Jaunākais izdevums

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sācis produkta «sklandrausis», kas ir tradicionāls Kurzemes novada ēdiens, reģistrācijas procedūru, lai tas iegūtu Eiropas Komisijas (EK) garantētās tradicionālās īpatnības sertifikātu, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centrs 2011.gada 19.jūlijā saņēmis biedrības Zaļais novads iesniegumu ar lūgumu reģistrēt pārtikas produktu «sklandrausis» kā garantētu tradicionālu īpatnību un 29.jūlijā pieņemts lēmums par produkta «sklandrausis» kā garantētas tradicionālas īpatnības reģistrācijas procedūras sākšanu.

Triju mēnešu laikā pēc reģistrācijas iesnieguma publicēšanas Latvijas Vēstnesī ir iespējams iesniegt iebildumus par Latvijā ražota produkta reģistrācijas iesniegumu, nosūtot tos uz PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centru. Ja iebildumi netiks saņemti vai būs nepamatoti, tad dokumentus tālākai izvērtēšanai PVD nosūtīs EK, kas savukārt lems par to, vai produkts atbilst prasībām, aģentūru BNS informēja dienestā.

PVD paskaidroja, ka garantētās tradicionālās īpatnības zīme norāda, ka produkts tiek ražots ar konkrētām sastāvdaļām un pagatavošanas metodēm. Sklandrausis ir tradicionāli lietots produkts vairāk nekā 20 gadu un ir specifisks, atšķirīgs no citiem, tāpēc, iegūstot EK sertifikātu par garantētu tradicionālu īpatnību, sklandrausis iegūs īpašu marķējumu, kā arī atpazīstamību tirgū. Patērētājs, redzot šo simbolu vai norādi, rēķināsies, ka produktam piemīt šīs konkrētās īpašības un specifika, pastāstīja PVD Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelda.

Viņa norādīja, ka Latvijā līdz šim neviens produkts nav saņēmis šādu sertifikātu, bet EK reģistrā pašlaik ir reģistrēti aptuveni 40 pārtikas produkti ar garantētu tradicionālu īpatnību.

Saskaņā ar produkta reģistrācijas pieteikumu gatavs sklandrausis ir 1,5–2,5 centimetru biezs. Pēc izskata tam raksturīga burkānu oranžā krāsa. Virspusē var būt uzziesta arī krējuma kārta. Sklandraušu garšas diapazons var būt no saldenas līdz ļoti saldai. Ēdot sajūtama maizes izstrādājuma garša, ko piedod mīklas pamatne, bet garšu buķetē dominē burkānu garša, teikts pieteikumā.

Vārds «sklandrausis» minēts Mīlenbaha–Endzelīna Latviešu valodas vārdnīcas trešajā sējumā (1927–1929), kurā dots arī šā vārda skaidrojums – «apaļš rausis ar pildījumu vidū». Sklandrausis ir uzskatāms par Latvijas nacionālo ēdienu, jo tā gatavošanas un ēšanas tradīcijas iesniedzas senā pagātnē. To apliecina šā ēdiena nozīme senlatviešu gadskārtu svētkos un svinamajās dienās.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi sklandrauša reģistrāciju Garantēto tradicionālo īpatnību sarakstā, ziņo portāls lsm.lv.

Līdz ar to sklandrausi kā īpašu ģeogrāfiskās izcelsmes produktu turpmāk aizsargās Eiropas Savienības līmenī.

Eiropas Komisija savā ziņojumā skaidro, ka sklandrausis, kurš ir pirmais Latvijas lauku produkts šajā sarakstā, ir baudāms auksts ar tēju vai pienu. Tas ir gatavots no rudzu miltu mīklas pildīts ar vārītiem kartupeļiem un burkāniem.

Lēmumu tuvāko dienu laikā esot jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Patlaban Garantēto tradicionālo īpatnību sarakstā jau ir vairāk nekā 1100 dažādu produktu no visas Eiropas, kurus aizsargā Eiropas Savienības likums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorānā pie Laimas pulksteņa sola ēdienus, kas gatavoti no Latvijas zemnieku labumiem

Nozare.lv, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais restorāns Kolonādes telpās Kolonāde. Mūsu stāsti produkciju iepirks no vietējiem ražotājiem, atklāj restorāna Bibliotēka Nr.1 restorāns un topošā restorāna šefpavārs Māris Jansons.

Kā jau ziņots, 14.februāra izsolē ar nosolīto 10 959 eiro nomas maksu mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa par Kolonādes nomas tiesībām uzvarēja SIA Pasākumu apkalpošana, kuras sastāvā ietilpst arī restorāns Bibliotēka Nr.1 restorāns.

«Esam gatavi šim izaicinājumam un darīsim visu, lai restorāns pēc iespējas ātrāk sāktu savu darbību. Ēdienkarte tiks veidota ciešā sadarbībā ar vietējām zemnieku saimniecībām, akcentējot tādus Latvijas lauku labumus kā medus, kazas siers, smiltsērkšķu sula, kā arī brieža, liellopa un strausa gaļa, arī interjers atspoguļos latviskās tradīcijas,» sacīja Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arī Jāņu sieru iekļauj ES nacionālo produktu reģistrā

LETA, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās nacionālajiem ēdieniem sklandrausim, salinātai rupjmaizei, Carnikavas nēģiem un Latvijas pelēkajiem zirņiem arī Jāņu siers iekļauts Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistrā, liecina Eiropas Komisijas (EK) paziņojums.

Kā norādīts EK paziņojumā, Jāņu siers ir produkts, kas ražots no piena un biezpiena, izmantojot tradicionālu, gadsimtiem ilgi nemainītu metodi. «Nosaukums Jāņu siers tika dots tādēļ, ka šis siers tiek gatavots tradicionālajiem vasaras saulgriežu svētkiem,» teikts ziņojumā.

Pieteikums par Jāņu sieru attiecīgajā reģistrā EK tika iesniegts 2014.gada 15.oktobrī.

Patlaban Eiropas Savienības (ES) Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir reģistrēti un pieteikti vairāk nekā 700 produkti, no tiem Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā ir apmēram 600 produkti, tostarp Latvijas pelēkie zirņi, bet Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā - vairāk nekā 60 produkti, kuru vidū savukārt reģistrēti arī sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize un Carnikavas nēģi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šogad Jāņu sieru ražos pieci uzņēmumi

LETA, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Jāņu sieru ražos pieci industriālie uzņēmumi, savukārt piensaimnieku kooperatīvs Straupe ir pirmais, kurš produkcijai izmantos jaunu marķējumu, apliecinot Latvijas Jāņu siera piederību Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistram, informēja biedrības Siera klubs vadītāja Vanda Davidanova.

«Tuvojas Jāņi, tradīcijām bagātākie svētki un, protams, to neatņemama sastāvdaļa būs Jāņu siers, kuru šogad piedāvās tikai pieci piena pārstrādes uzņēmumi - Valmieras piens, Straupe, Dundaga, Rankas piens un Lazdonas piensaimnieks,» sacīja Davidanova.

Viņa arī norādīja , ka produkta marķējumā pircēji šogad ieraudzīs jaunumu - ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas Jāņu sieru izcels pārējo produktu vidū.

«Logotips nodrošinās šim sieram vēl lielāku patērētāju uzticēšanos, garantējot augstu kvalitāti un atpazīstamību gan pašmāju ļaudīm, gan tūristiem,» atzina biedrības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas rupjmaize iekļauta Eiropas tradicionālo īpatnību reģistrā

Gunta Kursiša, 10.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ceptā salinātā rudzu rupjmaize iekļauta Eiropas Savienības (ES) Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā.

Salinātā rudzu rupjmaize un sklandrausis ir pirmie Latvijas produkti, kas iekļauti ES pārtikas kvalitātes shēmā «Produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām».

Tāpat pašlaik norit darbs, lai ES pārtikas kvalitātes shēmās varētu iekļaut arī Carnikavas nēģus un Latvijas lielos pelēkos zirņus. Zemkopības ministrija arī aicinājusi Latvijas tradicionālo produktu ražotājus, kā arī ražotājus, kuru produktam kvalitātes īpašības saistītas ar konkrētu ģeogrāfisko apgabalu, būt aktīviem un pieteikt dalību ES pārtikas kvalitātes shēmās

Salinātā rudzu rupjmaize ir Latvijā cepta dabīgi raudzēta maize no rupjajiem rudzu miltiem, kuras ražošanas tehnoloģijā ir ietverta plaucējuma un ierauga gatavošana. Šo maizi cep uz karsta klona krāsnī, un tā ir veidota iegarena klaipa formā, kas sver vienu vai vairākus kilogramus. Salinātai rudzu rupjmaizei ir gluda, tumša garoza, kuru pēc cepšanas pārziež ar cietes klīsteri vai ūdeni. Viena no salinātās rudzu rupjmaizes īpatnībām ir tā, ka plaucējuma un mīklas gatavošanas laikā pievieno ķimenes, kas maizei piešķir īpašu garšu un aromātu. Rudzu mīklas rūgšana notiek tikai ilgajā raudzēšanas laikā savairojušos mikroorganismu darbības rezultātā, un maizes raugs mīklai netiek pievienots. Vēl viena salinātās rudzu rupjmaizes īpatnība ir cukura pievienošana mīklai. Arī klaipa iegarenā forma, gludā un spīdīgā, ar cietes klīsteri pārsmērētā tumši brūnā garoza un aromātiskais maizes mīkstums ir Latvijā ceptās salinātās rudzu rupjmaizes īpatnība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenākais Līgo un Jāņu produkts – Jāņu siers – šobrīd tiek aizsargāts ar ierakstu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tādējādi sargājot latviešu tradicionālo Jāņu sieru no atdarinājumiem, viltojumiem un tā nosaukuma izmantošanas tāda produkta ražošanai, kas neatbilst tradicionālajām tehnoloģijām un receptēm. Šobrīd Latvijā ir tikai trīs produkti, kas reģistrēti ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – bez Jāņu siera vēl arī sālināta rudzu rupjmaize un Kurzemes sklandrausis.

Īstā Jāņu siera ražošana ir pieejama visiem Latvijas piensaimniekiem, taču šobrīd pieteikušies ir seši uzņēmumi, kas gatavi izpildīt noteiktās prasības, lai varētu ražot produktu ar Jāņu siera nosaukumu, starp tiem – Valmieras piens, piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Jaunpils pienotava un Rankas siers.

Attiecībā uz vārdu «Jāņu» un «Līgo» izmantošanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte norāda, ka: «Vārdus «Jāņu» un «Līgo» viens konkrēts uzņēmums kā savu preču zīmi nevar reģistrēt tad, ja tie kaut kādā veidā apraksta vai raksturo attiecīgo preci vai pakalpojumu, piemēram, norāda, ka šis produkts ir īpaši piemērots vai tradicionāli lietots konkrētajos svētkos. Tādā gadījumā šie vārdi kalpo tikai un vienīgi kā informatīva norāde saistībā ar Līgo svētkiem. Daudzi ražotāji mēdz speciāli marķēt savu pārtikas produkciju gada nozīmīgāko svētku sakarā, un šādi marķēti produkti ir aktuāli, pievilcīgi īsu brīdi. Piemēram, Patentu valde ir atteikusi preču zīmes LĪGO reģistrāciju maizei un maizes izstrādājumiem, kā arī preču zīmes JĀŅU DESIŅAS reģistrāciju desām. Tāpat atteikta apzīmējuma LIELĀKAIS JĀŅU VAINAGS reģistrācija kultūras pasākumiem, jo šis vārdu salikums tieši un bez liekām pārdomām norāda, ka tiks pīts Jāņu vainags, kas būs lielāks par kādu citu līdz šim pīto Jāņu vainagu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jāņu sieru piesaka iekļaušanai ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā

Dienas Bizness, 15.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iesniedzis biedrības Siera klubs sagatavoto pieteikumu Eiropas Komisijā (EK) par Jāņu siera reģistrāciju ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, informē Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

ZM atzīmē, ka Jāņi ir tradīcijām bagātākie latviešu svētki un Jāņu siera pagatavošanas veids, receptūra, izskats, krāsa un garša nosaka tā tradicionālo raksturu, kurš ir nemainīgi saglabājies daudzu gadu desmitu, pat simtu laikā.

Pašlaik ES Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir reģistrēti un pieteikti 719 produkti, Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā – 656 produkti, bet Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – 63 produkti, tostarp reģistrēti arī divi Latvijas produkti – sklandrausis un salināta rudzu rupjmaize.

Vēl reģistrācijas process patlaban notiek:

- Latvijas lielajiem pelēkajiem zirņiem – 2014. gada 4. februārī EK nosūtīts pieteikums, lai šo produktu ierakstītu Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Carnikavas nēģiem piešķir Eiropas aizsardzību

Dienas Bizness, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carnikavas nēģi kā pirmie no Latvijas pārtikas produktiem iekļauti Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, informē Zemkopības ministrija.

Tas nozīmē, ka turpmāk ar norādi Carnikavas nēģi marķēs tikai laikā no 1. augusta līdz 1. februārim ar murdiem Gaujas upes lejtecē pie ietekas jūrā zvejotos un pārstrādātos nēģus.

Lēmumu par Carnikavas nēģu iekļaušanu Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi 2015. gada 13. februārī.

Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido Carnikavas nēģu zvejas un apstrādes senās vēsturiskās tradīcijas un metodes, reputācija konkrētajā apgabalā, kā arī nēģu resursu ilgtspējības un krājumu pārvaldīšana.

Zemkopības ministrija aicina arī citus Latvijas tradicionālo produktu ražotājus būt aktīviem un sagatavot pieteikumus produktu nosaukumu ierakstīšanai kādā no ES aizsargātajiem reģistriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No politiķu mutēm investoriem tiek raidīti nepārprotami signāli par karadarbības draudiem, viss pārējais uz šī fona zaudē jebkādu nozīmi, tostarp apelēšana pie piektā paragrāfa

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Līgo svētkiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ķimeņu siera ražotājiem un patērētājiem atgādina, ka produkta nosaukumu Jāņu siers drīkst izmantot tikai uzņēmumi, kas iekļauti Garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā.

Šobrīd tādi ir seši ražotāji – Valmieras piens, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Rankas piens, Straupe un Jaunpils pienotava.

Jāņu siers, tāpat kā salināta rudzu rupjmaize un sklandrauši, ir pagaidām vienīgie Latvijas produkti, kas reģistrēti kā produkti ar garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ). Tas nozīmē, ka tie ražojami pēc tradicionālas receptes un tehnoloģijas. Iekļaujot produktus GTĪ reģistrā, tie tiek pasargāti no pakaļdarinājumiem, kas neatbilst tradicionālajai produkta ražošanas receptei un tehnoloģijai.

Eiropas GTĪ reģistrā iekļautu produktu var ražot jebkurš uzņēmums, kurš var pierādīt, ka ražošanā izmanto tradicionālo produkta ražošanas recepti un tehnoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Var just, ka Latvijas iedzīvotāji pēc krīzes ir kļuvuši turīgāki,» spriež kempinga un brīvdienu mājas «Ūši» saimniece Dženeta Marinska. «Ūši» Kolkā darbojas jau 18 gadus.

«90. gados atguvu īpašumā zemi, bet māja vienmēr ir piederējusi ģimenei. Īpašumā ir vairāki hektāri zemes, kas atrodas blakus jūrai,» stāsta Dž. Marinska.

Viesu uzņemšanu «Ūšos» viņa uzsākusi ap 2000. gadu. Sākotnēji viesu māju vasaras laikā apmeklēja vien daži klienti. «Tad tūrisms vēl bija bērnu autiņos. Sākām ar telšu laukumu,» atceras Dž. Marinska.

Sākotnēji «Ūšus» vairāk apmeklējuši vietējie tūristi, jo Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā. «No 2003. gada, kad bija pirmsiestāšanās periods un vairs nevajadzēja vīzas, ļoti varēja sajust klientu skaita pieaugumu, tūristi vēlās kā vilnis,» stāsta Dž. Marinska.

Šobrīd galvenie viesi ir vācieši un lietuvieši, kuri ierasti «Ūšus» apmeklē karstās nedēļas nogalēs vasarā. Brauc arī no tālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales. Uz «Ūšiem» visbiežāk dodas cilvēki, kas vēlas laiku pavadīt pie jūras.

Komentāri

Pievienot komentāru