Luminor banka zemnieku saimniecībai Lielandžas piešķīrusi aizdevumu 358 tūkstošu eiro apmērā jaunas fermas būvniecībai un aprīkošanai ar slaukšanas robotu. Saimniecība atrodas Cēsu novadā un nodarbojas galvenokārt ar piena lopkopību.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, kas veido 94% no kopējā apgrozījuma. Lielandžas nodarbojas arī ar graudkopību, audzējot miežus, kviešus un tritikāli lopbarībai, kā arī auzas realizācijai. Tā kā saimniecībai ir nepieciešamā tehnika un sava graudu kalte, tā spēj ar saviem resursiem nodrošināt barību ganāmpulkam. Pašreizējais ganāmpulks sastāv no 134 liellopiem, no kuriem puse ir slaucamās govis. Tuvāko gadu laikā saimniecību plānots attīstīt, uzlabojot darbu efektivitāti un palielinot lauku un ganāmpulka ražības.

“Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, ko pirms astoņiem gadiem pārņēmu no vecākiem. Komandā darbojas ļoti zinoši un spējīgi cilvēki, tāpēc mums sevišķi svarīga ir saimniecības veiksmīga darbība un attīstība, kā arī darba vides uzlabošana. Pieņemot lēmumu par nepieciešamajām investīcijām, uzsāku sadarbību ar uzņēmumu Leveria, kas veica plānotā projekta finanšu analīzi, lai varētu pieņemt lēmumu par optimālo investīciju apmēru, kā arī strādāja ar Luminor sagatavojot visu nepieciešamos aprēķinus un dokumentus bankai. Ikdienā aktīvi piedalos saimniecības darbos un esmu drošs, ka, pateicoties Luminor bankas atbalstam, fermā tiks samazinātas ganāmpulka uzraudzības izmaksas par 10% gadā, ganāmpulka veselības stāvoklis un palielināts izslaukums. Piešķirtais finansējums sedza lielāko daļu no nepieciešamajām izmaksām – 130 tūkstošus novirzot fermas un krātuves būvniecībai un 228 tūkstošus iekārtu un aprīkojuma iegādei. Ļoti augstu vērtēju komunikācijas ātrumu un kvalitāti sadarbojoties ar Luminor”, stāsta ZS Lielandžas īpašnieks Jānis Šulcs.

Lai īstenotu olu ražošanas jaudu palielināšanu par 60% un būtiski kāpinātu pelnītspēju, SIA Alūksnes putnu ferma īpašniece AS APF Holdings plāno investēt 16,7 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 7 miljonus eiro plānots piesaistīt, īstenojot publisko akciju piedāvājumu Rīgas Fondu biržā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS APF Holdings lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka pieprasījums pēc olām pasaulē līdz 2031. gadam pieaugs par 25%, turklāt Eiropā notiks būtiskas pārmaiņas tirgū, pārejot no sprostos dētu olu tirdzniecības uz kūtīs dētu olu pārdošanu, un pirmās bezdelīgas jau gaidāmas no 2025. gada, kad vairāki mazumtirdzniecības tīkli, kuri strādā Baltijā, plāno savos veikalos pārtraukt sprostos dēto olu realizāciju.

Fragments no intervijas

Kāpēc izlēmāt startēt Rīgas Fondu biržā ar akciju publisko piedāvājumu, nevis izlaidāt uzņēmuma obligācijas vai veicāt tradicionālo investīcijām nepieciešamo finanšu resursu aizņemšanos Latvijas komercbankās?

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šodien ir iesniegusi izskatīšanai un apstiprināšanai Latvijas Bankā rudenī plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta apstiprināšanas tiks paziņota piedāvāto akciju cena un parakstīšanās periods.

Prospekts ir IPO procesa pamatdokuments, kas nosaka IPO piedāvāto akciju skaitu un cenu, akciju sadales principus, kā arī detalizēti apraksta uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķus. Prospekts ietver arī visu būtisko uzņēmuma finanšu informāciju, stratēģiju un virkni citu nozīmīgu sadaļu, piemēram, risku izvērtējumu, aprakstu par uzņēmuma grupas pārvaldības modeli un dividenžu politiku.

Pēc akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma prospekta reģistrācijas Latvijā, finanšu un kapitāla uzraudzības iestādes Igaunijā un Lietuvā saņems Latvijas Bankas apstiprinājumu, ka piedāvājums būs publiski pieejams arī Igaunijā un Lietuvā.

Sekojot veselīga dzīvesveida un uztura tendencēm, plaša patēriņa olu ražotne “Alūksnes putnu ferma”, kas ietilpst akciju sabiedrībā “APF Holdings”, sākusi ražot jaunu produktu - olu baltuma proteīna smūtiju zīmolu “Fiteg2”.

Produktu līnijas klāstā ir trīs garšu smūtiji, kuru izveidē un palaišanā tirgū investēti vairāk nekā 120 000 eiro.

Inovatīvā zīmola “Fiteg2” receptes pamatā ir augstas kvalitātes olu baltums. Tas ir vērtīgs olbaltumvielu, aminoskābju un citu mikroelementu, kā B3 vitamīna, magnija, kālija un nātrija, avots visdažādākajām patērētāju grupām.

Olu proteīna smūtiji ir pieejami 300 ml tilpuma iepakojumos ar 3 dabīgām augļu garšām – mango, apelsīna un ābola-vaniļas.

“Sasniegt vairāk – tas ir ne vien mūsu jaunā zīmola “Fiteg2” moto, bet arī sociāli, ekonomiski un fiziski aktīvu cilvēku neatņemama dzīvesveida sastāvdaļa. Tamdēļ esam gandarīti, ka spējam rast risinājumu, kā palīdzēt cilvēkiem ievērot šādu dzīvesveidu, sniedzot olbaltumvielām bagātīgu maltīti. Vienlaikus lepojamies, ka ar šo inovatīvo dzērienu kategoriju ne tikai paplašinām “Alūksnes putnu fermas” produktu portfeli, bet arī iepazīstinām Latvijas pārtikas nozari ar pavisam jaunu dzērienu kategoriju, kas patiešām atbilst veselīga dzīvesveide tendencēm,” komentē Diliara Valitova, “APF Holdings” korporatīvās komunikācijas un ilgtspējīgas attīstības vadītāja.

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupai, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, pirms šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) ir iecelta jauna padome par kuras priekšsēdētāju ievēlēts Uldis Iltners, bet padomes priekšsēdētāja vietniece būs Eva Berlaus.

Citi padomes locekļi būs Migels Džordao (Miguel Jordao) un Aleksandrs Adamovičs.

“Jauna profesionāļu padome uzņēmumam nodrošinās spēcīgu pārvaldību un vajadzīgās zināšanas gan stratēģijas veidošanā un īstenošanā, gan juridiskos un korporatīvo finanšu jautājumos, gan arī mums svarīgā pētniecībā. Mūsu mērķis ir veidot APF par vienu no vadošajiem putnkopības un pārtikas ražošanas uzņēmumiem visā reģionā, kas radīs vērtību ne tikai akcionāriem, tostarp tiem, kas mums pievienosies IPO laikā, gan arī sabiedrībai un ekonomikai kopumā. Jaunā padome ir svarīgs solis ceļā uz šī mērķa sasniegšanu,” saka Jurijs Adamovičs, APF lielākais akcionārs.

AS APF Holdings uzņēmumu grupa, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības un olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA Alūksnes putnu ferma un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmumu SIA Preiļu putni, šī gada rudenī plānotā sākotnējā publiskā piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering) mērķis ir piesaistīt investoru līdzekļus, lai līdz 2025. gadam audzētu ražoto olu daudzumu par 60%.

Šāda apjoma izaugsme nozīmēs, ka uzņēmuma ieņēmumi augs no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022. gadā līdz pat 25 miljoniem 2025. gadā.

