Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Pilsētmāju institūts Urban Art iesniedzis tiesā prasību par kompensācijas piedzīšanu Ls 658 141, 09 apmērā no SIA Kalnozols celtniecība. Savukārt SIA Kalnozols celtniecība uzskata, ka uzņemtās saistības nav izpildījusi SIA Pilsētmāju institūts Urban Art, proti, tā neesot veikusi SIA Kalnozols Celtniecība samaksu par paveikto darbu, kuras kopējā summa pārsniedz vienu miljonu latu.

SIA Pilsētmāju institūts Urban Art bija nolīgta projekta Dienvidu pakavs 1 celtniecībai. Kā Db.lv norādīja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art sabiedrisko attiecību konsultants Ēriks Volosovskis, SIA Kanlnozols celtniecība vairākkārt nepildīja līguma saistības, kavējot dzīvojamās mājas Dienvidu pakavs 1 nodošanas termiņus un nepildot noteiktos darbus. Urban Art strīdu ar būvuzņēmumu vairākas reizes esot mēģinājis risināt sarunu ceļā, taču rezultāts netika panākts. Līdz ar to, lai segtu SIA Kalnozols celtniecība nodarītos zaudējumus, Urban Art vērsies tiesā par Ls 658 141, 09 kompensācijas piedziņu.

AS Būvuzņēmums Restaurators nolēmis aicināt SIA Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem projektā "Dienvidu pakavs 1". Uzņēmums aicinājumu saista ar "Kalnozols celtniecība" komentāriem, kas izteikti sakarā ar pretenzijām pret SIA "Pilsētmāju institūts "Urban Art"" ("Urban Art").

"Būvuzņēmums Restaurators" projektā "Dienvidu pakavs 1" veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi un starpsienu montāžu dzīvokļos. Jau sākotnēji "Kalnozols celtniecība" maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd "Būvuzņēmums Restaurators" nav saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā "Kalnozols celtniecība" ir paziņojis, ka darbi nav veikti, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma.

"Man nav skaidrs kā "Kalnozols celtniecība" var apgalvot pasūtītājam un sabiedrībai, ka darbi objektā "Dienvidu pakavs 1" ir pabeigti, vienlaikus mēģinot no mums tiesas ceļā piedzīt kompensāciju par darbu neveikšanu un līguma termiņu kavējumu," jautā AS "Būvuzņēmums Restaurators" valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs. Viņš norādīja, ka "Tad vajag vispirms samaksāt mums un citiem apakšuzņēmējiem par padarīto darbu, un tikai tad sākt tiesvedību pret "Urban Art". Vai arī nevajag prasīt no pasūtītāja miljonu, ja reiz darbi ir veikti tik slikti, vai arī vispār nav veikti..."

Rīgas apgabaltiesa aizstājusi uzlikto apķīlājumu SIA Pilsētmāju institūts Urban Art īpašumiem Vienības gatvē 186A (projekts Dienvidu Pakavs 1), Vienības gatvē 192 (projekts Dienvidu Pakavs 2), Vienības gatvē 192A, Neretas, Bauskas un Mežkalna ielā, kas tika piemērots pēc SIA Kalnozols Celtniecība prasības tiesvedībā pret Urban Art par būvdarbu pabeigšanu daudzdzīvokļu mājā Dienvidu Pakavs 1, ar naudas līdzekļu apķīlājumu.

"Sākotnēji tiesas apgrūtinājums, nodrošinot būvuzņēmēja prasību Ls 1,115 miljonu apmērā, tika uzlikts Urban Art nekustamajiem īpašumiem, neraugoties uz to, ka Urban Art īpašumu vērtība lēmuma pieņemšanas brīdī sasniedza 14 miljonus latu. Aizstāvot klientu intereses, tiesu darbi ar būvuzņēmēju tiks turpināti," informēja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art.

„Esmu gandarīta par tiesas lēmumu mainīt prasības nodrošinājumu. Iespējams, īpašumu apķīlāšanas mērķis bija Urban Art darbības apturēšana, nevis prasības nodrošināšana. Tikai pēc blakussūdzības noraidīšanas un tiesas lēmuma spēkā stāšanās Kalnozols Celtniecība pārstāvji sāka apmeklēt Dienvidu Pakavu 1 un interesēties par būvdarbu atsākšanu. Vislielākās neērtības no 2007. gada 6. februāra ilgušais īpašumu apķīlājums radīja tiem vienpadsmit dzīvokļu pircējiem, kas nebija paspējuši reģistrēt īpašuma tiesības Zemesgrāmatā. Pateicos Urban Art sadarbības partneriem par atbalstu šajā sarežģītajā laikā,” norāda SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja Dr. Laimdota Šnīdere.

Arī a/s Būvuzņēmums Restaurators apsverot iespēju vērsties tiesā pret SIA Kalnozols celtniecība, kas tam esot parādā vairāk nekā 150 000 latu, turklāt ne tikai par objektu Dienvidu pakavs 1. SIA Vides Dizaina Grupa, kas iepriekš bija gatava vērsties tiesā pret Kalnozolu, uzskata, ka priekšlikums risināt domstarpības sarunu ceļā, ir tikai laika vilkšana, jo solījumi netiekot pildīti.

A/s Būvuzņēmums Restaurators nolēmis aicināt SIA Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem projektā Dienvidu pakavs 1, Db.lv informēja uzņēmums. Aicinājums tiek saistīts ar Kalnozols celtniecība komentāriem, kas izteikti sakarā ar pretenzijām pret SIA Pilsētmāju institūts Urban Art (Urban Art).

Būvuzņēmums Restaurators projektā Dienvidu pakavs 1 veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi un starpsienu montāžu dzīvokļos. Jau sākotnēji Kalnozols celtniecība maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd Būvuzņēmums Restaurators neesot saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā Kalnozols celtniecība esot paziņojis, ka darbi nav veikti, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma.

"Kalnozols celtniecība" pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas pilnībā noslēdzoties darījumam starp "Kalnozols celtniecība" un "MG Baltic Investment" par kapitāla daļu pārdošanu.

Līdz ar nozīmīga stratēģiska investora "MG Baltic Investment" piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma "Kalnozols celtniecība" valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi. Par "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāju iecelts Ivo Čerbakovs.

Tika pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi, kuru vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna "MG Baltic" viceprezidents un "MG Baltic Investment" ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. "Kalnozols celtniecība" līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

Turpmāk "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Ivo Čerbakovs. Valdē darbosies arī valdes locekļi Aigars Lisovskis un Inga Stakinova.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA Pilsētmāju institūts Urban Art 2006. gadu noslēdzis ar Ls 2 196 169 lielu peļņu. Uzņēmuma apgrozījums pēc SIA Ernst&Young zvērinātu revidentu ziņojuma bijis Ls 5 748 270, Db.lv informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultants Ēriks Volosovskis.

Urban Art pozitīvie rādītāji ir saistīti ar projekta Dienvidu pakavs I dzīvokļu un biroju pārdošanu, kā arī citu Urban Art īpašumu vērtību pieaugumu. Uzņēmuma veiksmīgi aizvadīto gadu novērtējuši arī investori - 2007. gada februāra beigās Urban Art jaunu projektu būvniecībai veiksmīgi piesaistījis obligācijas 2 500 000 eiro apmērā.

"Esmu gandarīta par pagājušā gada finanšu rezultātiem. Uzņēmums ir atradis pareizo pieeju gan komunikācijā ar klientiem, gan sadarbības partneriem - nekad neatkāpties no izvirzītajiem kvalitātes standartiem. Patīkami, ka tas ir izdevies un novērtēts no investoru puses. Noteikti varu solīt, ka mēs neapstāsimies pie sasniegtā. Šī gada laikā esam iecerējuši ne vien pabeigt Dienvidu pakavu II, bet arī uzsākt jaunus vērienīgus projektus," stāsta SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere.

Būvkompānijas Kalnozols Celtniecība 2007.gada pirmo trīs mēnešu operatīvie finanšu rezultāti liecina, ka apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu periodu, ir pieaudzis par 19%.

Kalnozols Celtniecība pagājušo gadu noslēdza ar 641 310 latu lielu peļņu pretstatā 2005.gada lielajiem 2,73 miljonu latu zaudējumiem. Apgrozījums tika palielināts par 10%, sasniedzot gandrīz 28 miljonu latu, un tas turpina augt arī šogad. Salīdzinot, uzņēmuma 2005.gadā apgrozījums bija 25 miljoni latu, bet 2004.gadā - 16 miljoni latu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,94 miljonu latu.

Pagājušajā gadā uzņēmums Kalnozols celtniecība ekspluatācijā ir nodevis 9 būves un veicis celtniecības darbus 31 objektā.

Neraugoties uz Kalnozols Celtniecība un citu Latvijas uzņēmumu būvniecības apjoma un peļņas pieaugumu, mainīgais būvniecības tirgus un pastāvošās celtniecības garantiju sistēmas rezultātā garantijās iesaldētie miljoni rada brīvi apgrozāmo finanšu līdzekļu trūkumu, kas var piespiest uzņēmējus kavēt maksājumus saviem kreditoriem.

22. janvārī nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art prasība Rīgas Apgabaltiesā par kompensācijas piedzīšanu Ls 658 141, 09 apmērā no SIA Kalnozols celtniecība ir pieņemta, un par to ierosināta lieta, Db.lv informēja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art pārstāvis Ēriks Volosovskis. Būvkompānija bija nolīgta projekta Dienvidu pakavs 1 celtniecībai.

"SIA Kanlnozols celtniecība vairakkārt nepildīja līguma saistības, kavējot dzīvojamās mājas Dienvidu pakavs 1 nodošanas termiņus un nepildot noteiktos darbus. Urban Art strīdu ar būvuzņēmumu vairākas reizes mēģināja risināt sarunu ceļā, taču rezultāts netika panākts. Līdz ar to, lai segtu SIA Kalnozols celtniecība nodarītos zaudējumus, Urban Art vēršas tiesā par Ls 658 141, 09 kompensācijas piedziņu," teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

Neskatoties uz tiesvedību ar SIA Kalnozols celtniecība, Urban Art visas saistības pret Dienvidu pakava 1 dzīvokļu īpašniekiem izpildīšot.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols ir būtiski samazinājis savu ietekmi būvniecības biznesā. Intervijā laikrakstam Dienas bizness V. Kalnozols pieļauj iespēju, ka kādreiz varētu censties atpirkt pārdotās daļas, kā arī pauž viedokli, ka līdzīgas finansiālās problēmas, kādas radušās viņam, varētu būt visiem lielajiem Latvijas būvniekiem.

Kāpēc īsti tik nolemts pārdot 75 % Kalnozols celtniecība?

Jau vairākus gadus mēs meklējām nopietnu partneri, un, manuprāt, lietuviešu kompānija MG Baltic Investment ir ļoti pieņemama - tā ir pietiekami pieredzējusi Lietuvas tirgū. Man arī savā ziņā ļoti pieņemami ir lietuvieši kā mūsu brāļu tauta. Tāpat pēdējā laikā mums arvien vairāk un vairāk naudas vajadzēja atstāt gan pie pasūtītāja gan bankā, kas ir saistīts ar izpildes garantijām, un līdz ar to mums ir iesaldēti līdzekļi 3,6 miljonu latu apmērā, trūkst apgrozāmo līdzekļu, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc piesaistījām šo investoru. Viens no iemesliem, kāpēc nāk investors, ir 2,6 miljonu latu ieguldījums statūtkapitālā, kas uzlabo naudas plūsmu un mēs varam savlaicīgi norēķināties ar visiem kreditoriem, kas mums ir.

Bruģēšanas kompānija SIA Vides Dizaina Grupa (VDG) vērsusies Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā ar pieteikumu par parādu piedziņu pret SIA Kalnozols Celtniecība. Patlaban Kalnozols Celtniecība komentāru par SIA Vides Dizaina Grupa izplatīto informāciju nesniegšot, jo tam esot nepieciešams iepazīties ar lietas materiāliem, tā Db.lv informēja uzņēmumā.

Pieteikums saistīts ar uzņēmuma Kalnozols Celtniecība parādiem, kas radušies, strādājot pie projekta Dienvidu pakavs.

Atbilstoši SIA Vides Dizaina Grupa sniegtajai informācijai, "lai arī Kalnozols Celtniecība jau agrāk regulāri kavējis maksājumus, šoreiz uztraukumam ir reāls pamats, jo bruģētāji nav vienīgie, kuriem minētais uzņēmums ir parādā ievērojamas summas". Turklāt, Vides Dizaina Grupai esot radušās aizdomas par Kalnozols Celtniecība godprātību attiecībā pret apakšuzņēmējiem.

"Mēs jau agrāk esam dzirdējuši par maziem uzņēmumiem, kas bankrotē, jo nespēj norēķināties ar piegādātājiem tādēļ, ka ģenerāluzņēmējs atsakās maksāt par paveiktajiem darbiem. Tādēļ mums ir aizdomas, ka Kalnozols Celtniecība ir nolēmis arī šoreiz risināt savas finansiālās problēmas uz apakšuzņēmēju rēķina. Tieši šī iemesla dēļ arī nolēmām vērsties tiesā," stāsta Vides Dizaina Grupa valdes priekšsēdētājs Aigars Krīgalis.

"Kā SIA Kalnozols Celtniecība valdes priekšsēdētājs, esmu gatavs vistuvākajā laikā, cik vien tas saskaņā ar Komerclikuma normām ir iespējams, sasaukt ārkārtas SIA Kalnozols Celtniecība dalībnieku sapulci, kurā tiek lemts par pamatkapitāla palielināšanu mazākuma akcionāriem, ieguldot uzņēmumā naudas līdzekļus vai veicot mantisko ieguldījumu, tādējādi palielinot viņu ietekmi tajā," liecina SIA Kalnozols Celtniecība valdes priekšsēdētāja Valda Kalnozola izplatītais komentārs medijiem.

"SIA Kalnozols Celtniecība komentārs - mazākuma akcionāru nepamatoti izteiktajiem pārmetumiem par pamatkapitāla palielināšanu.

Nevienam nav noslēpums, ka SIA Kalnozols Celtniecība 2005.gadu bija spiests noslēgt ar zaudējumiem, kas, diemžēl, izveidojās laika periodā, kad uzņēmumu vadīja mazākuma akcionāri. Par šī apgalvojuma patiesību jebkuram ir iespējams pārliecināties iepazīstoties ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto informāciju. Atgriežoties pie uzņēmuma vadības, konstatēju, ka nekavējoties ir jāveic būtiskas izmaiņas, lai stabilizētu un uzlabotu uzņēmuma finansiālo stāvokli. Veicamās izmaiņas attiecās gan uz vadošo personālu, gan nepieciešamību uzņēmumam piesaistīt papildus finansējumu.

Projekta Dienvidu pakavs 2 izsolē piedāvātie dzīvokļi ir izpirkti, apstiprināja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art maksātnespējas administratora Aldona Vrubļevska palīdze Gunita Zunde.

Pēc viņas vērtējuma, atsaucība un interese par dzīvokļiem bijusi liela. Mājokļus izsolē iegādājusies SIA Baltic Finanz Invest, DnB Nord bankas uzņēmums Salvus, Swedbank uzņēmums Ektornet Residential Latvia, SIA Zemes fonds, kā arī vairākas fiziskas personas. Vidējo dzīvokļu pārdošanas cenu G. Zunde gan nevarēja nosaukt, jo dzīvokļu cenas bijušas atšķirīgas – daži dzīvokļu nosolīti piecos – sešos soļos, citu vairāksolīšana notikusi 15 soļos.

Savukārt pēc Ektornet Residential Latvia pārstāvju novērotā izsolē, vidējā visu uz izsoli piedāvāto dzīvokļu pārdošanas cena bijusi aptuveni 730 līdz 750 eiro/m2, ieskaitot nodokļus, bet cenu amplitūda bijusi diezgan plašam, un atsevišķu pārdoto dzīvokļu cenas pārsniedza arī 1000 eiro/m2.

Šā gada 27. februārī SIA Pilsētmāju institūts Urban Art ir dzēsis pirms gada – 2007. gada 22. februārī – emitētās obligācijas, tādējādi sekmīgi izpildot savas saistības pret investoriem 2 500 000 eiro apmērā, liecina sniegtā informācija medijiem.

SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere: "Mums bija svarīgi noteiktajā laikā izpildīt savas saistības pret investoriem, un to mēs esam veiksmīgi izdarījuši, tādējādi apliecinot SIA Pilsētmāju institūts Urban Art kā nopietna partnera reputāciju."

2007. gada februārī SIA Pilsētmāju institūts Urban Art emitēja obligācijas ar 2 500 000 eiro nominālvērtību un 17 % ienesīguma likmi. Obligāciju emisijas rezultātā piesaistītie līdzekļi tika ieguldīti jaunu projektu realizēšanā. Minimālais apjoms, uz kādu varēja pieteikties viens investors, bija EUR 50 427,35. Obligāciju piedāvājumu investoriem organizēja Parex banka.

No celtniecības tirgus pazudušajam uzņēmumam SIA MTK Construction (bij. SIA Kalnozols celtniecība) viss jāsāk no jauna, tomēr atdzīvināt to esot iespējams, šodien vēsta Dienas bizness.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš bijis gan būvnieka lomā, gan amatā Rīgas domē intervijā laikrakstam stāsta par to, kas noticis ar viņa pārstāvēto uzņēmumu, par būvniecības tirgu kopumā, kā arī par kukuļu shēmām valsts institūcijās. "To taču visi zina, tikai par to nav pieņemts runāt," skaidro V. Kalnozols.

Kas noticis ar bijušo Kalnozols celtniecība? Kādēļ uzņēmums ir pazudis no tirgus?

Mums bija asa vārdu apmaiņa ar MTK vadību, kas bija bezjēdzīga. Pēc tam tika iesniegta prasība tiesā pret mani, sākās karš. Bet karš uzņēmuma iekšienē noved pie uzņēmuma kraha, uz kura robežas esam.

Noslēdzies darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Uzņēmumam Kalnozols celtniecība mainījies valdes priekšsēdētājs.

Kalnozols celtniecība pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas, pilnībā noslēdzoties darījumam starp Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu, liecina uzņēmumu sniegtā informācija medijiem.

Līdz ar investora MG Baltic Investment piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma Kalnozols celtniecība valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi.

Uzņēmuma padomi vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. Kalnozols celtniecība līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

«Maksāt vairākus gadus teju 300 latu mēnesī par lietu, kura nekad tev nav piederējusi un nekad arī nepiederēs? Tieši šādā situācijā nonākuši vairāki kredītņēmēji, kuri bija rezervējuši dzīvokļus Urban Art jaunajā projektā Pārdaugavā,» raksta laikraksts Neatkarīgā.

Laikraksts apraksta situāciju, kādā nonākusi viena no kredītņēmējām:

«2006.gada jūnijā Ieva ar nekustamā īpašuma kompāniju SIA Pilsētmāju institūts Urban Art noslēdza dzīvokļa cerības pirkuma līgumu par dzīvokļa iegādi vēl neuzceltajā Dienvidu pakavā 2, saskaņā ar kuru pircējam bija jāiemaksā pirmā iemaksa un kas paredzēja iespēju atteikties no šī dzīvokļa, atpakaļ saņemot 90% no iemaksātās summas.

Pirmajai iemaksai tika paņemts kredīts Swedbank uz 5.5 gadiem, ieķīlājot ģimenes esošo mitekli.

2008.gadā Ieva atbildīgi izvērtēja savas iespējas un nolēma atteikties no dzīvokļa iegādes, jo banka piedāvāja daudz neizdevīgākus kredīta nosacījumus nekā pirms gada. SIA Urban Art gan solīja atmaksāt pirmo iemaksu, kā to paredz līgums, taču to nedarīja, dažādos veidos izvairoties.

Piemērot tiesiskās aizsardzības procesu lūgusi nekustamā īpašuma projektu attīstīšanas kompānija SIA Pilsētmāju institūts Urban Art, kuras aktuālākais projekts šobrīd ir dzīvojamais komplekss Dienvidu pakavs 9. decembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa sāka skatīt uzņēmuma pieteikumu, taču līdz 12. decembrim ir pasludināts pārtraukums.

Db ziņoja, ka starp Urban Art un Kalnozols celtniecība (kas vēlāk pārtapa par MTK Construction) izcēlās strīds, strādājot pie daudzdzīvokļu mājas Dienvidu pakavs 1, bet šopavasar kompānijas noslēgušas mierizlīgumu. MTK Construction saskaņa ar to bija jānovērš defekti jau uzbūvētajās ēkās. Urban Art savukārt apņemas samaksāt MTK Construction 852 tūkst. latus. Urban Art ir jāpilda saistības arī pret kredītiestādēm.

Urban Art ir otrais nekustamā īpašuma attīstītājs, kas lūdzis tiesisko aizsardzību. Šā gada 27. novembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa to noteica SIA Remarks nekustamie īpašumi. Šis uzņēmums kļuva bēdīgi slavens ar konfliktu, kas kompānijai izveidojās ar pircējiem par dzīvokļu cenām projektā Podnieki, Ādažos.

AS Būvuzņēmums Restaurators ir vērsies tiesā pret SIA Kalnozols celtniecība pieprasot piedzīt 124 851,76 LVL, kā arī apķīlāt uzņēmuma kustamo mantu, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvis Jānis Riņķis. Pretprasība iesniegta tiesā, jo Kalnozols celtniecība neesot ilgstoši maksājis par darbiem, kā arī citādi izvairījies no savu līgumsaistību pildīšanas.

Būvuzņēmums Restaurators projektā Dienvidu pakavs 1 veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi. "Jau sākotnēji Kalnozols celtniecība maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd Būvuzņēmums Restaurators nav saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā Kalnozols celtniecība ir paziņojis, ka darbi nav veikti pilnībā, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma," norādīts uzņēmuma paziņojumā.

Atbildot uz šo prasību Būvuzņēmums Restaurators vispirms esot aicinājis Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem. Nesaņemot nekādu atbildi uz savu aicinājumu būvuzņēmums Rīgas apgabaltiesā iesniedza pretprasību par 124 851,76 LVL. Summa jau šobrīd pārsniedzot Kalnozols celtniecība sākotnēji prasīto, kas veido 116 509,86 LVL. Rīgas apgabaltiesa pretprasību pievienojusi lietai, kaut gan noraidījusi prasības nodrošinājumu. Tiesas datums nozīmēts 2007. gada 9. martā (pulkstenis 12.30).

Lietuvas koncerns MG Baltic Investment darījuma gaitā iegūs 75% no Kalnozolsceltniecība, savukārt atlikušie 25% paliek līdzšinējās īpašnieces SIA Ranka K īpašumā.

Būvkompānijas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs un viens no īpašniekiem Valdis Kalnozols Db skaidroja, ka darījums jau ar investoru ir noslēgts, savukārt ar mazākuma akcionāriem ir panākta mutiska vienošanās, ka līgums ar viņiem tiks parakstīts pirmdien. To apliecināja arī divi no Kalnozols celtniecība mazākuma akcionāriem Gundars Spalis un Nils Treijs.

"Pašlaik ir parakstīts pirkuma līgums ar Kalnozolu, bet pirkšanas process noslēgsies tikai tad, kad būsim saņēmuši Konkurences padomes atļauju noslēgt šo darījumu," sacīja koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors Raimonds Kurlianskis (Raimondas Kurlianskis). Viņš piebilda, ka parasti šīs atļaujas saņemšanas process aizņem mēnesi. "Ņemot vērā, ka bijām personīgi pazīstami ar Kalnozola vadītāju, tad tas lielā mērā nospēlēja lomu, ka pirkšanai izvēlējāmies Kalnozolu," uzsvēra viņš.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ceturtdien atteikusies pieņemt izskatīšanai bruģēšanas kompānijas SIA Vides dizaina grupa (VDG) iesniegto prasības pieteikumu, kurā no SIA Kalnozols celtniecība lūgts piedzīt parādu, kas radies, strādājot ar dzīvojamo māju projektu Dienvidu pakavs, biznesa portālu Db.lv informēja SIA Vides dizaina grupa pārstāvis Jānis Riņķis.

Lai arī Vides Dizaina Grupa tiesas atteikumu vēl nav saņēmusi, kompānija uzskata, ka nevajadzētu būt pamatam atteikt prasības pieņemšanu. VDG valdes priekšsēdētājs Aigars Krīgalis pieļauj, ka pašā pieteikumā varēja būt ieviesusies kāda formāla kļūda, kas kalpojusi par pamatu atteikumam.

Tiesa šorīt esot telefoniski atteikusies sniegt paskaidrojumus SIA Vides Dizaina Grupa juristam, atsaucoties uz to, ka vēstule ar atbildi vēl vakar tikusi izsūtīta.

Savukārt SIA Kalnozols Celtniecība Mārketinga direktors Oskars Priede informēja, ka "SIA Vides Dizaina Grupa nav informējusi par virkni neizpildīto saistību starp pasūtītāju un apakšuzņēmēju. Varam minēt, ka SIA Vides Dizaina grupa kā apakšuzņēmējs no savas puses ir pieļāvusi būtiskus līguma nosacījumu pārkāpumus gan saistībā ar veikto darbu kvalitāti, gan ar darba izpildes termiņiem, kā rezultātā SIA Kalnozols Celtniecība bija spiesta pieaicināt papildus darbiniekus, lai nodrošinātu apakšuzņēmējam uzticēto darbu izpildi". Šobrīd SIA Kalnozols Celtniecība apkopojot informāciju un gatavojot dokumentus, lai iesniegtu tiesā prasību pret SIA Vides Dizaina Grupa.

Šā gada 30. novembrī tiks uzsākta SIA Pilsētmāju institūts Urban Art attīstītā projekta Dienvidu pakavs pēdējā līdz šim nepārdotā dzīvokļa izsole, liecina sniegtā informācija medijiem.

Dzīvokļa ar kopējo platību 64,6 m2 izsoles sākumcena ir noteikta Ls 1000 par kvadrātmetru, kas līdzinās padomju laikā celto sērijveida dzīvokļu vidējai cenai Ziepniekkalnā. Izsoles organizētājs ir nekustamā īpašuma uzņēmums SIA Latio.

„Šī izsole faktiski iezīmē darba noslēgumu pie projekta Dienvidu pakavs realizācijas – tiek pārdots pēdējais brīvais dzīvoklis projektā,” sacīja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja Dr. Laimdota Šnīdere. „Mēs sagaidām, ka izsole atspēkos pēdējā laika spekulācijas par dzīvokļu cenām Rīgā un ar tirgus instrumenta – izsoles – palīdzību vēlamies noskaidrot patieso jauna, labi apsaimniekota un kvalitatīva dzīvokļa vērtību,” viņa uzsver.

SIA Pilsētmāju institūts Urban Art, emitējot 465 jaunas kapitāla daļas, ir palielinājis uzņēmuma pamatkapitālu par LVL 93 000. Jaunās kapitāla daļas ir iegādājies SIA Optometrijas serviss, Db.lv informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultants Ēriks Volosovskis.

Darījuma rezultātā Urban Art ir ieguvis papildu līdzekļus LVL 2,8 miljonu apmērā. Iegūtie līdzekļi tiks investēti jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstībā. Par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju turpinās strādāt lielākā uzņēmuma daļu īpašniece Dr. Laimdota Šnīdere.

"Lai veiksmīgi darbotos nekustamo īpašumu tirgū, regulāri nepieciešams investēt gan uzņēmuma, gan jaunu projektu attīstībā. Esmu pārliecināta, ka mūsu iniciatīva attaisnosies. Šī gada laikā esam iecerējuši ne vien pabeigt Dienvidu Pakavu II, bet arī uzsākt jaunus vērienīgus projektus - Dienvidu Pakavu III un projektu Keldiša ielā 14," stāsta Urban Art valdes priekšsēdētāja Dr. Laimdota Šnīdere.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra lietā par iespējamu piesavināšanos pie kriminālatbildības saukusi kādreizējo maksātnespējas administratoru, bijušo Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu Aldonu Vrubļevski un viņa pilnvarotu personu, pašreizējo Latvijas Handbola federācijas valdes locekli Zigmāru Sondoru.

Prokuratūra informēja, ka saskaņā ar apsūdzību viņi laikā no 2009.gada 11.jūnija līdz 2018.gada 26.jūlijam, pildot administratora pienākumus, no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā divus miljonus eiro un prettiesiski, krāpšanas ceļā, ieguvuši tiesības rīkoties ar trīs nekustamajiem īpašumiem, radot vairāk nekā 40 000 eiro zaudējumus.

Apsūdzībā minētā summa ir ievērojami lielāka, nekā iepriekš paziņojumā presei rakstīja policija, kas abus turēja aizdomās par 1 438 785 eiro piesavināšanos.

Sondors saukts pie kriminālatbildības arī par piesavināšanās ceļā iegūto finanšu līdzekļu legalizāciju vairāk nekā 340 000 eiro apmērā.

Prokurore Vrubļevskim un Sondoram ir izsniegusi lēmumus par saukšanu pie kriminālatbildības par minētajām noziedzīgajām darbībām. Abiem ir dots laiks, lai paustu savu attieksmi.

Pilsētvides uzturētājs SIA "Vizii Urban" šogad investēs 2,9 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Lielāko daļu šogad plānoto investīciju novirzīs tehnikas un aprīkojuma modernizācijai.

Kā minēja Purvinskis, 2023.gadā "Vizii Urban" investējis aptuveni 1,5 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā, tostarp pērn iegādātas 14 jaunas tehnikas vienības, kas atbilst augstākajiem ekoloģiskajiem standartiem un ar ko tiek veikti gan ziemas darbi, piemēram, sniega tīrīšana un pretslīdes materiālu kaisīšana, gan pavasara un vasaras darbi, piemēram, zāles pļaušana un ceļu un ietvju tīrīšana.

Taujāts par to, kā šogad veicies ar ielu uzturēšanu Rīgā, "Vizii Urban" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka uzņēmums Rīgā ielu uzturēšanas jomā ir jaunpienācējs, jo rudenī, kad "Ceļu pārvalde" maksātnespējas procesa dēļ vairs nevarēja pildīt savas saistības, Daugavas labā un kreisā krasta uzturētāji uzrunājuši "Vizii Urban". Iepriekš "Vizii Urban" strādāja Latvijas reģionos, piemēram, Liepājā, Cēsīs, Jūrmalā, Tukumā.

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāji tiesiskās aizsardzības procesu lūgs piemērot arvien biežāk, — prognozē aptaujātie nozares dalībnieki, raksta laikraksts Dienas bizness.

Maksātnspējas reģistrā atrodama informācija, ka šogad tiesiskās aizsardzības process ir ierosināts 11 uzņēmumiem, tostarp divām nekustamā īpašuma attīstīšanas kompānijām — SIA Remarks nekustamie īpašumi un SIA Pilsētmāju institūts Urban Art (Urban Art). Tas ir pasludināts 2 uzņēmumiem, tostarp SIA Remarks nekustamie īpašumi, bet piecām firmām tas ir izbeigts.

«Es domāju, ka tiesiskās aizsardzības prasīšana būs ļoti populāra tuvākajā laikā. Ja kāds attīstītājs spēj pašreizējos tirgus apstākļos izķepuroties, tas ir brīnums. Visu cieņu tiem, kas šobrīd spēj pildīt savas saistības.

Iegūstot tiesisko aizsardzību, uzņēmums iegūst laiku un iespējas plānot turpmāko darbību, pasargāt sevi no kreditoru žņaugšanas. Vai izdosies atjaunot maksātspēju, lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik naudas tirgū būs pieejams. Ir vajadzīgas lielas injekcijas, lai tiktu veicināta tirgus asinsrite. Neizskatās, ka valdībai būtu tām resursi. Cerams, ka, valstij aizņemoties, zināmā mērā varbūt pat piespiežot kredītiestādes, resursi tiks laisti tirgū, jo šobrīd kredītu tirgus ir izbeidzies,» pauda Edgars Šīns, SIA Latio un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANIDA vadītājs.