Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) aicina skolas, kurās ir ieviestas obligātās formas, izvērtēt skolēnu vecāku finansiālo stāvokli un nodrošināt iespēju formas tērpus iegādāties alternatīvos veidos, nevis tikai no viena, skolas izvēlētā piegādātāja, informē KP pārstāve paula Vilsone.

Pēc skolēnu vecāku iesniegumu izvērtēšanas KP secina – lai arī skolu rīkotā formas tērpu piegādes konkursā tiek izvēlēts kopumā izdevīgākais un kvalitatīvākais piedāvājums, dažkārt netiek ņemtas vērā skolēnu vecāku finansiālās iespējas nepieciešamo apģērbu iegādāties tieši no konkrētā piegādātāja. Vienlaikus vecākiem tiek liegta iespēja izvēlēties alternatīvu un, iespējams, izdevīgāku obligātā apģērba iegādes veidu, jo netiek nodrošināta informācija par formas tērpu tehniskajiem parametriem.

Lai skolēnu vecākiem nodrošinātu iespēju iegādāties formas tērpus atbilstoši ģimenes finansiālajai situācijai, KP aicina skolas dot iespēju vecākiem izvēlēties arī citas alternatīvas, piemēram, ļaujot pasūtīt formu uzšūšanu citam piegādātājam vai to izgatavojot pašrocīgi. Attiecīgi tas nozīmē, ka skolu pienākums ir sniegt vecākiem piekļuvi informācijai par konkrētajām skolēnu formām – apģērba audumu, modeli, skicēm, fotogrāfijām u.tml.

KP atgādina – skolēnu formas tērpu piegādātāji savstarpēji konkurē ar cenu, kvalitāti un papildpakalpojumiem. Lai skolas arī turpmāk varētu pieņemt pamatotu lēmumu par sadarbību ar attiecīgo piegādātāju, nepieciešams nodrošināt iespēju skolēnu vecākiem sniegt atsauksmes par piegādāto formu kvalitāti, cenu, to atbilstību skolas iekšējās kārtības noteikumu prasībām, kā arī skolēnu un viņu vecāku vēlmēm.

KP, atsaucoties uz Tiesībsarga skaidrojumu par skolēnu formām, atgādina, ka maznodrošināto un trūcīgo skolēnu vecākiem jābūt nodrošinātai iespējai vērsties pašvaldībā pēc pabalsta formas tērpa iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP), tuvojoties mācību gada beigām, atkārtoti aicina skolas, kurās ir ieviestas obligātās formas, izvērtēt skolēnu vecāku finansiālo stāvokli un nodrošināt iespēju nepieciešamo apģērbu iegādāties arī alternatīvos veidos, nevis tikai no viena, skolas izvēlētā piegādātāja.

Neskatoties uz to, ka mācību iestādes konkursa ceļā izvēlas kopumā izdevīgāko un kvalitatīvāko formas tērpu piegādātāju, KP aizvadītā gada rudenī novēroja, ka dažkārt netiek ņemtas vērā skolēnu vecāku finansiālās iespējas nepieciešamo apģērbu iegādāties tieši no konkrētā izstrādātāja. Vienlaikus KP secināja, ka vecākiem dažkārt tiek liegta iespēja izvēlēties citu, iespējams, izdevīgāku tērpa iegādes veidu, jo netiek nodrošināta informācija par formas tērpu tehniskajiem parametriem.

Lai skolēnu vecākiem būtu iespējas formas tērpus iegādāties atbilstoši ģimenes finansiālajai situācijai, KP aicina skolas neierobežot vecākiem īstenot alternatīvas, piemēram, ļaut pasūtīt formu uzšūšanu citam piegādātājam vai to izgatavot pašrocīgi. Tas savukārt nozīmē, ka skolām ir jānodrošina iespēja uzzināt informāciju par formu apģērba audumu, modeli, skicēm, fotogrāfijām u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gandrīz piektdaļai vidusskolēnu nav plānu, ko darīt pēc skolas beigšanas

Žanete Hāka, 08.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13% jauniešu pirms studiju uzsākšanas plāno pastrādāt un tikai tad izvēlēties savu nākotnes profesiju, liecina AS Swedbank aptauja.

Taču gandrīz piektdaļai (17%) skolēnu, tostarp katram desmitajam (11%) vidusskolas absolventam, šobrīd nav nekādu plānu, ko iesākt pēc skolas beigšanas. Savukārt, vaicājot bērnu vecākiem, vai viņi šobrīd strādā profesijā, kas atbilst iepriekš iegūtajai izglītībai, vien trešdaļa (35%) norādīja apstiprinošu atbildi.

Turklāt biežāk tas raksturīgs jaunajiem profesionāļiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem (45%), kas augstskolas absolvējuši salīdzinoši nesen. Piektdaļa (19%) vecāku šobrīd strādā profesijā, ko apguvuši vēlāk, piemēram, iegūstot otru bakalauru vai maģistru. Savukārt 39% atzīst, ka profesija, kurā darbojas šodien, nav saistīta ar līdz šim iegūto izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēgusi mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2016 uzvarētāju — skolotāju, skolēnu un izglītības iestāžu vadītāju — sumināšanu.

«Man ir prieks par vēl vienu veiksmīgi aizvadītu mācību gadu, kura laikā, pateicoties skolu interesei un iesaistei, kā arī skolotāju entuziasmam, esam veicinājuši jauniešos uzņēmīgumu 160 skolās visā Latvijā, iesaistot praktiskās uzņēmējdarbības programmās vairāk nekā 70 000 skolēnu. Reģistrēto skolēnu mācību uzņēmumu skaits vien šogad ir sasniedzis 779, kas ir par 400 aktīviem skolēnu mācību uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Šīs praktiskās biznesa izglītības programmas, kas palīdz jauniešiem pilnveidoties, nebūtu iespējamas bez skolotāju entuziasma, ticības jauniešu spēkiem un kopīgi ieguldītā darba, kā arī bez pašu jauniešu motivācijas izmantot iespējas, ko dzīve sniedz,» pasākumā uzsvēra JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērpu aizsargmaisu ražošanas uzņēmums Simple+ sākotnēji veidots kā skolēnu mācību uzņēmums, taču, gūstot panākumus, pārtapis par īstu kompāniju. Tās vadītājs Kristiāns Lancmanis nupat beidzis vidusskolu un ir apņēmības pilns turpināt attīstīt ražošanu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums Simple+ ražo aizsargmaisus gan tautas tērpiem, gan citiem apģērbiem, un tas tika radīts 2014.gada rudenī kā skolēnu mācību uzņēmums, stāsta K. Lancmanis. Ideja ražot aizsargmaisus radusies visai skolēnu mācību uzņēmuma komandai, tai skaitā skolotājai, saliekot galvas kopā un meklējot problēmas skolēnu ikdienā. «Noteikti skolotāja bija tā, kura visvairāk pamudināja veidot šādu uzņēmumu, bet, protams, arī iedrošināja pieredze no iepriekšējā gada, kad biju izveidojis savu pirmo skolēnu mācību uzņēmumu,» stāsta K. Lancmanis.

Viņš atzīst, ka bailes tomēr reiz uznākušas. «Tas bija tad, kad pirms trim dienām biju sasniedzis 18 gadu vecumu, bet es jau sēdēju Uzņēmumu reģistrā un iesniedzu reģistrācijas dokumentus, kaut gan man nebija ne ražotnes, ne sadarbības partneru, ne klientu. Vēl joprojām, atskatoties uz to reizi, dažkārt nodomāju - kur man bija radusies tāda uzdrīkstēšanās,» viņš smej.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

NVA vasaras nodarbinātības pasākuma ietvaros skolēniem piedāvātas 4215 darba vietas

Žanete Hāka, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31.augustā noslēgsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotais skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums, informē NVA.

NVA filiālēs visā Latvijā šovasar kopumā bija apstiprinātas 4 215 darba vietas, ko skolēniem piedāvāja 421 darba devējs. To darba devēju vidū, kas pieteikuši visvairāk darba vietu skolēniem, ir SIA Maxima Latvija, Rīgas pašvaldība un tās uzņēmumi, Tukuma novada dome, SIA Olimpiskais centrs Ventspils, AS Lido, AS Rīgas piena kombināts, VAS Starptautiskā lidosta Rīga un citi.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai piešķirtais finansējums šogad bija 844 506 eiro, iesaistāmo skolēnu plānotais skaits - 4 215, taču reģistrēto pretendentu daudzums bija krietni lielāks – vairāk nekā 11,5 tūkstoši. Viens no pasākuma mērķiem - jau skolas laikā sniegt jauniešiem praktisku priekšstatu par darba dzīvi, lai viņi savlaicīgi uzzinātu, kas ir darba tirgus, darba intervija, konkurētspēja, darbinieku atlase, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Gluži kā pieaugušajiem darba ņēmējiem arī skolēniem bija savstarpēji jākonkurē, jāpiedalās darba devēju rīkotajās atlasēs, jāprot pārliecināt par savu atbilstību izvēlētajam darbam un spējām veikt darba pienākumus. Turklāt šogad skolēni ar darba devēju varēja vienoties par iespēju strādāt, un daudzi jaunieši šo iespēju bija izmantojuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mazākajā Latvijas skolā šogad mācās deviņi skolēni; lielākajā - 1571

LETA, 22.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazākajā Latvijas skolā šogad mācās deviņi skolēni, liecina aktuālie dati par skolēnu skaitu 2016./2017.mācību gadā.

Vismazākais skolēnu skaits šogad reģistrēts Preiļu novada Priekuļu sākumskolā. Savukārt lielākais skolēnu skaits šogad reģistrēts Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, kurā mācās 1571 skolēns.

Sākumskolu vidū, kā minēts iepriekš, mazākā ir Priekuļu sākumskola, turpretim lielākajā sākumskolā - Jelgavas 4.sākumskolā - reģistrēti 967 bērni.

Mazākā Latvijas pamatskola šajā mācību gadā ir Dunavas pamatskola Jēkabpils novadā - šajā izglītības iestādē mācās 17 skolēni. Gandrīz 45 reizes vairāk skolēnu ir lielākajā pamatskolā - Jēkabpils pamatskolā šogad mācās 761 skolēns.

Savukārt par mazāko vidusskolu Latvijā šogad kļuvusi Istras vidusskola Ludzas novadā - tajā mācās 49 skolēni. Lielākā vidusskola ar gandrīz 29 reizes lielāku skolēnu piepildījumu ir Rīgas Purvciema vidusskola, kurā reģistrēti 1403 izglītojamie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijas skolēnu sasniegumi starptautiskajā salīdzinājumā ir vidēji

Lelde Petrāne, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir iepazinies ar jaunāko OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) PISA (Programme for International Student Assessment – Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma) pētījumu, kurā analizēti Latvijas un citu OECD valstu skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs, matemātikā, lasīšanā.

OECD PISA 2015 pētījumā skolēnu sasniegumi salīdzināti divos veidos – vidējo punktu un kompetenču līmeņu (1-6) salīdzinājumā. Latvijas skolēnu dabaszinātņu, matemātikas un lasīšanas vidējā kompetence starptautiskajā salīdzinājumā atbilst skolēnu kompetencei valstu grupā, kuras sasniegumi nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi no OECD valstu vidējā līmeņa. «Tā ir pozitīva tendence, taču ir vēl kur tiekties,» norāda VISC vadītājs Guntars Catlaks.

VISC arī atzinīgi novērtē labos sasniegumus dabaszinātnēs un lasīšanā, kaut arī izmaiņas atšķirībā no iepriekšējā PISA pētījuma 2006 nav statistiski nozīmīgas, tomēr neliels procentuāls kritums matemātikā norāda jomu, kur vairāk būtu jāstrādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvija izglītības jomā snauž, kamēr citi progresē

Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece, 12.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā OECD publicēja starptautiskā skolēnu novērtējuma programmas apskatu (PISA), kurā tika vērtētas pamatā devītās klases skolēnu prasmes lasīšanā, matemātikā un dabas zinātnēs 72 pasaules valstīs.

Latvijas skolēnu prasmes kopumā pasaules līmenī izskatās viduvēji, kas noteikti nav kompliments Latvijas pamatizglītības sistēmai. Diemžēl arī nekādu īpašu progresu neredzam salīdzinājumā ar iepriekšējiem novērtējumiem. Dabas zinātnēs mūsu skolēnu sniegums ir līdzīgs kā vidēji OECD valstīs, bet lasīšanā un matemātikā esam vājāki. Lai gan Latvijas skolēnu rezultāti ir nedaudz labāki nekā Lietuvas, Igaunijas skolēni ir galvas tiesu pārāki – viņi ir starp pasaules līderiem (Singapūra, Japāna, Ķīna, Somija). Prasmes lasīšanā, matemātikā un dabas zinātnēs pēc OECD vērtējuma ir nepietiekamas katram desmitajam Latvijas piecpadsmitgadniekam, bet Igaunijā tikai katram divdesmitajam. Savukārt augstākā līmeņa prasmes visās trīs jomās ir tikai 8% Latvijas skolēnu, kas ir ievērojami mazāk nekā Igaunijā (20%) un vidēji OECD valstīs (15%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rīgā esošajās valsts ģimnāzijās par 4,4 miljoniem eiro uzlabos mācību vidi

LETA, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā kopumā par 4,4 miljoniem eiro līdz 2019.gada 1.septembrim uzlabos mācību vidi, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Mācību vides uzlabošana piecās ģimnāzijā tiks veikta, nodrošinot ergonomiskas mācību vides ierīkošanu un inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu ieviešanu. No 4,4 miljoniem eiro teju 2,6 miljonus eiro paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet 1,8 miljonus eiro tērēt no pašvaldības budžeta.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā 7.-12.klasēs 2016./2017.mācību gadā mācās 1067 skolēni, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā - 801 skolēns, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā - 815 skolēni, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - 698 skolēni un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā - 857 skolēni.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments skaidro, ka valsts ģimnāzijās izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī. Šīs ģimnāzijas veic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos, atbalsta izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī, pedagogi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētku tērpus šobrīd pērk biežāk nekā nomā, pasākumi kļūst arvien vienkāršāki, greznas vakarkleitas tiek vilktas daudz retāk; biznesu sekmē valsts simtgades svinības.

Tērpu nomā sevi pieteikuši uzņēmumi, kas piedāvā klasiskos apģērbus – uzvalkus, frakas un vakarkleitas, kā arī drēbes un aksesuārus dažādiem tematiskajiem pasākumiem. Klientu netrūkst ne vieniem, ne otriem – uzvalkus un smokingus pārsvarā iznomā kungi, kuri dodas darījuma braucienos, sava tirgus niša ir arī tematisko ballīšu un vintage apģērbu nomas pakalpojumiem.

Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas sāka biznesu tērpu nomas jomā, ir salons 7. Avēnija, kas šajā segmentā darbojas jau 22 gadus. «Tirgus nav pārāk piesātināts, daudzi nomas pakalpojumu sniedzēji atver savus uzņēmumus un diezgan ātri tos aizver, jo Latvijā pieprasījums pēc tērpu nomas nav pārāk liels,» atzīst 7. Avēnijas īpašniece Velga Bremze. Pēc viņas domām, biznesa veiksme ir atkarīga no nomas piedāvātā tērpu sortimenta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādāts pilnīgi jauns Valsts policijas formas tērpu dizaina paraugs – mūsdienīgs un vizuāli atšķirīgs no tā, kāds bijis līdz šim.Jaunos formas tērpus plānots ieviest līdz 2019. gada beigām, informē VP.

«Viss būs atkarīgs no tā, kā mums veiksies darbi ar birokrātiskām lietām, bet, ja viss ritēs raiti, tad 2019. gada otrajā pusē un uz 101. Valsts policijas parādi policisti soļos jaunajās formās,» biznesa portālam Db.lv komentē Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

To, cik varētu izmaksāt visu Valsts policijas darbinieku formas tērpu nomaiņa, I.Ķuzis vēl nevarēja precīzi pateikt: «Pagaidām šie ir prototipi un ja pakāpeniski pāriesim uz jaunajām formām, tad mēs varētu iekļauties esošajā finansējumā, pat bez papildus finanšu piesaistes».

Tiks rīkots iepirkums, kura laikā izvēlēsies komersantu, kurš arī noteiks formas tērpu izmaksas. I.Ķuzis norāda, ka viens policijas formas tērpa komplekts varētu izmaksāt aptuveni 1500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes vidusskolai plānots no 2019.gada 1.septembra piešķirt valsts ģimnāzijas statusu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Lai vispārējās vidējās izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai jāatbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām par īstenojamo izglītības programmu skaitu, skolēnu skaitu un mācību sasniegumu vidējo procentuālo novērtējumu centralizētajos eksāmenos.

Mārupes vidusskola īsteno trīs vispārējās vidējās izglītības programmas, kuru vidū ir arī matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma. Vidusskolas skolēnu mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos 2017. un 2018.gadā ir par 10% augstāks nekā vidēji valstī un par 5% pārsniedz Rīgas plānošanas reģiona skolu rezultātus.

Šajā mācību gadā 10.-12.klašu grupā mācās 237 jaunieši un skola veic arī pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas plānošanas reģionā. Mārupes vidusskolas pedagogi piedalās valsts izglītības politikas veidošanā, piedalās valsts izglītības politikas dokumentu izstrādes darba grupās, kā arī valsts diagnosticējošo darbu satura izstrādē un mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanā. Pašvaldības un Pierīgas novadu apvienības līmeni Mārupes skolas pedagogi izstrādā arī olimpiāžu un konkursu uzdevumus. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izvērtējot Mārupes vidusskolas skolēnu mācību sasniegumus un veikto metodisko un pedagogu tālākizglītības darbu, atbalsta valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Mārupes vidusskolai un virza jautājuma apstiprināšanu valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radoši laika plānotāji, veselīgi našķi kārumniekiem un vegāniem, džemperi, kas viegli transformējami spilvenos un vēl virkne aizraujošu, inovatīvu produktu, ko radījuši skolēni no visas Latvijas, būs atrodami lielākajā skolēnu mācību uzņēmumu pasākumā Cits Bazārs, kas 9. martā notiks tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Šogad noskaņoties pavasarim un gūt iedvesmu ikdienas un dzīves kvalitātes izkrāsošanai ļaus 270 skolēnu mācību uzņēmumos veidotie produkti. Skolēnu radītos darinājumus varēs iegādāties astoņās kategorijās: interjera preces, elektropreces un gaismas objekti, suvenīri, dāvanas un sezonas preces, apģērbi un aksesuāri, spēles un preces bērniem, pakalpojumi un izklaide, pārtika un preces virtuvei, kā arī skaistumkopšana un bižutērija.

«Skolēnu mācību uzņēmumu programma ļauj skolu jaunatnei attīstīt līdera garu un rosina jauniešus domāt plašāk, radīt iespējas pašiem sev. Ja arī ne visi no viņiem kļūs par milzīgu uzņēmumu vadītājiem vai nacionāla mēroga ekspertiem, mēs palīdzam augt profesionāļiem, kuri veidos mūsu nākotni. Cits Bazārs sniedz iespēju parādīt savu veikumu plašākai sabiedrībai, novērtēt radīto preču un produktu dzīvotspēju reālā vidē un pārliecināties par savu uzņēmējdarbības potenciālu. Topošajiem nākotnes uzņēmējiem svarīgs ir atbalsts, tādēļ aicinu ikvienu šajā nedēļas nogalē novērtēt jauniešu paveikto un, ja iepatīkas – sniegt savu ieguldījumu viņu attīstībā, iegādājoties skolēnu radītos produktus,» aicina Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Demogrāfiskie izaicinājumi, jauno mācību gadu uzsākot

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar iesākās jaunais 2019./2020. mācību gads, kad skolas gaitās devās 215 000 skolēnu, no tiem 20 000 pirmklasnieku. Skolēnu skaits šogad ir aptuveni pagājušā gada līmenī.

Līdztekus laba vēlējumiem skolas gaitas uzsākušajiem neizbēgami jādomā par izglītības jomas izaicinājumiem nākotnē. Viens no būtiskākajiem – izglītojamo skaita samazināšanās. LDDK eksperts Jānis Hermanis tvīto: «Šobrīd skolās mācās tās bērnu paaudzes, kuru skaits katrā vecuma grupā ir 20 tūkst. To vietā nākotnē mācīsies paaudzes ar 15 tūkst. (mīnus ceturtdaļa). Par šo ceturtdaļu ilgākā laika periodā samazināsies arī kopējais skolēnu skaits – līdz aptuveni 150 tūkstošiem. Skolēnu skaits Latvijā uz dažiem gadiem ir stabilizējies, bet ilgākā laika periodā tas kritīsies vēl apmēram par ceturtdaļu.»

Šādas neiepriecinošas demogrāfiskās prognozes neizbēgami liek atkal un atkal atgriezties pie jautājuma par izglītības iestāžu skaitu. Lai gan šogad ir plānots pedagogu darba algu pieaugums, tomēr darba samaksa par vienu slodzi vēl joprojām ir zem vidējā rādītāja valstī. Viens no iemesliem – Latvijā skolotāju un skolēnu skaita proporcija ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Proti, Latvijā ir vidēji 9,8 skolēni uz skolotāju, kas ir krietni zemāks rādītājs nekā, piemēram, Skotijā (13,763), Īrijā (15,7), Čehijā (13,2), Somijā (13,1) un Igaunijā (12,5). Respektīvi, pie pašreizējā skolēnu skaita, kuram ir tendence kristies, skolotāju ir par daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Liec savai idejai pelnīt!» ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000 eiro Swedbank izsludina biznesa plānošanas konkursu Biznesa skices 10.–12. klašu skolēnu komandām. Komandas var veidot skolēni no dažādām klasēm un dažādām skolām, kurās izmanto Junior Achievement Latvia mācību metodi Skolēnu mācību uzņēmums.

Biznesa plānus konkursam varēs iesniegt no 23. septembra līdz 13. oktobrim vietnē biznesaskices.lv/konkurss.

«Uzņēmējdarbība ir vitāla jebkuras valsts tautsaimniecības izdzīvošanai, un ir būtiski attīstīt uzņēmēja «gēnu» jau skolas solā. Mums ir daudz gudru un spējīgu jauniešu, kuriem šāda iniciatīva var kļūt par nepieciešamo grūdienu, lai pārvērstu savas idejas un sapņus realitātē, un caur inovatīviem un neordināriem projektiem nestu Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē,» norāda Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Sadarbībā ar Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Projektu banku īstenotajā konkursā visi dalībnieki iegūs zināšanas un biznesa plānošanas pieredzi un trīs labākās komandas naudu sava biznesa veidošanai. «Biznesa uzsākšanai, gan arī tā attīstībai ir nepieciešams plāns, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Tāpēc biznesa plānošana ir konkursa galvenais fokuss, un vienlaikus dos iespēju jauniešiem iepazīt tālākajai uzņēmējdarbībai noderīgus rīkus,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, un aicina jauniešus domāt par tādiem produktiem un pakalpojumiem, kas risina konkrētas sabiedrības vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ēnu dienas pieprasītākā profesija - anesteziologs

Lelde Petrāne, 28.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojami audzis to skolēnu skaits, kas savu profesiju nākotnē vēlas saistīt ar veselības aprūpi, liecina izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" veiktā Latvijas skolēnu karjeras aptauja.

Veselības aprūpē vēlētos strādāt 17% aptaujāto jauniešu un tā ierindojusies populārāko nozaru TOP3 līdzās tādām nozarēm kā sociālās zinības, komerczinības un tiesības (22%) un humanitārās zinātnes un māksla (17%).

Pastiprināta skolēnu interese par profesijām veselības aprūpes nozarē vērojama, arī tuvojoties Ēnu dienai - ēnu vietas veselības aprūpē aizpildās visātrāk. Liels skaits skolēnu piesakās ēnot anesteziologus, ķirurgus, rehabilitologus, ģenētiķus un anestēzijas māsas.

"Ēnot anesteziologu ir populārāk nekā valsts amatpersonas, piemēram, ministrus. Anesteziologs uz šo brīdi ir Ēnu dienas pieprasītākā profesija - jau pirmajā pieteikšanās dienā konkursā uz vienu šī speciālista ēnošanas vietu pieteicās 25 skolēni. Aicinām veselības aprūpes iestādes būt aktīvākām un piedāvāt vēl vairāk vakanču, lai skolēnus rosinātu strādāt šajā visnotaļ perspektīvajā un iedzīvotājiem svarīgajā nozarē," saka "Junior Achievement Latvia" vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vairākas privātskolas var beigt pastāvēt

Privātās vidusskolas “Patnis” direktore Agnese Pūtele, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aizvadītā gada izskaņā pēc publiskajā telpā izskanējušās kritikas politiķi solīja privātskolām skolēnu minimālā skaita kritērijus nepiemērot, pagājušajā nedēļā, tiekoties ar privātskolu direktoriem, ministrijas vadība šādu solījumu vairs nepieminēja.

Tikpat neskaidrs palika arī jautājums, vai skolas tiks mērītas pēc kvantitatīvajiem vai kvalitatīvajiem rādītājiem, un kādi būs kritēriji. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija beidzot aicinājusi uz sarunu arī "privātos" un cerams, ka viss vēl nav izlemts un dialogs ir iespējams.

Noteikto slieksni pārsniedz tikai daži

Jautājums par līdzfinansējuma piešķiršanu privātskolām, kā slieksni nosakot konkrētu skolēnu skaitu, ticis apspriests jau vairākus mēnešus. Ja sākotnēji tika runāts tikai par vidusskolu līmeni, tad šobrīd rodas sajūta, ka finansējums tiks pārtraukts visā posmā no 1. līdz 12. klasei, ja skolā nebūs vismaz 350 skolēnu.

Tā kā privātās izglītības iestādes tiek dibinātas ar mērķi nodrošināt personisku pieeju katram skolēnam, īstenojot arī iekļaujošu izglītību, šāds skolēnu skaits nav gandrīz nevienai privātskolai, izņemot izglītības iestādes, kas īsteno tālmācību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības organizācija "Junior Achievement Latvia" šonedēļ veikusi vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolēnu aptauju, lai noskaidrotu attālinātās mācīšanās pieredzi, kad klātienes mācības skolās nenotiek.

Vislielākās bažas rada 88% 9. un 12. klašu skolēnu atbildes, ka, attālināti mācoties laikā pirms eksāmeniem, skolēni jūtas slikti vai nepilnvērtīgi sagatavoti gala eksāmeniem.

Droši jūtas vien 12% aptaujāto skolēnu.

"Pozitīvais aspekts, ko varam iegūt no šīs situācijas – digitālā transformācija izglītībā šobrīd notiek diezgan strauji un arī aptaujas dati rāda, ka lielākais vairums skolēnu jeb 81% izmanto dažādas digitālā satura platformas mācību procesā.

Tomēr vienlaikus pedagoga klātienes atbalsta nozīmi neviens nav atcēlis un tas joprojām ir ļoti nepieciešams, lai sasniegtu labus mācību rezultātus. Tādēļ šis laiks ir pietiekoši izaicinošs gan pedagogiem, gan skolēniem, gan izglītības satura veidotājiem, lai, mācības veidojot attālināti, iespējami mazāk ciestu izglītības kvalitāte," saka "Junior Achievement Latvia" vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils uzņēmums "BrickMaker" piedāvā būvēšanas konstruktoru komplektus bērniem, kuros ietilpst formas, kurās katrs pats var izliet ģipša klucīšus, no kā tālāk veidot mājas, pilis un jebko citu.

"Man jau sen patīk ar bērniem no konstruktoriem celt mājas un pilis. Taču problēma ir tā, ka parasti pietrūkst klucīšu. Izdomāju, ka vajag pašam veidot klucīšus, tāpēc sāku veidot formas, kur šos ķieģelīšus taisīt," saka Sergejs Vaļuško, "BrickMaker" (SIA "Ewal") īpašnieks.

Uzņēmuma ražotajās būvēšanas konstruktoru komplektos ietilpstošajās formās katrs pats mājās var izveidot klucīšus, pielejot formu ar ģipša masu un to izkaltējot. Viņš teic, ka līdzīgas formas nav nekas jauns, bet parasti tās ir no silikona un maksā ap 20 eiro, bet "BrickMaker" formas ir no cita materiāla un maksā četras reizes mazāk. Kopumā uzņēmums piedāvā astoņas dažādas formas.

Komentāri

Pievienot komentāru