Ražošana

Sekojot idejai: Niša kļuvusi par pašpietiekamu nozari

Anda Asere, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiski sertificēti produkti, kas agrāk bija niša, pamazām ir kļuvuši par pašpietiekamu nozari

Tā uzskata tīrīšanas līdzekļu ražotāja SIA Purenn līdzīpašnieks Kristaps Kančs, piebilstot, ka ekoloģisks vairs nav tikai sauklis. Tam palīdz tas, ka daudzi tīrīšanas līdzekļu ražotāji šobrīd spēj nodrošināt krietni labākas cenas nekā agrāk, jo arī izejvielu ražotāji un nozare kopumā attīstās. «Mēs spējam konkurēt ar tiem, kas nav sertificēti,» viņš teic. Purenn produktiem ir EcoControl sertifikāts. «Ilgi uz to gājām un tagad varam lepoties, ka mums ir tieši šis sertifikāts. Jā, ir daudz sertifikātu, un ir daži uzņēmumi, kas sertificē visu, pat baterijas un naftas produktus. Mēs izvēlējāmies EcoControl, jo tas nav tikai bizness. Mūs katru gadu auditē un pārbauda, tāpat – arī mūsu piegādātājus. Un mēs droši izvēlamies piegādātājus, kam ir šis pats sertifikāts. Iespējams, Amerikā, Kanādā vai Apvienotajos Arābu Emirātos vajadzēs kaut ko citu specifisku tieši viņu tirgum, bet līdz tam mums vēl jāpaaugas,» saka Kristaps.

Arvien jauni produkti

Kopumā Purenn sortimentā ir 130 dažādi produktu nosaukumi – tās ir aptuveni 70 dažādas preces dažādos tilpumos. Populārākie ir mazgāšanas līdzeklis ar laima aromātu un universālais virtuves tīrītājs. Tie ir arī vieni no pirmajiem uzņēmuma produktiem, ko tas sāka ražot pirms četriem gadiem. Jaunākais produkts ir traipu tīrītājs krāsainai un baltai veļai. Tas ir uzņēmuma pirmais pulverveida produkts, visi citi tīrīšanas līdzekļi bijuši šķidrie mazgāšanas un pūšamie. Pulverveida produktiem ir nedaudz atšķirīga ražošana nekā šķidrajiem līdzekļiem, bet Kristaps teic – ja tirgus prasa, tad jāražo. «Ieklausījāmies klientu teiktajā. Produkts tapa ilgi, bet atsauksmes ir tādas, ka bija tā vērts. Strādājam arī pie citiem jauniem produktiem.,» viņš teic.

25% eksportē

«Ir patīkami būt vietējos veikalos, bet tiecamies uz eksportu. Sāksim ar Eiropu un tad jau skatīsimies tālāk,» saka Kristaps. Eksports pagājušā gada apgrozījumā veidoja 25%, un uzņēmums savu produkciju ārpus Latvijas realizē Turcijā, Rumānijā, Slovākijā, Somijā u.c. valstīs. Šobrīd notiek pārrunas ar vairāku Eiropas valstu izplatītājiem. Kristaps uzsver, ka cilvēki pērk no cilvēkiem, un īpaši nozīmīgi ir atrast partneri, ar ko labi saskan un kam personīgi patīk konkrētā ražotāja produkti. «Viss prasa laiku – jo lielāks tirgus, jo lēnāk tā pārstāvji pieņem lēmumu. Tas gan atkarīgs arī no konkrētā klienta – vai tā ir liela mazumtirdzniecības veikalu ķēde, liels iepircējs vai mazs veikaliņš, kam ir stipri mazākas prasības nekā, piemēram, tīklam Edeka,» saka Kristaps.

Visu rakstu lasiet 12. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājs ar savu izvēli var noteikt toni izejvielu ražotājiem un tādējādi iesaistīties videi draudzīgāku produktu ražošanā.

"Jāiet līdzi laikam. Iepriekšējais iepakojuma dizains tapa pirms krietna laika. Tirgus mūsdienās ir tik ārprātīgi dinamisks, ka pienācis laiks radīt ko jaunu. Salikām kopā to, kas ir svarīgi mums pašiem un klientiem un kā varam būt dabai vēl draudzīgāki, nekaitīgāki, foršāki," teic Agate Jurkovska–Kanča, SIA "Purenn" līdzīpašniece.

Sabiedrība kopumā "saražo" daudz atkritumu, bet ar tiem maz kas tiek iesākts, kā rezultātā daudzviet pludmales izraibina plastmasas pudeles un maisiņi. Viņa uzskata, ka ir svarīgi rīkoties.

"Jo vairāk mēs kā ražotājs prasīsim saviem piegādātājiem pudeles no 100% pārstrādātas plastmasas, jo vairāk šī iepakojuma un sagatavju ražotāji būs spiesti domāt, kā to izpildīt. Līdz ar to rodas motivācija savākt atkritumus un tos pārstrādāt. Pieprasījums rada piedāvājumu. Globāli skatoties, mūsu rīcība ir ļoti svarīga. Runāt tikai par to, ka vajag nodot atkritumus pārstrādei, nav gana, jo tiem uzņēmumiem, kas tos pārstrādā, nav, kur realizēt jaunās izejvielas. Taču, ja ir pieprasījums, pēc kāda laika nevienā mežā nevienu plastmasas pudeli vairs neatradīsim," spriež A. Jurkovska–Kanča.

Komentāri

Pievienot komentāru