Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un kriminālvajāšanas sākšanai izdeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Iepriekš izdošanu atbalstīja arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Pēc prokuratūras izteiktā lūguma par politiķa izdošanu kriminālvajāšanai Bondars nolēmis atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai politiķis šodien paziņoja par atkāpšanos no parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un lēmumu nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Bondars preses konferencē atkārtoti uzsvēra, ka nav vainīgs.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot Bondaru kriminālvajāšanai.

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Bondara izdošanu kriminālvajāšanai 

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras...

Kā zināms aģentūrai LETA, Bondaram tiek inkriminēts tas, ka viņš "mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm". Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Bondars ieskatā, prokuratūra īsteno "bezzaudējuma stratēģiju", jo politiķis neredz iespēju, ka deputāti priekšvēlēšanu laikā varētu nobalsot pret viņa izdošanu. Politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai, lai "izgāztu prokuratūras 14.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu".

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena no kriminālprocesā iesaistītajām personām ir arī Bondara sieva Ieva.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) citēja Satversmes tiesas spriedumu, ka, Saeimai, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanas, jāvērtē, vai tā nav saistīta ar attiecīgā deputāta politisko darbību un vai neapdraudēs Saeimas spēju darboties.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Griķe norādīja, ka nav faktu, ka Bondara izdošana kaut kā veidā traucētu Saeimas darbību. Prokurore arī atzīmēja, ka lietas pierādījumu vērtēšana būs tiesas kompetence.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Kvēps prokurores argumentus arī nodēvēja par sadzīviskiem un atsaucās uz Eiropas Parlamenta (EP) kritērijiem, lai noteiktu, vai kriminālprocess nav aizdomīgs un, iespējams, būtu saistīts ar kādiem slēptiem politiskiem motīviem. Parasti politiskie motīvi ir aizslēpti ar citām lietām, sacīja Bondara aizstāvis.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru. Advokāts norādīja, ka EP arī vērtē, vai kriminālprocesā pret visām personām ir vienāda kriminālprocesuālā pieeja, bet pret notāres palīdzi neesot tikusi rosināta pat disciplinārlieta.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) vaicāja, kāpēc iepriekš netika ierosināta lieta pret notāri, kura tagad jau aizgājuši mūžībā. Griķe skaidroja, ka nevarēs komentēt izmeklēšanas darbības līdz 2021.gada maijam, bet uzsvēra, ka būtiskākie pierādījumi tika iegūti viņas veiktās izmeklēšanas laikā viena gada posmā, bet līdz tam neesot bijis zināms, ka notāri varēja saukt pie kriminālatbildības, tāpēc arī nekāds process netika sākts.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Kursīte-Pakule norādīja, ka, ja deputāti neatbalstītu Bondara izdošanu, tad aizdomu ēna uz politiķi kļūtu vēl smagāka. Tāpēc lietā nepieciešams paļauties uz taisnīgu tiesu, sacīja komisijas vadītāja.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Viens no atbildētājiem civilprasībā par 15 miljonu zaudējumu radīšanu Latvijas Krājbankai Mārtiņš Bondars, kurš tolaik bankā bija viens no septiņiem valdes locekļiem, intervijā apgalvo, ka dokumentos par nodarīto kaitējumu bankai pret viņu nav nekādu apsūdzību vai pretenziju.

Savukārt informācija, kas publicēta medijos, ka M. Bondaram Krājbankas lietā būs jāmaksā 2 miljoni eiro, esot tikai politiskā spēle.

Jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa slēgtā sēdē nolēma solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem. Šajā lietā apsūdzētie ir Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, bijušais valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, Mārtiņš Bondars, Andrejs Sumačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova. Katram no viņiem jāatmaksā aptuveni 2 miljoni eiro.

