Jaunākais izdevums

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Skarbi ir. Šis bizness ir ļoti sarežģīts. Lai katru dienu no jauna atvērtu restorāna durvis, jāiegādājas produkti, jāsavāc personāls, jāsagatavo ēdieni. Kad cilvēks nāk iekšā restorānā, jābūt gatavam piedāvāt pakalpojumu. Taču var būt tādas dienas, kad cilvēki neienāk un viss iet zudumā. Nekas nav prognozējams. Ja runājam par PVN, protams, mazāks nodokļu slogs būtu atspaids. Man grūti spriest, vai tas tā notiks. Mums jau ir, piemēram, samazinātais PVN Latvijas tradicionālajiem augļiem un dārzeņiem. Par to nesen ar Latvijas Restorānu biedrības prezidentu Jāni Jenzi spriedām, ka pašlaik varam nopirkt produkciju ar samazinātu PVN, bet ēdienus pārdodam ar pilnu PVN, līdz ar to atšķirība nozarei ir jāpiemaksā klāt. Domāju, ka ikviens samazināts nodoklis šajā situācijā palīdzētu. Kā vienmēr esmu teicis – restorāns ir paaugstinātas maksas pakalpojums. Cilvēki labprāt nāk ēst pusdienas uz restorānu, taču, ja pusdienas maksās 15–20 eiro, klienti pazudīs. Lētas pusdienas var būt vietās, kur viss ir vairāk industrializēts, kur nav apkalpošanas, bet restorāna koncepcija paredz to, ka ēdiens tiek gatavots katram klientam un katram atnests pie galda. Arī tad, ja ir tikai pāris pusdienotāju vai tikai viens, viss personāla sastāvs strādā viņiem. Kas attiecas uz nodokļu politiku, restorānam jāmācās manevrēt, pusdienās piedāvājot tādus produktus, kas nesadārdzina ēdienu. Zini, jo grūtāk mums iet, jo vairāk cenšamies kaut ko jaunu izdomāt.

Vai šajā mirklī tiek pievērtas acis uz tādām «sarkanajām līnijām» kā bioloģiskie produkti un kvalitāte?

Salīdzinot ar industriālās lauksaimniecības produkciju, cenu atšķirība bioloģiskajiem dārzeņiem – kartupeļiem, burkāniem, bietēm – patiesībā nav tik liela. Toties bioloģisko steiku tā saucamajās biznesa pusdienās gan nedod. Tam ir tāda cena, kāda ir. Varbūt risinājums ir neēst tik daudz? Arī es par to esmu domājis. Piemēram, Iphone, kas nav lēts, tiek ražots tā, lai cilvēkam būtu ērti to lietot. Un ir cilvēki, kas to novērtē. Tā arī restorāns cenšas veidot tādu ēdienu, lai tas būtu interesants, lai restorāna apmeklējums būtu atbilstošs tam, ko prasām pretī.

Mums jāmācās saprasties ar valsts nodokļu politiku, ja mēs tikai gaudīsimies, diezin vai no tā būs labāk. Pieļauju, ka atvieglojumi pienāktos īpaši tiem restorāniem, kas gatavo no vietējām izejvielām. Pēc loģikas vietējiem produktiem vajadzētu būt pieejamākā cenā nekā tiem, kas vesti no Eiropas, Amerikas vai vēl tālāk. Tomēr ir otrādāk. Domāju, ka pienesums, atvieglojot darbu tieši tiem restorāniem, kas izmanto vietējos produktus, būtu ļoti liels ieguvums. Pavāriem ir idejas, bet mums vajadzētu nodokļu speciālistu un ekonomistu palīdzību, lai šādas idejas virzītu uz priekšu. Domāju, ka atradīsies cilvēki, kas Latvijai vēl labu, un tie centīsies mūs atbalstīt.

Te parādās skaidrs ieguvums arī zemniekiem, un tas ir svarīgi arī reģionu apdzīvotības un attīstības kontekstā.

Jā, un šādā veidā atbalsts tiktu mērķtiecīgi vērsts uz to, lai nauda paliktu Latvijā. Tas būtu patīkami. Es vēlētos, lai mūsu tirgus beidzot tiktu aizsargāts. Pašlaik cilvēks, kurš izvēlas gala pakalpojumu, reti ir informēts par to, no kādiem produktiem tas tiek gatavots.

Kādas ir pavāra vai šefpavāra izaugsmes iespējas Latvijā?

Man grūti teikt, esmu izskrējis cauri visam kam. Noteikti esmu palicis pavārs. Kamēr esi jauns, ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru. Tu vari kaut ko citiem parādīt, pamācīt. Man ļoti interesē – arī vietējo produktu kontekstā – parādīt cilvēkiem, ka ir tādas kulinārās lietas, kas ir noliktas malā, bet ko mēs varam pacelt gaismā un dot tām otro dzīvību. Man arvien vairāk izgaismojas šis mērķis, jo Latvijā ir ļoti labas, bet piemirstas lietas, kas ir atrodamas vecajās pavārgrāmatās. Mūsdienās vecajām receptēm tiek piešķirta krāsa, izskats, ēdiens tiek dažādots. Tas pats zemes rieksts topinambūrs, ko mums piegādā zemnieku saimniecība Salenieki no Latgales, – to var pagatavot un pasniegt tik dažādos veidos. Tā var izcelt katru no mūsu produktiem, skaidrot un stāstīt, ko ar to var izdarīt.

Tagad esmu pieķēries kādam projektam. «Ieguglējot» vārdu salikumu «Latvijas uzkodas» vai «Latvijas garšas», nekas īsti neparādās. Nu, ir sklandrausis, varbūt vēl kaut kas. Ja es iejūtos jebkura tūrista vietā, es vēlos atrast interesantas uzkodas. Tā es izpētīju trīs interesantas lietas, kas varētu būt mūsu raksturīgākās uzkodas. Pirmā – speķa pīrādziņš, kura mīklu agrāk gatavoja ar ieraugu, bet gaļas pildījumu – no žāvētiem cūkas vaigiem, turklāt buljonu pievienoja mīklai. Domāju, ka jebkuram latvietim no vārda «pīrādziņš» siekalas saskrien mutē. Otrs produkts – šprote, kas skaidri rāda Baltijas virtuves mesidžu – mūsu reģiona virtuve agrāk ļoti saistījās ar dūmošanu un kūpināšanu produktu uzglabāšanas nolūkā. Baltvācu meistarstiķis bija tāds, ka zivis tik ilgi sildīja eļļā, līdz asakas kļuva mīkstas un pati zivs – zeltaina. Trešo es izvēlējos putraimu desu. Tas ir viens no pirmajiem ēdieniem, kur parādās saldeni skābenās garšas interpretācijas. Asinsdesa ar brūkleņu zapti šķiet tik pašsaprotama, taču patiesībā ir saliktas kopā divas it kā nesavienojamas lietas – gaļa ar ievārījumu. Šādas trīs uzkodas būtu ļoti interesanti pasniegt cilvēkiem, kuri apmeklē Latviju. Uzrunāju Aigaru Ruņģi no Valmiermuižas alus, un mums taps kopīgs projekts – alus degustēšana kopā ar šīm latviskajām uzkodām. Interesanti, ka apiņiem nav ieteicams daudz saules, jo tā padara apiņus ļoti rūgtus. Baltijas apinis nav tik rūgts, tāpēc alus garša nav asa. Neesmu skops, varu padalīties ar šīm uzkodu receptēm. Domāju, ka tas būs interesants projekts un var aiziet arī tālāk. Man patīk, ka katram šefpavāram ir savs redzējums, savs stils, piemēram, Ērikam Dreibantam, Valteram Zirdziņam.

Sanāk, ka ir izveidojusies pavāru kopiena, kas uzsver vietējo un bioloģisko produkciju.

Tas ir veidojies kaut kā pašsaprotami. Ir cilvēki, kas to dara, un, satiekoties uz ielas, mēs viens otru ļoti labi saprotam. Viss notiek dabīgi, nekas nav speciāli sarunāts. Skaidrs ir viens – lai uzceptu kaut to pašu reņģi, ir vajadzīgas zināšanas. Jāsaprot, kā reņģe «uzvedas», es to papildinu ar sālītu gurķu ievārījumu, kūpinātu krējumu, lai veidojas garšas buķete. Lai nesanāk tā, ka esi pasniedzis reņģes, paprasījis par tām septiņus eiro, kaut gan mājās uz pannas katrs var pagatavot to pašu. Lūk, tā ir restorāna pievienotā vērtība. Pašiem darīt, radīt un arī mācīt jaunākiem kolēģiem.

Vai mājās tu arī gatavo un vai tev ir savs dārzs?

Dārza man nav, bet vienmēr cenšos uzsvērt, cik dārzs ir svarīgs. Redzi, īsti jau nesanāk savienot. Dārzam tomēr ir jādzīvo līdzi. Protams, pasaulē ir populāri tādi restorāni, kuriem ir savs dārzs. Mans sapnis ir trīs savienotas lietas – restorāns, dārzs un pagrabs. Nākotnē to noteikti vajadzētu realizēt. Lielākoties visi esam auguši pie zemes. Gan kolhozā biju lauku brigādē, gan strādāju piemājas dārziņā. Ar labu jau negājām, bet sapratne palika.

Mājās es lielākoties paēdu ļoti vienkārši, tā ir atslodze savā privātajā pasaulē, bet lielākā gatavošana notiek darbā.

Visu interviju lasiet 1. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot žurnālu Horeka, sociālajos tīklos aicinājām balsot par labākajiem reģionu restorāniem. Apkopojot balsojuma rezultātus, izveidojām reģionu restorānu TOP 15, kas atrodams žurnālā. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir pašlaik karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi.

Latvijas simtgades svinību mēnesī pavāri Valters Zirdziņš un Ingmārs Ladigs skaidro, kā attīstās modernā Latvijas virtuve. «Nevaram visu laiku gatavot kartupeļus, ķimenes un kaņepes – krustām šķērsām,» spriež Valtera restorāna saimnieks. «Varbūt, klaburčūsku sajaucot ar skābiem kāpostiem, tā arī kļūtu par latvisku garšu,» piebilst Ingmārs Ladigs.

Žurnālā meklējām atbilde, kā ēdināšanas biznesā «saost» modi. Raunas dārzs bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas par savu specialitāti izvēlējās eklērus. «Labāk būt pirmajam, nekā pēdējam,» vērtē Andrievs Jansons, Raunas dārzs īpašnieks.

Savukārt tējnīcas Illuseum un kafejnīcas Strada tea and coffee vadītāja Gundega Silniece spriež, ka ir nianses, ko var integrēt Latvijas kultūrā, bet pilnībā zaudēt kursu, slīkstot mandeļu bezē cepumos, vienkārši nav jēgas, jo modes aktualitātēm parasti ir īss mūžs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rožmalas: Vēlamies panākt, lai tūristi izbrauc ārpus Rīgas

Žanete Hāka, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas komplekss Rožmalas aizvadījis sezonu, un kompleksa īpašnieki ir apņēmības pilni nākotnē paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, tādējādi piesaistot vēl vairāk apmeklētāju, stāsta atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka.

Rožmalas atrodas Ceraukstē, aptuveni 5 km no Bauskas centra, un pēdējo gadu laikā strādā, lai aizvien vairāk tūristu uzzinātu par atpūtas kompleksu, kura teritorijā atrodas ne tikai viesnīca, bet arī senas dzirnavas.

“Mēs ļoti vēlamies, lai Rīga iznāk uz laukiem, jo arī ārpus Rīgas ir daudz objektu, ko apmeklēt. Pēdējo gadu laikā šāda tendence ir vērojama - tiesa gan, varbūt tas notiek salīdzinoši lēnām, taču izteikti. Reģionos ir pieejami daudz un dažādi produkti, daudzi tūrisma objektu veidotāji ir ļoti inovatīvi, un var tikai apbrīnot cilvēku izdomu, tādēļ cerams, ka arī tūristi aizvien vairāk tos novērtēs un augs reģionu popularitāte” viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valtera restorāns atdzimst vienkāršībā

Ilze Žaime, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 40 tūkstošus eiro kosmētiskajā remontā, pēc divu nedēļu darbības pārtraukuma durvis ver «Valtera Restorāns».

Lai gan tieši tagad norit Rīgas Restorānu nedēļa, tas šefpavāru Valteru Zirdziņu nesatrauc, jo pats to novērtē kā sava veida akciju, kurā nepiedalās jau vairākus gadus.

«Valtera Restorāna», kas atrodas senā ēkā Vecrīgā, jauno interjeru veidojusi dizainere Anda Ozoliņa. Restaurētas mēbeles, atsegts trīsdesmito gadu flīžu grīdas segums, vietām ieklāts jauns. Lielas pārmaiņas paveiktas, pateicoties gaismas un skaņu speciālistu iesaistei. Jaunos gaismas ķermeņus no Francijas izvēlējusies dizainere A.Ozoliņa, savukārt daži izgatavoti vietējā galdniecībā.

Visas vasaras garumā šefpavārs Valters Zirdziņš sadarbojās ar fotogrāfu, kas iemūžināja gan maizes cepšanu no dabīga ierauga, gan noliktavas produktus, un tagad darbi lielformātā apskatāmi vakariņotājiem. V. Zirdziņš norāda, ka tās nav tikai «gleznas», bet stāsta par restorānā notiekošo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls DB saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties tiramisu tapšanas procesā restorānā Bocca Buona.

Bocca Buona dibināts 2016. gadā un atrodas Radisson Park Inn viesnīcā Rīgā. Kopš šī gada janvāra restorānā šefpavāra pienākumus pilda Fabrizio Righetti, kurš iepriekš strādājis dažādās pasaules valstīs, tostarp, Lielbritānijā, Nīderlandē, Lībijā, Monako un Ukrainā. Ierodoties uz Latviju, viņš apņēmies atsvaidzināt un pilnveidot Bocca Buona ēdienkarti. Uzsvars tajā likts uz itāļu ēdieniem, taču viņam patīk meklēt jaunas garšas un produktu kombinācijas.

Tiramisu radies Itālijā un tā nosaukums, tulkojot no itāļu valodas, ir «pacel mani», ar nozīmi uzlabot garastāvokli. Mūsdienās tiek veidotas dažādas tiramisu variācijas, taču oriģinālā recepte ir vienkārša, jāzina tikai daži «triki» tā pagatavošanai, lai deserts būtu gaisīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Izvairīties no ēst gatavošanas nesanāk

Evelīna Brenča, speciāli DB, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka Jānis Zvirbulis, restorāna Fish House Brasserie de Luxe šefpavārs

Vēderprieks

Vienmēr, kad dodos uz Franciju, apmeklēju restorānu Daniel & Denise Lionā, kur šefpavārs ir Jozefs Viola (Joseph Viola). Tur var nobaudīt īstu, klasisku Lionas virtuvi, kas ir fantastiska, sniedz patiesas un vērtīgas garšas. Katru reizi, apmeklējot šo restorānu, atklāju kaut ko jaunu un pārsteidzošu. Šī ir vieta, kuru iesaku ikvienam, kurš vēlas pamēģināt patiesu Francijas garšu. Lai gan man patīk ieturēties ārpus mājas, pēdējā laikā tas diemžēl nesanāk tik bieži, pārsvarā – laika trūkuma dēļ, bet, ja rodas iespēja, labprāt to daru. Turklāt parasti eju pie šefpavāra kā pie personības. Latvijā mani favorīti varētu būt divi trīs restorāni. Viens no tiem ir nesen durvis vērušais restorāns Barents, kurā saimnieko šefpavārs Ivans Šmigarevs. Labprāt dodos arī uz šefpavāra Valtera Zirdziņa restorānu. Pie viņiem es varu doties ar pārliecību, ka nobaudīšu labu ēdienu, un šos restorānus parasti iesaku arī saviem viesiem. Man ļoti patīk gatavot arī mājās, bieži aicinu ciemos draugus, brīvdienās gatavojot, kopā pavadām laiku. Gatavot tuviem cilvēkiem ir atpūta un vienlaicīgi arī enerģijas uzņemšana. Ikdienā visbiežāk mājās sanāk gatavot Ragu Bolognese, jo tas ir iemīļots ēdiens manai meitai Elizabetei, tāpēc nākas to taisīt ļoti bieži.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

VIDEO:Kest Cēsīs - ne visiem pa spalvai

Monta Glumane, 13.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Māris Jansons

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Pārcelšanās no Rīgas uz Cēsīm šefpavāram Mārim Jansonam devusi iespēju noslīpēt restorānu "Kest" un sarakstīt savu pirmo pavārgrāmatu.

Restorāns "Kest", kas lībiešu valodā nozīmē "viņpus", tika plānots trīs gadus un šefpavārs Māris Jansons atzīst - labi, ka tā. Ja tas nebūtu veidots lēnām, tad tas būtu sasteigts, bez dvēseles - vienkārši uzļipināts. Šefpavārs stāsta, ka mūsdienās neveido restorānus ar baltu interjeru. Vairums ir tumši, melni, veidoti "Instragram" stilā, tajos ir daudz augu un elementu - mūžīgais "Pinterest". "Kest" ir gluži pretējs - tīrs, skandināvisks, bez liekām detaļām, saglabājot vēsturisko, kas liecina, ka telpās kādreiz atradies ugunsdzēsēju depo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā durvis vēris Kalifornijas virtuves restorāns Holy Moly, ko izveidojis Yakuza Sushi & Asian Fusion zīmola radītājs Pāvels Gognidze kopā ar Tamāru Rogovu.

Restorāns atrodas netālu no Arēna Rīga un LNK Centra, Grostonas ielā 21.

Ēdienkarti izstrādājis šefpavārs no Maskavas, kura vārds saskaņā ar noslēgto līgumu netiek atklāts. Kopā ar viņu pie projekta strādāja šefpavārs Dmitrijs Orlovs un restorānu grupas Yakuza zīmola šefpavārs Nikolajs Poženskis.

Ēdienkarte sastāv no četrām daļām: Kalifornijas virtuves tradicionālajiem ēdieniem un īpašas autora variācijas par tēmu; Kalifornijas stila pica; rolli un poke (rolli no vairākām sastāvdaļām, kas radīti tieši Kalifornijā), kā arī brokastu ēdienkarte. Vīna karti, kurā galvenokārt pārstāvēti Kalifornijas un Vašingtonas vīni, veidojusi uzņēmumā strādājošu someljē komanda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Reģionu restorānu topa līderi: Vecpuisis, Goldingen Room un H.E. Vanadziņš

DB, 21.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Džeimija Olivera restorānu tīklam iecelts maksātnespējas administrators

LETA, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenais britu šefpavārs Džeimijs Olivers paziņojis, ka viņa restorānu grupai «Jamie's Italian» iecelts maksātnespējas administrators, apdraudot 1300 darbavietu.

Grupā ietilpst Olivera itāļu virtuves restorānu tīkls, kā arī restorāni «Barbecoa» un «Fifteen» Londonā. Par administratoru iecelta auditorkompānija KPMG.

Kopumā maksātnespējas process noteikts 25 restorāniem, no kuriem 23 ir itāļu virtuves.

Olivers atzina, ka saprot, cik grūts šis lēmums ir viesiem iesaistītajiem, atzīstot, ka jūtas skumji.

«Es vēlos pateikties visiem klientiem, kas ir baudījuši un atbalstījuši mūs pēdējo desmit gadu laikā. Bija prieks jūs apkalpot,» sacīja slavenais pavārs.

Pirms nepilniem diviem gadiem Olivera restorānu tīkls jau izvairījās no bankrota administrācijas, atsakoties no vairākiem restorāniem, kas nesa vislielākos zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

No Spānijas uz Purvciemu

Kristīne Stepiņa, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā pašā Purvciema centrā tika atvērts ģimenes restorāns "Purch", kuru izveidoja burgernīcas "Lielais Kristaps" saimnieks Kristaps Linde un pavārs Ričards Vēciņš.

Pēc trim Spānijas viesmīlības biznesā pavadītiem gadiem, R. Vēciņš atgriezās Latvijā, lai pievērstos uzņēmējdarbībai un savai sirdslietai - ēst gatavošanai. Tāpēc restorānā "Purch", kas durvis vēra 1. maijā, jūtams spāņu virtuves piesitiens.

"Kad dzīvoju Tenerifē un strādāju dažādos restorānos, apguvu spāņu virtuves nianses. Šobrīd "Purch" piedāvā gaspačo, tapas, jūras velšu uzkodas, desertu - brulē, kādu gatavo tikai Katalonijā u.c.," klāsta "Purch" šefpavārs, atzīstot, ka Purvciems par biznesa vietu izvēlēts, jo šajā mikrorajonā nav bijis neviens restorāns.

Ēdināšanas iestādes nosaukums ir saīsinājums no vārda "purčiks", kādā šo rajonu dēvē vietējie iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā durvis vēra restorāns "Kozy Eats", kas piedāvā jaunas garšas vegāniskā dzīvesveida piekritējiem un visiem tiem, kuri uzturā vēlas lietot veselīgu pārtiku.

Restorānu Blaumaņa ielā izveidojis Kaspars Daktiņš, kurš sešus gadus ir strādājis viesmīlības biznesā Nīderlandē - gan palīdzējis restorānu vadībā un klientu apkalpošanā, gan bijis šefpavārs. Savas dzīvesbiedres iedvesmots, K. Daktiņš jau sešus gadus ir vegāns.

"Man jau sen bija interese par veselīgu ēšanu, kad pamēģināju uzturā lietot tikai vegānu ēdienus, sapratu, ka jūtos daudz labāk. Protams, vegānisms nenozīmē tikai veselībai draudzīgu uzturu, vegāniem rūp arī tīra vide un ētiska rakstura problēmas, kas ir saistītas ar dzīvniekiem," teic restorāna "Kozy Eats" saimnieks, kuram ēdināšanas iestādes izveide ir pirmie soļi uzņēmējdarbībā.

K. Daktiņš atzīst, ka Latvijā trūkst vegānu restorānu, - tādas vietas, kur vegāni var atrast sev piemērotu maltīti, varot saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. "Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā to ir daudz vairāk, piemēram, Viļņā ir 25 ēstuves vegāniem. Tāpēc vegāniskās ēdināšanas nišā saskatu biznesa potenciālu," saka jaunais uzņēmējs, norādot, ka restorāna mērķa auditorija nav tikai vegāni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Jeruzalemes ielā kūkas, spēles un baloni

Kristīne Stepiņa, 05.04.2019

Uzņēmums Rīgas Rēvija Jeruzalemes ielā darbojas jau 26 gadus. Tas savu biznesu sāka kā reklāmas aģentūra. Uzņēmuma telpās atrodas veikals Balonu pasaule, kas nav vienīgā tirdzniecības vieta, kompānijai ir vēl viens veikals Rīgā – Lāčplēša ielā, kā arī Cēsīs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Itāļu šefpavārs: Daudzos Rīgas restorānos ēdiens garšo līdzīgi

Žanete Hāka, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu bizness ir izaicinājumu pilns, tādēļ, nolemjot par labu restorāna atvēršanai, ir jāspēj piedāvāt kaut ko jaunu, portālam DB sacīja itāļu restorāna Bocca Buona šefpavārs Fabrizio Righetti.

Parasti tiek atvērtas līdzīgas vietas, vien pamainot interjeru un dažus citus aspektus, taču neviens nedomā, vai pilsētai vajag vēl vienu šādu restorānu, viņš novērojis.

«Esmu pamanījis, ka Latvijā ir daudz ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri izmanto jau sagatavotas maltītes, vien tās uzsildot. Izejvielu ziņā tas nav lētāk – lētāk izmaksā gatavot ēdienu pašiem, taču tas ir lētāk darbaspēka izmaksu ziņā, jo šādi iespējams gan nolīgt mazāk darbiniekus, gan mazāk kvalificētus darbiniekus, kam jāmaksā mazāk,» viņš stāsta.

Šādā veidā ar zemākiem izdevumiem iespējams uzturēt noteiktu līmeni, jo arī citi izmanto šīs sagatavotās izejvielas. Esmu apmeklējis daudzus Rīgas restorānus, un daļā no tiem ēdiens garšo līdzīgi, jo tiek izmantotas sagataves. No vienas puses, tas ļauj uzturēt konkrētu līmenī, šie produkti nav slikti, taču tie vājina dažādību. Itālijā cilvēki dodas uz kādu konkrētu vietu, jo tur gatavo visgaršīgāko zupu vai boloņas mērci, taču Latvijā izvēle galvenokārt notiek, ņemot vērā konkrētā restorāna vai kafejnīcas atrašanās vietu, cenu, bet visdrīzāk ne dēļ garšas, ko tas piedāvā, uzskata šefpavārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa

Anda Asere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi: kāpēc eklēri un macaron nevar būt lēti?

Anda Asere, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Liepājas Pētertirgus paviljonā darbu uzsāks jauns konceptstends "Divi naži", kurā varēs iegādāties Latvijas saimniecībās audzētu cūkgaļu ar zaļās karotītes simbolu, informē jaunie uzņēmēji.

Jaunais koncepts veidots tā, lai nodrošinātu individuālu pieeju katram klientam. Šajā stendā būs iespēja gan pēc individuāla pasūtījuma iegādāties nepieciešamos gaļas produktus, gan arī saņemt šefpavāra konsultācijas ēdienu pagatavošanas kultūrā. "Divi naži" idejas autori un īpašnieki ir šefpavārs Dāvis Veilands un pavārs/miesnieks Elviss Sproģis, kuri personīgi katru dienu sagaidīs un apkalpos savus klientus.

Jauno uzņēmēju mērķis ir strādāt, izmantojot sentēvu zināšanas un tradīcijas. Šādi tiks saglabātas gaļas vērtības, un tiks nodrošināta iespēja klientiem piedāvāt augstvērtīgu produktu. Jaunā tirdzniecības vieta atradīsies Liepājas Pētertirgū, jo miesnieki uzskata, ka tā ir pilsētas dvēsele un Pētertirgus ir viens no labākajiem tirgiem Latvijā. Sākotnēji stendā varēs iegādāties tikai cūkgaļu, bet jau tuvākajā laikā arī Latvijā audzētu bioloģisku liellopa gaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Rīgā atklāts jauns itāļu virtuves restorāns Italissimo

Laura Mazbērziņa, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, Baznīcas ielā atklāts jauns itāļu virtuves restorāns Italissimo. 700 kvadrātmetrus lielais restorāns izvietots divos stāvos un vienlaicīgi spēj uzņemt ap 100 viesu, piedāvājot apmeklētājiem galvenokārt itāļu, kā arī citu Vidusjūras valstu virtuves ēdienus.

Restorāna izveidē ieguldīto investīciju apmēru īpašnieki neatklāj.

Italissimo ir tapis atbilstoši Itālijas interjera tradīcijām. Arī ēdienkartē dominē tradicionālie itāļu virtuves ēdieni. Piemēram, restorāns piedāvā melno trifeļu picu, astoņkāja karpačo picu un tīģergarneļu karpačo picu. Vienlaikus tiks piedāvāti arī Latvijas un citu Eiropas valstu sezonālie ēdieni. Pārskatāmā nākotnē restorānā plānots ieviest arī branču.

Restorāna «sirds» ir picas krāsns, ko pēc pasūtījuma būvēja itāļu ģimene – tēvs un dēls no Rimini pilsētas, kuri ir mūrnieki jau trešajā paaudzē. Tur ir arī ar malku kurināms grils.

Vīnziņa Reiņa Sneidzes veidotā vīna karte lielākoties aptver Itālijas vīnu sortimentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā apmeklētājiem durvis vaļā vēris kafejnīcas koncepts, kas zem viena zīmola «The Hub Cafe» apvieno tradicionālo havajiešu virtuvi ar vienīgo velostudiju Baltijā, kas piedāvā braucienus ar Zwift velosimulatoriem.

«Novērojot strauji augošo riteņbraucēju skaitu pilsētā un iedzīvotāju vēlmi dzīvot veselīgāk, esam radījuši vietu, kas piedāvā kvalitatīvu ēdienu, kafiju un iespēju izkustēties,» skaidro idejas autors Gerhards Erasmus.

«Atšķirībā no līdzīga koncepta velo-kafejnīcām citur Eiropā izceļamies ar to, ka tradicionālos velotrenažierus esam nomainījuši pret īstiem velodsipēdiem, tos papildinot ar Zwift virtuālās spēles elementiem, kas treniņu procesu padara aizraujošāku,» viņš skaidro.

Zwift ir pasaulē populārākā virtuālās realitātes riteņbraukšanas aplikācija, kas ļauj ar velosipēdu izbraukt dažādas pasaules vietas un maršrutus, atrodoties tepat Latvijā. Zwiftvar tikt izmantots gan fiziskās formas uzlabošanai, gan arī ļoti augstu sportisko mērķu sasniegšanai. The Hub Cafe ir ne tikai pirmā Zwift velo-studija Baltijā, bet arī viena no retajām Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pavāri piedāvā lētas alternatīvas skolu pusdienām

Ilze Žaime, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolēni, kas izvairās no skolu pusdienām, un skolas, kas neievieš pārmaiņas. Vai šīm problēmām ir iespējami risinājumi un cik tas maksātu?

Par to tika diskutēts «Novada Garšas» noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!».

Tā, piemēram, «Pavāru kluba» biedre, pavāre Svetlana Riškova, pēc rūpīgas skolu pusdienu piedāvājuma izpētes, nonākusi pie vairākām atziņām. «Mūsuprāt, ēdienkartēm ir jābūt sezonālām, tad būs iespējams tās izveidot kvalitatīvas un veselīgas, ēdiens būs pilns ar vitamīniem, svaigs un apetīti rosinošs!» ir pārliecināta S.Riškova.

Jebkuras virtuves spēkos esot uzlabot ikdienas rezultātus, lai skolas pusdienas veicinātu bērniem prieku, neradot papildus tēriņu, uzskata S.Riškova. Piemēram, jāsāk ar to, ka jāpievērš uzmanība pasniegtā ēdiena temperatūrai - silts vienmēr būs gardāks, kā arī ar garšvielu palīdzību jārada «umami» efekts. Viņa arī iesaka biežāku veģetāru maltīšu ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu īpašnieki sašutuši par liegumu saņemt dīkstāves pabalstu

Māris Ķirsons, Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo uzņēmumu īpašniekus, kuri vienlaikus ir arī to valdes locekļi un strādājošie, nepatīkami pārsteigusi valdības pozīcija, ka tiem nav tiesību saņemt valsts noteikto dīkstāves pabalstu un aicina šo normu nekavējoties pārskatīt.

Valdības lēmums dīkstāves pabalstu nepiešķirt krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem izsaucis uzņēmēju sašutuma vētru. Sociālajos tīklos ne viens vien uzņēmējs dalās neizpratnē par šādu valsts attieksmi jau tā grūtā brīdī. Piemēram, šefpavārs Ēriks Dreibants ir vīlies, ka šādā ārkārtas situācijā visi krīzes skartie var saņemt dīkstāves pabalstu, izņemot uzņēmuma īpašniekus, kuri diendienā strādā savā uzņēmumā, saņem algu, maksā nodokļus.

"2008. gada krīzē valdība aicināja, lai cilvēki uzsāk uzņēmējdarbību, tā ātrāk atdzīvosies ekonomika, es paklausīju un, ar draugiem ieguldot pēdējo santīmu, atvērām "3 pavāru restorānu," esam radījuši arī citus produktus, ik gadu nodokļos maksājām ap 300 000 eiro, dodam darbu 50 cilvēkiem, nodokļu parāds nav... Esam visiem darbiniekiem samaksājuši algas, norēķinājušies ar lielāko daļu piegādātājiem, kontā 0 + parādi. Pēc krīzes visus valsts parādus vajadzēs nomaksāt mums - uzņēmējiem. Ceru, ka būs motivācija," viņš vēsta sociālajā tīklā "Facebook".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Noteikti pasaulē labākie restorāni

Žanete Hāka, 27.02.2019

«Gada restorāns», ieguvis arī balvu kategorijā «Attālākā atrašanās vieta»: Wolfgat

Atrašanās vieta: Paternostera, Dienvidāfrika

Foto: no kompānijas mājaslapas

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā World Restaurant Awards noteikti pasaulē labākie restorāni, raksta Business Insider.

Nominantus 18 kategorijās (restorāni, šefpavāri, ēdieni un pasākumi) vērtēja 100 eksperti un restorānu kritiķi no visas pasaules, piešķirot tādus apbalvojumus kā, piemēram, «Attālākā atrašanās vieta», «Labākā atmosfēra» un citi. Restorāni vērtēti gan oficiālajās kategorijās, gan mazāk oficiālās, piemēram, «Gada Instagram profils», «Gada šefpavārs bez tetovējumiem» un citas.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuri ir pasaulē labākie restorāni šobrīd!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieczvaigžņu luksusa viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga bārā - restorānā Stage 22 atklāta jauna vasaras sezonas terase. Tiek mainīta restorāna ēdienkarte un darba laiks.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Grand Hotel Kempinski Riga, kas atrodas pašā Rīgas sirdī – Vecrīgā, restorānos kopš šā gada februāra saimnieko Turcijā dzimušais šefpavārs Gokhan Kekec. Viņš kopā ar Heinrihu Erhardu veido labu komandu – G. Kekec ar savām pasaules mēroga zināšanām par ēdienu un H. Erhards ar savu izpratni par vietējo tirgu un kulinārajām tradīcijām. Tandēmu papildina Reinis Čerņajevs, kas ir Stage 22 saimnieks un ir atbildīgs tikai par 8. stāva restorāna ēdienkarti un prezentāciju.

Stage 22 trumpis ir skats – lūkojoties uz Latvijas Nacionālo Operu un tās skvēru, var justies kā uz skatuves. Stage 22 ir piemērota vieta gan viesnīcas viesiem, gan nelielām saviesīgām pasēdēšanām pirms vai pēc Operas apmeklējuma, gan plašākiem privātiem un korporatīviem pasākumiem - restorāns spēj uzņemt un apkalpot vairāk nekā simts viesu. Tam ir atsevišķa ieeja, kas ir atdalīta no viesnīcas galvenās ieejas.

Komentāri

Pievienot komentāru