Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā šī gada 1.janvārī, taču jau pirmajās sapulcēs, kuras dzīvokļu īpašnieki sasauca, lai lemtu par zem savas mājas esošās zemes iegādi, atklājās, ka dažas būtiskas nianses likuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā.

Proti, tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri savas zemes domājamās daļas jau izpirkuši, par tām nāksies maksāt vēlreiz. Pretējā gadījumā dalīto īpašumu pilnībā izbeigt nebūs iespējams. Ar šādu situāciju saskārusies arī māksliniece un režisore Indra Sproģe.

Kad divtūkstošo gadu sākumā Indra Sproģe privatizēja savulaik Rīgas domes viņai piešķirto mākslinieku darbnīcu Jaunciema gatvē 147, nelielā divstāvu koka ēka, kurā kādreiz atradies kultūras nams, bija tuvu sabrukšanas robežai. Indras Sproģes īpašumā nonāca viss ēkas pirmais stāvs, bet otrā stāva divus dzīvokļus privatizēja to toreizējie īrnieki. Māksliniece namu par saviem līdzekļiem būtiski atjaunoja un izpirka arī zemi no ASV mītošā Jaunciema papīrfabrikas īpašnieka mantinieka.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Dalītā īpašuma izbeigšanai politiķi izvēlas potenciālajiem vēlētājiem tīkamākos risinājumus, kas kopumā neļaus sasniegt Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ierakstīto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņaprāt, politiķu vēlme atrisināt dalītā īpašuma dēļ radušos sarežģījumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja (dzīvokļi) citiem, ir apsveicama, taču risinājums, ko atbalstīja Saeimas vairākums, te nepalīdzēs. Gluži pretēji, izstrādātie likuma grozījumi, kam it kā būtu jārisina pārlieku ieilgusī dalītā īpašuma problēma, to nemaz risina, bet vēl vairāk sarežģīs visu pušu attiecības.

Papildus tam ir noteikta neadekvāti zema atlīdzība par zemes lietošanu, ko Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi par neatbilstošu un ekonomiski nepamatotu. Vienlaikus likumdevējs nav pateicis, kādas zemes īpašnieka tiesības ar šo tiek nodotas būves īpašniekam un kuras savas tiesības zemes īpašnieks zaudē. Šos likuma grozījumus par brāķi atzinis pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču politiskais populisms atkal ir guvis virsroku, pateicoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad katrs politiķis ir gatavs nospodrināt savus uzplečus uz tautas uzticības rēķina, kārtējo reizi devalvējot valsts pamatlikumu un ignorējot tajā nostiprinātās pamattiesības.

Piespiedu dalīto īpašumu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet dzīvokļi – citiem, iespējams izbeigt tikai ar valsts reālu iesaistīšanos šīs problēmas risināšanā, vienisprātis ir gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieku pārstāvji.

Kā norāda biedrības “Zemes reformu komiteja” pārstāvis, zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke, zemes nomas jautājums dalītajos īpašumos ir klaji politizējies, un tikai valsts spēkos ir pielikt šai teju trīsdesmit gadus ilgušajai situācijai punktu.

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā 

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa...

2023.gada 9. februārī sapulcē (konferencē) par aktuālajiem problēmjautājumiem dalīto nekustamo īpašumu jomā gan klātienē, gan attālināti pulcējās vairāk kā četrdesmit zemes īpašnieki un viņu juridiskie pārstāvji, kuri pārrunāja jaunā zemes lietošanas tiesību regulējuma ietekmi uz paredzēto dalīto īpašumu izbeigšanas risinājumu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā, apsprieda zemes izpirkšanas problemātiku par attiecīgā brīža kadastrālo vērtību, uzklausīja informāciju par zemes īpašnieku konstitucionālajām sūdzībām Satversmes tiesā un to virzību, kā arī dzīvokļu īpašnieku viedokli par esošo situāciju un tās iespējamiem risinājumiem.

Sapulcē (konferencē) tika atgādināts, ka nevienā no bijušajām Eiropas sociālistiskā bloka valstīm piespiedu dalītais īpašums nepastāv. Latvijā pienākums maksāt nomas maksu par zemi daudzdzīvokļu māju privatizācijas procesā pārgāja uz dzīvokļu īpašniekiem. Pat neraugoties uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem, kuros pēc būtības norādīts, ka atlīdzībai par zemes lietošanu ir jābūt ekonomiski pamatotai, nevis politiski motivētai, joprojām nav risinājuma, kurš neaizskartu nevienas puses intereses.

13. Saeima 2021. gada nogalē pieņēma “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”.

Tomēr kā zemes, tā dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka minētais likums situāciju neatrisinās, jo tā normas ir pārlieku smagnējas un birokrātiski sarežģītas, turklāt ir maz ticams, ka privatizēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki spēs vienoties par zemes izpirkšanu. Lai beidzot šī gadiem ilgusī problēma tiktu atrisināta visām pusēm pieņemamā veidā, vienīgais risinājums ir valsts iesaistīšanās, – vai nu šīs zemes par to kadastrālo vērtību izpērkot, vai arī piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem īpašus kreditēšanas noteikumus piespiedu dalītajā īpašumā esošo zemju izpirkšanai.

Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Vladimirs Tkačenko norāda, ka tā var būt vai nu šo zemju izpirkšana, tālāk tās iznomājot dzīvokļu īpašniekiem ar izpirkšanas tiesībām, vai arī kreditēšana tādā apmērā, lai dzīvokļu īpašnieku ikmēneša maksājums būtu līdzvērtīgs pašreizējai zemes likumiskās lietošanas maksai.

Normunds Šlitke norāda: “Mums jau ir pozitīvs piemērs valsts dalībai zemes izpirkšanā un tās tālākā iznomāšanā. “Finanšu institūcija “Altum” ļoti labi un efektīvi pārvalda “Latvijas zemes fondu”, pērkot lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tālāk tās iznomājot par vidēji par 15% no kadastrālās vērtības gadā.”

Pats būtiskākais sapulces (konferences) ieguvums ir tas, ka zemes un dzīvokļu īpašnieki pirmo reizi daudzu gadu gaitā ir spējuši vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu, ko apliecināja arī dalībnieku balsojums sapulces noslēgumā. “Šobrīd visi ir nonākuši pie vienota secinājuma jautājumā, ka valstij obligāti jāpiedalās risinājumā par dalītā īpašuma izbeigšanu, – bez valsts atbalsta tas nekad nebeigsies.”