Papildus jau esošajām trim dējējvistu novietnēm iecerēts uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tas ļaus palielināt ražoto olu daudzumu no 115 miljoniem gadā līdz pat 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaitu audzēt līdz 665 000.

Tāpat plānots sākt olu pārstrādi, ražošanu papildinot ar jaunām ražošanas iekārtām.

Uzņēmumā skaidro, ka, pateicoties gan darbības apmēru, gan rentabilitātes pieaugumam, "APF Holdings" EBITDA kāpums plānots no aptuveni diviem miljoniem eiro pērn līdz 8,5 miljoniem eiro 2025.gadā.

Rīgas restorāns "Čarlstons" septembrī pārtrauks darbību, liecina restorāna ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Restorāna pārstāvji informē, ka iestādes pēdējā darba diena būs 3.septembris.

Slēgs restorānu Vincents 

Restorāns Vincents no 26.augusta pārtrauks savu darbību, liecina uzņēmuma paziņojums sociālajā...

Restorāns atrodas Blaumaņa ielā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka restorāna īpašnieks SIA "BBQ" pērn strādāja ar 839 820 eiro apgrozījumu, kas ir par 45,9% vairāk nekā 2021.gadā, vienlaikus uzņēmums cieta zaudējumus 105 346 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu pirms tam.

Uzņēmuma gada pārskatā par 2022.gadu teikts, ka uzņēmums nodarbina 30 darbiniekus.

"BBQ" reģistrēts 2009.gadā, tā pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Artūrs Birnbaums.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas rajona tiesa 2022.gada jūnijā pasludināja "BBQ" tiesiskās aizsardzības procesu.

Tāpat vēstīts, ka augusta beigās par darbības beigšanu paziņoja arī Mārtiņa Rītiņa veidotais restorāns "Vincents".

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru realizējusi projektu, kura rezultātā tapis Rīgas gastronomijas ceļvedis, kas publicēts ietekmīgā uz Skandināvijas tirgu orientētā gastronomijas emuārā https://andershusa.com/.

"Ēdiens ir tas, kas mūs šoreiz mudināja apmeklēt Rīgu, un mūs pārsteidza tas, ko atklājām. Šķiet, ka pēdējos gados pilsētas kulinārijas ainava ir mainījusies, un daudzi jauni šefpavāri ir auguši meistarībā, īstenojot jaunas un aizraujošas koncepcijas. Pavāri drosmīgi sapņo un izvirza augstus mērķus, izvēloties augstas kvalitātes izejvielas. Redzējām, ka daudzos restorānos tiek likts uzsvars uz ilgtspējību, tādā veidā popularizējot Rīgas aizraujošo un daudzveidīgo kulinārijas vidi,“ tā Rīgas gastronomijas ceļveža autors Anders Husa.

Restorānu kritiķis un gastronomijas nozares eksperts Anders Husa nedēļas garumā kopā ar satura veidotāju un dzīvesbiedreni Katlīnu Oru apmeklēja 23 ēdināšanas iestādes Rīgā un sniedza savu vērtējumu.

Rīgas rajona tiesa pasludinājusi restorāna "Čarlstons" īpašnieku SIA "BBQ" par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Vienlaikus Rīgas rajona tiesa kompānijai "BBQ" ir izbeigusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Kompānijai maksātnespējas process pasludināts, jo parādnieks nespēja nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības.

Lēmumu par "BBQ" maksātnespējas procesa pasludināšanu tiesa pieņēmusi otrdien, 12.septembrī. Par kompānijas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Raivis Znotiņš.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram līdz 2023.gada 13.oktobrim.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa 2022.gada 23.februārī ierosināja "BBQ" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, savukārt 2022.gada 28.jūnijā tiesa pieņēma lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai tika noteikts divu gadu termiņš.

Arēnā Rīga no otrpus Atlantijas okeāna ieradies pasaulē zināmais Cirque du Soleil no Kanādas, lai līdz 18.jūnijam sniegtu šova OVO izrādes.

OVO ir krāsains ceļojums pa kukaiņu pilno pasauli. Izrādē atklājas bioloģiskās daudzveidības skaistums, tāpēc līdztekus iespaidīgajiem akrobātiskajiem trikiem skatītāji tiek iepazīstināti arī ar katra varoņa personību un dažādu kukaiņu sugu spējām.

Šis ir pirmais Cirque du Soleil uzvedums, kuru iestudējusi sieviete, un izrādes nosaukums OVO portugāļu valodā nozīmē "ola", tāpēc izrādes sākumā uz skatuves skatītājus pārsteidz milzīga ola, gandrīz 7 metrus augsta un 8,5 metrus plata. Izrādes turpinājumā redzamas desmit ainas, kas liks gan smieties, gan aizraut elpu. Izrāde ir ļoti viegli uztverama un saprotama bērniem, jo liela komunikācijas daļa notiek žestu un ķermeņa valodā, kā arī bērniem patiks kukaiņu īpatnējā valoda un dabas skaņas, kuras bagātina priekšnesumu.

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Lai īstenotu olu ražošanas jaudu palielināšanu par 60% un būtiski kāpinātu pelnītspēju, SIA Alūksnes putnu ferma īpašniece AS APF Holdings plāno investēt 16,7 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 7 miljonus eiro plānots piesaistīt, īstenojot publisko akciju piedāvājumu Rīgas Fondu biržā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS APF Holdings lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.septembra numurā lasi:

Statistika

Darbavietu mazāk, birokrātu vajag vairāk

Meža nozares dzinējspēks

Latvija - koka palešu eksporta līderis

Latvijas koka palešu ražotājus ārvalstu plastmasa neizkonkurēs

Aktuāli

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Aprites ekonomika

Bizness kļūst zaļāks

Finansējums

Latvijas obligāciju tirgus kā starta platforma eiroobligācijām

Balkānu reģiona valsts Melnkalne ne velti ir viena no vasaras ceļojumu top galamērķiem – kalnu ieskauta un apvīta, tirkīzzilās Adrijas jūras apskalota tā pārsteidz ar iespaidīgiem dabas skatiem, lieliskām pludmalēm, bagātīgu vēstures mantojumu, vietām gluži itālisku auru, austeru fermām, īsāk sakot – dabas varenību un daudzveidību.

Tūrisma sezona Melnkalnē ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, taču labākais laiks šīs zemes apciemošanai ir vasaras sākums, kad tur viesojos arī es, vai arī septembris – tad gaisa temperatūra ir zem 30 grādiem un var diezgan komfortabli baudīt gan ekskursijas, gan laisku atpūtu pludmalē. Vasaras pilnbriedā gaisa temperatūra sniedzas krietni pāri 32-35 grādiem un atpūta jau var kļūt diezgan izaicinoša.

Uz Melnkalni devos, izmantojot Ukrainas tūrisma operatora Join Up piedāvājumu. Lidojums ar kompāniju airMontenegro no Rīgas līdz Melnkalnei ilgst aptuveni divas stundas un 15 minūtes un, lidmašīnai vēl tikai gatavojoties nosēsties, jau kļūst skaidrs – te būs ko redzēt un baudīt! Valstī ir divas lidostas – Tivatā, kur piezemējos, un Podgoricā. Un šis ceļojuma galamērķis ir piemērots kā laiskas, tā aktīvas atpūtas cienītājiem, jo plašā izvēlē ir gan “viss iekļauts” piedāvājumi saules un jūras baudīšanai pludmalē, gan aktīvu pastaigu maršruti kalnos, vēsturisko objektu ekskursijas, jahtu braucieni u.c.

AS "APF Holdings" akciju publiskajā piedāvājumā plāno piesaistīt septiņus miljonus eiro, informē "APF Holdings" pārstāvji.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks Jurijs Adamovičs skaidro, ka gan uzņēmums, gan putnkopības nozare Latvijā patlaban ir izdevīgā tirgus pozīcijā - Latvijā un Eiropā kopumā tuvākajos gados ir gaidāma būtiska patēriņa paradumu un lielveikalu tirdzniecības politikas maiņa.

Alūksnes putnu fermas grupas padomi vadīs Uldis Iltners 

AS APF Holdings (APF), uzņēmumu grupai, kas ietver vienu no lielākajiem putnkopības...

Tostarp viņš atgādina, ka sprostos turēto vistu olas nomainīs kūtīs dēto vistu olas un šīs pārmaiņas radīs nozīmīgu kūtīs dēto vistu olu deficītu gan Latvijā un Baltijā, gan Eiropas valstīs.

Jau ziņots, ka "APF Holdings" grupa plāno kotēt akcijas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North", lai piesaistītu investīcijas olu ražošanas jaudu palielināšanai, darbības paplašināšanai Latvijā un ekspansijai eksporta tirgos. Plānots, ka "APF Holdings" akciju sākotnējo piedāvājumu varētu īstenos 2023.gada rudenī.

Pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma, "APF Holdings" izaugsmes mērķi paredz būtiski paplašināt "APF Holdings" grupas darbības mērogu, tostarp līdz 2025.gadam palielināt ražoto olu daudzumu par 60% un vairāk nekā dubultot ieņēmumus, palielinot tos no aptuveni 11 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 25 miljoniem 2025.gadā.

Tāpat ar investoru ieguldījumu un turpmāku banku finansējumu iecerēts papildu jau esošajām trim dējējvistu novietnēm uzbūvēt vēl divas un paplašināt ražošanas atbalsta infrastruktūras jaudu. Tādējādi ražoto olu daudzums palielinātos no 115 miljoniem gadā līdz 180 miljoniem, bet pašu dējējvistu skaits - līdz 665 000, atzīmē "APF Holdings" pārstāvji.

"APF Holdings" plāno sākt arī olu pārstrādi, iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas.

"APF Holdings" grupas apgrozījums pērn palielinājās 2,9 reizes un sasniedza 11,23 miljonus eiro, savukārt grupas peļņa pieauga 2,5 reizes un bija 331 047 eiro.

Kompānija "APF Holdings" reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatkapitāls ir 4,7 miljoni eiro. Uzņēmumu grupā ietilpst putnkopības un olu ražošanas uzņēmums "Alūksnes putnu ferma", vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "APF Trading", putnkopības un olu ražošanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Oluksne", gāzes un organiskā mēslojuma ražotājs SIA "APF Energy" un putnkopības un jaunputnu audzēšanas uzņēmums SIA "Preiļu putni".

"APF Holdings" lielākais akcionārs ir Adamovičs.

Ņemot vērā straujo viedierīču spēļu jeb “mobile gaming” nozares attīstību un ar mērķi uzrunāt digitāli jauniešu auditorijas patērētājus, olu ražotne “Alūksnes putnu ferma”, kas ietilpst akciju sabiedrībā “APF Holdings”, investējusi vairāk nekā 200 000 eiro jauna olu zīmola un mobilās aplikācijas “The Chick Game” izveidē.

Rezultātā patērētāji, iegādājoties jauno “The Chick Game” produktu līniju, varēs kļūt par “virtuāliem vistu fermeriem”, kuri digitālā un izklaidējošā veidā apgūst modernās putnkopības tradīcijas.

“Attīstot “The Chick Game” projektu, sapratām, ka ātrās aprites un pārtikas sektors var būt liels ieguvējas, ja ikdienas ēdiens “tiks servēts” jaunā, digitāli garšīgā veidolā,” komentē Jana Garanča, “APF Holdings” digitālo projektu direktore.

Pašlaik visā pasaulē ir vairāk nekā 3 miljardi videospēļu spēlētāju. Arī Eiropas Savienības olu patēriņš uz vienu iedzīvotāju strauji pieaug ik gadu. Tādēļ “Alūksnes putnu fermai” radās ideja apvienot olas ar virtuālo pasauli, lai radītu modernu un izglītojošu spēli gan patērētājiem, gan spēlētājiem. “The Chick Game” ļaus izprast un labāk iepazīt putnu fermas aizkulises, kā arī dos iespēju jaunākai auditorijai izglītoties finanšu pamatprincipu apgūšanā.

Rīgā, Teikas rajonā atklāta SEB Global Services biznesa pakalpojumu centra Rīgā jaunā biroja ēka GUSTAVS, kurā zem viena jumta strādā aptuveni 1200 uzņēmuma darbinieku.

Jaunais biznesa centrs ir pirmā ēka "Gustava biznesa centrs" projektā, kuru kopumā veidos trīs ilgtspējīgas ēkas.

Jaunā biroja plašās un daudzfunkcionālās iespējas radītas ar uzsvaru uz darbinieku labbūtību. GUSTAVS ir aktivitātēs bāzēts birojs ar atvērtu plānojumu un daudzveidīgām darba vidēm. Tas nozīmē, ka darbinieki nav piesaistīti kādai konkrētai vietai, bet var izvēlēties veicamajam uzdevumam piemērotāko vidi. Piemēram, ja veicams darbs, kas prasa koncentrēšanos, pieejama klusā zona. Savukārt tikšanos ar kolēģiem visērtāk rīkot sadarbības zonā.

Jaunajā ēkā nav iekārtoti atsevišķi kabineti vadītājiem – tie ikdienā strādā kopā ar savām komandām.

Ar pašreizējo situāciju darba tirgū nav apmierināti nedz darba devēji, kuri akūti izjūt darbaspēka deficītu, lai gan bezdarbnieku ir salīdzinoši daudz, nedz darba ņēmēji, kuri vēlas lielākas algas, ko lielākoties spēj piedāvāt kompānijas ārzemēs, kas savukārt veicina darbaspēka aizplūšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka situācija ir neordināra, jo tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju nesaskata nekādas problēmas darba tirgū, kas ļauj secināt, ka 98% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar pašreizējo situāciju un izjūt dažādas nepilnības nodarbinātības segmentā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.augusta žurnālā lasi:

Statistika

Klātienes azartspēles atgriežas

Aktuāli

Vai darbaspēka stimulus Latvijā redz laikā un pilnīgi

Vecrīgā, Audēju ielā durvis vēris jauns vīna bārs – picērija Easy wine – vieta, kur vakara laikā var degustēt pa glāzei dažādu šķirņu vīnu, tostarp arī retus un dārgus.

Tas ir iespējams, pateicoties īpašiem aparātiem, kuros vīns atvērtā pudelē, nezaudējot savas garšas īpašības, var glabāties līdz trijām nedēļām. Tādējādi var atvērt arī dārgus vīnus un degustēt tos.

Piedāvāto vīnu sortimentu rūpīgi izvēlējies vīnzinis Romāns Komars, kompānijas Interbaltija valdes priekšsēdētājs, Latvijas Vīnziņu asociācijas līdzdibinātājs, un katru sezonu tas tiks papildināts.

“Mūsu priekšrocība ir demokrātiskas cenas un lielisks sortiments. Piemēram, divas glāzes vīna un vieglas uzkodas maksās tikai 7,50 eiro – tās ir ļoti konkurētspējīgas cenas Vecrīgai,” stāsta Alisa Eigima, valdes locekle, restorāna Easy wine direktore.

Restorāns Vincents no 26.augusta pārtrauks savu darbību, liecina uzņēmuma paziņojums sociālajā tīklā Facebook.

"Kur vienas durvis aizveras, citas atveras – ar šādu noskaņojumu un labi padarīta darba sajūtu optimistiski raugāmies nākotnē. No sirds uzņemsim visus, kuri vēl kaut reizi vēlas atnākt pie mums, smalki pavakariņot un izbaudīt Vincenta īpašo gaisotni. Vēlamies pateikties visiem mūsu viesiem, kas bijuši ar mums kopā visus šos gadus," pauž uzņēmums.

Restorānu “Vincents” 1994.gadā aizsāka leģendārais latviešu šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš pērn devās mūžībā. No nelielas mākslas galerijas un kafejnīcas M.Rītiņš 30 gadu laikā izveidoja smalkāko un populārāko restorānu Latvijā. Tā viesu grāmatu rotā daudzu pasaules valstu līderu un slavenību pateicības.

Skanstē topošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis sadarbības līgumu ar dienas restorānu “Restart”. Saskaņā ar līgumu, “Restart” daļēji atradīsies gan savienojošajā daļā starp abām “Elemental Business Centre” ēkām, gan vienas ēkas otrajā stāvā.

Restorāna nomāto telpu kopējā platība būs 400 m2.

“Baltic Restaurants” valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars stāsta, ka “Restart” pašapkalpošanās serviss ļaus apmeklētājiem pašiem izveidot savas ideālās brokastis un pusdienas. A. Kaugurs arī norāda, ka “Restart” interjeru veido interjera dizainere Anda Ozoliņa, kuras portfolio jau ir daudzu iecienītu restorānu un komerctelpu dizains Latvijā un pasaulē.

“Interjera dizains balstās uz moderniem rotaļīgiem toņiem, dabiskiem materiāliem, spēli ar dizaina aksesuāriem, kas telpai rada personību. “Restart” koncepcija ir veidota, lai atpūtas pauze starp darbiem ir viegla, relaksējoša un uzlādējoša ne tikai ar maltīti, bet arī ar telpas dizainu,” stāsta A. Ozoliņa.

Restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), informē VID pārstāvji.

Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā "Reģistri", izvēloties struktūrvienības veidu "Izbraukuma pakalpojums".

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks.

Īslaicīgi, līdz piecām darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID EDS (sadaļā "Sarakste ar VID") ir jāiesniedz informācija par tirdzniecības vietu, periodu un "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsummu. Tāpat pirms kases aparāta lietošanas atsākšanas pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) VID EDS, sadaļā "Sarakste ar VID", ir jāiesniedz "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsumma.

Rīgā, Sporta ielā atklāts 25. “Lidl” veikals Latvijā. Kopējās investīcijas Sporta ielas “Lidl” metropoles koncepta veikala un blakus esošā ātrās ēdināšanas restorāna kompleksa celtniecībā, teritorijas infrastruktūras labiekārtošanā, modernizācijā un apzaļumošanā nedaudz pārsniedz 14 miljonus eiro.

Jaunais “Lidl” metropoles veikala projekts īstenots bijušajā industriālajā teritorijā. Par uzņēmuma līdzekļiem šeit modernizēts krustojums un uzstādīti jauni luksofori, uzlabots ielu apgaismojums. Lai teritoriju ap veikalu apzaļumotu, šeit iestādīti gandrīz 460 jauni koku lielstādi un dažādi košumkrūmi.

Blakus veikalam atklāts arī jaunais “Burger King” ātrās ēdināšanas restorāns.

Siguldā, Piedzīvojumu parkā Tarzāns, atklāta jauna izklaide – Tīklu parks, kas izveidots 3 līmeņos, uz 10 metrus augstiem koka stabiem.

Tīklu parks sastāv no 4 tīklu laukumiem, kuros var izlēkāties un rotaļāties ar lielajām bumbām, mīkstajiem klučiem un šūpoties tīklu šūpolēs.Labirints un tīklu tuneļi aizved uz atraktīviem namiņiem 6m augstumā. Mazākos apmeklētājus īpaši iepriecinās bumbu baseini.

Jaunais Tīklu parks atrodas blakus Tarzāna šķēršļu trasēm un Rodeļu trases finišam. Blakus ir izveidots liels pagalms ar daudziem galdiņiem un sēdvietām, lai apmeklētāji varētu atpūsties kā arī iestiprināties no restorāna “Kokos” vai “Tarzānbāra” piedāvājuma.

Siguldas Tīklu parks ir atvērts katru dienu, biļetes cena ir 6 eiro. Lai apmeklētu parku, nav jāveic iepriekšēja rezervācija.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.