"Kalnozols celtniecība" pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas pilnībā noslēdzoties darījumam starp "Kalnozols celtniecība" un "MG Baltic Investment" par kapitāla daļu pārdošanu.

Līdz ar nozīmīga stratēģiska investora "MG Baltic Investment" piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma "Kalnozols celtniecība" valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi. Par "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāju iecelts Ivo Čerbakovs.

Tika pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi, kuru vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna "MG Baltic" viceprezidents un "MG Baltic Investment" ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. "Kalnozols celtniecība" līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

Turpmāk "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Ivo Čerbakovs. Valdē darbosies arī valdes locekļi Aigars Lisovskis un Inga Stakinova.

AS Būvuzņēmums Restaurators nolēmis aicināt SIA Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem projektā "Dienvidu pakavs 1". Uzņēmums aicinājumu saista ar "Kalnozols celtniecība" komentāriem, kas izteikti sakarā ar pretenzijām pret SIA "Pilsētmāju institūts "Urban Art"" ("Urban Art").

"Būvuzņēmums Restaurators" projektā "Dienvidu pakavs 1" veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi un starpsienu montāžu dzīvokļos. Jau sākotnēji "Kalnozols celtniecība" maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd "Būvuzņēmums Restaurators" nav saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā "Kalnozols celtniecība" ir paziņojis, ka darbi nav veikti, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma.

"Man nav skaidrs kā "Kalnozols celtniecība" var apgalvot pasūtītājam un sabiedrībai, ka darbi objektā "Dienvidu pakavs 1" ir pabeigti, vienlaikus mēģinot no mums tiesas ceļā piedzīt kompensāciju par darbu neveikšanu un līguma termiņu kavējumu," jautā AS "Būvuzņēmums Restaurators" valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs. Viņš norādīja, ka "Tad vajag vispirms samaksāt mums un citiem apakšuzņēmējiem par padarīto darbu, un tikai tad sākt tiesvedību pret "Urban Art". Vai arī nevajag prasīt no pasūtītāja miljonu, ja reiz darbi ir veikti tik slikti, vai arī vispār nav veikti..."

Arī a/s Būvuzņēmums Restaurators apsverot iespēju vērsties tiesā pret SIA Kalnozols celtniecība, kas tam esot parādā vairāk nekā 150 000 latu, turklāt ne tikai par objektu Dienvidu pakavs 1. SIA Vides Dizaina Grupa, kas iepriekš bija gatava vērsties tiesā pret Kalnozolu, uzskata, ka priekšlikums risināt domstarpības sarunu ceļā, ir tikai laika vilkšana, jo solījumi netiekot pildīti.

A/s Būvuzņēmums Restaurators nolēmis aicināt SIA Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem projektā Dienvidu pakavs 1, Db.lv informēja uzņēmums. Aicinājums tiek saistīts ar Kalnozols celtniecība komentāriem, kas izteikti sakarā ar pretenzijām pret SIA Pilsētmāju institūts Urban Art (Urban Art).

Būvuzņēmums Restaurators projektā Dienvidu pakavs 1 veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi un starpsienu montāžu dzīvokļos. Jau sākotnēji Kalnozols celtniecība maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd Būvuzņēmums Restaurators neesot saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā Kalnozols celtniecība esot paziņojis, ka darbi nav veikti, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols ir būtiski samazinājis savu ietekmi būvniecības biznesā. Intervijā laikrakstam Dienas bizness V. Kalnozols pieļauj iespēju, ka kādreiz varētu censties atpirkt pārdotās daļas, kā arī pauž viedokli, ka līdzīgas finansiālās problēmas, kādas radušās viņam, varētu būt visiem lielajiem Latvijas būvniekiem.

Kāpēc īsti tik nolemts pārdot 75 % Kalnozols celtniecība?

Jau vairākus gadus mēs meklējām nopietnu partneri, un, manuprāt, lietuviešu kompānija MG Baltic Investment ir ļoti pieņemama - tā ir pietiekami pieredzējusi Lietuvas tirgū. Man arī savā ziņā ļoti pieņemami ir lietuvieši kā mūsu brāļu tauta. Tāpat pēdējā laikā mums arvien vairāk un vairāk naudas vajadzēja atstāt gan pie pasūtītāja gan bankā, kas ir saistīts ar izpildes garantijām, un līdz ar to mums ir iesaldēti līdzekļi 3,6 miljonu latu apmērā, trūkst apgrozāmo līdzekļu, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc piesaistījām šo investoru. Viens no iemesliem, kāpēc nāk investors, ir 2,6 miljonu latu ieguldījums statūtkapitālā, kas uzlabo naudas plūsmu un mēs varam savlaicīgi norēķināties ar visiem kreditoriem, kas mums ir.

Bruģēšanas kompānija SIA Vides Dizaina Grupa (VDG) vērsusies Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā ar pieteikumu par parādu piedziņu pret SIA Kalnozols Celtniecība. Patlaban Kalnozols Celtniecība komentāru par SIA Vides Dizaina Grupa izplatīto informāciju nesniegšot, jo tam esot nepieciešams iepazīties ar lietas materiāliem, tā Db.lv informēja uzņēmumā.

Pieteikums saistīts ar uzņēmuma Kalnozols Celtniecība parādiem, kas radušies, strādājot pie projekta Dienvidu pakavs.

Atbilstoši SIA Vides Dizaina Grupa sniegtajai informācijai, "lai arī Kalnozols Celtniecība jau agrāk regulāri kavējis maksājumus, šoreiz uztraukumam ir reāls pamats, jo bruģētāji nav vienīgie, kuriem minētais uzņēmums ir parādā ievērojamas summas". Turklāt, Vides Dizaina Grupai esot radušās aizdomas par Kalnozols Celtniecība godprātību attiecībā pret apakšuzņēmējiem.

"Mēs jau agrāk esam dzirdējuši par maziem uzņēmumiem, kas bankrotē, jo nespēj norēķināties ar piegādātājiem tādēļ, ka ģenerāluzņēmējs atsakās maksāt par paveiktajiem darbiem. Tādēļ mums ir aizdomas, ka Kalnozols Celtniecība ir nolēmis arī šoreiz risināt savas finansiālās problēmas uz apakšuzņēmēju rēķina. Tieši šī iemesla dēļ arī nolēmām vērsties tiesā," stāsta Vides Dizaina Grupa valdes priekšsēdētājs Aigars Krīgalis.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Pilsētmāju institūts Urban Art iesniedzis tiesā prasību par kompensācijas piedzīšanu Ls 658 141, 09 apmērā no SIA Kalnozols celtniecība. Savukārt SIA Kalnozols celtniecība uzskata, ka uzņemtās saistības nav izpildījusi SIA Pilsētmāju institūts Urban Art, proti, tā neesot veikusi SIA Kalnozols Celtniecība samaksu par paveikto darbu, kuras kopējā summa pārsniedz vienu miljonu latu.

SIA Pilsētmāju institūts Urban Art bija nolīgta projekta Dienvidu pakavs 1 celtniecībai. Kā Db.lv norādīja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art sabiedrisko attiecību konsultants Ēriks Volosovskis, SIA Kanlnozols celtniecība vairākkārt nepildīja līguma saistības, kavējot dzīvojamās mājas Dienvidu pakavs 1 nodošanas termiņus un nepildot noteiktos darbus. Urban Art strīdu ar būvuzņēmumu vairākas reizes esot mēģinājis risināt sarunu ceļā, taču rezultāts netika panākts. Līdz ar to, lai segtu SIA Kalnozols celtniecība nodarītos zaudējumus, Urban Art vērsies tiesā par Ls 658 141, 09 kompensācijas piedziņu.

"Kā SIA Kalnozols Celtniecība valdes priekšsēdētājs, esmu gatavs vistuvākajā laikā, cik vien tas saskaņā ar Komerclikuma normām ir iespējams, sasaukt ārkārtas SIA Kalnozols Celtniecība dalībnieku sapulci, kurā tiek lemts par pamatkapitāla palielināšanu mazākuma akcionāriem, ieguldot uzņēmumā naudas līdzekļus vai veicot mantisko ieguldījumu, tādējādi palielinot viņu ietekmi tajā," liecina SIA Kalnozols Celtniecība valdes priekšsēdētāja Valda Kalnozola izplatītais komentārs medijiem.

"SIA Kalnozols Celtniecība komentārs - mazākuma akcionāru nepamatoti izteiktajiem pārmetumiem par pamatkapitāla palielināšanu.

Nevienam nav noslēpums, ka SIA Kalnozols Celtniecība 2005.gadu bija spiests noslēgt ar zaudējumiem, kas, diemžēl, izveidojās laika periodā, kad uzņēmumu vadīja mazākuma akcionāri. Par šī apgalvojuma patiesību jebkuram ir iespējams pārliecināties iepazīstoties ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto informāciju. Atgriežoties pie uzņēmuma vadības, konstatēju, ka nekavējoties ir jāveic būtiskas izmaiņas, lai stabilizētu un uzlabotu uzņēmuma finansiālo stāvokli. Veicamās izmaiņas attiecās gan uz vadošo personālu, gan nepieciešamību uzņēmumam piesaistīt papildus finansējumu.

Būvkompānijas Kalnozols Celtniecība 2007.gada pirmo trīs mēnešu operatīvie finanšu rezultāti liecina, ka apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu periodu, ir pieaudzis par 19%.

Kalnozols Celtniecība pagājušo gadu noslēdza ar 641 310 latu lielu peļņu pretstatā 2005.gada lielajiem 2,73 miljonu latu zaudējumiem. Apgrozījums tika palielināts par 10%, sasniedzot gandrīz 28 miljonu latu, un tas turpina augt arī šogad. Salīdzinot, uzņēmuma 2005.gadā apgrozījums bija 25 miljoni latu, bet 2004.gadā - 16 miljoni latu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,94 miljonu latu.

Pagājušajā gadā uzņēmums Kalnozols celtniecība ekspluatācijā ir nodevis 9 būves un veicis celtniecības darbus 31 objektā.

Neraugoties uz Kalnozols Celtniecība un citu Latvijas uzņēmumu būvniecības apjoma un peļņas pieaugumu, mainīgais būvniecības tirgus un pastāvošās celtniecības garantiju sistēmas rezultātā garantijās iesaldētie miljoni rada brīvi apgrozāmo finanšu līdzekļu trūkumu, kas var piespiest uzņēmējus kavēt maksājumus saviem kreditoriem.

Noslēdzies darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Uzņēmumam Kalnozols celtniecība mainījies valdes priekšsēdētājs.

Kalnozols celtniecība pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas, pilnībā noslēdzoties darījumam starp Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu, liecina uzņēmumu sniegtā informācija medijiem.

Līdz ar investora MG Baltic Investment piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma Kalnozols celtniecība valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi.

Uzņēmuma padomi vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. Kalnozols celtniecība līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

No celtniecības tirgus pazudušajam uzņēmumam SIA MTK Construction (bij. SIA Kalnozols celtniecība) viss jāsāk no jauna, tomēr atdzīvināt to esot iespējams, šodien vēsta Dienas bizness.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš bijis gan būvnieka lomā, gan amatā Rīgas domē intervijā laikrakstam stāsta par to, kas noticis ar viņa pārstāvēto uzņēmumu, par būvniecības tirgu kopumā, kā arī par kukuļu shēmām valsts institūcijās. "To taču visi zina, tikai par to nav pieņemts runāt," skaidro V. Kalnozols.

Kas noticis ar bijušo Kalnozols celtniecība? Kādēļ uzņēmums ir pazudis no tirgus?

Mums bija asa vārdu apmaiņa ar MTK vadību, kas bija bezjēdzīga. Pēc tam tika iesniegta prasība tiesā pret mani, sākās karš. Bet karš uzņēmuma iekšienē noved pie uzņēmuma kraha, uz kura robežas esam.

AS Būvuzņēmums Restaurators ir vērsies tiesā pret SIA Kalnozols celtniecība pieprasot piedzīt 124 851,76 LVL, kā arī apķīlāt uzņēmuma kustamo mantu, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvis Jānis Riņķis. Pretprasība iesniegta tiesā, jo Kalnozols celtniecība neesot ilgstoši maksājis par darbiem, kā arī citādi izvairījies no savu līgumsaistību pildīšanas.

Būvuzņēmums Restaurators projektā Dienvidu pakavs 1 veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi. "Jau sākotnēji Kalnozols celtniecība maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd Būvuzņēmums Restaurators nav saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā Kalnozols celtniecība ir paziņojis, ka darbi nav veikti pilnībā, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma," norādīts uzņēmuma paziņojumā.

Atbildot uz šo prasību Būvuzņēmums Restaurators vispirms esot aicinājis Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem. Nesaņemot nekādu atbildi uz savu aicinājumu būvuzņēmums Rīgas apgabaltiesā iesniedza pretprasību par 124 851,76 LVL. Summa jau šobrīd pārsniedzot Kalnozols celtniecība sākotnēji prasīto, kas veido 116 509,86 LVL. Rīgas apgabaltiesa pretprasību pievienojusi lietai, kaut gan noraidījusi prasības nodrošinājumu. Tiesas datums nozīmēts 2007. gada 9. martā (pulkstenis 12.30).

Lietuvas koncerns MG Baltic Investment darījuma gaitā iegūs 75% no Kalnozolsceltniecība, savukārt atlikušie 25% paliek līdzšinējās īpašnieces SIA Ranka K īpašumā.

Būvkompānijas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs un viens no īpašniekiem Valdis Kalnozols Db skaidroja, ka darījums jau ar investoru ir noslēgts, savukārt ar mazākuma akcionāriem ir panākta mutiska vienošanās, ka līgums ar viņiem tiks parakstīts pirmdien. To apliecināja arī divi no Kalnozols celtniecība mazākuma akcionāriem Gundars Spalis un Nils Treijs.

"Pašlaik ir parakstīts pirkuma līgums ar Kalnozolu, bet pirkšanas process noslēgsies tikai tad, kad būsim saņēmuši Konkurences padomes atļauju noslēgt šo darījumu," sacīja koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors Raimonds Kurlianskis (Raimondas Kurlianskis). Viņš piebilda, ka parasti šīs atļaujas saņemšanas process aizņem mēnesi. "Ņemot vērā, ka bijām personīgi pazīstami ar Kalnozola vadītāju, tad tas lielā mērā nospēlēja lomu, ka pirkšanai izvēlējāmies Kalnozolu," uzsvēra viņš.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ceturtdien atteikusies pieņemt izskatīšanai bruģēšanas kompānijas SIA Vides dizaina grupa (VDG) iesniegto prasības pieteikumu, kurā no SIA Kalnozols celtniecība lūgts piedzīt parādu, kas radies, strādājot ar dzīvojamo māju projektu Dienvidu pakavs, biznesa portālu Db.lv informēja SIA Vides dizaina grupa pārstāvis Jānis Riņķis.

Lai arī Vides Dizaina Grupa tiesas atteikumu vēl nav saņēmusi, kompānija uzskata, ka nevajadzētu būt pamatam atteikt prasības pieņemšanu. VDG valdes priekšsēdētājs Aigars Krīgalis pieļauj, ka pašā pieteikumā varēja būt ieviesusies kāda formāla kļūda, kas kalpojusi par pamatu atteikumam.

Tiesa šorīt esot telefoniski atteikusies sniegt paskaidrojumus SIA Vides Dizaina Grupa juristam, atsaucoties uz to, ka vēstule ar atbildi vēl vakar tikusi izsūtīta.

Savukārt SIA Kalnozols Celtniecība Mārketinga direktors Oskars Priede informēja, ka "SIA Vides Dizaina Grupa nav informējusi par virkni neizpildīto saistību starp pasūtītāju un apakšuzņēmēju. Varam minēt, ka SIA Vides Dizaina grupa kā apakšuzņēmējs no savas puses ir pieļāvusi būtiskus līguma nosacījumu pārkāpumus gan saistībā ar veikto darbu kvalitāti, gan ar darba izpildes termiņiem, kā rezultātā SIA Kalnozols Celtniecība bija spiesta pieaicināt papildus darbiniekus, lai nodrošinātu apakšuzņēmējam uzticēto darbu izpildi". Šobrīd SIA Kalnozols Celtniecība apkopojot informāciju un gatavojot dokumentus, lai iesniegtu tiesā prasību pret SIA Vides Dizaina Grupa.

Komentējot AS Būvuzņēmums Restaurators iesniegto pretprasību, SIA Kalnozols Celtniecība mārketinga direktors Oskars Priede akcentēja - AS Būvuzņēmums Restaurators joprojām cenšas sevi pārliecināt par to, ka, ja jau ģenerāluzņēmējs objektu Dienvidu pakavs 1 2006.gada 30.jūnijā ir nodevis ekspluatācijā, tātad automātiski arī apakšuzņēmējs AS Būvuzņēmums Restaurators savas saistības pret ģenerāluzņēmēju ir izpildījis.

SIA Kalnozols Celtniecība uzskata, ka par prasības nepamatotību netieši liecinot arī fakts, ka Rīgas apgabaltiesa atteikusies piemērot prasības nodrošinājumu pret SIA Kalnozols Celtniecība.

SIA Kalnozols Celtniecība norāda, ka AS Būvuzņēmums Restaurators savu ar līgumu uzņemto saistību ietvaros, ne vien kavējis darbu izpildes termiņus, bet pat pēc vairākkārtējiem gan mutiskiem, gan rakstiskiem atgādinājumiem ievērojamu daļu no kopējā darbu apjoma tā arī neizpildīja, kā rezultātā SIA Kalnozols Celtniecība bijis spiests nodot attiecīgo darbu citiem uzņēmējiem.

SIA Kalnozols Celtniecība informēja, ka Rīgas apgabaltiesā cēlusi prasību pret AS Būvuzņēmums Restaurators par zaudējumu un līgumsoda piedziņu, kas pamatota ar 2005.gada 30.septembrī starp pusēm noslēgtā uzņēmuma līguma neizpildi.

Šā gada oktobrī SIA Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu pēc pāris nostrādātiem mēnešiem atstāja Ivo Čerbakovs, viņa vietā valdes priekšēdētāja pienākumus uzņēmumā MTK Construction pildīs Inga Stakinova.

Ingas Stakinovas CV

Profesionālā pieredze

Db.lv piedāvā iepazīties ar uzņēmuma Kalnozols celtniecība jaunā valdes priekšsēdētāja CV.

Biznesa portāls Db.lv jau rakstīja, ka noslēdzies darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Kā rezultātā uzņēmumam Kalnozols celtniecība mainījies valdes priekšsēdētājs.

CURRICULUM VITAE.

Ivo Čerbakovs (1976. gada 17. jūnijs)

Izglītība

2003.-2007. - maģistrantūras studijas Biznesa augstskolā Turība, programmā - uzņēmējdarbības vadība. Iegūts maģistra grāds.

1995.-2000. - mācības Latvijas Policijas akadēmijas Juridiskajā fakultātē. Iegūta jurista kvalifikācija. Piešķirts tiesību zinātņu bakalaura grāds.

Latvijas celtniecības kompānijas SIA Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu pēc pāris nostrādātiem mēnešiem atstājis Ivo Čerbakovs, kompānija nomainījusi arī nosaukumu uz MTK Construction, šodien, 17.oktobrī, atsaucoties uz BNS, vēsta laikraksts Dienas bizness.

"Tas man ir jauns izaicinājums – atgūt kompānijas labo reputāciju un vārdu būvniecības tirgū," stājoties amatā, norādīja I. Čerbakovs.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada augusta beigās noslēdzās darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Līdz ar investora MG Baltic Investment piesaisti tika veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma Kalnozols celtniecība valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi.

Uzņēmuma padomi vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. Kalnozols celtniecība līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu. Turpmāk Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Ivo Čerbakovs. Valdē darbosies arī valdes locekļi Aigars Lisovskis un Inga Stakinova, toreiz informēja uzņēmums.

Rīgas apgabaltiesa aizstājusi uzlikto apķīlājumu SIA Pilsētmāju institūts Urban Art īpašumiem Vienības gatvē 186A (projekts Dienvidu Pakavs 1), Vienības gatvē 192 (projekts Dienvidu Pakavs 2), Vienības gatvē 192A, Neretas, Bauskas un Mežkalna ielā, kas tika piemērots pēc SIA Kalnozols Celtniecība prasības tiesvedībā pret Urban Art par būvdarbu pabeigšanu daudzdzīvokļu mājā Dienvidu Pakavs 1, ar naudas līdzekļu apķīlājumu.

"Sākotnēji tiesas apgrūtinājums, nodrošinot būvuzņēmēja prasību Ls 1,115 miljonu apmērā, tika uzlikts Urban Art nekustamajiem īpašumiem, neraugoties uz to, ka Urban Art īpašumu vērtība lēmuma pieņemšanas brīdī sasniedza 14 miljonus latu. Aizstāvot klientu intereses, tiesu darbi ar būvuzņēmēju tiks turpināti," informēja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art.

„Esmu gandarīta par tiesas lēmumu mainīt prasības nodrošinājumu. Iespējams, īpašumu apķīlāšanas mērķis bija Urban Art darbības apturēšana, nevis prasības nodrošināšana. Tikai pēc blakussūdzības noraidīšanas un tiesas lēmuma spēkā stāšanās Kalnozols Celtniecība pārstāvji sāka apmeklēt Dienvidu Pakavu 1 un interesēties par būvdarbu atsākšanu. Vislielākās neērtības no 2007. gada 6. februāra ilgušais īpašumu apķīlājums radīja tiem vienpadsmit dzīvokļu pircējiem, kas nebija paspējuši reģistrēt īpašuma tiesības Zemesgrāmatā. Pateicos Urban Art sadarbības partneriem par atbalstu šajā sarežģītajā laikā,” norāda SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja Dr. Laimdota Šnīdere.

Uzņēmēja Valda Kalnozola un SIA Kalnozols un partneri prasība par goda un cieņas aizskārumu pret Dienas biznesu un laikraksta žurnālistu Jāni Lasmani noraidīta arī otrajā instancē.

Uzņēmējs no SIA Izdevniecība Dienas bizness un žurnālista vēlējās piedzīt 25 tūkstošus latu. Pērn 4.februārī Rīgas apgabaltiesa noraidīja V. Kalnozola, kā arī SIA Kalnozols un partneri prasību pret izdevēju un žurnālistu. Spriedumu 20 dienu laikā no 19.februāra bija iespējams pārsūdzēt, taču šajā termiņā apelācijas sūdzības tiesā netika saņemtas. Vēlāk Kalnozols kopā ar lūgumu par termiņa atjaunošanu tiesā iesniedza apelācijas sūdzību, kuru 2008.gada aprīļa sākumā tiesa nolēma pieņemt un nosūtīt lietu izskatīšanai AT.

V. Kalnozols ir pārliecināts, ka vairākās laikraksta publikācijās par uzņēmumu un viņu kā valdes priekšsēdētāju ietverti fakti, kas neatbilst patiesībai, kā arī publicēti uz šiem faktiem balstīti apgalvojumi un viedokļi ar asi negatīvu raksturu.

Kalnozols celtniecība mazākuma akcionāri uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu uzskata par nelikumīgu, jo tā notikusi bez viņu ziņas. Db jau pērn ziņoja, ka Kalnozols celtniecība (KC) palielinājusi pamatkapitālu no 487,55 tūkst. Ls uz 1,94 milj. Ls, līdz ar to par lielāko uzņēmuma īpašnieku kļuvusi Ranka K. Savukārt tās lielākais īpašnieks ir SIA KV un Partneri, kuras 91,5 % pieder Valda Kalnozola dēlam Kristapam Kalnozolam.

KC mazākuma akcionāri apstrīdējuši Uzņēmumu reģistrā (UR) veiktās izmaiņas palielināt pamatkapitālu, bet UR lēmums tiek gaidīts šonedēļ. Ja UR atstās spēkā lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, tad mazākuma akcionāri apsvērs iespēju vērsties tiesā arī pret nelikumīgas sapulces sasaucējiem.

Sūtīja vēstules

Kopš pagājušā gada pavasara KC mazākuma akcionāri - Gundars Spalis, Nils Treijs, Dzintars Znotiņš un Raivis Ozoliņš - līdz ar vēstulēm no uzņēmuma valdes sāka saņemt dīvainas ierakstītas vēstules, kurās bija nebūtiska informācija, piemēram, dažāda statistika un reklāmas. Šādas vēstules pagājušajā gadā saņēmu ap 50, stāstīja G. Spalis. Viņš klāstīja, ka pērn pamīšus vēstulēm ar nebūtisku informāciju tika saņemtas arī vēstules uz kompānijas dalībnieku sapulcēm, kas tika rīkotas dažkārt pat trīs reizes nedēļā. Viņi pilnvaroja arī juristu, lai pārstāvētu mazākuma akcionāru intereses. "Mēs ieradāmies uz visām sapulcēm bez izņēmumiem, savukārt bija gadījumi, kad lielākais uzņēmuma akcionārs neieradās uz sapulcēm, ko pats bija izsludinājis. Savukārt novembra sākumā saņēmām ārkārtīgi dīvainu vēstuli, kurā atspogoļots, ka it kā ir notikusi iepriekš izsludināta dalībnieku sapulce, bet neviens no četriem mazākuma akcionāriem nav saņēmis uzaicinājumu, visi tā vietā saņēmuši vēstules ar reklāmas satura informāciju," uzsvēra G. Spalis.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa otrdien pasludināja uzņēmējam Valdim Kalnozolam daļēji piederošo uzņēmumu Kalnozols un partneri par maksātnespējīgu, informēja tiesā.

Par Kalnozols un partneri maksātnespējas administratori iecelta Santa Strode.

Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Ar Kalnozols un partneri maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās celtniecības tehnikas iznomātājs Storent.

Storent direktors Mārtiņš Stelps iepriekš pastāstīja, ka uzņēmums prasa Kalnozols un partneri maksātnespēju saistībā ar nenokārtotām parādsaistībām, kuru apmēru gan neatklāja.

Atbilstoši datubāzes Lursoft informācijai dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības uzņēmums Kalnozols un partneri dibināts 1995.gada septembrī, un kompānijas pamatkapitāls ir 26 tūkstoši latu (37 tūkstoši eiro). Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Kalnozols, kuram pieder 80% uzņēmuma kapitāldaļu, Krievijas pilsonei Tatjanai Ohrimenko pieder 15%, bet vēl 5% pieder Kristīnei Kirilkai.

Mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā uzrāda stabilu izaugsmi, liecina Lursoft dati.

Ja vēl 2011.gadā vidēji viens mazkapitāla SIA apgrozījis 8529 eiro, tad pērn vidējais apgrozījums bijis jau 12,4 tūkstošus eiro, kas ir par 45,26% vairāk. 2011.gada vidējo apgrozījumu lielā mērā ietekmējis arī fakts, ka mazkapitāla SIA iespējams reģistrēt vien kopš 2010.gada maija, kas nozīmē, ka iepriekšējie gadi jaunajiem uzņēmumiem bijis iesildīšanās periods, kad pilnvērtīgi tiek iepazīta tirgus specifika, piesaistīti piegādātāji un klienti. Tiesa gan, lai arī mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums ar katru gadu uzrāda aizvien labāku rezultātu, tas ir aptuveni divas reizes zemāks nekā valstī reģistrēto uzņēmumu vidējais rādītājs.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Līdz ar svinīgo atklāšanu, būvkompānija Kalnozols celtniecība pabeigusi jaunās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Centrālās administratīvās ēkas Vecrīgā rekonstrukciju, informē Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols.

Rekonstrukcijas ietvaros tika gandrīz pilnībā pārbūvēta ēka, kuras kopējā platība ir 4 300 kv. m., saglabājot tikai ēkas nesošās konstrukcijas un kolonnas. Agrākās aktu zāles vietā tika izbūvēts papildu stāvs, iegūstot septiņu stāvu ēku iepriekšējo sešu vietā. Darbinieku ērtībām tika izbūvēts lifts, kas agrāk ēkā nemaz nav bijis. Izveidota arī terase, no kuras paveras skaists skats uz Daugavu. Pilnībā restaurēta ēkas fasāde, rekonstruēti morāli un fiziski novecojušie inženiertīkli, veikta iekštelpu pārbūve, ēkas siltināšana, pagraba padziļināšana un daudzi citi darbi. Izveidota arī moderna apsardzes drošības sistēma ar video novērošanu.

Valsts objekta būvniecību sekmējuši pērn nodokļos samaksātie 7 miljoni latu.