Iemesls – bijušie Krājbankas valdes locekļi bez pietiekamiem paskaidrojumiem izsniedza vairākus aizdevumus kompānijām, kas reģistrētas Seišelu salās un Kiprā. Šo lēmumu dēļ vēl pirms maksātnespējas procesa sākuma bankas zaudējumi sasniedza simtus miljonus eiro.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot kriminālvajāšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Vienlaikus politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Papildināta - Bondars plāno aiziet no Budžeta komisijas vadības un nekandidēt uz 14.Saeimu 

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai...

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Saeima jau rīt, 20.jūnijā, plāno lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, tādējādi to samazinot par 15%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien piekrita likumprojektu par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli iekļaut rītdienas parlamenta sēdes darba kārtībā.

Komisija tāpat lūgs minētajam likumprojektam noteikt steidzamību, vienlaikus lūdzot likumprojektu divos lasījumos izskatīt vienā sēdē, proti, rīt.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā un tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un ieņēmumus valsts budžetā. «Normāli jau šādas darbības notiek, valstīm aizkulisēs sazinoties un nedarot straujas kustības. Bet, ņemot vērā, ka tas tomēr noticis strauji, mums par nožēlu jāpieņem šādi īstermiņa risinājumi,» teica Bondars.

«Ja sēstos, nāktos domāt, ka viņš ir pilnīgi iedzīts stūrī. Tikai galīgā izmisuma situācijā normāls cilvēks gribētu stāties Reformu partijā (RP),» tā intervijā laikrakstam Neatkarīgā, atbildot uz jautājumu - «kāpēc Bondars nesēdās tautieša Zatlera kamanās», sacījusi Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne, profesore Ilga Kreituse.

«Bondaram Dievs devis lielisku izskatu. Viņš ieguvis arī labu izglītību. Viņam ir stabila ģimene, kas nav mazsvarīgi. Bondaram piemīt visi laba politiķa standarti. Tikai jājautā: vai partija ir īstā, kur Bondars kļūtu par spilgtu līderi?» viņa turpinājusi.

Bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars šonedēļ paziņoja, ka nesadarbosies ar RP. Politiskais spēks viņam piedāvājis kļūt par Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidātu, bet Bondars vēlējies straujākas pārmaiņas, nekā tam piekritusi partijas vadība.

«Ir vēl kāda problēma. Kā zināms, lai sekmīgi piedalītos pirmsvēlēšanu cīņā, vajadzīga pamatīga reklāmkampaņa. Reiz Ainaram Šleseram tas izdevās, pat neskatoties uz partijas katastrofāli zemo reitingu. 2009. gada pašvaldību vēlēšanās LPP/LC Rīgas domē ieguva 12 deputātu vietas. Taču toreiz kampaņu veidoja Ēriks Stendzenieks. Iespējams, Mārtiņš Bondars saprata, ka Zatleram nav šāda Stendzenieka,» skaidrojusi politikas eksperte.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pieņemts lēmums nesadarboties ar Reformu partiju (RP), ir tās nevēlēšanās veikt straujas pārmaiņas un labot pieļautās kļūdas, savu lēmumu nesadarboties ar partiju skaidroja bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars.

Sarunā ar Latvijas radio viņš norādīja, ka gadījumos, ja vajadzīga nopietna ārstēšana, nedrīkst atrunāties, ka ārstēsies ar zāļu tēju. M. Bondars atzina, ka RP nepieciešamas trīs veidu pārmaiņas – strukturālas pārmaiņas, pārmaiņas cilvēkos un kosmētiskas pārmaiņas. Ja nav iespējams veikt kosmētiskas pārmaiņas – atgriezt sabiedrības uzticību, tad tādas pārmaiņas M. Bondaru neinteresējot, norādīja ekonomists.

«Ja partijas reitings nokrīt no 22% līdz 3%, tad acīm redzot kādam ir jābūt atbildīgam par to. Kādam par to ir jāparāda ar signāliem, ka viņi atkāpjas vai paiet malā, vai dara kaut ko citu,» sacīja M. Bondars.

Veikals Prisma Deglava, kura konstruktīvajos elementos pamanītas izmaiņas, aizvien ir slēgts un tiks atvērts tikai tad, kad tas būs pilnīgi droši gan klientiem, gan darbiniekiem. Drošības nolūkos tiks veiktas tehniskās pārbaudes visās ēkās, kurās atrodas Prisma veikali, informēja AS Prisma Latvija Drošības un tehniskā dienesta vadītājs Ģirts Bondars.

«Šobrīd veikala ēkā turpinās tehniskās pārbaudes, to veikšanā iesaistīts gan ēkas īpašnieks, gan būvuzņēmējs,» skaidro Bondars.

Patlaban Bondars vēl nevēlējās komentēt, cik nopietnas ir izmaiņas veikala konstrukcijās. «Sniegt kādu vērtējumu būtu pāragri, varu tikai piebilst, ka konstrukcijas izskatījās aizdomīgi,» aģentūrai LETA sacīja Bondars.

Neesot pamata aizdomām par līdzīgām situācijām citos Prisma veikalos, tomēr drošības nolūkos tiks veiktas tehniskās pārbaudes visās ēkās, kurās atrodas Prisma veikali, piebilda Bondars.

Tirdzniecības centra ēku Andreja Saharova ielā 30 pirms četriem gadiem būvēja SIA Castor Construction, ēka nodota ekspluatācijā 2012.gada oktobrī.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pēc veikala Prisma Deglava apsekošanas pieņēmis lēmumu nekavējoties aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai, aģentūru LETA informēja BVKB.

Iespējams, ka tirdzniecības centrs varētu būt slēgts līdz pat diviem mēnešiem.

Pārbaudot publiski izskanējušo informāciju par iespējamu bīstamību tirdzniecības centrā Prisma Deglava, Andreja Saharova ielā 30, BVKB inspektori šodien veica ēkas pārbaudi. Tās laikā konstatēta saliekamo dzelzsbetona pārseguma paneļu novirze no atbalsta sijas un izdrupumi paneļu apdarē. Būvinspektori norāda, ka, deformācijām progresējot, tiktu apdraudēta ēkas stabilitāte un drošība.

Birojs informējis ēkas īpašniekus par pārbaudes rezultātiem un plānoto lēmumu - nekavējoties aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai. Lai noteiktu bojājumu cēloņus, to apjomu un ietekmi uz ēkas noturību, nepieciešams veikt padziļinātu ēkas konstrukciju tehnisko izpēti.

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15%.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Igaunijā samazināto akcīzes nodokli alkoholam, kas radījis risku alkoholisko dzērienu tirdzniecības apjomu un attiecīgi budžeta ieņēmumu samazināšanai.

Par likumprojektu nobalsoja 61 deputāts, savukārt pret balsoja astoņi parlamentārieši.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir 21.jūnijs plkst.12. Tāpat noteikts, ka likumprojekts otrajā lasījumā tiks skatīts tuvākajā ārkārtas sēdē, kuru izsludinās Saeimas prezidijs.

Likumprojektam noteikts steidzamības statuss, kas nozīmē, ka lēmums tiks pieņemts divos nevis trīs lasījumos. Lai arī sākotnēji ticis paredzēts, ka likumprojektu Saeima abos lasījumos varētu izskatīt jau šodien, koalīcijas nostāja, kā atklāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP), esot mainījusies, tāpēc tiks noteikts ilgāks priekšlikumu iesniegšanas termiņš un jautājums tiks lemts citā Saeimas sēdē.

Pakļaujot visus uzņēmējus un daļu iedzīvotāju automātiskiem sodiem par savlaicīgu deklarāciju neaizpildīšanu, ir risks nonākt pretrunās ar Latvijas Satversmi un vispārējām cilvēktiesībām

Saeimas Budžeta un Juridiskās komisijas kopsēdē 25. septembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atklāja, ka VID sarunu robotam būs vārds Toms, tomēr nepateica, kā dēvēs programmu, kura ģenerēs soda kvītis aizmāršīgiem uzņēmējiem divas dienas pēc deklarācijas termiņa. Ja viss ritēs, kā dienestā iecerēts, tad tieši Tomu rās par VID darbiem un nedarbiem.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka jautājumu par iedzīvotāju automātisku sodīšanu pagājušajā nedēļā skatīja Saeimas Juridiskā komisija, kur debates arī iesākās un deputāte Juta Strīķe aicināja sasaukt kopsēdi ar Budžeta komisiju, lai viestu skaidrību un vienotos par to, kas ir pieļaujams, bet kas nav. «Pašreizējais likumprojekts groza gan soda apmērus, gan paredz aizstāšanu – brīdinājums par deklarācijas neiesniegšanu nav paredzēts, bet uzreiz ir naudas sods. Ir paredzēts, ka naudas sods tiks iekasēts no otrās dienas,» 25. septembra apvienoto komisiju sēdi ievadīja J. Strīķe.

Uz DB jautājumiem par savām aktivitātēm uzņēmējdarbībā atbild bijušais a/s Latvijas krājbanka valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Izskanējis, ka jūs esat nodibinājis uzņēmumu SIA T6B, ieguldot tā pamatkapitālā 2,1 Ls. Kāds īsti ir šā soļa mērķis?

Šis uzņēmums tiešām ir nodibināts vienam darījumam, taču realitātē tajā šobrīd nenotiek pilnīgi nekāda darbība, tas ir nolikts uz rezerves sliedēm un darbināts tiks tikai tad, kad būs nepieciešamība to darīt, ja tāda vispār radīsies.

Šis uzņēmums ir veidots reālam iespējamam darījumam vai arī, piemēram, tam, lai iegādātos nekustamo īpašumu, noformējot to uz SIA vārda?

Tas ir biznesa vajadzībām, taču vēl nav garantijas, ka to tiešām vajadzēs. Ir klienti, kuriem šajā tirgū ir noteiktas intereses. Es redzu iespēju uz tā rēķina nopelnīt, un tas ir jāizmanto. Neko sīkāk par šo jautājumu gan es negribu izteikties, jo pretējā gadījumā plānotais darījums var vispār nenotikt.

«Manai dzīvei pašlaik ir divas daļas. Viena saistās ar iztikas pelnīšanu ģimenei, un tie ir divi nelieli uzņēmumi. Otra ir sabiedriskā darbība – Ekonomistu apvienībā 2010 esmu valdes loceklis,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, jautāts, ar ko patlaban nodarbojas, stāstījis uzņēmējs Mārtiņš Bondars.

«Šobrīd, piemēram, tajā gatavojam valdības gada darba vērtējumu, ko publicēsim 15. novembrī. Tajā pašā reizē pasniegsim Spīdolas balvu. Partijām pagājšruden uzdevām jautājumus, saņēmām atbildes. Apskatīsim, kā veicies ar plānotā izpildi. Sabiedriskais darbs man patiešām patīk un mani interesē, tas ir veids, kā varu turpināt akadēmiskumu, ko esmu ieguvis studijās ASV,» runājot par darbu ekonomistu apvienībā, sacījis M. Bondars.

Jautāts par amatiem, viņš arī atklājis: «Es neslēpju – esmu atvērts piedāvājumiem, kas man liktos interesanti. To esmu darījis zināmu cilvēkiem, kam ir noteicošais vārds, lemjot par šiem jautājumiem. Līdz šim citi acīmredzot likušies vērtīgāki kandidāti, bet tā dzīvē notiek.»

Par hakeru testēšanas pakalpojumu sniegšanu ASV 14 gadu cietumsods piespriests 38 gadus vecajam Latvijas valstspiederīgajam Ruslanam Bondaram, vēsta raidījums «TV3 ziņas».

Pēc ASV Tieslietu ministrijas izplatītās informācijas, Bondars notiesāts par testēšanas pakalpojuma «Scan for You» sniegšanu.

Bondars vairāku gadu garumā par samaksu piedāvājis veikt testus, lai noskaidrotu, vai citu hakeru izstrādātos digitālos rīkus pamanīs tās antivīrusu programmas, kuras izmanto ASV tirgotāji, finanšu iestādes un valdība.

Piemēram, kāds «Scan for You» klients vēlāk veicis kiberuzbrukumu, nozogot 40 000 000 maksājumu karšu lietotāju datus. Bondars palīdzējis veikt kiberuzbrukumus, kuru rezultātā nodarīti zaudējumi 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Bondara līdzzinātājs 36 gadus vecais Jurijs Martiševs martā atzina savu vainu tajos pašos apsūdzības punktos.

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.

Neskaidrībām un pilnīgai nenoteiktībai par nākotni, kas valdīja 2008. – 2009. gadā, Latvija ir tikusi pāri. Tomēr saglabājas vairāki riski un viens no lielākajiem ir saistīts ar demogrāfisko situāciju, sacīja uzņēmējs, bijušais Latvijas Krājbankas vadītājs Mārtiņš Bondars.

Raidījumā Dienas Rīts M. Bondars skaidroja, ka demogrāfiskā situācija ir gan esošs, gan arī ilgtermiņa risks. «Lai ekonomika normāli funkcionētu, ir vajadzīgi cilvēki. Ja cilvēki izmirst vai aizbrauc vairāk nekā piedzimst vai atbrauc, tad ir ļoti grūti uzturēt tās sociālās sistēmas, kas balstītas uz solidaritāti,» sacīja M. Bondars.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd redzams, ka demogrāfiskā bilance ir negatīva, kas nozīmē, ka arī sociālā bilance neizskatās pozitīvi.

Tāpat viņš atzina, ka uzņēmējdarbību Latvijā bremzē nodokļu sistēma un valsts institūcijas. Arī Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumā tā ir minēta kā viena no galvenajām problēmām Latvijā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā atzinusi par vainīgiem bijušo AS "Latvijas Krājbankas" prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju, informēja Tiesu administrācijā.

Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.

Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.

Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.

Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.

Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.

Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi iestājās Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Latvija ir palaidusi garām savu iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus. To būtu bijis iespējams darīt, ja Ķemeru sanatorijas vietā būtu izveidots profesionāls kasino. Tagad jādomā, kā «ierobežot vecos azartistus un pasargāt jauno paaudzi» – šādu viedokli Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 26. februārī pauda Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).

A. Kiršteins klātesošajiem atgādināja vēsturi, proti, ka azartspēļu nozari Latvijā bija plāns sakārtot arī pirmās neatkarības laikā, taču plāniem strīpu pārvilka pāri karš. Pirms Otrā pasaules kara bijis plāns azartspēles koncentrēt vienuviet Latvijā un kā piemērotākā vieta apspriesti Bernāti.

Saeima šā gada 10. janvāra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēšanai vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciatīvu aizstāvēja Juris Jurašs (JKP), kurš skaidroja savu pozīciju – azartspēļu atkarība ir slimība, kuras dēļ iedzīvotājiem rodas parādi un viņi dodas tos «atstrādāt uz ārzemēm», tādēļ Latvija zaudē cilvēkus. Lai situāciju mainītu, iniciatīvas autori iesaka, veikt grozījumus Azartspēļu likumā, paredzot, ka turpmāk kazino drīkst ierīkot tikai luksus klases viesnīcās.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītājs visticamāk tiks nosaukts piektdienas laikā, piektdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

«Esmu uzrunājis gan esošos padomes locekļus, gan arī FKTK departamentu vadītājus un domāju, ka šīs dienas laikā pagaidu vadītājs tiks izvirzīts,» sacīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pēc tam šis kandidāts tiks ieteikts saskaņošanai Latvijas Bankas padomei. «Būtu ideāli, ja Saeima lēmumu par pagaidu vadītāja apstiprināšanu varētu pieņemt vienlaikus ar lēmumu par esošo FKTK vadītāju atlūgumu apstiprināšanu,» sacīja Reirs.

Ministrs atturējās sniegt vērtējumu līdzšinējo FKTK vadītāju Pētera Putniņa un Guntas Razānes darbam. «Viņi vēl turpina strādāt līdz 15.jūlijam un es patlaban koncentrējos uz to, lai pildītu likuma normas un atrastu pagaidu vadītāju. Pēc 15.jūlija varēšu sniegt līdzšinējās vadības darba vērtējumu,» sacīja Reirs.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien lēma nodot izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Finanšu ministrijas (FM) rosinātos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), paredzot iedzīvotājiem maksimāli atvieglot gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu.

Tomēr deputāti apsvēra iespēju problēmu ar izveidojušos nodokļa parādu risināt plašāk.

Diskusijā par likuma grozījumiem neizpalika asa viedokļu apmaiņa par ieviesto nodokļu reformu kopumā. Gatis Eglītis (JKP) atzina, ka viņa ieskatā minētie grozījumi tikai «lāpīs» problēmu ar nodokļu parādiem, nevis to risinās, tāpēc viņš neatbalstīja likumprojekta tālāku virzību.

«Mums tiek nolikts priekšā vienpusējs FM skatījums, kas paredz uz brāķa uzlikt ielāpu. Pieņemsim kaut ko, ko saprot tikai FM, bet atbildīgi būsim mēs. Es nevaru atbalstīt šādu pieeju jautājumu risināšanā,» uzsvēra Eglītis, piebilstot, ka nepieciešas rīkot diskusijas, lai rastu draudzīgāku risinājumu grāmatvežiem, uzņēmējiem un cilvēkiem.

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāju varētu tikt virzīta FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale, liecina neoficiālā informācija.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka konsultācijas un darbs pie FKTK pagaidu vadītāja kandidāta izvēles turpinās, un to plānots pabeigt līdz jautājuma izskatīšanai parlamentā, pirmdienas, 8.jūlija rītā.

Latvijas Bankas interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka pirmdien sasaukta Latvijas Bankas padomes ārkārtas sēde.

Iepriekš piektdien sasauktajā preses konferencē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem sacīja, ka cer pagaidu vadītāju nosaukt piektdienas laikā. Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

Valdību veidojošās partijas Santas Purgailes kandidatūru Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatam rīt valdībā, visticamāk, nolems virzīt apstiprināšanai Saeimā, tomēr koalīcijas partijas jautājuma vieglu izskatīšanu parlamentā nesola.

Partiju apvienības «Jaunā vienotība» pārstāvis Arvils Ašeradens pēc koalīciju veidojošo partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka jautājums par Purgailes kandidatūras virzīšanu FKTK vadītājas amatam valdībā tiks skatīts rīt, paužot cerību, ka tiks panākta vienošanās par viņas apstiprināšanu.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka politiskais spēks ir ticies ar Purgaili. «Ar to patlaban pietiek, lai mēs dotu zināmu uzticības kredītu, lai ministri ļautu šim jautājumam virzīties tālāk, taču tas absolūti nenozīmē solījumu, ka Saeimas deputātiem būs tieši tāds pats balsojums,» uzsvēra Dzintars, piebilstot, ka Purgaile jau ir tikusi brīdināta par politiskā spēka vēlmi ar viņu tikties atkārtoti, kad jautājums nonāks parlamentā. "Diskusiju turpināsim un patlaban neliksim šķēršļus,» solīja politiķis, uzsverot, ka parlamenta līmenī varētu būt citādākas diskusijas.