Latvijai nav jāpieņem dāvanas no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, ja ilgtermiņā tas palielina valsts budžeta tēriņus šo dāvanu uzturēšanai, bet jāveltī enerģija investīciju piesaistei, kas rada produktus, pakalpojumus un darba vietas.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta kūdras substrātu ražošanas SIA LaFlora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, inženieris - hidrotehniķis Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka Latvijā ir izveidojusies savdabīga situācija, kad cita risinājuma kā taupība un valsts pārvaldes izdevumu samazināšana nav, lai papildus atvēlētu naudu drošībai, nepaaugstinot valsts parādu, nodokļu likmes vai neatceļot esošos nodokļu atvieglojumus, taču iecerētā darbība liecina par pretējo.
Kāda ir situācija kūdras nozarē?
Lai arī visi runā par katastrofālo situāciju lauksaimniecībā, jo daudzās vietās novākt ražu nav iespējams, tehnika grimst, iegūtās ražas apjomi ir mazāki un ražas kvalitāte arī ir ievērojami zemāka, nekā tas varētu būt bijis normālos klimatiskajos apstākļos, tomēr problēmas ir arī kūdras ieguvē, un līdz ar to tās atspoguļosies uz šo nozari ar zināmu laika nobīdi. Proti, lietavas būtiski ir ietekmējušas kūdras ievākšanu. Līdz augusta vidum tieši klimatisko apstākļu dēļ iegūtās kūdras apjoms bija tikai 20 līdz 30% no sākotnēji plānotā. Līdzīga aina ir ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs — Lietuvā un Igaunijā. Protams, līdz kūdras ieguves sezonas beigām vēl ir laiks, tomēr neviens nevar garantēt, ka būs atvasara un varēs ievākt vasarā neievākto apjomu. Visticamāk, ir jārēķinās ar mazāku iegūtās kūdras apjomu un līdz ar to arī mazākiem kopējiem substrātu ražošanas un arī realizācijas apjomiem. Tas nozīmē, ka kūdras nozare nebūs spējīga valsts maku papildināt ar tikpat lielu nodokļu maksājumu masu kā iepriekšējā gadā, kaut arī valsts budžetā ir nepieciešama papildu nauda tieši drošības jautājumiem. Vēl vairāk, nav izslēgts, ka lietavu sekas būs darbavietu samazināšana, un, tā kā mazā Latvija ir ļoti liela (30% no visas Eiropas) dārzkopības kūdras substrātu piegādātāja, tad var prognozēt šī produkta deficītu, kas palielinās tā cenas, kas agrāk vai vēlāk atsauksies arī uz pārtikas cenu līmeni. Latvijā lietavas gan ir aktualizējušas jautājumus par meliorācijas sistēmām, to funkcionēšanu un ietekmi uz saimniecisko darbību.
Kādas problēmas meliorācijas sistēmās izgaismoja nokrišņu pārmērība?
Latvijā, atšķirībā no dienvidu zemēm, meliorācijas sistēmas ir paredzētas liekā ūdens novadīšanai, nevis ūdens pievadīšanai – irigācijai, taču daudzviet bija novērojama situācija, kas vairāk atgādināja nokrišņiem nabadzīgas teritorijas vajadzības. Proti, grāvji pilni ar ūdeni, tie pārplūst, rezultātā zemākās teritorijas atrodas ūdenī, kā rezultātā veidojas pārmitras augsnes ar visām no tā izrietošajām sekām – saimnieciskā darbība nav iespējama.
Visu rakstu lasiet 9.septembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
