Neizdodoties iegūt kontroli pār Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, aviokompānija SAS nolēmusi pārdot savas airBaltic akcijas.

Mēģināja vairākkārt

Skandināvu aviokompānija vairākkārt bija izteikusi vēlmi iegūt savā kontrolē valstij piederošos 52.6% airBaltic akciju, tomēr līdz šim visi airBaltic privatizācijas piedāvājumi tikuši noraidīti, kā arī strikti pret aviokompānijas privatizāciju izteikusies Satiksmes ministrija. Pēdējo reizi tas notika šogad jūnijā, kad valdība nolēma kārtējo reizi nenodot privatizācijai airBaltic akcijas. Tāpat SAS nekādi neizdodas realizēt savu pēdējo trumpi - savulaik izdotās obligācijas, kuras SAS saņēma, aizdodot naudu airBaltic. Realizējot šīs obligācijas, SAS teorētiski varētu tikt pie vēl papildus 12% akciju trīs miljonu latu vērtībā, tomēr, visticamāk, SAS tas tā arī neizdosies, jo pret to kategoriski ir Latvijas puse. «Tas ir strīdīgs jautājums, un katrai pusei ir atšķirīgs skatījums un pamatojums - vai to juridiski drīkst vai nedrīkst darīt,» Db norāda kāda šiem procesiem tuvu stāvoša persona, kas nevēlējās publicēt savu vārdu.

Lai stiprinātu savas līderpozīcijas, Ziemeļeiropas vadošā aviokompānija SAS Group turpmāk savu darbību koncentrēs tieši uz vietējo tirgu, proti, Ziemeļeiropu, kur SAS pozīcijas ir visspēcīgākās, Db.lv informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Māra Bransone.

Tādējādi SAS arī aptvers svarīgākās savu klientu grupas. SAS piedāvās gan vietējos reisus šai reģionā, gan arī lidojumus no/uz Ziemeļeiropu. Savukārt tās biznesa struktūrvienības, piemēram, Spanair, kuras neiekļaujas minētajā pamatbiznesā, tiks pārdotas. Tādu lēmumu pieņēma aviokompānijas valde.

Jaunā attīstības virziena īstenošana nākamo četru gadu laikā radīs priekšnoteikumus izaugsmei visos tirgos un palielinās pasažieru skaitu kopumā par 20 procentiem.

"Avio nozare mainās ļoti strauji un mēs vēlamies iet līdzi šīm izmaiņām, piedāvājot saviem klientiem labāko servisu un pievilcīgākās cenas," uzsver SAS izpilddirektors (CEO) Mats Jansons (Mats Jansson).

Skandināvijas koncernu "SAS Group" vadīs zviedrs Matss Jansons – tā šonedēļ sēdē nolēma SAS grupas direktoru padome. Jaunais koncerna vadītājs savā amatā stāsies, sākot ar 2007. gada 1. janvāri.

Pēdējos 12 gadus vadījis dažādu nozaru lielus Zviedrijas uzņēmumus, M.Jansons ir gatavs turpināt SAS grupas reformu un stiprināt tās pozīcijas tirgū.

"SAS vārdam un preču zīmei ir stipras pozitīvas konotācijas. Turklāt, SAS ir miljoniem klientu visā pasaulē un tūkstošiem kvalificētu darbinieku. Pašlaik SAS, tāpat kā visas pasaules aviācijas tirgus, nenoliedzami transformējas. Neraugoties uz spēcīgo konkurenci, SAS ir lieliskas iestrādes un stipri pamati attīstībai," – teica jaunais SAS grupas vadītājs M.Jansons.

M.Jansons no 1994. gada ir bijis prezidents tādos respektablos Zviedrijas uzņēmumos kā "Axfood" (pārtikas produktu tirdzniecība), "Fazer" (cepumu un konfekšu ražošana) un "Catena" (nekustamā īpašuma projekti). Pašlaik viņš ir dažādās jomās darbojošās uzņēmējdarbības grupas "Axel Johnson AB" prezidents.

Jaunais kolektīvais līgums starp Skandināvu aviokompāniju SAS un arodbiedrībām ļaus aviokompānijai ietaupīt lielu naudu.

Līgums cita starpā paredz, ka aviokompānijas piloti, SAS Group vadības pārstāvji un darbinieki atteiksies no algu palielināšanas 2009. gadā, tā vietā algas tiks samazinātas par 6%. Sākot ar 2009. gada janvāri savu atalgojumu par 6% ir samazinājuši arī SAS valdes locekļi.

Kā minēts SAS Group 2008. gada trešā ceturkšņa starpposma ziņojumā, vērtējot pēc būtiskākajiem kritērijiem, kopējais SAS budžeta deficīts ir mērāms ap 4 miljardiem Zviedrijas kronu (259 miljoni LVL).

«Kopš 2008. gada novembra SAS vadība un arodbiedrības rīkoja aktīvas un konstruktīvas pārrunas par kolektīvo līgumu parakstīšanu. Jaunie kolektīvie līgumi SAS grupā radīs 12% izmaksu samazinājumu, kas ir būtisks mūsu izmaksu bāzes samazinājums un nozīmīgs solis rentabilitātes mērķu sasniegšanā,» uzskata Mareks Pedersens, SAS Group reģionālais vadītājs Latvijā un NVS valstīs.

Līdz ar vasaras sezonu, Latvijas tirgū ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu atgriežas Scandinavian Airlines SAS, piedāvājot starp šīm divām pilsētām līdz 18 reisiem nedēļā: trīs reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem brīvdienās, informē SAS reģionālā vadītāja Baltijas valstīs Rūta Juciene.

Pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas Starptautiskās lidostas ceļā uz Stokholmas Arlandas lidostu svētdien, 29.martā.

«Tiešā reisa atklāšana no Rīgas uz Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijas tirgū: pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas 1990.gadā, bet 2008.gadā aviokompānija pārtrauca tiešos reisus nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ. Kopš šī laika uzņēmējdarbības attīstība starp Zviedriju un Latviju ir uzrādījusi pozitīvu attīstības tendenci un veicinājusi pieprasījumu pēc darījumu ceļojumiem starp abām galvaspilsētām. Reaģējot uz klientu vajadzībām, SAS pieņēma stratēģisku lēmumu atsākt vasarā tiešos lidojumus starp Rīgu un Stokholmu», uzsver R. Juciene.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic aviotirgus globālās krīzes un finansiālo rezultātu dēļ gada laikā zaudējis lielu daļu savas vērtības. Db jau vēstījis, ka airBaltic šogad ieguldījis lielus līdzekļus izaugsmē un jaunu maršrutu atklāšanā, kas vēl nav pilnībā atspoguļojies rezultātos. Netiek gan atklāts, cik lieli bijuši airBaltic ieguldījumi un investīcijas jaunu maršrutu atvēršanā. Pirmajā pusgadā tika atklāti 13 jauni lidojumu maršruti (10 no Rīgas, 3 no Viļņas).

Pēc aptuvenām ekspertu aplēsēm airBaltic vērtība šobrīd ir vien no 10 līdz 25 miljoniem latu, pretstatā 50 līdz 70 miljoniem latu vēl gadu iepriekš. Investīciju bankas Prudentia aprēķini liecina, ka airBaltic vērtība šobrīd lēšama vien 10 miljonu latu apmērā, kamēr gadu iepriekš aviokompānijas vērtība tika novērtēta 70 miljonu latu apjomā. Finanšu konsultāciju uzņēmuma Laika stars eksperts Jānis Pinnis norāda, ka saskaņā ar viņa pārstāvētās kompānijas aprēķiniem airBaltic vērtība varētu būt kritusies uz pusi - no 50 miljoniem latu uz 23 līdz 25 miljoniem latu.

Valdība otrdien slēgtajā sēdē izlēmusi neiegādāties skandināvu aviokompānijai SAS piederošos 47.2% aviokompānijas airBaltic kapitāldaļu.

SAS piedāvātā cena par šīm akcijām bija 47 miljoni latu, tomēr, lai arī Satiksmes ministrija esot par SAS piedāvājuma izmantošanu, tomēr valdība izlēma neizmantot pirmpirkuma tiesības airBaltic akcijām. Iemels tam ir ierobežotā valdības rocība un taupības režīms. Līdz ar to SAS ar sev piederošās airBaltic akcijām var realizēt citam pircējam, jo pārējie akcionāri nav izmantojuši savas pirmpirkuma tiesības.

Iepriekš otrs airBaltic mazākuma akcionārs Krievijas kompānija Transaero, kam pieder 0.02% airBaltic akciju, Db arī norādījis, ka nav ieinteresēts iegādāties SAS piederošās akcijas.

Lidsabiedrība SAS Scandinavian Airlines, kurai no 2003. gada pieder 49% aviokompānijas Estonian Air akciju, vienojās ar Igaunijas valdību par savu daļu pārdošanu.

Šis lēmums tika pieņemts, balstoties uz SAS īstenoto stratēģiju Core SAS, kas paredz lielāku aviokompānijas koncentrēšanos un darbību Skandināvijas tirgū.

Šodien SAS Group un Igaunijas valdība panāca vienošanos, ka SAS piederošā akciju daļa nonāks valsts kontrolē. Igaunijas valdība nodrošinās Estonian Air akciju paketes palielināšanu 200 miljonu Zviedrijas kronu apmērā, bet SAS Igaunijas lidsabiedrības kapitālā konvertēs aptuveni 20 miljonus Zviedrijas kronu, ko Estonian Air ir parādā. Pēc akciju paketes palielināšanas Igaunijas valstij piederēs 90% Estonian Air un SAS 10%. Lidsabiedrībai SAS paliks 70 miljonu Zviedrijas kronu liels aizdevums ar atmaksas termiņu līdz 2014. gadam.

Skandināvijas koncernu «SAS Group« vadīs zviedrs Matss Jansons – tā šonedēļ sēdē nolēma SAS grupas direktoru padome. Jaunais koncerna vadītājs savā amatā stāsies, sākot ar 2007. gada 1. janvāri. 54 gadus vecais M.Jansons nomainīs grupas vadītāja amata pagaidu izpildītāju Gunaru Reitanu, kurš šo amatu ieņēma pēc tam, kad šī gada maijā, nomainot darbu, no amata atkāpās piecus gadus par SAS prezidentu bijušais Jorgens Lindegards. Pēdējos 12 gadus vadījis dažādu nozaru lielus Zviedrijas uzņēmumus, M.Jansons ir gatavs turpināt SAS grupas reformu un stiprināt tās pozīcijas tirgū. «SAS vārdam un preču zīmei ir stipras pozitīvas konotācijas. Turklāt, SAS ir miljoniem klientu visā pasaulē un tūkstošiem kvalificētu darbinieku. Pašlaik SAS, tāpat kā visas pasaules aviācijas tirgus, nenoliedzami transformējas. Neraugoties uz spēcīgo konkurenci, SAS ir lieliskas iestrādes un stipri pamati attīstībai,« – teica jaunais SAS grupas vadītājs M.Jansons. Skandināvijas uzņēmējdarbības sabiedrībā viņš tiek augstu vērtēts par daudzveidīgo pieredzi, spēju veidot novatoriskus uzņēmējdarbības modeļus un personiskajām līdera īpašībām. Ekonomiku un socioloģiju studējušais M.Jansons no 1994. gada ir bijis prezidents tādos respektablos Zviedrijas uzņēmumos kā « Axfood« (pārtikas produktu tirdzniecība), «Fazer« (cepumu un konfekšu ražošana) un «Catena« (nekustamā īpašuma projekti). Pašlaik viņš ir dažādās jomās darbojošās uzņēmējdarbības grupas «Axel Johnson AB« prezidents. Jaunieceltais SAS grupas vadītājs ir precējies, ar ģimeni dzīvo Stokholmā un audzina četras meitas. Brīvajā laikā M.Jansons daudz sporto: spēlē tenisu, slēpo un skrien. Bez tam, viņš jau trīs reizes ir piedalījies Ņujorkas maratonā. M.Jansons pārņem SAS vadības stūri laikā, kad pasaules aviācijas tirgū vēl joprojām turpinās milzīgas transformācijas, kas aizsākās pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem. Šī katastrofa izraisīja ilglaicīgu civilās aviācijas pagrimumu, tai pašā laikā lēto lidojumu sabiedrību izplatīšanās diezgan spēcīgi palielināja konkurenci, bet pieaugošās degvielas cenas – aviācijas sabiedrību izdevumus.

Finansiālu problēmu nomocītā Skandināvijas lidsabiedrībai SAS izdevies noslēgt vienošanos ar arodbiedrībām, kas ļaus izvairīties no maksātnespējas, pavēstījusi aviokompānija.

SAS iecerējusi atlaist darbiniekus un samazināt savas darbības apmērus. Lidsabiedrības plānus atbalstījušas pilotu un salonu apkalpes arodbiedrības, kuru piekrišana bija nepieciešama, lai aviokompānija varētu turpināt savu reorganizāciju. Iepriekš vienošanos bija izdevies panākt ar septiņām arodbiedrībām, taču astotā atturējās dot savu atbalstu, vēsta BBC.

Pirmdienas vakarā vienošanos izdevies panākt arī ar astoto arodbiedrību, pavēstījusi SAS. Arodbiedrību atbalsts SAS reorganizācijai bija priekšnoteikums, lai lidsabiedrība varētu saņemt finansiālu atbalstu 518 miljonu ASV dolāru apmērā no Skandināvijas valstu valdībām.

SAS piederošās 47.2% airBaltic akciju paketes cena šobrīd varētu būt 30 līdz 50 miljoni latu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pēc viņa teiktā, vēl pirms uzņēmuma 2007. gada pārskata izvērtējuma uzņēmuma vērtība pa šo laiku ir kļuvusi lielāka. «Darbības rādītāji uzlabojas, pasažieru skaits un apgrozījums pieaug,» viņš skaidroja. Tiesa, investīciju baņķieris nevarēja pateikt tagadējo airBaltic vērtību, tomēr uzsvēra, ka SAS piederošā airBaltic akciju pakete (47.2 %) maksā mazāk, nekā maksātu kompānijas kontrolpakete (virs 50 %). Tādējādi 2006. gadā Latvijas aviokompānijas 47.2 % akciju paketes cena varētu būt 20-30 milj. Ls, bet šobrīd ap 30-50 milj. Ls. SAS pieder arī obligācijas, kuras tā varot konvertēt akcijās, bet tā kā dokumenti nav publiskoti, tad jāpieņem, ka SAS pār airBaltic nav kontrole un tādējādi, pārdodot nekontroli, naudas summai tiek piemērota atlaide, lēsa K. Krastiņš. airBaltic 2007. gada pārskats liecina, ka 2002. gadā airBaltic un SAS vienojušies par SAS pašu kapitālam pielīdzinātā aizdevuma (tas izsniegts 1996.g. 8.februārī ar 12 % likmi un atmaksu 2003.g. 31.decembrī) un uzkrāto procentu atmaksu, 2002. gada 1. oktobrī veicot konvertējamo obligāciju emisiju 2,955 milj. Ls apmērā.

Skandināvijas lidsabiedrība samazinās izmaksas par 445 miljonu ASV dolāriem, «nogriežot» vismaz 800 darbavietu, vēsta thelocal.se.

Ziņas par jostas savilkšanu lidsabiedrībā SAS izskanējušas pirmdien – pēc brīvdienās notikušās «krīzes tikšanās». SAS veiks tādus taupības pasākumus kā atteikšanos no aviācijas zemes pakalpojumiem un Norvēģijas meitasuzņēmuma. Tāpat aviokompānijā tiks samazināti 800 darbavietu, un tagad ir sākušās sarunas arī par algu samazināšanu. Tādējādi Skandināvijas lidsabiedrība cer ietaupīt 455 miljonus ASV dolāru. Lidsabiedrība cer pārdot arī aktīvus aptuveni 445 miljonu ASV dolāru vērtībā.

«Valde ir sniegusi vienprātīgu atbalstu šim plānam un iesaka arī aviokompānijas darbiniekiem atbalstīt gaidāmos pasākumus,» teikts SAS paziņojumā.

SAS gan noliedz jebkādas baumas par bankrotu un norāda, ka šobrīd kompānijai briesmas nedraudot. Savukārt tirgus analītiķi intervijā Zviedrijas portālam di.se norāda uz to, ka SAS nekavējoties ir jāsper attiecīgi soļi, lai tiktu galā ar savām finanšu problēmām.

Intervijā Zviedrijas portālam di.se tirgus analītiķi norāda uz to, ka SAS nekavējoties ir jāsper attiecīgi soļi, lai tiktu galā ar savām finanšu problēmām.

Viens no aviokompānijas lēmumiem varētu būt akciju emisija, otrs, savukārt, kompānijas bankrota paziņošana. "Šāda situācija nepārprotami tuvojas," norādījis analītiķis Lars Heindorfijs.

L. Heindorfijs norāda, ka SAS nav daudz iespēju izbēgt no bankrota. "Izmaiņas konjuktūrā varētu palīdzēt, taču maz ticams, ka šādas izmaiņas notiks. Cits variants varētu būt atsevišķu struktūrvienību pārdošana, kas nav saistīta ar uzņēmuma pamata biznesu," norāda L. Heindorfijs.

AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs ar savu aviosabiedrību uzsāks lidojumus līdzīgos maršrutos, kuros jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic jo­projām tiek meklēts investors, Ziemeļeiropas aviācijas sektorā notiek pārmaiņas, kas var atstāt būtisku iespaidu arī uz Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic. DB 01.10.2012. jau rakstīja, ka savulaik kā investors par AirBaltic interesējās arī kāds AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs – vācu multimiljonārs Hanss Rūdolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl). H.R. Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kā arī viesnīcu bizness, bet Vērla ģimenes īpašumi 2013. gadā tika novērtēti 400 miljonu eiro vertība. H.R. Vērls pēc Manager – Magazin datiem atrodas arī 500 bagātāko vāciešu sarakstā.

Apjomīgie reorganizācijas plāni, visticamāk, Skandināvijas aviokompāniju SAS nespēs izglābt un tuvāko 12 mēnešu laikā tā beigs savu eksistenci, uzskata aviācijas eksperts.

Zviedrijas aviācijas analītiķis Anderss Lidmans (Anders Lidman) medijam The Local norādīja, ka SAS nav daudz iespēju, lai mainītu iepriekšējo gadu kursu, un kompānijas pieeja uzņēmējdarbībai ir «iesprūdusi» astoņdesmitajos gados, kad nacionālās lidsabiedrības baudīja monopolu.

«Kad jums ir monopols, jums nav jāuztraucas par izmaksām. Jūs varat pievērst galveno uzmanību pakalpojumam, un SAS šajā jomā ir ļoti laba,» klāstīja eksperts. Viņš norādīja, ka SAS ļoti lēni reaģē uz izmaiņām tirgū, kurā sevi pieteikušas zemo cenu lidsabiedrības. «Tas ir apmērām tā it kā inficēties ar kādu vīrusu un to atklāt tikai tad, kad jau ir par vēlu,» klāstīja eksperts.

Gadījumā, ja Skandināvijas aviosabiedrība SAS noteiks zemu pārdošanas cenu tai piederošajām 47.2% Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju, Latvijas valstij vajadzētu izmantot pirmpirkuma tiesības uz tām, uzskata satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Viņš Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti norādīja, ka pagaidām Satiksmes ministrija nav saņēmusi no SAS oficiālu priekšlikumu par akciju pārdošanu, līdz ar to nav lemts par turpmāko ministrijas rīcību. A. Šlesers arī nenosauc kāds būtu cenu līmenis, ap kādu valsts būtu gatava atpirkt SAS piederošās airBaltic akcijas.

Db jau vēstīja, ka sākotnēji bija iecerēts, ka SAS pārstāvji tuvākajā laikā ierodas Rīgā. Plāni tagad esot atlikti nesenās Spanair lidmašīnas aviokatastrofas dēļ Madridē. Spanair arī ietilpst SAS grupā. SM pārstāvji norāda, ka SAS vadība šobrīd koncentrējas aviokatastrofas seku likvidēšanai, tāpēc pagaidām vēl nav devuši ziņu.

Igaunijas valstij piederošā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", varētu zaudēt savu lielāko partneri - Skandināvijas aviokompāniju SAS -, jo SAS noslēgusi ilgtermiņa līgumu par sadarbību ar Zviedrijas lidsabiedrību BRA.

Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu, Igaunijas pusei tāds SAS lēmums bijis pārsteigums un pašlaik tiek gaidīts skaidrojums no SAS.

Pēc tam, kad "Nordica" 2019.gadā pārtrauca lidojumus no Tallinas, tās pamatdarbība ir bijusi pakalpojumu sniegšana ar zīmolu "Xfly". Tās lielākais klients ir bijis SAS, kam tagad ir ilgtermiņa līgums ar BRA.

Salmu paskaidroja, ka Igaunijas kompānijai ir ilgtermiņa līgums ar Skandināvijas aviokompāniju un sadarbība turpinās. Reisu regularitāte pat esot pārsniegusi līguma prasības un "Nordica" gaidas, tādēļ pašlaik nav skaidrības, kā SAS un BRA sadarbības ietekmēs "Nordica",

Aviokompānija Scandinavian Airlines vairs neizmantos Dash 8 Q400 lidmašīnas, ņemot vērā negadījumus ar šī tipa lidmašīnām pēdējā laikā. Šādu lēmumu pieņēma SAS valde 28. oktobrī savā ārkārtas sēdē, Db.lv ziņoja sabiedrisko attiecību konsultante Vaiva Ostrovska.

''Uzticība Dash 8 Q400 ir ievērojami samazinājusies un mūsu klientus aizvien vairāk sāk uztraukt lidojumi ar šī tipa lidmašīnām. Līdz ar to esam pieņēmuši lēmumu vairs neizmantot tās SAS flotē,'' norāda SAS prezidents un izpilddirektors Mats Jansons (Mats Jansson).

SAS sāka izmantot Dash 8 Q400 lidmašīnas 2000. gadā.

Dash 8 Q400 lidmašīnas pārvadā aptuveni piecus procentus no SAS Grupas pasažieriem. Šos aviokompānijas klientus plānots turpmāk apkalpot, izmantojot citas SAS flotes lidmašīnas, kā arī nomājot citus lidaparātus.

Starptautiskā lidosta Rīga skandināvu aviokompānijai Scandinavian Airlines (SAS) īpašus nosacījumus, tai atgriežoties Rīgā, nav piedāvājusi, norādīja lidostā.

Komentējot SAS atgriešanās iemeslus, tiek norādīts, ka lidosta regulāri esot sazinājusies arī ar šo pārvadātāju, tāpat kā ar daudziem citiem, un pārrunājusi iespējamo lidojumu sākšanu uz Rīgu.

«Lidsabiedrība ir izvērtējusi esošo tirgus situāciju un nolēmusi atsākt lidojumus pati. Līdz šim SAS pārstāvniecību lidostā Rīga nodrošinājusi sadarbība ar airBaltic,» informē lidostā.

Kā ziņots, SAS atgriežas Latvijā un 29.martā sāk tiešos reisus no Rīgas uz Stokholmu, informēja lidsabiedrībā. Starp šīm divām pilsētām SAS nodrošinās līdz 18 lidojumiem nedēļā - trīs ikdienas reisus darba dienās un brīvdienās līdz diviem izejošajiem reisiem dienā.

Skandināvu aviokompānija SAS plāno piedāvāt 21 jaunu lidojuma galamērķi, un jaunie lidojuma maršruti varētu tikt iesviesti nākamgad, raksta thebaltic-course.com.

Tik daudz jaunu lidojuma galamērķu piedāvājums ir daļa no SAS jaunās 4Excellence stratēģijas. «Avionozarē kopumā mēs paredzam ievērojamu to pasažieru skaita pieaugumu, kuru lidojumu mērķis ir atpūtas brauciens, un arī SAS vēlas piedāvāt vairāk lidojumu «atpūtniekiem»,» norādīja SAS izpilddirektors un prezidents Rikards Gustavsons (Rickard Gustavson).

Aviokompānija SAS jau paplašināja piedāvāto galamērķu skaitu šī gada martā, kad lidsabiedrība nāca klajā ar 17 jauniem lidojuma maršrutiem.

Laikrakstam DB tagadējais Estonian Air prezidents un bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila norādīja, ka skandināvu lidsabiedrības Finnair, SAS un Flybe Nordic attīsta agresīvu politiku Baltijas valstīs.

Norvēģijas un Dānijas valdības ir gatavas finansiāli vairāk pabalstīt SAS nekā līdz šim, taču par šo soli šīs valstis varētu vēlēties SAS privatizēt.

Par to ziņo Reuters. Šis paziņojums sekoja pēc Zviedrijas pavēstītā, ka valsts varētu samazināt savas īpašumtiesības kompānijā SAS. Zviedrijas uzņēmējdarbības ministrs Mods Olofsons (Maud Olofsson) paziņojis, ka runa neesot par SAS tūlītēju pārdošanu, tomēr ilgtermiņā Zviedrijas valdība neredzot jēgu savā īpašumā paturēt aviokompāniju.

SAS globālā finanšu krīze skāra salīdzinoši smagāk nekā citas lidsabiedrības, jo SAS augstās izmaksas dara kompāniju mazāk konkurētspējīgu. Nozares analītiķi jau labu laiku spekulēja par SAS pārdošanu Lufthansai vai Air France KLM. Trīs Ziemeļvalstu valdības apliecināja, ka ir ar mieru ieguldīt kompānijā papildu 684 miljonus dolāru, lai sabalansētu uzņēmuma bilanci. Pašlaik Zviedrijai pieder 21,4%,, bet Norvēģijai un Dānijai par 14,3% SAS akciju katrai. Atlikušās akcijas pieder zviedru Valenbergu ģimenei, kas arī ir piekritusi papildu investīciju plānam. Ziemeļvalstu valdības SAS izveidoja 1946. gadā, lai konsolidētu Skandināvijas tirgus.

Sākot ar š.g. 30.oktobri aviokompānija Scandinavian Airlines System (SAS) uzsāk tiešos lidojumus Stokholma - Rīga. Izlidošanas laiks no Arlandas lidostas Stokholmā plkst. 13:15 un izlidošanas laiks no Rīgas plkst. 15:55 pēc vietējiem laikiem, db.lv informēja SAS pārstāve Kristīne Toma.

"Ceļojumu skaits starp Eiropu un Baltijas valstīm strauji pieaug. Nepieciešamību pēc jauna pēcpusdienas reisa izteica mūsu klienti, un mēs esam gandarīti, ka varam atjaunot SAS kartē galamērķi Rīga un Latvija," uzsver aviosabiedrības SAS Ziemeļaustrumeiropas reģiona ģenerāldirektore Elizabete Miltone-Hemmingsena (Elisabeth Milton-Hemmingsen).

Aviobiļetes ir jau pieejamas pārdošanā.

SAS izmanto 72-vietīgo Bombardier De Havilland DHC-8 Q400 tipa lidmašīnu, kuras maksimālais ātrums sasniedz 660 km/stundā. Jaunās Q sērijas lidmašīnām ir moderna skaņas un vibrācijas apslāpēšanas sistēma (Vibration Suppression System), kas padara šīs lidmašīnas par patreiz klusākajām, bez-vibrāciju propelleru lidmašīnām.

airBaltic prezidentam Bertoltam Flikam piederošā SIA Baltijas aviācijas sistēmas ir pabeigusi darījumu par 47.2% airBaltic akciju iegādi.

Jau iepriekš SAS vadība norādīja, ka pārdos kompānijai piederošās airBaltic akcijas par 220 miljoniem Zviedru kronu jeb 14.08 miljoniem latu. Par akcijām bija jānorēķinās skaidrā naudā, tomēr B. Fliks neatklāja, kādā veidā darījums ticis finansēts.

SAS Group prezidents un izpilddirektors Mats Jansons iepriekš skaidroja, ka šī pārdošana atbilst lidsabiedrības stratēģijai nesaglabāt mazākuma īpašumtiesības savās lidsabiedrībās. Līdz ar īpašnieku maiņu nekas airBaltic stratēģijā būtiski nemainīšoties. Tāpat tikšot turpināta ciešā sadarbība ar SAS.

Latvijā reģistrēti gandrīz 18 000 dalībnieku

Šogad aprīlī SAS lojalitātes programmai EuroBonus apritēs 15 gadi. 1992. gadā uzsāktā iniciatīva šobrīd apvieno 2.8 miljonus pastāvīgo biedru no dažādām pasaules valstīm, tai skaitā 17 711 Latvijā. Sadarbojoties ar 55 dažādiem partneriem, SAS saviem klientiem piedāvā dažāda veida pakalpojumus un privilēģijas.

"SAS ilggadīgā pieredze ļauj apgalvot, ka tūristi no aviokompānijas gaida augstas kvalitātes pakalpojumus un plašu piedāvājumu. Apzinoties savu klientu vēlmes, SAS jau no pirmās programmas darbības dienas strādā, lai uzlabotu šo lojalitātes programmu," atzīmē Ruta Juciene, SAS pārstāvniecības Latvijā un Lietuvā direktore.

Speciāli jubilejas gadam sagatavotos piedāvājumus SAS EuroBonus programmas klientiem būs iespēja izmantot visa gada garumā.

Foto: Freepik.com / cookie_studio

Mūsu ikdiena vairs nav iedomājami bez digitālo ierīču klātesamības. Tās tiek izmantotas ne tikai darba vajadzībām, bet arī mācībām, izklaidei un vēl citiem nolūkiem. Diemžēl ilgstoša atrašanās pie ekrāniem var izraisīt dažādas problēmas, tostarp sausās acs sindromu (SAS). Simptomus un sūdzības var palīdzēt novērst acu pilieni, tomēr neatsverama nozīme ir arī dzīvesveidam. Raksta turpinājumā optikas salona METROPOLE speciālisti dalās noderīgos ieteikumos, kā saglabāt redzes veselību un mazināt nepatīkamos SAS simptomus.

Sausas, apsārtušas un nogurušas acis: kas tādas izraisa?

Cilvēka acis aizsargā asaru plēvīte, kas veic vairākas funkcijas. Tā ne tikai mitrina acs virsmu, bet arī lauž starus un piegādā imūnās vielas. Dažādu ārējo faktoru ietekmē var tikt izjaukts šis līdzsvars. Visbiežāk SAS izraisa: