXPO ir patiešām lieliska iespēja, kas jāizmanto, un ne tikai labu attiecību vārdā.

Uz Dubaiju – ar attieksmi

Dalība EXPO ir Latvijas un AAE pēdējo sešu gadu savstarpējo attiecību loģisks turpinājums: Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas atvēra vēstniecību AAE, pirmā, kas atvēra ekonomisko pārstāvniecību, un mēs joprojām esam vienīgā Baltijas valsts, kam ir tiešie lidojumi ar AAE. Savukārt AAE vēstniecība Latvijā līdz šim brīdim ir vienīgā Persijas līča valstu vēstniecība Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Krīzes pārvaldības kļūdu problēma – nevienlīdzība

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzmanību pievērsa Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr. Oļega Krasnopjorova raksts, ko publicējām arī Dienas Biznesa portālā, par to, ka pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits.

Protams, ir labi, ja kāds dzīvo aizvien labāk, taču šajā gadījumā atklājas būtiska problēma – kā akcentēts arī pieminētajā rakstā, kopējie rādītāji slēpj “divu ātrumu Latviju”. Proti, viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits 

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās...

Pētījums, uz ko atsaucas O. Krasnopjorovs, pamatā ir par darbaspēku, taču redzam, ka tas pats divu ātrumu princips attiecināms arī uz uzņēmumiem, kam savukārt mēs esam vairāk pievērsuši uzmanību. Jo, protams, algu līmeņi privātajā biznesā tieši korelē ar to maksātāju ekonomisko situāciju. Bet, kā zināms, uzņēmumi atšķiras dažādā ziņā – kaut vai energoresursu patēriņa, lokācijas, klātienes darba īpatsvara, noieta tirgus, tā, vai šajā laikā vispār drīkst un var strādāt vai nē, utt. Ir tādi uzņēmumi, kas fokusējas uz kādu vienu darbības virzienu, ir daudzprofilu. Ir tādi, kas krīzē nolaiž rokas, aptur darbību, nogaida, un ir tādi, kas izmisīgi ķepurojas. Lielā mērā no tā izriet arī valsts atbalsta pieejamība, kas arī līdz ar iepriekšminētajiem un citiem faktoriem biznesa vidē lielā mērā veido tādu kā greizo spoguļu attēlu galeriju.

Kā piemin arī O. Krasnopjorovs, ir nozares, kurās darbavietu skaits krīzes laikā nesamazinājās gandrīz nemaz, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, informācijas tehnoloģiju jomā, valsts pārvaldē, kā arī apstrādes un ieguves rūpniecībā, bet tajā pašā laikā ir arī būtiska sabiedrības un ekonomikas daļa, kura atrodas diametrāli pretējā situācijā.

Piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā darbinieku skaits pandēmijas laikā saruka par ceturtdaļu, būtiski cieta ceļojumu biroju, gaisa transporta un skaistumkopšanas salonu darbība. Un te var piebilst, ka atsevišķu politisku lēmumu dēļ vairojusies arī ēnu ekonomika, kam spilgts piemērs ir ilgu laiku legāli liegtā, bet privāti tāpat pieejamā skaistumkopšana. Protams, valsts atbalsts ir būtisks šādā krīzes situācijā, taču, kā esam jau rakstījuši, problēma ir tajā, ka izvēlētie atbalsta veidi vēl vairāk veicina šo nevienlīdzību, jo mērķēti nevis uz visiem, bet gan uz konkrētām uzņēmēju grupām. Kopumā ņemot, visa veida pabalsti, regulārie granti, valsts pasūtījumi utt. demotivē cīnīties.

Precīzāk – tie gan motivē cīnīties par šo atbalstu, pielāgoties tā saņemšanas prasībām, bet ne fokusēties uz izdzīvošanu brīvā tirgus apstākļos. Tā ir kā dzīvnieka dzīve zooloģiskajā dārzā, kur ik pa laikam visu atnes kopējs un vienīgā prasība ir labi demonstrēties publikai. Līdz ar to pabalsti neveicina dabīgu attīstību. Vēl vairāk – visu veidu pabalsti kropļo konkurenci, vairo nevienlīdzību, atsevišķos gadījumos arī korupciju.

Kāds būtu labāks risinājums? Jau iepriekš rakstījām: teiksim, uz krīzes laiku ieviests akcīzes nodokļa būtisks samazinājums degvielai vai PVN samazinājums elektroenerģijai. Noteikti ir arī citi varianti, taču būtiski, lai tie attiektos uz visiem uzņēmējiem vienādi un vienlaikus. Tas vismaz nozaru griezumā visus nostādītu līdzīgos apstākļos. Un tas lielā mērā mazinātu arī energoresursu cenu pieauguma radīto slogu, kā arī kaut nedaudz, bet bremzētu inflāciju.

Un te noteikti der atgādināt, ka tieši nevienlīdzības mazināšana savulaik – pirms vēlēšanām – bija viens no centrālajiem saukļiem vairākām pašreizējo valdību veidojošām partijām. Vismaz priekšvēlēšanu diskusijās noteikti. Ja tagad jautātu ministriem, premjeram vai Saeimas deputātiem par to, vai viņu realizētā politika vērsta uz nevienlīdzības vairošanu vai mazināšanu, atbilde noteikti būtu: mēs gribam mazināt nevienlīdzību. Un to attiecinātu kā uz fiziskām, tā juridiskām personām. Jo valstiski svarīga ir līdzsvarota attīstība.

Diemžēl krīzes laikā realizētā politika uz to nav vedusi. Bet tas nebūt nenozīmē, ka būtu jānolaiž rokas bezspēcībā – situācija vēl ir labojama. Tikai būtiski to pastāvīgi, tā teikt, uzturēt karstu, aktuālu. Jo pie mums jau tā pierasts, ka vispirms tiek risinātas to problēmas, kas visskaļāk bļauj. Šajā gadījumā tā bļaušana būtu visu labā. Tātad jārunā par šo būtu visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas būvniecības darbi vienā no lielākajiem un modernākajiem loģistikas centriem Latvijā — A6 Loģistikas parks Rīgā, Maskavas ielā.

Jaunā loģistikas parka būvniecības darbi tika uzsākti 2020. gada jūlijā un to paredzēts nodot ekspluatācijā šā gada rudenī. Kopējais finansiālais ieguldījums A6 loģistikas parka izveidē pārsniegs 20 miljonus eiro.

Būvniecības ietvaros ir izveidots vienots loģistikas un noliktavu parks, izbūvējot vairāk kā 30 000 m2 jaunas noliktavas platības. Pēc celtniecības darbu pabeigšanas kopējā noliktavām paredzēto ēku platība teritorijā pārsniegs 50 000 m2. Nomniekiem piedāvāto telpu platības ir pieejamas sākot no 680 m2.A6 ir pirmais loģistikas parks Latvijā, kas projektēts un būvēts saskaņā ar BREEAM ēku ilgtspējas standartiem, kas ir apliecinājums augstiem starptautiskiem energoefektivitātes kvalitātes risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par vairāk nekā 2 miljoniem eiro pārbūvēs Salacgrīvas ostas zvejas kuģu piestātni

Db.lv, 25.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atbalstīt uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības projektus, SEB banka piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 2,1 miljonu eiro apmērā Salacgrīvas ostas pārvaldei.

Piešķirtais aizdevums paredzēts Salacgrīvas ostas zvejas kuģu piestātnes Nr. 2 pārbūvei. Šobrīd jau ir uzsākti projektēšanas darbi.

“Salacgrīvas ostai ir būtiska nozīme reģionālajā uzņēmējdarbībā, un tā ir aktīvs kravu loģistikas centrs Ziemeļvidzemē. Pēc kravu apgrozījuma tā ir trešā lielākā starp Latvijas mazajām ostām. Sadarbībā ar SEB banku kopš 2015. gada esam veikuši būtiskas investīcijas ostā, sakārtojot ostas hidrotehnikas būves un attīstot pakalpojumu kvalitāti. Investīcijas ostā ir devušas iespēju paplašināt tās klientu loku, piesaistīt jaunas kravas, kā arī iesaisties jahtu tūrisma aktivitātēs, rīkojot regates un uzņemot burātājus,” komentē Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies spriedums SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" prasībā pret AS "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem atlīdzināt zaudējumus par valsts pensiju speciālajam budžetam nodarītajiem zaudējumiem.

Rīgas apgabaltiesa no tēva un dēla Lipmaniem piedzina vairāk nekā 1,9 miljonus eiro, kas viņiem tagad būs jāsamaksā Valsts kasē.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā jeb kopā 1 942 160 eiro.

Lipmani bija iesnieguši kasācijas sūdzību, bet Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar ko apgabaltiesas spriedums stājies spēkā.

Izvērtējot Lipmanu kasācijas sūdzībās minētos argumentus, AT nebija acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. AT lēmums nav pārsūdzams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investēt bērnos vai jaunā ražotnē – vai varam aprēķināt ieguvumu sabiedrībai?

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru