Jaunākais izdevums

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS otrdien paziņoja, ka atlaidīs līdz 5000 darbinieku, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Aviokompānijas izpilddirektors Rikards Gustafsons norāda, ka atlaist paredzēts aptuveni 40% SAS darbinieku.

"Ņemot vērā pašreizējos ceļošanas ierobežojumus, SAS vasaras sezonā sagaida ierobežotu aktivitāti. Turklāt, visticamāk, paies vairāki gadi pirms pieprasījums atjaunosies līdz līmenim, kāds bija pirms Covid-19 krīzes," vēsta SAS.

Gustafsons prognozē, ka pieprasījums pakāpeniski atjaunosies, taču līdz pirmskrīzes līmenim atgriezīsies vien 2022.gadā.

SAS vēsta, ka sāks procesu, lai likvidētu 1900 darbavietas Zviedrijā, 1300 Norvēģijā un 1700 Dānijā.

Aviosabiedrība jau martā uz laiku atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% tās darbaspēka.

Savukārt Zviedrijas un Dānijas valdības marta vidū paziņoja, ka kredīta garantijās kopumā nodrošinās trīs miljardus zviedru kronu, lai pasargātu SAS no koronavīrusa krīzes radītās ekonomiskās ietekmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija pirmdien paziņoja par plānu, lai rekapitalizētu grūtībās nonākušo Skandināvijas valstu aviokompāniju SAS, kas pavēstīja, ka arī Dānija paredzējusi sniegt palīdzību.

Zviedrijas rūpniecības ministrs Igrahims Bailans norādīja, ka valdība ir gatava aviosabiedrībā iepludināt līdz pieciem miljardiem kronu (474 miljoniem eiro).

Vienlaikus SAS paziņoja, ka Dānijas valdība arī plāno iesaistīties rekapitalizācijas procesā, taču konkrētu palīdzības apjomu nemin.

Aviokompānija skaidro, ka tai nepieciešams aptuveni 12,5 miljardu kronu finansējums. Detalizētu informāciju par rekapitalizāciju un ar to saistītajiem pasākumiem paredzēts publiskot līdz mēneša beigām.

Kā ziņots, SAS martā uz laiku atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% darbaspēka, bet aprīļa izskaņā paziņoja, ka atlaidīs līdz 5000 darbinieku, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna komercķīla reģistrēta Daugavpils uzņēmumam SIA "AXON CABLE", liecina "Lursoft" dati.

Reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 904,46 tūkstošus eiroun par labu ķīlas ņēmējam AS "Swedbank" uzņēmums ieķīlājis prasījuma tiesības, ķermeniskos pamatlīdzekļus, nemateriālos ieguldījumus, krājumus, kā arī uzņēmumu kā lietu kopību.

Lursoft statistika liecina, ka pēc apgrozījuma apjoma izolēto vadu un kabeļu savienojumu ražotājs SIA "AXON CABLE" 2018.gadā bija trešais lielākais uzņēmums Daugavpilī.

2018.gadā SIA "AXON CABLE" apgrozīja 29,82 miljonus eiro un nopelnīja 1,03 miljonus eiro. Iepriekš uzņēmuma vadība ziņoja, ka 2019.gadā tiek paredzēts realizācijas apjomu pieaugums pateicoties nozares stabilitātei un iepriekšējos gados iemantotajai patērētāju uzticībai uzņēmuma saražotajai produkcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais Lietuvas horizontālās un vertikālās marķēšanas un ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmums SAS (UAB) "Biseris" paplašina darbību Latvijas tirgū.

Uzņēmums ir sācis aktīvi piedalīties vietējos ceļu marķēšanas iepirkumos un šogad plāno Latvijā sasniegt vismaz 2,5 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamajos četros gados vismaz 5 miljonus eiro gadā. Tostarp "Biseris", atbilstoši publiskotajiem iepirkuma rezultātiem, ir piedāvājis zemāko cenu iepirkumā par Latvijas valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanu 2020. - 2025. gadam.

"Latvija ir mūsu tuvākais kaimiņš - attālums no Viļņas līdz Latvijai vai Lietuvas pilsētai Klaipēdai būtībā ir vienāds. Tāpēc visai loģiski, ka sekojam līdzi un izrādām interesi piedalīties ceļu infrastruktūras sakārtošanā arī Latvijā. Turklāt mūsu tehnoloģijas, ko izmantojam arī Beļģijā un Nīderlandē, ļaus Latvijai piecos gados ietaupīt 11 miljonus eiro," uzsver "Biseris" ģenerāldirektors Neds Karkļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

airBaltic gaida valdības atbalstu nozarei

"airBaltic" viceprezidente personālvadības jautājumos Alīna Roščina, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"airBaltic" ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, kas vienlaicīgi ir arī nopietns sadarbības partneris valdībai koronavīrusa Covid-19 izraisītās krīzes un ārkārtas stāvokļa situācijā. "airBaltic" uzsver, ka sabiedrības veselība ir pirmajā vietā un pilnībā atbalsta valdības spertos soļus Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Primāri Covid-19 situācijā cieš tūrisma un transporta industrija, visā pasaulē vadībā izvirzot aviācijas nozari, kas pirmā izjuta būtiskus zaudējumus. Lai mazinātu negatīvās sekas uz uzņēmumu un tā darbiniekiem, "airBaltic" jau savlaicīgi spēra visus iespējamos soļus, lai samazinātu savas izmaksas, t.sk., uzsākusi pārrunas ar piegādātajiem atlikt un restrukturizēt maksājumus, samazinājusi vadības algas, pārskata nākotnes plānus, uzsākusi dialogu ar darbiniekiem par darbinieku skaita samazināšanu, utt.

Vakar, 2020. gada 16. martā, ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš informēja sabiedrību, ka valdība strādā pie dīkstāves reglamenta krīzes laikam. Šāds Artura Krišjāņa Kariņa paziņojums ir pilnībā atbalstāms, jo "airBaltic" un citiem nozares uzņēmumiem atbalsts krīzes situācijā un darbiniekiem draudzīgs krīzes regulējums ir steidzami nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ir labākais tests gan attiecībās ar cilvēkiem, gan attiecībās ar zīmoliem. Tieši šajā laikā, kad cilvēki ir apjukuši, zīmoliem ir iespēja demonstrēt savu cilvēcību, padarot produktus vai pakalpojumus pieejamākus, palīdzot grūtībās nonākušajiem, uzmundrinot un iedrošinot risināt situāciju tā vietā, lai uz krīzes laiku vienkārši pazustu no redzesloka.

Un, kā labi zinām no iepriekšējām krīzēm, "ko sēsi - to pļausi" - ieguldīšana zīmolā krīzes laikā, ietekmēs tavu biznesu pēc tam. Svarigi nepalikt klusiem.

Lai šo testu veiksmīgi izietu, "NORD DDB Riga" stratēģu komanda apkopojusi 10 principus, kā zīmolam veiksmīgi pārdzīvot krīzi. Tie ir balstīti ne tikai pašu pieredzē un datos, bet arī svaigos un praktiskos piemēros no Latvijas un pasaules.

- Attiecības nevis attiecību krīze. Šobrīd ir pateicīgs laiks zīmola stiprināšanai un attiecību dibināšanai, mazāk piemērots pārdošanas akcijām. "Kantar Global" dati parāda - 92% cilvēku vēlas, ka zīmoli nepārstāj komunicēt pandēmijas laikā. Turklāt, ja tev kā biznesam veicas labi un sabiedrība to redz, tev ir zināms pienākums dot atpakaļ un būt pamanāmākam sociālās atbildības lauciņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi atvieglot Covid-19 krīzes dēļ noteikto karantīnas režīmu, atkal atļaujot valsts pilsoņiem izbraukt pāri robežām, no 10.maija ierobežotā apmērā atsākt regulārus pasažieru lidmašīnu lidojumus, kā arī jau tuvākajā laikā atļaut nepārtikas preču tirdzniecību tirgos un organizēt nodarbības brīvā dabā, ievērojot nepieciešamos drošības noteikumus.

Līdz šim no Lietuvas varēja izbraukt tikai nolūkā atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, dodoties uz darbavietu vai veicot starptautiskus komerciālos pārvadājumus. Tagad šāds noteikums svītrots no valdības lēmuma par karantīnas režīmu.

Formāli šis atvieglojums stāsies spēkā nākamnedēļ, bet amatpersonas brīdinājušas, ka tas nebūt nenozīmē atgriešanos pie pilnīgas pārvietošanās brīvības, ņemot vērā, ka citas Eiropas valstis, ieskaitot Lietuvas kaimiņvalstis, vai nu joprojām nav atvērušas savas robežas, vai arī noteikušas citus pārvietošanās ierobežojumus ārvalstniekiem.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Kā norādījis premjerministrs Sauļus Skvernelis, kas tuvākajās dienās plāno apspriest robežu jautājumu ar Polijas valdības vadītāju Mateušu Moravecki, Polija provizoriski noskaņota saglabāt robežkontroli līdz vasaras sākumam. Savukārt Baltijas valstu ārlietu ministri par iespējām atvērt robežas gatavojas apspriesties jau trešdienas vakarā un Lietuva cer, ka tās pilsoņiem tuvākajā laikā būs iespēja doties uz Latviju un Igauniju, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze "Verslo žinios".

Pati karantīna, kas Lietuvā tika noteikta 16.martā, ir spēkā līdz 11.maijam un valdība pašlaik neapsver jautājumu par tās tālāku pagarināšanu, lai gan neizslēdz arī tādu iespēju. Turklāt, kā ziņots, robežkontrole uz robežām ar Latviju un Poliju nesen tika pagarināta līdz 14.maijam.

Taču jau trešo nedēļu pēc kārtas valdība pamazām atvieglina karantīnas režīma noteikumus.

Lietuvas gaisa telpa ir slēgta kopš 4.aprīļa un pašlaik lidojumiem nepieciešama īpaša satiksmes ministra un ārlietu ministra atļauja.

Jaunajā valdības lēmumā paredzēts, ka lidojumi varēs atsākties tajos maršrutos, kuru atjaunošanai pēc ārlietu ministra ieteikuma piekritīs valdība.

Ziņots, ka lidsabiedrība "Lufthansa" ir gatava atsākt lidojumus uz Viļņu no 11. maija, bet "AirBaltic" no 13.maija sola vienu reisu dienā maršrutā Rīga-Viļņa-Rīga. Regulārus reisus ar Lietuvu pakāpeniski plāno atjaunot arī aviokompānijas SAS, LOT, "Wizzair" un "Ryanair".

Satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs norādījis, ka pirmie reisi varētu atsākties uz Latviju, Vāciju un Poliju, bet daudz kas būs atkarīgs arī no uzņēmējvalstu noteikumiem, piemēram, Vācijā un Polijā joprojām ir spēkā prasība par divu nedēļu karantīnu. Pēc viņa teiktā, ja tiks panākta vienošanās par šo nosacījumu atvieglošanu, Lietuva tūdaļ centīsies radīt apstākļus lidojumu atsākšanai.

Tiek prognozēts, ka lidojumu skaits no Viļņas, Kauņas un Palangas var pieaugt tikai pēc tam, kad Eiropas valstis sāks atvieglot ierobežojumus. Tas varētu notikt tikai vasarā, bet atgriešanās pie vairāk vai mazāk ierastiem grafikiem, pēc ekspertu domām, ir iespējama tikai nākamgad vai pat tikai 2022. gadā.

Kā paziņojusi Ekonomikas un inovāciju ministrija, jau no ceturtdienas būs atļautas visu veidu brīvā laika pavadīšanas aktivitātes brīvā dabā un varēs atsākties individuālie sporta treniņi telpās, ieturot drošu atstatumu starp cilvēkiem. Savukārt ierosinājumu atļaut nelielus brīvdabas pasākumus, kuros nepiedalās vairāk par desmit cilvēkiem, valdība nolēmusi neapstiprināt.

Turpmāk būs atļauts nevalkāt sejas aizsargmaskas ārpus pilsētu, ciematu, dārzkopības kooperatīvu un viensētu robežām, ja 20 metru rādiusā nav citu cilvēku, neskaitot tuviniekus.

Medicīnas iestādes varēs sniegt plānveida pakalpojumus, kas pārtraukti kopš marta vidus, bet tie būs obligāti jāsaskaņo ar Nacionālo sabiedrības veselības centru, iesniedzot šādu pakalpojumu atsākšanas plānus, kuros tiktu paredzēta gultu rezervēšana iespējamajiem Covid-19 slimniekiem, kā arī riska grupas personu un pārējo pacientu plūsmu regulēšanas iespējas.

Nepārtikas preču tirdzniecība tirgos būs atļauta, ja vienam pircējam iespējams nodrošināt 10 kvadrātmetru platību, vai arī vienlaikus apkalpojot tikai vienu cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" vairs nav neviena darbinieka, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu, intervijā aģentūrai LETA stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka "airBaltic" pašreiz ir labākā situācijā nekā citas lidsabiedrības. "Kad mēs pārtraucām lidojumus, mēs pilnībā pārskatījām savu biznesa modeli, mēs vienkāršojām savu lidmašīnu floti, mēs nodrošinājāmies ar finansējumu, mēs veicām jaunas pārrunas par saviem līzinga līgumiem. Diemžēl mēs atlaidām arī darbiniekus, kas ir skumjākais punkts šajā sarakstā," stāstīja Gauss, uzsverot, ka tagad uzņēmumā nav vairs neviena, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu.

Viņš pauda, ka pašlaik daudzas citas Eiropas aviokompānijas rīko sarunas par masveida atlaišanām, bet "airBaltic" tas viss jau ir aiz muguras un lidsabiedrība var pilnībā koncentrēties uz to, kā veikt savu darbu turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru