Jaunākais izdevums

Šobrīd cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, tādēļ jaunatvērtā "Talsu restorāns" vadītājs Guntis Jansons domā, ka viesmīlības biznesam šis laiks ir jauna iespēja.

"Droši varu apgalvot, ka šī gada nenoteiktība ir vienlaikus pluss un arī mīnuss jebkurai jaunai iniciatīvai un iestrādnei. Restorāns sācis darbu nesen un gada pirmajā pusē aktīvie ierobežojošie pasākumi mūs neskāra tādā mērā, lai restorāna projekts tiktu apdraudēts. Tiesa gan – ieviest un realizēt šo "Talsu restorāna" koncepciju mēs būtu varējuši jau pavasarī, bet pandēmija koriģēja laika plānu," teic Guntis Jansons, "Talsu restorāns" un tirdzniecības centra "Talsu centrs" valdes loceklis.

Viņa skatījumā pluss ir apstāklis, ka cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, jo ceļošana un jo sevišķi lielāku ceļojumu plānošana ir riskanta, tādēļ domā, ka viesmīlības biznesam Latvijā un arī Talsu novadā šis laiks ir jauna iespēja.

Restorāns pilnvērtīgi strādā no septembra. Šī brīža galvenais secinājums – prognozēt neko nav iespējams. Ir bijušas dienas, kad kafejnīcā un restorānā ir viesu pārpilns, tāpat ir piedzīvotas dienas, kad radies iespaids, ka pilsēta ir devusies prombūtnē un visā tirdzniecības centrā ir neierasti kluss. Tāpat ir dienas, kad ir aktīvāka vakara vai rīta plūsma.

"Man ļoti palīdz apziņa, ka restorāna un kafejnīcas komandu ir piekritis vadīt pieredzējušais šefpavārs Vilnis Lauciņš, kurš ir viens no Pavāru kluba veidotājiem. Veidojam jaunu komandu un mēģinām izglītoties paši un izglītot mūsu apmeklētājus piedāvājot interesantu un izaicinošu ēdienkarti," teic G. Jansons.

Rēķinoties ar vietējo pirktspēju un vienlaikus piedāvājot ēdienkartē arī neikdienišķu ēdienu, restorāna koncepciju G. Jansons raksturo kā garšas piedzīvojumu – maltīti, kas ir pāri ikdienībai. Viņš vēlas, lai pilsētas viesi un vietējie novada iedzīvotāji varētu sevi palutināt ar gardām lietām. "Ēdienkarti mūs restorānā veido Latvijas pavāru kluba valdes loceklis un mūsu šefpavārs Vilnis. Viņa pieredze, pieredzes stāsts un izaugsme kā viesmīlim un vēlāk pavāram ir bagāža, uz kuras balstām mūsu ēdienkarti. Plānojam to regulāri atsvaidzināt un pielāgot sezonalitātei, lai regulāriem apmeklētājiem būtu vienmēr interesanti," viņš norāda.

Viņš atzīst, ka restorāna atvēršana ir lielā mērā nejaušība. Noslēdzās posms, kur tirdzniecības centra izklaides un maltīšu zonā saimniekoja iepriekšējais nomnieks kafejnīca "Arto". Viņš teic, ka liktenis piedāvāja jaunu izaicinājumu un kopā ar ēkas īpašnieku Bjornu Akselu Hjelmtvedtu (Bjorn Aksel Hjelmtvedt) tika nolemts revitalizēt telpas koncepciju, veltot īpašu telpu bērnu ballītēm un kafejnīcas telpai ar kuģi, atsvaidzināt kafejnīcu, saglabājot pazīstamo "Arto" zīmolu un izveidot kaut ko pilnīgi jaunu – restorāna zonu, kurā gardēži var sevi palutināt ar augstas kvalitātes ēdienu. Tam dots "Talsu restorāns" vārds, kas atvasināts no tirdzniecības centra nosaukuma – "Talsu centrs". Šis tirdzniecības centrs pilsētā darbojas jau 20 gadus un G. Jansons restorānu redz kā jaunu lappusi nama vēsturē.

G. Jansons piebilst, ka liela nozīme uzņēmuma attīstībā ir īpašnieka noteiktajai konservatīvajai un ilgtermiņā orientētajai nekustamā īpašuma attīstīšanas politikai un koncepcijai, ka lietām jākalpo ilgu laiku un ka jādveš jauna dzīvība senām lietām un priekšmetiem. "Domāju, ka ilgtermiņa koncepcija iet rokrokā ar šo restorānu – vārds "restorāns" ir cēlies no franču darbības vārda "restaurer", kas nozīmē "atjaunot". Manuprāt, mūsu stāstā iederas vēl viens franču vārds - "revivifier", kuru brīvi tulkojot varam izteikt kā - iedzīvināt no jauna," viņš norāda.

Vaicāts, kā tirdzniecības centru skāris Covid-19, G. Jansons stāsta, ka to ietekmēja kāra drastiskie ierobežojumi, kuri bija noteikti gada sākumā. Vasarā izmaiņu nebija, daudz vairāk tika sastapti tūristi no tuvajām kaimiņvalstīm un ģimenes, kuras apceļoja Latviju. "Augusta un septembra mēnešos ikdiena un darbs bija samērojami ar laiku pirms gada," viņš teic.

Vaicāts par nākotnes plāniem, G. Jansons norāda, ka 2020. gads mums visiem ir pierādījis, ka plānot un prognozēt īstermiņā ir grūti, pat neiespējami. Viņš ir pārliecināts, ka ilgtermiņā novadā uzņēmējdarbība turpināsies ar augšupejošu līkni. Jautājums ir par to, kādas sevišķas un novadam specifiskas vērtības ir iespējams radīt, lai ieinteresētu kā vietējos iedzīvotājus, tā kaimiņus, tā arī tūristus no ārvalstīm. "Domāju, ka viesmīlības biznesam ir potenciāls un tādēļ uz nākamajiem pieciem gadiem raugos pozitīvi," tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmumu organizācijām un epidemiologiem meklē risinājumus, lai dažādas nozares varētu strādāt arī Covid-19 apstākļos. Taču vakcinācija ir kā vienīgā ieejas biļete dzīvei, kāda tā bija līdz 2020. gadam, un tā var kalpot kā instruments, lai tautsaimniecība atgrieztos ierastajās sliedēs, taču vakcīnu nepietiek un neprognozējamība valda visās jomās.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka bez masveida vakcinēšanās būs ne tikai otrais, bet arī trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi. Tādējādi Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā rezultātā ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2021. gadu, kura sākums ir 2020. gada nogales kopija, un arī pašlaik pat runāt par kādiem būtiskiem uzlabojumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu ir salīdzinoši grūti?

2020. gads bija unikāls laiks, kurā varēja pieredzēt ļoti strauju IKP dinamikas izmaiņu, kur pieaugumu nomaina kritums un otrādi – sarukumu nomaina kāpums. Koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada valsts budžetā cerētā 3,4% IKP pieauguma vietā būs tā sarukums. Protams, precīzu datu par to, cik liels IKP kritums bija 2020. gadā, vēl nav, taču provizoriskās prognozes liecina, ka tas būs ap 6%, kas gan salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu prognozētajiem rādītājiem būs viens no labākajiem.Covid-19 pamatīgu triecienu ir radījis tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, pasažieru pārvadājumu sektorā. Līdztekus tam kritumu piedzīvo arī tranzītbizness. Ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi atspoguļojas darba tirgū, jo Covid-19 ierobežojumu skartajās nozarēs bija nodarbināti teju 230 000 strādājošo, kas ir apmēram ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem. Pašlaik joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā. Saglabājoties ilgstošiem ierobežojumiem, nav izslēgts, ka Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā dēļ ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%. 2021. gada valsts galveno dokumentu – budžetu – valdība veidoja, balstoties uz prognozi par strauju (5,1%) ekonomikas atgūšanos pēc pērn piedzīvotā krituma. Nenoliedzami, ka daudzi speciālisti IKP pieaugumu 5% apmērā uzskata par nesasniedzamu mērķi, taču cerības arī pašlaik vēl nav zaudētas. Šādas prognozes pamatā bija Eiropas Komisijas redzējums un pozitīvās ziņas par vakcīnu izstrādi un masveida vakcinēšanās uzsākšanu visā ES. Arī pašlaik, janvāra nogalē, galvenais ierocis cīņā pret Covid-19 ir un būs vakcinēšanās, vēl jo vairāk, ja daļa epidemiologu pašlaik runā jau par iespējamu trešo pandēmijas vilni. Respektīvi, ja nebūs veikta masveida vakcinēšanās, tad šķiet, ka trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi ir neizbēgami. Un vēl jau ir novērota Covid-19 mutācija, kas kopējo situāciju nevienā jomā neuzlabo un pat to padara vēl neprognozējamāku nekā līdz šim. Šī neprognozējamība ir ne tikai Latvijas, Baltijas, bet visas ES un pat pasaules uzmanības fokusā. Lai no Covid-19 smagi cietušās un vēl citas jomas spētu ātri atjaunoties, visas ES dalībvalstis un arī Latvija ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus, programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Zoltnera drošības spilvens – lauksaimniecība

Monta Glumane, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazināt stresu par finansiālo situāciju viesmīlības biznesā restorāna, viesnīcas un alus darītavas "Zoltners" saimniekam Valteram Brusam ļauj lauksaimniecība.

Šā gada oktobrī "Zoltners" svinēs savu piekto pastāvēšanas jubileju. Pērn pavasarī uzsākti divu ēku rekonstrukcijas darbi, kas šobrīd ir finiša taisnē, un tos plānots pabeigt maija sākumā.

Uzņēmuma filozofija ietver, ka visa sistēma – restorāns, viesnīca un alus darītava – darbojas vienoti. Katra sadaļa viena otru papildina un brīžiem kompensē to, ko cita nespēj. "Nevienam nav noslēpums, ka vissarežģītāk vienmēr ir ar ēdināšanu – restorāna sadaļu, jo tur ir vislielākie ieguldījumi tieši personāla izmaksu, kā arī kvalitatīvu izejvielu ziņā, vajadzību nodrošināšanā, ko pieprasa sabiedriskā ēdināšana," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta "Zoltnera" saimnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā attīstās kafijas grauzdēšanas bizness

Monta Šķupele, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā turpina augt vietējo kafijas grauzdētāju skaits, tiek paplašinātas ražotnes, atvērtas kafejnīcas un stiprinātas pozīcijas arī ārvalstu tirgū. Visiem ir viens kopīgs mērķis – parādīt un pierādīt, ka Latvijā grauzdēta kafija var būt tikpat kvalitatīva un pat vēl kvalitatīvāka par importēto.

SIA Kalve Coffee nupat pārcēluši ražotni no VEF teritorijas Rīgā uz Jaunmārupi un plāno ar Latvijā grauzdētu kafiju turpināt iepazīstināt ne vien Latvijas, bet arī pasaules iedzīvotājus. Arī Kalve Coffee šis laiks ir izaicinošs, bet uzņēmums attīstās, neskatoties uz to, ka pārstāv nozari, kas ir būtiski cietusi. Iepriekš uzņēmums darbojās 250 kvadrātmetru plašās telpās VEF teritorijā, kur atradās Kalve Coffee ražošana, kafejnīca un treniņu centrs kafijas profesionāļiem, taču tur kļuva par šauru. Ja līdz šim Kalve Coffee lielākais kafijas grauzdētājs bija 15 kilogramu ietilpīgs, tad jaunajā grauzdētājā satilpst 120 kilogrami kafijas pupiņu, kas uzņēmumam ļauj sagrauzdēt 60 tonnas kafijas pupiņu mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālajai pandēmijai potenciāli ieejot savā noslēguma fāzē, jau tagad pasaules nozīmīgākajās tautsaimniecībās saasinās darbaspēka pieejamības jautājums.

Skaidrs ir tas, ka tā ekonomika, kas atvērsies ātrāk, ātrāk arī varēs risināt šos jautājumus. Savukārt iepalicējiem var nākties attapties pie gluži vai sasistas siles, kas faktiski nozīmēs, ka vairs nav palicis to, kas strādā un tādējādi salipina kopā tautsaimniecību, un ved to uz bieži vien kādu apsolīto saulaino nākotni.

Daudz ir spekulāciju, ka līdz ar šo krīzi inflāciju vismaz kādu brīdi baros algu pieaugums. Arī tas ekonomikām var radīt ievērojamus izaicinājumus, ja šajā ziņā būs grūtības konkurēt ar tuvāku vai nedaudz tālāku kaimiņu piedāvājumu. Lai kompensētu augstākas darbaspēka izmaksas, kompānijas var palielināt savu produktu pakalpojumu cenu. Vēl ir variants samierināties ar zemāku peļņu. Kādas plašākas problēmas var veidoties arī tad, ja algas kāps straujāk nekā produktivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis laiks Latvijas alus darītājiem ir bijis visai sarežģīts. Pamatā tas saistīts ar pandēmijas radīto krīzi. Tā arī alus nozari ir skārusi vistiešākajā veidā gan pirmajā pandēmijas vilnī, gan arī otrajā. Vislielāko sitienu saņēmis HoReCa segments. Neļauj uzelpot arī augstās ražošanas izmaksas, nodokļu slogs, cīņa ar importu, taču tajā pašā laikā rodas aizvien jaunas mazās alus darītavas.

"Pašā pandēmijas sākumā alus nozarē bija redzams ļoti ievērojams produkcijas realizācijas apjumu kritums, kas bija saistīts ar visu kafejnīcu un arī daļas veikalu slēgšanu. Jāsaka, jo mazāka alus darītava, jo situācija bija grūtāka. Mazākajās alus darītavās lielāko daļu saražotās produkcijas noieta veidoja un veido tieši kafejnīcu un restorānu segments. Kā zināms, līdz ar pandēmijas sākumu tas tika pilnībā slēgts. Daudzām pavisam mazām alus darītavām tas nozīmēja pilnīgu noieta tirgus apstāšanos. Nedaudz uzelpot ļāva pirmā viļņa beigas un tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kā arī, pateicoties nozares iesaistei un valdības, Ekonomikas un Zemkopības ministriju operatīvai reaģēšanai, tika atļauta tiešsaistes tirdzniecība kā pagaidu risinājums. Tas daudzām alus darītavām radīja vismaz kaut kādu iespēju realizēt savu produkciju, lai gan, protams krīzes režīmā. Vasarā ekonomikā kopumā un arī mūsu nozarē bija vērojams atelpas brīdis, taču līdz ar rudens un ziemas iestāšanos un epidemioloģisko situāciju viss atkal pasliktinājās kā mums, tā pārējām nozarēm," situāciju komentē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kopš pandēmijas sākuma tiek spriests par to, kādu burtu galu galā atgādinās notiekošais ekonomikā. Sākotnēji, esot aktuālai bezcerībai, tika runāts par burtu L, kas simbolizētu strauju ekonomikas kritumu, kam seko stagnācija.

Tiesa gan, pēc tam plauka pieņēmumi, ka drīzāk būs sagaidāma V, U vai W veida atgūšanās. Pēdējā laikā gan tiek norādīts, ka, iespējams, alfabētu vajadzētu papētīt vēlreiz. Nu ekonomistu izvēles kārts bieži krīt uz burtu K, kas simbolizē to, ka ekonomikas atgūšanās ne visiem būs vienāda. Proti, daļai sabiedrības materializēsies kaut kas līdzīgs V veida atgūšanās scenārijam, bet otrai daļai no šīs krīzes tik ātri izrāpties neizdosies, un viņu dzīves kvalitāte uz ilgu laiku var pat pasliktināties. Attiecīgi – Covid-19 pandēmijas pienesums var būt augoša nevienlīdzība gan sabiedrību, gan valstu vidū.

Izgaismo nevienlīdzību

Augošu nevienlīdzību nosaka kaut vai tas, ka šī krīze vairāk ietekmējusi nozares, kuras jau tāpat parasti nevar izcelties ar lielām algām un gigantiskām peļņām. Faktiski Covid-19 primāri skāris zemu ienākumu, ierobežotu prasmju un nepieredzējušus darbiniekus, kuriem bieži vien sociālā aizsardzība nav tā augstākā. Piemēram, zemāka līmeņa atalgojums mēdz būt viesmīlības nozarē, kurai pandēmija norāvusi stopkrānu. Daudzās šādās nozarēs darbs no mājām īsti nav iespējams, kas nozīmējis, ka šiem cilvēkiem vai nu darbs zūd, paliek būtiski mazāk, vai kādā citā veidā tiek apgrūtināts. Savukārt biroju darbu no mājām veikt ir nosacīti vieglāk. Līdz ar to sitiens pa baltajām apkaklītēm bijis ne tik iznīcinošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Sāpīgs cirtiens banku peļņai

Žanete Hāka, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošo banku peļņa šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, būtiski sarukusi, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Asociācijā ietilpstošo banku peļņa sasniegusi 24,97 miljonus eiro, kas ir par 53,2% mazāk nekā pirms gada, savukārt kopējā banku sektora peļņa sasniegusi 24,5 miljonus eiro, kas ir par 42,5 miljoniem eiro jeb 63,4% mazāk nekā pirms gada.

Pirmajā ceturksnī mainījies pelnošāko banku TOP 5, no tā izkrītot "Luminor Bank" filiālei Latvijā, kam dati nav pieejami, savukārt "Citadele banka" zaudējumu dēļ ierindojusies topa apakšgalā.

"Swedbank" peļņas samazinājumu ietekmējusi lielāku kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi. "Globālās pandēmijas ierobežošanai pieņemtie mēri atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku un tas atspoguļojas arī mūsu darbības rādītājos. Kaut arī kredītportfelis gada laikā ir nozīmīgi palielinājies, tomēr ekonomiskā nenoteiktība likusi mums izveidot kredītuzkrājumus, kas attiecīgi samazina bankas peļņu. Spēcīga kapitalizācija un pēdējā desmitgadē īstenotā ilgtspējīgā kredītpolitika, ļauj mums sniegt atbalstu klientiem un pārējai sabiedrībai laikā, kad visi saskaramies ar neparedzētām grūtībām – kopš ārkārtas situācijas sākuma vairāk nekā 4000 klientu ir izmantojuši iespēju atlikt kredītu pamatsummas maksājumus. Stiprinot Latvijas sabiedrības un ekonomikas spēju sekmīgi pārvarēt krīzi, arī turpmāk nodrošināsim gan kredītu pieejamību un valsts garantiju instrumentu izplatīšanu, gan atbalstu organizācijām, kuras risina akūtās problēmas," uzsver "Swedbank Latvija" vadītājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atjaunojot vēsturisku ēku kompleksu, izveido apartamentu viesnīcu

Žanete Hāka, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojot vēsturisku ēku kompleksu, Saulkrastos izveidota apartamentu viesnīca "Villa Gaida". Tās īpašnieks Sigits Duduris nākotnē iecerējis turpināt ēku atjaunošanas darbus.

Vietā, kur atrodas "Villa Gaida", iepriekš atradās vēsturisku ēku grupa, ko 19.gadsimta vidū uzbūvēja tālbraucējs - kapteinis Sīmanis Skuja, šajā vietā iekārtojot sev divas lielas vasarnīcas un vairākas palīgēkas. Kopš tā laika teritorijas īpašnieki mainījušies daudzas reizes, ēkas pamatīgi izpostītas, taču pamazām S. Duduris īpašumu pa gabaliņiem ir daļēji sakomplektējis atpakaļ.

S. Duduris skaidro, ka ideja radusies pakāpeniski, līdz pēdējais piliens bija arhitekta pamanītās vērtības zem pamatīgā kultūrslāņa. Ēku atjaunošanas darbi sākti pirms 7-8 gadiem, un patlaban restaurētas un viesus uzņem divas no ēkām ar astoņiem apartamentiem.

"Pieprasījums jau bija vērojams pirmajās nedēļās, neskatoties uz to, ka atvēršanas laiks sakrita ar smagāko neziņas periodu. Daudzi no viesiem sekoja "Villa Gaida" stāstam "Facebook", kas regulāri tika publicēts jau pirms atvēršanas. Sezonā aicinām viesus pie mums apmesties uz nedēļu vai ilgāk, taču nesezonas laikā apartamentus piedāvājam arī nedēļas nogalēm un svētku dienām. Mūsu lielā vēlme ir daļā apartamentu sameklēt ilgtermiņa viesus," stāsta S. Duduris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī līdz šim Covid-19 izraisītā krīze nav būtiski ietekmējusi bezdarba rādītājus, pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu vēl ir tikai gaidāma, jo ziema dažās nozarēs būs ļoti grūta, prognozēja personālatlases kompānijas "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa.

"Bezdarbs, visdrīzāk, pieaugs. Darbinieku pieejamība tirgū jau ir palielinājusies, un tas savukārt koriģēs arī algas. Tāpat noteikti korekcijas parādīsies darba devēju un ņēmēju sadarbības veidā - arvien vairāk mēs redzēsim nodarbinātību uz noteiktu laiku, uz projektiem. Būs daudz vairāk un elastīgāki nodarbinātības varianti," pauda Ārste-Avotiņa.

Viņa sacīja, ka, atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, pandēmija ir ietekmējusi vienlaicīgi visas nozares, visus uzņēmumus. Iepriekš vienmēr bija tā, ka noteiktus sektorus krīze skar pirmos, bet līdz pārējiem tās ietekme nonāk ar trīs mēnešu, pat pusgada novēlošanos un tie paspēj labāk sagatavoties. Tagad šajā situācijā visi ir iesviesti praktiski vienlaicīgi. Līdz ar to nav iespēju paskatīties, kā citi reaģē, kā tiek galā, un izmaiņas visās nozarēs notiek salīdzinoši ātrā tempā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness diskutē ar izklaides industrijas dalībniekiem par nozares iziešanu no pandēmijas izraisītās krīzes.

Diskusijā piedalās: Ģirts Majors - mūzikas festivāla Positivus rīkotājs, Lauris Aleksejevs - restorāna 36.līnija šefpavārs un līdzīpašnieks, Arvis Zēmanis - bāru un viesmīlības konceptu konsultants un attīstītājs, dažādu pasākumu un TV raidījumu vadītājs, Dainis Niedra - Zviedrijas spēļu kompānijas Enlabs AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA Optibet Baltijas reģiona izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru