Jaunākais izdevums

Patlaban minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās salīdzinājumā ar gadu iepriekš, atklāja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" dibinātājs Edgars Ruža.

"Runājot par nākamo sezonu, kas patiesību sakot, jau ir sākusies, jo ziemāji ir jau iesēti - zemnieki saskārušies ar situāciju, ka ir grūtības pabarot iesētos augus, jo minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās, gandrīz četrkāršojušās - cenu kāpums ir vēl lielāks nekā pašiem graudiem," atzina pārstāvis, piebilstot, ka galvenokārt runa ir par minerālmēsliem no Krievijas.

Turklāt, kā prognozēja Ruža, minerālmēslu cenām īpašs kritums nav paredzams.

"Situācija stimulē minerālmēslu lietošanas samazināšanu, kas ir labi apkārtējai videi, taču rada sarežģījumus lauksaimnieciskajā ražošanā, kuru rezultātus pagaidām grūti prognozēt - varbūt būs mazāka raža, varbūt ražas apjoms būs labs, taču graudu kvalitāte zema," atzīmēja "Latraps" dibinātājs.

Viņš arī pieļāva, ka nav izslēgta situācija, ka Latvijai būs jāiepērk pārtikas graudi ārvalstīs, līdzīgi kā tas notiek patlaban Dānijā, kur noteikti stingri ierobežojumi minerālmēslu lietošanā. "Viņi paši sev pārtikas kviešus vairs nespēj izaudzēt un pērk tos Baltijā," piebilda Ruža.

Tikmēr, komentējot šī gada graudu un rapša cenas biržās, Ruža atzina, ka šī gada laikā rapša cena pieaugusi vismaz divkārt- ja pērn rapsis maksāja 350 - 380 eiro par tonnu, tad patlaban rapsis biržā tiek pārdots par vairāk nekā 700 eiro tonnā.

Vienlaikus pieaugusi arī kviešu cena. "Ja pērn varēja priecāties, ka izdevies kviešus pārdot par 180 - 190 eiro tonnā, tad šoruden cenas pārsniedza jau 300 eiro par tonnu," skaidroja "Latraps" pārstāvis.

Viņš arī norādīja, ka racionāla pamata pašreiz augstajām graudu cenām, kas turas jau četrus mēnešus, nav. Viņaprāt, galvenais iemesls ir biržas spekulācijas un dažādu ģeopolitisku un ekonomisko faktoru kopums.

"Te gan būtu jāņem vērā, ka runa ir par šī brīža cenām, taču neviens nevar iepriekš zināt kādā virzienā attīstīsies tirgi, un reti kurš zemnieks var atļauties ilgstoši gaidīt un spekulēt ar nepārdotu produkciju un tad pārdot visu ražu vienā reizē, tas ir pārlieku riskanti kā spēlēt kazino," komentēja Ruža. Viņš arī minēja, ka graudi parasti tiek pārdoti pakāpeniski, ilgā laika periodā, tādējādi nebūtu korekti teikt, ka zemniekiem izdevies dubultot peļņu, neskatoties uz sliktu ražu.

Vaicāts par nākotnes prognozēm, Ruža sacīja, ka graudu cenām ilgtermiņā vajadzētu kristies, taču diez vai tās nokritīs līdz iepriekšējam līmenim, kāds bija pirms 2021.gada.

"Nav nenoliedzams, ka valstis, kuras atkarīgas no graudu importa un parasti nav tās bagātākās, drīz vien varētu nespēt atļauties pirkt graudus par pašreizējo cenu, taču šo es teicu arī pirms pus gada un kopš tā laika cenas it tikai augušas," uzsvēra kooperatīva dibinātājs.

Jau ziņots, ka laika apstākļu ietekmē, tostarp lielā karstuma dēļ šogad Latvijā graudi ir sīki un nokults mazāks ražas apmērs, nekā cerēts. Vienlaikus šī gada laikā biržās ievērojami kāpusi rapša un graudu cena.

Tāpat ziņots, ka pagājušajā nedēļā līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs Edgars Ruža atstājis "Latraps" vadītāja amatu.

Padome kopā ar Ružu, balstoties uz kooperatīva vērtībām, jau izvēlējusies nākamo uzņēmuma vadītāju, kura vārds pašlaik netiek izpausts.

Ruža norāda, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Latraps" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 269,902 miljoni eiro, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, taču kooperatīvā sabiedrība cieta zaudējumus 3,339 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai iepriekšējā finanšu gadā.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1110 biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs Edgars Ruža atstājis "Latraps" vadītāja amatu, informē "Latraps".

Padome kopā ar Ružu, balstoties uz kooperatīva vērtībām, jau izvēlējusies nākamo uzņēmuma vadītāju, kura vārds pašlaik netiek izpausts.

Ruža norāda, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

"Pirms 22 gadiem man bija ideja un pārliecība, ka lauksaimniecība Latvijā var veiksmīgi attīstīties, ja to pārvalda un organizē lauksaimnieki paši. Es ticēju šai idejai, un tai noticēja arī daudzi zemnieki. Tā dzima Latraps. Mēs sev un citiem pierādījām, ka Latvijas zemnieki var vienoties kopīgai idejai, var kooperēties un šodien mēs esam piemērs citām nozarēm," saka E.Ruža.

Šo gadu laikā Latraps kļuvis par lielāko lauksaimniecības uzņēmumu, bet graudkopība par vienu no spēcīgākajām tautsaimniecības nozarēm valstī, nodrošinot ievērojamu daļu no Latvijas kopējā eksperta apjoma. Latraps vairākus gadus tiek atzīts par lielāko Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu, jo sasniedz lielāko apgrozījumu gada griezumā, kā arī daudzus gadus ir viens no TOP3 Latvijas privātā kapitāla uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks no šodienas ieņems lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētāja amatu.

Edgars Ruža, kurš bijis kooperatīva vadītājs kopš tā dibināšanas, iepriekš informējis, ka iesākumā plāno apmācīt jauno kooperatīva valdes priekšsēdētāju, bet pēc tam pievērsīsies darbam stratēģijas un attīstības projektu jomā.

Ruža atstāj Latraps valdes priekšsēdētāja amatu 

Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs...

"Firmas.lv" publiskotā informācija liecina, ka "Latraps" valdi pagājušajā nedēļā atstājis arī valdes loceklis Andris Balodis. Ruža skaidroja, ka Balodis "Latraps" tika pieņemts uz konkrētu līguma laiku. Turpmāko kooperatīva darbību Baloža aiziešana neietekmēs.

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju 

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks...

Līdz ar to turpmāk kooperatīva valdē strādās valdes priekšsēdētājs Strīpnieks, kā arī valdes locekļi Gundars Ruža un Ģirts Ozols.

Jau ziņots, ka Strīpnieks vairāk nekā 20 gadus vadīja LVM. Par jauno LVM valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais LVM valdes loceklis Arnis Melnis, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999.gadā.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Latraps" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 269,902 miljoni eiro, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, taču kooperatīvā sabiedrība cieta zaudējumus 3,339 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai iepriekšējā finanšu gadā.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1110 biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produktu cenas piedzīvojušas milzīgas svārstības

LETA, 02.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības produktu cenas pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojušas milzīgas svārstības, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Viņš sacīja, ka kopumā pandēmija lauksaimniecības graudkopības sadaļu nav negatīvi ietekmējusi, drīzāk vērojama pozitīva tendence. Cita starpā pasaules biržās augkopības produkcijai ir sākušies milzīgi cenu lēcieni, kas nav redzami citiem biržā kotētajiem izejvielu produktiem.

"Lauksaimniecības produkti pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojuši milzīgas svārstības, kas nav veselīgi, jo sajauc prātus tiem, kas fiziski nodarbojas ar šo produktu audzēšanu un tirdzniecību - zemniekiem un tirgotājiem," pauda Ruža.

Viņš skaidroja, ka šāda situācija zināmā mērā ir radusies tāpēc, ka ir sadrukāts ļoti daudz naudas, bet tā kaut kur ir jāizvieto, tāpēc gan spekulanti, gan fondi iegulda ļoti daudz līdzekļu, iepērkot izejvielas, lai pēc tam tās pārdotu tālāk. Tāpat situāciju ietekmē ģeopolitiskie jautājumi, kur lielākie spēlētāji ir ASV, Ķīna un Krievija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zirņu proteīna ražotnes projekts iekavējies par apmēram pusgadu

LETA, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirņu proteīna ražotnes projekts, kas plānots Jelgavā, Covid-19 pandēmijas dēļ ir iekavējies par apmēram pusgadu, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Viņš arī norādīja, ka zirņu proteīna rūpnīcas būvniecība vēl nav sākusies.

"Projekts ir liels un sarežģīts, ir ļoti daudz tehnoloģisku nianšu. Jāatzīst, ka šo projektu ir ietekmējis Covid-19, jo komunikācija ar partneriem, iekārtu ražotājiem ir bijusi sarežģītāka, lēnāka un grūtāka. Mēs bijām plānojuši, ka šā gada vasaras sākumā mēs jau sāksim būvniecību, taču pašlaik mēs orientējamies uz rudeni. Par apmēram pusgadu projekts ir iekavējies," sacīja Ruža.

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro 

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai...

Viņš arī pastāstīja, ka projekts ir sadalīts trijās kārtās, un 2023.gada sākumā plānots pabeigt rūpnīcas pirmo kārtu. Kopējā rūpnīcas pārstrādes jauda plānota 130 000 tonnu, tostarp pirmajā kārtā plānotā jauda ir 30 000 tonnu. Otrajā kārtā paredzēts pārstrādāt arī pupas. "Pašlaik mums notiek sarunas ar stratēģisko partneri, kas ir globāla mēroga pārtikas nozares uzņēmums," piebilda Ruža.

"Latraps" valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka zirņu rūpnīcas projekts ir solis virzībā uz videi draudzīgāku lauksaimniecību un uz papildu pievienotās vērtības radīšanu gan lauksaimniekiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā.

Tāpat Ruža norādīja, ka bez zirņu rūpnīcas projekta, kooperatīvs strādā arī citos virzienos - tiek būvēti pirmapstrādes kompleksi lauksaimniekiem un ir iegādāta "Alpha osta".

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks ir pieņēmis lēmumu atstāt uzņēmuma vadītāja amatu no šī gada 30. decembra, lai jau drīzumā uzņemtos jaunus profesionālos uzdevumus privātajā sektorā.

Viņš kļūs par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" vadītāju.

LVM padome vēl šī gada izskaņā ārkārtas padomes sēdē lems par valdes priekšsēdētāja iecelšanu no citu valdes locekļu vidus, vēlāk rīkojot konkursu uz šo amatu, to liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

"Latraps" padomes priekšsēdētājs Valters Bruss informē, ka R.Strīpnieks "Latraps" sāks vadīt no 17.janvāra, kad pašreizējais LVM valdes priekšsēdētājs stāsies līdzšinējā "Latraps" vadītāja Edgara Ružas vietā. E.Ruža par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu paziņoja pagājušajā nedēļā, informējot, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

22 gadus vadījis LVM

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu eksporta cenas ir nervozi svārstīgas

Jānis Goldbergs, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā karstuma dēļ jūlijā ziemāju raža tiek prognozēta par 15% zemāka nekā pērn, visticamāk, mazākas būs arī pākšaugu ražas, arī vasaras sējumos vērojama pāragra nogatavošanās.

Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Ziemāji ir lielākā novācamo graudaugu sadaļa, kas nozīmē, ka eksportēto graudu apjoms tonnās varētu sarukt.

“Kopumā šā gada sezona iesākās cerīgi, un mūsu prognozes par ražu pat pārsniedza pērnā gada labos rezultātus. Šobrīd ziemājiem esam ražas prognozi samazinājuši par 15%. Karstums jūlijā nereti sasniedza 30 grādus pēc Celsija, kas ir par daudz labībai. Pie 25 grādiem graudi vienmērīgi nogatavojas un piebriest, bet pie 30 grādiem labība izkalta. Graudi bija aizmetušies, tomēr daudzi nesasniedza vajadzīgo izmēru. Vienkārši sakot, graudi ir, bet tie nav resni, tie ir tievāki un mazāki pēc izmēra. Zinātniski sakot, ir samazināta tilpummmasa,” sacīja O. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas termināļos aizvadītajā nedēļā pārkrauts ap 190 tūkstoši tonnu labības produktu. Lielākā daļa no šī apjoma ir kvieši, kas šobrīd ar Panamax tipa kuģiem jau devušies ceļā uz Dienvidāfriku, Nigēriju, Mozambiku un Alžīriju, tādējādi var uzskatīt, ka jaunā graudu sezona Rīgas ostā ir sākusies.

“Augustā esam uzkrāvuši pirmos 7 kuģus ar aptuveni 90 tūkstošiem tonnu jaunās ražas – vietējo zemnieku izaudzētajiem kviešiem, zirņiem un rapsi. Kopumā šo sezonu plānojam piesardzīgi – ilgstošais šīs vasaras karstums ir atstājis ietekmi gan uz ražas kvalitāti, gan apjomiem,” stāsta Edgars Ruža, LATRAPS valdes priekšsēdētājs, kura vadītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība šopavasar iegādājās 50% + 1 daļu beramkravu terminālī “Alpha osta”, piebilstot, ka laikapstākļu dēļ šī gada graudu sezona sākusies agrāk nekā tika plānots.

“Graudus, kas Rīgas ostā nonāk gan ar autotransportu, gan pa dzelzceļu, šogad krauj 13 termināļos abos Daugavas krastos. Pateicoties šī gada pārvaldes veiktajām investīcijām ostas pieejas un kuģošanas kanāla padziļināšanā, šobrīd ostā var ienākt vēl lielāka izmēra kuģi kā līdz šim, kas uzņēmējiem dod iespēju ietaupīt uz pārvadājumu izmaksām,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži (LVM) padome ārkārtas sēdē par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecēla līdzšinējo LVM valdes locekli Arni Melni, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999. gadā.

Jāatgādina, ka ilggadējais LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks atstāj savu amatu no šā gada 31. decembrī un turpmāk strādās par kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētāju.

Līdz šim A. Melnis ieņēma LVM valdes locekļa amatu un, strādājot uzņēmuma vadībā, bijis arī LVM valdes priekšsēdētāja vietnieks un viceprezidents.

Savu karjeru mežsaimniecības nozarē A. Melnis sāka vēl 1980. gadu sākumā, strādājot vispirms Ogres MRS (mežrūpniecības saimniecība), bet vēlāk – Saldus MRS. No 1991. gada līdz 1997. gadam A. Melnis bija SIA “Silva" izpilddirektors, vēlāk divus gadus strādāja par valsts galveno virsmežzini Valsts meža dienestā, savukārt 1999. gadā – sāka savas profesionālās gaitas LVM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz pandēmijas laika satricinājumiem, globālo konteinerkrīzi, kā arī nestabilo ģeopolitisko situāciju kaimiņvalstīs, pirmais pusgads Rīgas ostā noslēdzies ar stabiliem kravu pārkraušanas rādītājiem, Rīgas ostas stividorkompānijām kopumā pārkraujot 10,15 miljonu tonnu dažādu kravu.

Bez fosilajiem energoresursiem (ogles un naftas produkti), kravu apgrozījuma rādītāji 2021. gada sešos mēnešos ir palielinājušies par +1.3% jeb 112 tūkst.t, šobrīd sasniedzot 8,88 milj. t. jeb 88% no visām kravām.

Lielākais kravu segments Rīgas ostas kravu portfelī šobrīd ir mežsaimniecības kravas, to kopējais kravu apgrozījums šī gada pirmajā pusē ir 3.2 milj.t. (+8,2%), no tiem jūnijā pārkrauts 0,6 milj.t. dažādu kokmateriālu, kas Rīgas ostas pastāvēšanas vēsturē ir augstākais mēneša rādītājs. Nozīmīgu lomu (38%) ostas mežsaimniecības kravu grupā ieņem granulu pārkraušana, kam jūnijs bija rekordu mēnesis.

Konteinerkravu segments joprojām saskaras ar pandēmijas radītās krīzes sekām – globāli ieilgušo tukšo konteineru deficītu, kā arī pārvadājumu izmaksu kāpumu. Šī situācija atspoguļojas arī kravu aprites rādītājos Rīgas ostā – pirmajā pusgadā ostā pārkrauti 2,06 milj.t konteinerkravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru