Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Vērienīgo startautisko kultūras tūrisma reklāmas kampaņu, kas izgāzās vēl nesākusies, plānots sākt rudenī, kad Rīgas kā kultūras galvaspilsētas gads tuvosies jau noslēgumam.

«Ja viss notiks pēc plāna, kultūras tūrisma kampaņa sāksies no septembra. Kampaņa tiek plānota divās daļās – pirmā daļa aicinās rudenī apmeklēt kultūras galvaspilsētu. Šo statusu neviens neatņem, līdz ar to Tallina mārketinga izpratnē joprojām ir 2011. gada kultūras galvaspilsēta. Otrs kampaņas vilnis plānots 2015. gada sākumā, kas sakristu ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē,» stāsta Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. Rīga 2014 ir labs iemesls, kāpēc apmeklēt mūsu galvaspilsētu un Latviju, jo tiek piedāvāta interesanta programma, notiek pasākumi, tomēr «ar to jau kultūras dzīve nebeidzas».

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB Latvia un vairāku nozaru asociācijām šodien sākusi ilgtermiņa kampaņu Latvijas labums, aicinot iedzīvotājus veicināt valsts ekonomiku, iegādājoties Latvijā ražotus produktus un preces.

Šodien preses konferencē kampaņas idejas autori norādīja, ka šī nebūs īstermiņa kampaņa un tās mērķis ir stāstīt par to, kā ar mazām ikdienas izvēlēm šodien iespējams uzlabot savu un Latvijas ikdienu rīt. Kampaņas laikā Latvijā ražotas preces un produkti tiks atzīmēti ar uzlīmi, etiķeti vai plakātu Latvijas labums.

«Katrreiz, izvēloties produktu no ārzemēm, mēs aizsūtām cilvēku prom no Latvijas. Tāpēc atstāj svešos produktus plauktā un savējos cilvēkus mājās. Ja katrs no mums pirks vietējās preces tikai par 10% vairāk, kopā izglābsim 20 000 darba vietu,» uzsver kampaņas autori.

Kampaņas mērķis ir mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Ar pārliecinošu Latvijas komunikācijas speciālistu sniegumu noslēdzies Ziemeļeiropas vadošais ikgadējais komunikācijas vadības forums Baltic PR Awards, kura ietvaros apbalvoti labākie pērnā gada sabiedrisko attiecību projekti. Šogad galvenās balvas ieguvuši 8 darbi no Latvijas, viens no Lietuvas un viens no Igaunijas.

Konkursā darbi iesniegti desmit kategorijās, no tām starptautiska žūrija finālam izvirzīja kopumā 30 darbus. Vissīvākā konkurence finālistu atlasē bijusi patērētāju attiecību, digitālās komunikācijas un korporatīvās sociālās atbildības kategorijās, kā arī krīžu un problēmjautājumu vadības kategorijā.

Kategorijā Patērētāju attiecības sabiedrisko attiecību gada balvu ieguva Igaunijas aģentūras Corpore Public Relations kampaņa sadzīves tehnikas ražotājam Electrolux.

Korporatīvās komunikācijas kategorijā par veiksmīgāko atzīts Lietuvas aģentūras Pro Group darbs stiprā alkoholiskā dzēriena Žalgiriui 600 popularizēšanai.

Sociāli apdrošinātie vecāki, kuriem no šā gada 1.oktobra radīsies tiesības uz vecāku pabalstu, varēs saņemt vienlaikus gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu. Izmaiņas paredz iespēju vecākiem izvēlēties saņemt vecāku pabalstu līdz bērna 1 vai 1,5 gada vecumam, informē Labklājības ministrija (LM).

No 1.oktobra sociāli apdrošinātiem vecākiem noteiktas tiesības vienlaikus saņemt bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu, pabalsta pieprasīšanas dienā būs iespēja izvēlēties vecāku pabalsta apmēru un izmaksas periodu: vienā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 60% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1 gada vecumam. Papildus viens no vecākiem saņems bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā; otrā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1,5 gada vecumam, papildus vienam vecākam saņemot bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā.

Vecāki reāli saņems tikai apmēram pusi no valsts 2013.gada finansiālā atbalsta aukles pieskatītam bērnam, jo otru pusi līdzekļu būs jāsamaksā nodokļos un izdevumos par aukles atbilstības prasību nokārtošanu, secinājis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Tādējādi, lai jaunās valsts atbalsta programmas ietvaros saņemtu 400 latu valsts atbalstu par bērna pieskatīšanu, vecākiem nāksies iztērēt 115-480 latu. Varētu prognozēt, ka vecāki, kas šobrīd savam bērnam algo auklīti, visticamāk, norēķinoties skaidrā naudā un bez nodokļu maksāšanas, nesteigsies kārtot formalitātes, pirms nebūs iegūta skaidrība, vai un uz kādiem nosacījumiem šis atbalsts tiks sniegts nākošgad, jo sākotnējie atbilstības prasību nokārtošanas ieguldījumi atmaksātos tikai ilgākā laika posmā.

Jaunais valsts atbalsts bērna uzraudzības pakalpojumu apmaksai no šā gada septembra līdz decembrim paredz mazināt vecāku izmaksas ne tikai par bērna pieskatīšanu privātos bērnudārzos vai bērnu pieskatīšanas centros (tā saucamajos mājdārziņos), bet arī tiem vecākiem, kas 1,5-4 gadus veca bērna pieskatīšanai mājās algo aukli. Šie vecāki ar lielām cerībām sagaida jauno valsts atbalstu, jo pilna laika auklītes algošana ir liels slogs ģimenes budžetam. Tomēr Institūta veiktie aprēķini rāda, ka esošie valsts atbalsta nosacījumi dod lielāku ieguvumu privātos bērnudārzus vai bērnu pieskatīšanas centrus apmeklējošo bērnu vecākiem, nekā tiem vecākiem, kuri algo auklīti sava bērna pieskatīšanai mājās.

Līdz 100 latiem palielinās pabalstu vecākiem, ja bērnam nevar nodrošināt vietu Rīgas bērnudārzāRīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja akceptēja grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos par pašvaldības pabalstu izmaksu vecākiem (aizbildņiem), kuru bērniem netiek nodrošināta pirmskolas izglītības programmas apguve Rīgas pašvaldības izglītības iestādē. Pabalstu plānots palielināt līdz 100 Ls mēnesī.

Patlaban pabalsta apmērs ir 50 Ls. Rīgas bērnudārzos viena bērna uzturēšanas vidējās izmaksas 2008. gadā ir 123.30 Ls mēnesī. Komiteja arī lēma, ka turpmāk jāpiešķir tiesības saņemt pabalstus arī tiem vecākiem (aizbildņiem), kuru bērni apmeklē Rīgas administratīvajā teritorijā esošas privātās izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, gadījumos, ja bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības izglītības iestādē.

Vienam no vecākiem (aizbildņiem) ir tiesības saņemt pabalstu par bērnu, kas sasniedzis pusotra gada vecumu, ja bērns vismaz gadu iepriekš pieteikts reģistrācijai rindā uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzā, un iesniegumā norādītajā laikā attiecīgajā iestādē netiek nodrošināts ar vietu tajā. Turklāt bērna un vismaz viena vecāka (aizbildņa) dzīvesvietai vismaz gadu ir jābūt deklarētai Rīgas administratīvajā teritorijā. Pabalstus vecākiem (aizbildņiem), kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, pašvaldība sāka maksāt 2007. gadā.

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Sestdien, 7. novembrī, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un diriģents Andris Vecumnieks aicina mazos klausītājus un viņu pavadoņus uz otro koncertu ciklā Simfoniskie koncerti vecākiem un bērniem. Pirms koncerta klausītājiem būs iespēja klātienē iepazīties ar dažādiem sitaminstrumentiem.

Tā kā rudens un, īpaši novembris, dažādu tautu folklorā ir veļu un mošķu laiks, tad arī koncertā skanēs mūzika, kurā mošķīši un velniņi dodas nedarbus darīt.

Programmā:

Modests Musorgskis Nakts kailajā kalnā

Romualds Kalsons Velnu riņķa dancis

Igors Stravinskis Svīta Ugunsputns: 3. daļa Kaščeja velnišķā deja

Hektors Berliozs Fantastiskā simfonija: 4. daļa Gājiens uz soda vietu

Gaspārs Kasado Zaļā velna deja čellam ar orķestri

Emilis Melngailis Simfonisks tēlojums Velna rija

Edvards Grīgs Svīta Pērs Gints: 4. daļa Kalna karaļa alā

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību veselīgiem ēšanas paradumiem un rosinātu iedzīvotājus vairāk izmantot uzturā dabīgo vitamīnu avotus - dārzeņus, pākšaugus un ogas, oktobrī notiks plaša informatīva kampaņa ar moto Balso par veselīgu uzturu! To organizē Veselības ministrija un Sabiedrības veselības aģentūra (SVA), sadarbojoties ar Maxima Latvija, Rīgas Centrāltirgu (RCT) un pavāru Mārtiņu Sirmo.

Sabiedrības veselības aģentūras veiktais Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums (2006.g.) liecina, ka katru dienu svaigus dārzeņus lieto tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju - 26,1% vīriešu un 38,8% sieviešu. Savukārt termiski apstrādātas dārza veltes ikdienā patērē tikai 8,0% vīriešu un 8,9 % sieviešu. Interesanti, ka tieši reģionos dzīvojošie, salīdzinot ar rīdziniekiem, ikdienā dārzeņus lieto mazāk. Lai gan pētījums uzrāda tendenci palielināties dārzeņu patēriņam, tas joprojām ir nepietiekams.

Iedzīvotājiem, kas vēlas piedalīties kampaņā, jārīkojas šādi: tirdzniecības vietās, kas iesaistījušās kampaņā, jāiegādājas ar kampaņas simboliku apzīmētus dārzeņus, ogas vai pākšaugus, pavisam - 13 veidu produktus. Nopērkot kādu no akcijas produktiem, pircējs kā balvu iegūst krāsainu ledusskapja magnētu. Sakrājot 5 dažādu krāsu magnētus, pircējs iegūst speciālbalvu - pavāra Mārtiņa Sirmā ēdienu recepšu grāmatiņu.

Latvijas mārketinga pasākumā Password 2010 par labāko pērnā gada reklāmas kampaņu atzīta pretrunīgi vērtētā Tele2 kampaņa par tarifu plāna Meteorīts ieviešanu Latvijā.

Šo kampaņu veidoja aģentūras Papa, Inspired, Sponsorking, Digibrand, Bad Dog un Deep White.

Best Marketing pārstāve Unda Krieviņa paskaidroja, ka galvenās balvas ieguvēju žūrija izvēlējās tikai no pamatkategorijā iesniegtajiem darbiem. Finālā pamatkategorijā iekļuva arī SMS Credit kampaņa «Atdod tik, cik aizņēmies!», ko veidoja Airport, Inspired, Hauska & Partner, kā arī Aldara reklāmas kampaņa «Zelta draugu plosts», ko radīja DDB, Fuse un Cube.

Par efektīvāko kampaņu mazbudžeta kategorijā jeb līdz 10 tūkst. eiro, atzīta «pre-launch» kampaņa «Tele2 meteorīts – lai visi runā!», ko veidoja Inspired, Abnormal. Finālā iekļuva arī LMT kampaņa «O!Karte vīrusa video», kuru veidoja DDB, Tritone, Cube.

Vakar tika pasniegtas Baltijas sabiedrisko attiecību balvas Baltic PR Award. No 30 balvām 25 tika Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūrām.

Šogad žūrijā piedalījās virkne ārvalstu PR ekspertu, bet klātienē darbus vērtēja trīs žūrijas locekļi – žūrijas priekšsēdētājs Ričards Linings (Richard Lininng), Dānijas PR asociācijas viceprezidents Koenrāds van Hasselts (Koenraad van Hasselt) un Volkswagen korporatīvās atbildības un ilgtspējīgas attīstības vadītājs Dr. Gerhards Pretoriuss (Dr. Gerhard Prätorius).

Baltic PR Awards 2009 uzvarētāji:

Korporatīvā un biznesa komunikācija

1. Santehniķu diena

Izpildītājs: Shark Media

Klients: Laufen CZ s r.o.

2. Swedbank ienākšana Latvijā – Hansabankas jaunais vārds

03.09.2007 Zinību diena

Jūrmalas pilsētas izglītības iestādes

03.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksmes

Domē, Jomas ielā 1/5

04.09.2007, 09:00 Uzņēmējdarbības licencēšanas un individuālā darba komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

04.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1

04.09.2007, 12:00 Ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

04.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

05.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Salacas iela 1/3 sabiedriskās apspriedes pirmais posms

Būvvaldē, Edinburgas prosp. 75

05.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Tallinas ielā 26 sabiedriskās apspriedes pirmais posms

GE Money kā ģimenei draudzīgs uzņēmums no 1. augusta līdz 1. septembrim rīkoja akciju "GE Money Skolas soma". Akcijas noslēgumā GE Money godināja uzņēmuma darbinieku atvases - pirmklasniekus, pasniedzot tiem dāvanas un to vecākiem piešķirot finansiālu atbalstu skolas somas sagatavošanai (120 LVL* apmērā) un apmaksātu brīvdienu 3.septembrī. Arī visi 2.-3. klašu skolēni saņēma mazas dāvaniņas un to vecāki 3.septembri kā apmaksātu brīvdienu.

"GE Money arvien vairāk cenšas palīdzēt saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm turpinot ģimenei draudzīga uzņēmuma stratēģiju. Tādēļ šogad izveidojām akciju "GE Money Skolas soma" ar mērķi īpaši palīdzēt darbiniekiem, kuru bērni pirmo reizi uzsāk skolas gaitas un sniegt atbalstu arī tiem vecākiem, kuru bērni uzsāk mācības 2. un 3.klasē," stāsta GE Money personāla departamenta vadītāja Katerina Leidmane: "Pirmklasnieku sagatavošana skolai prasa ne mazums naudas tēriņu, tādēļ pirmklasnieku vecākiem piešķīrām finansiālu pabalstu. Gan pirmklasnieki, gan arī 2. un 3.klašu skolēni saņēma arī dāvaniņas. 1.septembris bērniem, jo īpaši mazajās klasītēs, ir īpaša diena un jebkurš bērns vēlas, lai vecākiem būtu iespēja būt kopā ar viņu šai dienā. Tādēļ pirmā skolas diena, kas šogad bija 3.septembrī, GE Money darbiniekiem - 1.-3. klašu skolēnu vecākiem tika piešķirta kā oficiāla brīvdiena.''

Lielākā daļa iedzīvotāju (29%) apzinās, ka studijas Latvijas augstskolās gadā izmaksā no 1500 eiro līdz 2000 eiro, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Vēl ceturtdaļa uzskata, ka izmaksas ir 1000 līdz 1500 eiro gadā, un piektdaļa -, ka vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt katrs desmitais ir pārliecināts, ka tās iekļaujas robežās līdz 1000 eiro, bet 14% vecāku par šo jautājumu nav priekšstata. Taču izmaksas par profesijas apgūšanu nebūt nav vienīgās, par ko vecākiem nereti jārūpējas. Papildus mācību maksai, ik mēnesi vēl vismaz 400 eiro būtu nepieciešami studenta ikdienas vajadzību nodrošināšanai, domā vairāk nekā puse aptaujāto. Piektdaļa (22%) ir pārliecināti, ka atsevišķi no vecākiem dzīvojoša studenta iztikai pietiktu ar 300–400 eiro mēnesī, bet 19% - līdz 300 eiro mēnesī.

Zīmīgi, ka arī paši topošie studenti uzskata līdzīgi - ikmēneša izmaksas studiju gados varētu sastādīt sākot no 400 līdz par vairāk nekā 500 eiro mēnesī (47%). Tikai katrs piektais (23%) pieļauj, ka iztikai būtu nepieciešami no 300 līdz 400 eiro mēnesī.

Novecošana kā Ķīnā tā Latvijā ir pārāk apjomīga, lai to «paslaucītu zem tepiķa». Ar šausmu žanram piederīgajām ragaviņām, kurās saskaņā ar dažu folkloras artefaktu vecie aizlaikos tikuši aizvesti uz mežu, arī neies cauri – pensionāri ir spēcīga elektorāta daļa. Tāpēc jautājums ir – kā un kur dzīvosim, kad novecosim? Un kā to laikus plānot, lai neiznāk kā Ķīnā.

Šīs pārdomas veicināja biznesa žurnāla Bloomberg Businessweek publikācija par dramatisko situāciju Ķīnā, kur sabiedrības novecošana ir tikpat liela kā Japānā 1990. gados. Tikai, kā raksta autors, ar to lielo atšķirību, ka Ķīna kļūs veca pirms pagūs kļūt bagāta.

Latvijas ķīnieši apstiprina tendenci

Novecošana pati būtu pusbēda, bet Hārvarda universitātes pētnieks Džozefs Dž. Kristians, kas specializējas Ķīnas senioru mājokļu jautājumos, saka senajā Viduszemē mūsdienās praktiski ir izzudusi tai tradicionālā daudzu paaudžu kopdzīve, mainot pilsētu un apdzīvoto vietu «sejas» un dzīves telpas plānojumu. Pierēķinot klāt visai neattīstīto pensiju sistēmu un viena bērna politikas un oficiālās izaugsmes (lasi – peļņas) ideoloģijas dēļ aizvien skaudrāk redzamo paaudžu atsvešināšanos un bezcerīgi briestošo veco ļaužu īpatsvaru, iegūstam sociālo katastrofu.

Tikai 14,1% iedzīvotāju, kuru vecākiem ir pamatskolas vai zemāka izglītība, nākotnē paši ir ieguvuši augstāko izglītību, turpretim – 62,8% iedzīvotāju ar augstāko izglītību arī vecākiem ir bijis šāds izglītības līmenis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2019. gadu.

Vecāku iegūtais izglītības līmenis ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju, ko var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un arī veidot bērnu izpratni par izglītības nozīmi viņu turpmākajā dzīvē.

Ja laikā, kad personām bija 14 gadi, viņu vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, tikai 14,1 % iedzīvotāju jau pieaugušo vecumā (25-59 gadi) ir augstākā izglītība, 68,6 % ir vidējā izglītība un 17,3 %, līdzīgi kā vecākiem, ir pamatskolas izglītība vai zemāka.

Savukārt 62,8 % bērnu, kuru vecākiem bija augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 34,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,4 % pamatskolas izglītību vai zemāku.

Valsts budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti aptuveni 9 miljoni eiro gadā, kas ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu, un tas nozīmē, ka visiem mācību priekšmetiem nepietiek.

Pedagogi cenšas meklēt dažādus risinājumus, piemēram, izmantojot vienu mācību līdzekļu komplektu visām paralēlklasēm, taču tas noteikti nav labākais risinājums. Arī pašvaldību rocība, lai piešķirtu papildlīdzekļus, ir ļoti atšķirīga. Ir pašvaldības, kam nav nekādu iespēju rast papildfinansējumu, bet ir pašvaldības, kā Rīga, kas atrod papildu naudu, taču tas notiek neprognozējami, tuvojoties budžeta gada beigām, tāpēc būtiski apgrūtina plānotu mācību līdzekļu iegādi un skolas darba organizēšanu ilgtermiņā.

Katra izglītības iestāde izlīdzas, kā var

Teikas vidusskolā mācās vairāk nekā 1000 bērnu, un mums nepietiek līdzekļu, lai iegādātos atbilstīgu skaitu mācību grāmatu un darba burtnīcu. Pērn valsts budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti aptuveni 9 miljoni, un, lai gan dzīve kopumā kļūst aizvien dārgāka un cenas aug, arī nākamā gada budžetā lielāka summa nav paredzēta.Problēma nav jauna, tāda situācija ir jau ilgstoši, un pilnveidotais mācību saturs to padarījis īpaši sarežģītu. Lai iegādātos grāmatas un citus mācību līdzekļus, katra pašvaldība un arī katra izglītības iestāde cenšas izlīdzēties, kā var: daži mēģina ietaupīt citās budžeta pozīcijās, citi lūdz iesaistīties vecākus u. tml. Piemēram, mūsu skola izīrē telpas (sporta zāli, koncertzāli u. c.), un par iegūtajiem līdzekļiem varam iegādāties mācību līdzekļus, tomēr tas nav nedz ilgtermiņa risinājums, nedz prakse, kas piemērota visām skolām.

Lai risinātu situāciju, kad vecāki saņem atšķirīgu finansējumu par pirmsskolas vecuma bērnu, Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) uzdevis Izglītības, jaunatnes un sporta departamentam izstrādāt priekšlikumu par ikmēneša pabalsta palielināšanu līdz 100 latiem visiem tiem vecākiem, kuru bērns netiek nodrošināts ar vietu Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.

Priekšlikums Rīgas domes noteiktajā kārtībā tiks virzīts 2009. gada budžeta projektam, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

„Kompensācijai par bērna nenodrošināšanu ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē visiem nodokļu maksātājiem Rīgā jābūt vienādai. Situācija pašlaik ir netaisnīga – pašvaldība par dažiem bērniem maksā 123 latus, par citiem 50 latus vai 30 latus. No vecāku viedokļa, tajā nav loģikas. Situācija ir jālabo. Rīgai bērni ir vajadzīgi, un pašvaldībai jānodrošina līdzvērtīgs finansiālais atbalsts visiem Rīgas pašvaldībā dzīvojošiem bērniem,” deklarē A. Ludviks.

“Attiecībā uz finansēm jābūt stingam vienlīdzības principam. Tas nozīmē, ka jau sākot ar 2009. gada 1. janvāri vecākiem, kuru bērniem nav nodrošināta vieta pašvaldības izglītības iestādēs, būtu iespēja saņemt pabalstu 100 latu apmērā. Turklāt arī tiem vecākiem, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus. Šī iecere jāveic komplektā ar grozījumiem attiecīgajos Rīgas domes saistošajos noteikumos,” uzsver vicemērs.

Konkurences padome (KP) aicina skolas, kurās ir ieviestas obligātās formas, izvērtēt skolēnu vecāku finansiālo stāvokli un nodrošināt iespēju formas tērpus iegādāties alternatīvos veidos, nevis tikai no viena, skolas izvēlētā piegādātāja, informē KP pārstāve paula Vilsone.

Pēc skolēnu vecāku iesniegumu izvērtēšanas KP secina – lai arī skolu rīkotā formas tērpu piegādes konkursā tiek izvēlēts kopumā izdevīgākais un kvalitatīvākais piedāvājums, dažkārt netiek ņemtas vērā skolēnu vecāku finansiālās iespējas nepieciešamo apģērbu iegādāties tieši no konkrētā piegādātāja. Vienlaikus vecākiem tiek liegta iespēja izvēlēties alternatīvu un, iespējams, izdevīgāku obligātā apģērba iegādes veidu, jo netiek nodrošināta informācija par formas tērpu tehniskajiem parametriem.

Lai skolēnu vecākiem nodrošinātu iespēju iegādāties formas tērpus atbilstoši ģimenes finansiālajai situācijai, KP aicina skolas dot iespēju vecākiem izvēlēties arī citas alternatīvas, piemēram, ļaujot pasūtīt formu uzšūšanu citam piegādātājam vai to izgatavojot pašrocīgi. Attiecīgi tas nozīmē, ka skolu pienākums ir sniegt vecākiem piekļuvi informācijai par konkrētajām skolēnu formām – apģērba audumu, modeli, skicēm, fotogrāfijām u.tml.

Labklājības ministrija (LM) rosina no 2025.gada bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar ienākumu mediānu, tādējādi nodrošinot tā ikgadēju automātisku pārskatīšanu, kas nozīmētu, ka nākamgad šis pabalsts par bērnu līdz pusotram gada vecumam palielinātos no 171 līdz 377 eiro, informēja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa.

Liepa skaidroja, ka bērna kopšanas pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu naudas izmaksu veidā personām, kas kopj bērnus vecumā līdz diviem gadiem, situācijā, kad ir radušies papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Pabalsts tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta un līdz bērna pusotra gada vecumam tas ir 171 eiro, bet par bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem - 42,69 eiro.

Vecākiem, kuri ir iesaistījušies darba tirgū un ir sociāli apdrošinātas personas, sociālās apdrošināšanas sistēma bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, papildus bērna kopšanas pabalstam, nodrošina arī tiesības uz vecāku pabalstu. Tas izveidots kā viens no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem ar mērķi - novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu, kas rodas, jo persona bērna kopšanas dēļ nevar strādāt un tādēļ saņemt līdzšinējo darba samaksu. Vecāki var izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai - 19 mēnešus vai 13 mēnešus, ieskaitot pēcdzemdību maternitātes pabalsta saņemšanas laiku.

Konkurences padome (KP), tuvojoties mācību gada beigām, atkārtoti aicina skolas, kurās ir ieviestas obligātās formas, izvērtēt skolēnu vecāku finansiālo stāvokli un nodrošināt iespēju nepieciešamo apģērbu iegādāties arī alternatīvos veidos, nevis tikai no viena, skolas izvēlētā piegādātāja.

Neskatoties uz to, ka mācību iestādes konkursa ceļā izvēlas kopumā izdevīgāko un kvalitatīvāko formas tērpu piegādātāju, KP aizvadītā gada rudenī novēroja, ka dažkārt netiek ņemtas vērā skolēnu vecāku finansiālās iespējas nepieciešamo apģērbu iegādāties tieši no konkrētā izstrādātāja. Vienlaikus KP secināja, ka vecākiem dažkārt tiek liegta iespēja izvēlēties citu, iespējams, izdevīgāku tērpa iegādes veidu, jo netiek nodrošināta informācija par formas tērpu tehniskajiem parametriem.

Lai skolēnu vecākiem būtu iespējas formas tērpus iegādāties atbilstoši ģimenes finansiālajai situācijai, KP aicina skolas neierobežot vecākiem īstenot alternatīvas, piemēram, ļaut pasūtīt formu uzšūšanu citam piegādātājam vai to izgatavot pašrocīgi. Tas savukārt nozīmē, ka skolām ir jānodrošina iespēja uzzināt informāciju par formu apģērba audumu, modeli, skicēm, fotogrāfijām u.tml.

Tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), līdz 2018. gada 1. februārim ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem.

Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus.

Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS, aizpildot un iesniedzot dokumentu Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 eiro.

Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2018. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2017. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320 eiro.

Aptauja rāda, ka pircēji reti saglabā čekus, un nezina, kādi dokumenti nepieciešami, lai apmainītu nekvalitatīvu preci

To apliecināja pēc tirdzniecības centru alianses Galactico pasūtījuma veiktā aptauja. Tikai 16% aptaujāto iedzīvotāju zināja, ka nekvalitatīvas preces apmaiņai pietiek vien ar pirkuma čeku. Aptaujā noskaidrojās, ka pircēji ne vienmēr saglabā čekus. Visbiežāk tiek saglabāti čeki par sadzīves precēm, TV, video un audio tehniku, mobilajiem tālruņiem, reti – par rotaļlietām, grāmatām. Tāpēc Galactico tirdzniecības centros no šā gada 6. oktobra pircējiem ir uzsākta informatīva kampaņa par patērētāju tiesībām. Speciāli apmācīti tirdzniecības centru informācijas dienestu darbinieki palīdzēs pircējiem neskaidrās situācijās un sniegs atbalstu, ja pircējiem būs radušās problēmas ar nekvalitatīvām precēm. Informatīvā kampaņa tapusi ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra atbalstu.