Vācijas iekšpolitiskās kolīzijas par migrāciju pastiprina draudus atvērtai Eiropai. Attēlā - Vācijas kanclere Angela Merkele.

Šengenas vīles krakšķ 

Vācijas iekšpolitiskās kolīzijas par migrāciju pastiprina draudus atvērtai Eiropai; Latvija ir nogaidoša, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Didzis Meļķis, 2018. gada 06. jūlijs plkst. 8:49

Šonedēļ notikušie vienošanās meklējumi Vācijas valdošās koalīcijas saglābšanai pastiprina vienotas Eiropas patvēruma meklētāju politikas veidošanas pretrunas un draud ar Austrijas pretreakciju.

Vācijas kanclere Angela Merkele kā Kristīgo demokrātu savienības (CDU) vadītāja nedēļas sākumā ir pamanījusies rast steigšus vienošanos ar CDU māsas- partiju Bavārijas Kristīgi sociālo savienību (CSU), kad tās vadītājs un A. Merkeles kabineta iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers draudēja ar demisiju, ja Vācijas robežsardzei netiks dotas pilnvaras aizturēt un atgriezt atpakaļ citās ES valstīs jau reģistrētus patvēruma meklētājus. Partijas ir vienojušās par atšķirīgu taktiku no Vācijas līdzšinējā uzsvara uz patiesi Eiropas mēroga risinājumu, pārliekot uzsvaru uz divpusēju politiku starp valstīm.

Nerunājot nemaz par Austrijas paredzamo reakciju, arī trešajai Vācijas koalīcijas partijai – SDP sociāldemokrātiem – ir principiālas iebildes pret CDU/CSU vienošanos. Sociāldemokrātiem nepieņemama ir ideja par slēgto tranzīta centru izveidi, kā arī viņi prasa aptveroša Vācijas imigrācijas likuma pieņemšanu. Vācijas mediji gan norāda uz SPD sliktajām kaulēšanās pozīcijām, esot jaunākajiem koalīcijas biedriem. Partija arī nevar atļauties valdības gāšanu, jo līdz ar tās zemo reitingu ārkārtas parlamenta vēlēšanas SPD būtu ļoti nevēlamas.

Vietējās vēlēšanas Bavārijā šoruden ir skaidrojums CSU pēkšņajam izgājienam, apšaubot CDU teikšanu nacionālā līmeņa politiskajā stratēģijā. Laikraksts Der Spiegel to komentē kā CDU/CSU savienības nodrošinātā un vairāk nekā 60 gadus ilgušā Vācijas politiskās stabilitātes modeļa galu. Politikas komentētāji vērtē, ka CSU, atšķirībā no CDU, ir izvēlējusies neignorēt elektorāta simpātiju pieaugumu pret labējo populismu un Bavārijas vēlēšanās 14. oktobrī neatdot šīs balsis Alternative für Deutschland.

Šīs Vācijas iekšpolitikas kolīzijas draud izraisīt domino efektu robežu noslēgšanā Austrijas un tālāk Itālijas virzienā. Austrijas kanclers Sebastians Kurcs nav vilcinājies komentēt, ka Vācijas vienpusējas rīcības gadījumā Austrija būs spiesta slēgt patvēruma meklētājiem savas robežas, sākot ar Brennera pāreju ceļā no Itālijas, kā arī uz robežas ar Slovēniju.

Visu rakstu Šengenas vīles krakšķ lasiet piektdienas, 6.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!


Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 04. februāris plkst. 16:31

Šengenas zonas izjukšana Eiropas Savienībai (ES) ilgtermiņā izmaksātu vairāk nekā...

2015. gada 12. novembris plkst. 11:45

Ja līdz gada beigām netiks samazināts straujais un nekontrolējamais bēgļu pieplūdums, varētu...

2013. gada 05. marts plkst. 10:05

Briselē paredzētās Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru tikšanās laikā Vācija...

2011. gada 07. jūlijs plkst. 14:55

Migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdums nevar tikt izmantots kā pamatojums robežkontroles ieviešanai,...

2011. gada 26. maijs plkst. 16:03

Piespiedu kārtā no Latvijas izraidītajiem ārzemniekiem turpmāk būs liegta ieceļošanas...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2018. gada 05. jūlijs plkst. 6:29

Lielbritānijā divi cilvēki saindējušies ar nervus paralizējošo vielu «Novičok», ar kuru tika...

2018. gada 04. jūlijs plkst. 16:51

Ceturtdien, 5.jūlijā stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot...

2018. gada 04. jūlijs plkst. 14:30

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors šā gada 21.jūnijā...

2018. gada 04. jūlijs plkst. 13:35

Varšavā pie Polijas Augstākās tiesas ēkas trešdien sapulcējušies protestētāji pret valdību,...

2018. gada 27. jūnijs plkst. 17:43

Neskatoties uz denuklearizācijas solījumiem, Ziemeļkoreja strauji veic uzlabojumus Jonbjonas kodolobjektā,...

2018. gada 27. jūnijs plkst. 17:27

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis,...

2018. gada 27. jūnijs plkst. 10:49

30. jūnijā notiks pirmais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas (IZV)...

2018. gada 25. jūnijs plkst. 10:33

Trīs mēnešus kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reģionālo...

2018. gada 22. jūnijs plkst. 9:13

Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam (ZZS) oficiāli nepieder un arī lietošanā nav nevienas...

2018. gada 21. jūnijs plkst. 21:42

Saeimas sēdē ceturtdien, 21.jūnijā 61 deputāts deva piekrišanu kolēģa Askolda Kļaviņa kratīšanai....