Investori no visām Baltijas valstīm izrādījuši augstu interesi par divu lielāko uzņēmuma akcionāru – SIA L24 Finance un SIA EC finance – veiktajiem Latvijas fintech uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskajiem piedāvājumiem, kas noslēdzās piektdien, 2. jūnijā.

Kopumā 2915 investori parakstījās 5 242 209 akcijām par kopējo summu 7,1 miljoni eiro, tādejādi pieprasījumam pārsniedzot akcionāru piedāvāto akciju apjomu 1,12 reizes.

Vislielākā interese par publiskā piedāvājuma akcijām novērota no Igaunijas investoru puses, kam sekoja Latvijas un Lietuvas investori. Ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc DelfinGroup akcijām, L24 Finance un EC finance veiks akciju alokāciju pēc pro-rata principa, kas nozīmē, ka visi investori, kas pieteicās akciju iegādei, saņems aptuveni 89% no pieprasītā akciju skaita. Iegādāto akciju pārskaitīšanu jeb norēķinu plānots veikt 6. jūnijā.

Pēc norēķinu veikšanas brīvā publiskā apgrozībā esošais DelfinGroup akciju skaits pieaugs no 16,07% līdz 26,77%, kā arī L24 Finance piederēs 48,18% no uzņēmuma akcijām, bet EC finance – 14,95%.

Kopš 2015.gada investīciju platformā "Mintos" investori nebanku kreditētājam AS "DelfinGroup" izsniegtajos aizdevumos ir ieguldījuši vairāk nekā 421 miljonu eiro, no kuriem 65 miljoni eiro ieguldīti 2022.gadā, informē "DelfinGroup" pārstāvji.

Līdz šim "Mintos" platformā gandrīz 100 000 investoru ir investējuši "DelfinGroup" aizdevumos, un vidējais viena investora investīciju portfeļa apmērs "DelfinGroup" izsniegtajos aizdevumos ir 330 eiro, un vidējā atdeve ir bijusi 10,6% gadā.

Lai diversificētu kapitālu, "DelfinGroup" izmanto vairākus kapitāla piesaistes veidus - 2021.gada 14.oktobrī noslēdzās "DelfinGroup" sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), ir veiktas vairākas obligāciju emisijas, kā arī tiek izmantoti "Mintos" platformas pakalpojumi.

Tādējādi sniedzot iespēju investoriem ieguldīt gan uzņēmuma akcijās, gan obligācijās, gan arī "DelfinGroup" izsniegtajos aizdevumos.

DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš: "Investīciju platforma Mintos ir palīdzējusi mums piesaistīt finansējumu biznesa attīstīšanai, bet lielais investoru skaits liecina par uzticību DelfinGroup kā stabilam uzņēmumam. Vēlos piebilst, ka caur Mintos mūsu uzņēmuma vārds izskan arī ārpus Baltijas, kas dod iespēju piesaistīt papildu kapitālu gan mums pašiem, gan visam Baltijas reģionam."

Tie, kas interesējās par investīcijām, jaunu biznesa veidošanu vai uzņēmumu iegādi, visdrīzāk sociālajos tīklos būs noskatījušies vismaz kādu no biznesa konsultantes un influenceres Kodijas Sančesas (Codie Sanchez) atraktīvajiem video.

Piemēram, Youtube platformā viņai jau ir vairāk nekā 656 tūkstoši abonentu. Viens no viņas ieteikumiem ir – investējiet garlaicīgos, bet stabilos uzņēmumos, kas spēj ģenerēt pastāvīgu naudas plūsmu. Īpaši, ja ir iespējams šādu biznesu iegādāties ar atlaidi. Tie ir uzņēmumi, kas “dēj zelta olas”.

Šķiet, ka šo stāstu šobrīd varam attiecināt arī uz AS “DelfinGroup” akcionāru – SIA “L24 Finance” un SIA “EC finance” – publiski izteikto akciju piedāvājumu. Kopumā tiek piedāvāti 4,66 miljoni “DelfinGroup” akciju ar 10 % atlaidi.

Stabils un sakārtots bizness

“DelfinGroup” biznesu veido trīs galvenie balsti, kas ļoti veiksmīgi cits citu papildina – lombardi, patēriņa kreditēšana un lietotu preču tirdzniecība. Lombardu biznesā “DelfinGroup” ir līderis ar vairāk nekā 90 filiālēm visā Latvijā. Vispelnošākais biznesa virziens ir patēriņa kreditēšana, kas, pēc normatīvās vides sakārtošanas pirms dažiem gadiem, gadu no gada piedzīvo stabilu augšupeju. Savukārt lietotu un mazlietotu preču tirdzniecība ir viens no svarīgiem zaļās jeb aprites ekonomikas elementiem, un arī šim biznesa segmentam ilgtermiņā var prognozēt tālāku izaugsmi. Visai iespaidīgs Latvijas mērogiem ir arī “DelfinGroup” kopējais reģistrēto klientu skaits, kas pārsniedz 400 000.

Latvijas finanšu kompānijas AS DelfinGroup akcijas publiskajā akcionāru piedāvājumā un par fiksētu atlaides cenu var iegādāties līdz piektdienas, 2023. gada 2. jūnija pēcpusdienai.

Divi lielākie DelfinGroup akcionāri – SIA L24 Finance un SIA EC finance – publiski piedāvā pārdošanai 4,66 miljonus DelfinGroup akciju, kas veido 10,3% no visām DelfinGroup akcijām. Akcijas tiek piedāvātas par 1,35 eiro par akciju, kas ir par 10,6% zemāka nekā DelfinGroup vidējā svērtā akciju cena Nasdaq biržā pirms piedāvājuma izteikšanas.

AS DelfinGroup akcionārs Agris Evertovskis: “Šī ir iespēja ikvienam publiskajā piedāvājumā iegādāties vienas no augstākajām dividenžu ienesīguma akcijām Baltijas valstīs neatkarīgi no tirgus cenu svārstībām”.

Abi akcionāri, kas publiskajā piedāvājumā pārdod akcijas, arī pēc darījuma paliks DelfinGroup lielākie akcionāri. Abu lielāko akcionāru kopējā līdzdalība šobrīd ir 82%, un pēc darījuma tā būs 72%.

Biržā "Nasdaq Riga" šodien sākusi nebanku kreditētāja "DelfinGroup" obligāciju 10 miljonu eiro vērtībā tirdzniecību "First North" Obligāciju sarakstā, teikts biržas paziņojumā.

Obligāciju sarakstā iekļautas 10 000 obligācijas ar nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju kupona gada likme ir mainīga - 8,75% plus trīs mēnešu EURIBOR.

Obligāciju dzēšanas datums ir 2024.gada 25.septembris.

"DelfinGroup" finanšu direktors un valdes loceklis Aldis Umblejs norāda, ka kopumā šī ir astotā obligāciju emisija kopš 2013.gada, un šajā periodā ar obligācijām piesaistīti 47 miljoni eiro. Turklāt šī ir jau sestā obligāciju emisija, kas tika iekļauta tirdzniecībai "Nasdaq Riga".

Līdz ar jauno obligāciju kotēšanu šobrīd investoriem būs pieejamas divas "DelfinGroup" obligāciju emisijas "First North" alternatīvajā tirgū.

"Priecājamies par katru Latvijas uzņēmumu, kas spēj un zina, kā izmantot biržas sniegtās priekšrocības. Vēl lielāks prieks ir par tiem uzņēmējiem, kas spēj finansējumu biržā piesaistītu atkārtoti. Sveicam DelfinGroup ar atkārtotu obligāciju iekļaušanu Nasdaq First North tirgū!" pauž Nasdaq Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" provizoriskais apgrozījums pērn bija 35,064 miljoni eiro, kas ir par 42,1% lielāks nekā 2021.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa auga par 41,6% un sasniedza 5,982 miljonus eiro, liecina biržai "Nasdaq Riga" paziņotie uzņēmuma neauditētie finanšu rezultāti par 2022.gadu.

Uzņēmuma peļņa pirms nodokļiem 2022.gadā palielinājusies par 40%, sasniedzot 7,278 miljonus eiro.

Savukārt uzņēmuma kredītportfelis kopš 2021.gada beigām palielinājies par 54%, sasniedzot 67,4 miljonus eiro. "DelfinGroup" EBITDA jeb peļņa pirms procentu, nodokļu, amortizācijas un pēc nomas atskaitījumiem pieaugusi līdz 13,1 miljoniem eiro, kas ir par 29% vairāk nekā 2021.gadā.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš sasniegtos rezultātus vērtē pozitīvi, norādot, ka pieaugumu 2022.gadā sekmēja gan uzņēmuma nostiprinātās tirgus pozīcijas galvenajos biznesa segmentos un pieprasījums pēc vienkāršiem un uz klientiem vērstiem finanšu pakalpojumiem, gan spēja pielāgoties globālās ekonomikas izaicinājumiem.

Investoriem, kuri novērtē regulāru un biežu naudas plūsmu, kā arī pārredzamu dividenžu politiku, AS DelfinGroup ir ļoti uzticams dividenžu akciju kandidāts, secina viens no Igaunijas atpazīstamākajiem investīciju blogeriem Mertens Kress (Märten Kress).

M. Kress savā blogā norāda1, ka Baltijas biržās ir salīdzinoši maz uzņēmumu, kas maksā dividendes biežāk nekā reizi gadā, un Latvijas uzņēmums DelfinGroup ir viens no tiem. Iepriekšējos gados uzņēmums dividenžu izmaksu ir organizējis tā, lai akcionāri varētu baudīt dividendes četras līdz sešas reizes gadā. Tas veidojas tāpēc, ka DelfinGroup vienā vai vairākās daļās izmaksā gada dividendes un reizi ceturksnī veic ārkārtas dividenžu izmaksu.

Pastiprinātu interesi par DelfinGroup izraisa tas, ka no 2023. gada 22. maija līdz 2. jūnijam notiek DelfinGroup akciju publiskais akcionāru piedāvājums un tā laikā uzņēmuma akcijas tiek piedāvātas ar 10 % atlaidi.

Stiprinot inovāciju attīstību kā uzņēmuma stratēģisko prioritāti, Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup valdē iecelts finanšu tehnoloģiju un inovāciju eksperts Nauris Bloks, kurš šobrīd pilda uzņēmuma inovāciju vadītāja pienākumus. Izmaiņas valdē atbilst DelfinGroup stratēģijai turpināt tālāku izaugsmi, to stiprinot ar jaunu inovatīvu finanšu tehnoloģiju risinājumiem.

Līdz ar izmaiņām valdes sastāvā, DelfinGroup valdē šobrīd ir Didzis Ādmīdiņš, valdes priekšsēdētājs, kā arī valdes locekļi Aldis Umblejs, Sanita Pudnika un Nauris Bloks.

Nauris Bloks ir DelfinGroup inovāciju vadītājs kopš 2022. gada septembra. Naura fokusi ir fintech tehnoloģiju risinājumu ieviešana un jaunas klientu pieredzes veidošana.

“Mūsu mērķis ir stiprināt DelfinGroup pozīcijas kā inovatīvam finanšu pakalpojumu sniedzējam, mērķtiecīgi ieviešot arvien jaunus, vienkāršus, klientiem pielāgotus un uz tehnoloģijām balstītus finanšu pakalpojumus. Izmaiņas valdē, piesaistot Nauri Bloku – spēcīgu nozares profesionāli ar starptautisku pieredzi, ir ieguvums gan uzņēmumam, gan akcionāriem, jo ilgtermiņā varēsim kopā sasniegt arvien ambiciozākus biznesa attīstības mērķus. Jau šobrīd Nauris Bloks uzņēmumā ir uzlabojis daudzus procesus inovāciju un tehnoloģiju jomā, bet mums ir arī lieli plāni nākotnei. Vēlos piebilst, ka pēc Naura iniciatīvas tika uzsākta arī cieša DelfinGroup sadarbība ar Banku augstskolu un Rīgas Tehnisko universitāti studiju un pētniecības jomā, strādājot pie tā, lai Latvijas izglītības kvalitāte iet roku rokā ar darba tirgus prasībām,” skaidro Didzis Ādmīdiņš, DelfinGroup valdes priekšsēdētājs.

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup 3. oktobrī uzsāk 15 miljonu eiro obligāciju kotāciju biržas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North.

Uzņēmums slēgtā piedāvājuma ietvaros piesaistīja plānotos līdzekļus viena mēneša laikā kopš obligāciju emisijas. Obligāciju kupona likme noteikta 9% + 3 mēnešu Euribor. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, un to dzēšanas termiņš ir 2026. gada 25. februāris.

"DelfinGroup turpina uzņemto attīstības kursu, aktīvi izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un piedāvājot arvien jaunas investīciju iespējas. Esam gandarīti, ka investoru uzticība turpina augt, novērtējot uzņēmuma izaugsmes perspektīvas un izvēloties ieguldīt DelfinGroup obligācijās. Šī emisija vēlreiz apstiprina, ka uzņēmuma obligācijas ir pieprasītas ne tikai privāto, bet arī profesionālo investoru vidū, jo divas trešdaļas no parakstītajām obligācijām iegādājās institucionālie investori," informē DelfinGroup finanšu direktors un valdes loceklis Aldis Umblejs.

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Vēsturiski ir iegājies, ja uzņēmējam ir nepieciešamība pēc naudas biznesa attīstībai, tas primāri vēršas pie savas bankas. Taču šodien finansējuma iespējas ir daudz plašākas, un ne velti citviet Eiropā un pasaulē banku izsniegtais finansējums pret alternatīvo finansētāju aizdevumu apjomiem uzņēmumiem ir liekams vienādos svaru kausos.

To ietekmē finansējuma pieejamības ātrums, regulatoru prasību izpilde un citi faktori, kas nosaka - kad piemērotāks ir banku un kad nebanku finansējums.

Izpratne par finansējuma piesaistes iespējām ārpus bankām lēnām, bet pieaug arī Latvijā. Arvien biežāk uzņēmumu vadītāji saprot, ka ir jāmāk labi orientēties arī banku finansējuma alternatīvās. Šāds alternatīvais finansējums sevī ietver, piemēram, obligāciju laidienus, ko ir izmantojuši tādi pašmāju uzņēmumi kā Storent, Elko Group, Eco Baltia, akciju pārdošanu biržā, kur kā piemēri minami Madara Cosmetics, Virši, Delfingroup, un alternatīvie aizdevumu sniedzēji, ko izmantojuši tādi uzņēmumi kā Pure Chocolate, Peruza, Gandrs un citi.

Senākais lombards Latvijā - Rīgas pilsētas lombards -, kas strādā kopš 1802. gada, pārcēlies uz jaunām telpām Audēju ielā, informē DelfinGroup.

"Rīgas pilsētas lombardam ir vairāk nekā 200 gadu sena vēsture un esam gandarīti, ka varam būt lombardu vēstures un tradīciju turētāji Latvijā. Daudzus gadus Rīgas pilsētas lombards atradies Kalēju ielā, taču turpinot Banknote filiāļu tīkla attīstību, ir sperts nākamais solis šī lombarda vēsturē. Esam atklājuši jaunas telpas Audēju ielā 6, lai piedāvātu saviem klientiem vēl lielāku, īpaši atlasītu preču sortimentu. Saglabājot senākā lombarda vēstures šarmu, jaunajās telpās plašā klāstā būs pieejamas senlietas un unikāli priekšmeti, kas nav pieejami nekur citviet. Te glabājas vēstures liecības, kas īpaši interesē senlietu entuziastus un ārvalstu tūristus," skaidro DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Jebkura uzņēmuma galvenais veiksmes faktors ir cilvēki, kas šo biznesu veido, uzskata Nauris Bloks, AS DelfinGroup valdes loceklis.

Uzņēmumā var būt modernākās iekārtas, jaudīgākās tehnoloģijas un labākie rīki, taču bez cilvēkiem, kas māk efektīvi un pareizi šīs visas lietas izmantot, veiksmes faktors ir zems, spriež N. Bloks, piebilstot, ka, piesaistot īstos cilvēkus, biznesam ir būtiski darbiniekiem dot arī iespēju veidot komandu un uzvarētāju kultūru. Vadītājam ir jāredz ikviena darbinieka potenciāls un jābūt atklātam par to, kur darbinieks iederas uzņēmuma attīstības bildē, domā DelfinGroup valdes loceklis.

Liels potenciāls

Pamatizglītību esmu ieguvis Zūru pamatskolā, kas ir maza lauku skola Ventspils rajonā, stāsta N. Bloks. “Manuprāt, tā bija lieliska vieta, kur izaugt, bez pilsētas burzmas un vilinājumiem. Tur agri jau sapratu, ka viss ir manās rokās un iemācījos pats sevi virzīt pretī sasniegumiem. Tāpat gana ātri arī atskārtu, ka mana karjera būs saistīta ar tehnoloģijām, tāpēc vidusskolā mācības turpināju Ventspils 1.ģimnāzijā matemātikas un informātikas novirziena klasē, savukārt vēlāk - sāku studijas Rīgas Tehniskajā universitātē. Lai gan manis izvēlētā studiju programma, mehatronika, bija tehniska un interesanta, trešajā kursā sapratu, ka tas īsti nav priekš manis. Līdz ar to pieņēmu vienu no manas dzīves smagākajiem lēmumiem un mācības pametu,” atminas N.Bloks, kurš jaunajā mācību gadā iestājās Latvijas Universitātē, pēcāk iegūstot bakalaura grādu e-biznesa vadībā. Jau studiju laikos jauno profesionāli pamanīja toreizējā AS Rīgas satiksme Administratīvo resursu pārvaldības direktore Elīna Epalte-Drulle.

Kvalificēta darbaspēka trūkums ir ilgstoša problēma Latvijā. Gadu no gada par to sūdzas uzņēmēji un arī politiķi pēdējā laikā ir sākuši atzīt, ka darbaspēka trūkums jau sāk negatīvi ietekmēt valsts ekonomisko izaugsmi.

Kamēr politiķi domā, ko darīt valstiskā līmenī, daudzi uzņēmumi aktīvi piemērojas šai situācijai, meklējot efektīvākos risinājumus gan kvalificētu darbinieku piesaistīšanai, gan noturēšanai.

Jaunas un inovatīvas biznesa idejas, tehnoloģiski augsti attīstīti uzņēmumi nevar veidoties vidē, kur nav cilvēku ar atbilstošām zināšanām. Gudras un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanai ir nepieciešams arī pietiekoši liels skaits izglītotu un kvalificētu cilvēku. Bez atbilstošiem speciālistiem neviena biznesa ideja nebūs dzīvotspējīga. Tā, piemēram, ikgadējā Eurochambres aptaujā par galvenajiem ekonomikas izaicinājumiem 2023. gadā Latvijas uzņēmumi līdzās tādiem aktuāliem ārējiem faktoriem kā enerģijas un izejmateriālu cenas, norādījuši ilgstošās problēmas, kā darba spēka izmaksas un kvalificēta darba spēka trūkumu.

Viena no konkurētspējas problēmām Latvijā ir banku uzvedība, tām jābūt atvērtākām, vairāk jāiesaistās kreditēšanā, bet, ja tās nevēlas lielāku iesaisti, tad jāsāk lūkoties, ko varam darīt ar nodokļu regulējumu.

To intervijā Dienas Biznesa galvenajam redaktoram Gatim Madžiņam un žurnālistam Mārim Ķirsonam stāsta jaunievēlētais Valsts prezidents, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.jūnija žurnālā lasi:

Statistika

Inflācija vēl saglabājas pārtikas inerces dēļ

Finanses

Banku virspeļņas nodokļa ideja — dienaskārtībā

Tēma

Lielākie un prognozējami stabili ienākumi ir sanitāriem un policistiem

Ražošana

Olainfarm gatavo lēciena platformu

Tendences

Turpina pieaugt bezalkoholiskā alus popularitāte

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.