Transports un loģistika

SM: Montāgs-Girmess joprojām nav informējis, kad būs gatavs parakstīt airBaltic akcionāru līgumu

LETA, 01.02.2016

Jaunākais izdevums

Satiksmes ministrija (SM) kā nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionārs jau kopš decembra ir gatava parakstīt aviokompānijas akcionāru līgumu ar Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, taču iespējamais investors joprojām nav informējis, kad būs gatavs to darīt, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Patlaban «futbola bumba» jeb līguma projekts esot vācu investora pusē. «SM nevar komentēt investora rīcību attiecībā par līguma parakstīšanu,» uzsver SM.

SM atkārtoti skaidro, ka līguma parakstīšana plānota tuvākajā laikā. «Tiklīdz būs informācija par plānoto līguma parakstīšanu, tad pāris dienas iepriekš to darīsim zināmu,» uzsver ministrijā.

Jautājumi, kuri skar Bombardier lidmašīnu iegādi un maksājumus, esot airBaltic pārziņā. Lidsabiedrība savukārt pagaidām nav sniegusi atbildes par maksājumu kavējumiem par lidmašīnām.

Decembra beigās aviokompānijā skaidroja, ka līgums ar jauno airBaltic investoru Montāgu-Girmesu tiks parakstīts janvārī, jo pirms līguma parakstīšanas airBaltic vēl vēlas nokārtot visus jautājumus saistībā ar Bombardier CS300 lidmašīnu pasūtījumu.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss skaidro, ka uzņēmums pēdējo gadu laikā ir sasniedzis ievērojamus rezultātus un ar jaunajām investīcijām tagad var koncentrēties uz kompānijas paplašināšanos un konsolidēšanos Baltijas aviācijas tirgū. Jaunais kapitāls tiks izmantots, lai investētu jaunās lidmašīnās, nevis lai tās nomātu, tādējādi sniedzot airBaltic priekšrocību izmaksu ziņā, kas ir svarīga biznesa plāna Horizon 2021 daļa.

Iepriekš SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš skaidroja, ka nevarot uzskatīt, ka akcionāru līguma parakstīšana ar Montāgu-Girmesu kavējas. SM pārstāvis arī norādīja, ka saskaņošanas ieilgšana nav nekādā veidā saistīta ar izteikto Ventbunkera piedāvājumu ieguldīt lidsabiedrībā.

Valdība iepriekš nolēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Saeima piekrita 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai airBaltic. Parlamenta lēmums paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam palielināt apropriāciju SM līdz 80 miljoniem eiro airBaltic pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Darījumam nebūšot negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Vienlaikus Saeimas lēmums, ņemot vērā bažas par Montāga-Girmesa iespējamo interesi piesaistīt airBaltic flotei Krievijā ražotās lidmašīnas Sukhoi, paredz noteikumu, ka airBaltic un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot produkciju no to valstu militāri rūpnieciskajiem kompleksiem un ar tiem tieši vai netieši saistītiem uzņēmumiem, kuri pakļauti Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar AS Air Baltic Corporation (airBaltic) veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu airBaltic stratēģisko investoru.

Šāds valdības uzdevums izriet no Ministru kabineta otrdien pieņemtā protokollēmuma par izskatīto informatīvo ziņojumu «Par turpmākajām darbībām airBaltic attīstības nodrošināšanai».

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šo otrdien, 3.novembrī, pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Valdības protokollēmumā minēts, ka šis ir pagaidu risinājums līdz airBaltic stratēģiskā investora piesaistei. Attiecīgi SM uzdots sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu airBaltic stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā jāiekļauj SM, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji un jāparedz, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Montags-Girmess: airBaltic var izkonkurēt Ryanair un EasyJet ar mobilitāti un savienojamību

LETA, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrība airBaltic galvenais trumpis ir mobilitāte un savienojamība un šo iemeslu dēļ tā var izkonkurēt gan Ryanair, gan EasyJet, intervijā aģentūrai LETA norāda potenciālais aviosabiedrības investors Ralfs Dīters Montags-Girmess.

Viņš skaidro, ka pakalpojumu serviss, ko piedāvā airBaltic, ir konkurētspējīgs. Lai arī reaktīvās lidmašīnas esot komfortablākas par Q 400, ko izmanto airBaltic, tomēr ir citas priekšrocības. «Var izdarīt izvēli - lidot ar reaktīvo lidmašīnu ar vairākām pārsēšanās reizēm, taču var lidot ar tiešo reisu ar Q400, ar ko lido airBaltic. Ne visos virzienos būs 100 līdz 120 pasažieru pieprasījums,» uzsver Montags-Girmess.

Viņš skaidro, ka gan Ryanair, gan EasyJet nevar nodrošināt to savienojamības līmeni, ko piedāvā airBaltic. Ja neesot taisno reisu, tas radot neērtības.

«airBaltic veido Latviju par pievilcīgu valsti, jo te uz vienu valsts iedzīvotāju ir lielākais galamērķu skaits. Tieši tāpēc, ka airBaltic ir tik daudz mērķu, tas ietekmē patērētāju uzvedību Latvijā. Lai arī valsts ir daudz nabadzīgāka nekā Francija, vidējais statistiskais latvietis ar lidmašīnu lido biežāk nekā francūzis,» uzsver potenciālais investors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālais Latvijas nacionālās aviokompānijas «solīdais Eiropas investors» kā savu kontaktadresi uzrāda Panamu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien valdība varētu lemt par Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic nākotni, kas ietver sevī jauna privātā investora piesaisti. Kā potenciālais finanšu investors, kas aviokompānijā būtu gatavs ieguldīt ap 50 miljoniem eiro, neoficiāli ir minēts Ralfs Dīters Montāgs Girmess. Ilggadējais AirBaltic konsultants Prudentia, ar ko valdība šoruden nolēma pārtraukt sadarbību, norādījusi, ka ir izdevies atrast AirBaltic «solīdu Eiropas investoru». DB rīcībā esošā R. D. Montāga Girmesa prezentācija par Krievijas kompānijas ražotajām Sukhoi Superjet 100 lidmašīnām (ar šo lidmašīnu tirdzniecību šis investors nodarbojas – red.) gan liecina, ka par savu kontaktadresi Girmess norāda Panamu, bet sazvanīt viņu var pa vācu mobilā telefona numuru, kā arī Krievijas telefona numuru. Kā ziņojuši vairāki Latvijas mediji, ja kā AirBaltic investors tiktu izvēlēts Montāgs Girmess, AirBaltic varētu būt jāiegādājas arī vairākas Sukhoi Supertjet 100 lidmašīnas.Sankciju aspekts

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic meklē inženierus darbam ar Sukhoi lidmašīnām

LETA, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms valdības galīgā lēmuma pieņemšanas par vācu finanšu investora Ralfa Dītriha Montāga-Girmesa piesaistīšanu lidsabiedrīabi airBaltic un Saeimas lēmuma par 80 miljonu eiro aizdevumu, aviokompānija jau meklē inženierus, kas strādās specifiski ar Krievijas uzņēmuma Sukhoi ražotajām lidmašīnām, ceturtdien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Laikraksta rīcībā nonācis kompānijas iekšienē izplatīts paziņojums par to, ka tiek meklēts vecākais Suhkoi Superjet inženieris un «vēl viens, kā raksta personāldaļas partnere, Suhkoi Sukperjet, kas strādās vecākā inženiera padotībā».

Kā norāda Neatkarīgā, paziņojums datēts ar 10.novembri, plkst.9.23, proti, dienu pēc airBaltic vadītāja Martina Gausa noliegumiem par jelkādiem nodomiem saistībā arī šīm lidmašīnām.

Laikraksts atgādina, ka 9.novembrī Gauss brīfingā žurnālistiem sacīja, ka nav nekādas vienošanās par Krievijā ražoto Sukhoi SuperJet100 lidmašīnu piegādi airBaltic. Nākamajā dienā, 10.novembrī, LNT raidījumā 900 sekundes uz jautājumu, vai pieļaujama lidmašīnu iegāde no Krievijas, Gauss atbildēja skaidri - nē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Montāga-Girmesa piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro.

Par minētas valdības lēmums vēl būs jāskata Saeimā. Tomēr Montāgs-Girmess būs aviokompānijas finanšu investors, bet arvien tiek meklēts uzņēmuma stratēģiskais investors.

Matīss pēc valdības sēdes atzina, ka tas ir bijis labākais investors no sliktākajiem variantiem.

LETA jau ziņoja, valdība šā gada 20.oktobra sēdē vēl nelēma par airBaltic investora piesaistes procesu. Toreiz pēc valdības sēdes aviokompānijas vadītājs Martins Gauss žurnālistiem sacīja, ka viņš vēlējās no valdības saņemt lēmumu par airBaltic investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Re: Baltica: «Panamas dokumentos» atrodama informācija par Lembergu, Aināru un Ernestu Gulbjiem, airBaltic jauno akcionāru, Ķirsonu un citiem

LETA, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Ralfs Dīters Montāgs-Girmess: AirBaltic ieguldīju sev piederošo naudu

Žanete Hāka, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es sev uzticos un nesaskatu sevi kā apdraudējumu Latvijas drošībai, preses konferencē sacīja aviokompānijas AirBaltic investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess.

Ralfs Dīters Montāgs-Girmess uzsvēra, ka 100% no investētās naudas ir viņa, un viņam nav biznesa partneru. «Šī ir lielākā investīcija, ko esmu veicis vienā kompānijā, un līdzekļi nāk no maniem privātiem fondiem,» viņš piebilda.

Viņš uzsvēra, ka jaunais investors var palīdzēt AirBaltic sasniegt labākus finansiālos rādītājus nekā tagad.

«Ieguldot kādā kompānijā, vienmēr pastāv risks, taču uzskatu, ka spēju sniegt kompānijai labumu. Tuvākajā laikā ir plāns atgriezties pie pozitīva kapitāla, kas atslēdz tālākas iespējas. Tāpat investors varēs identificēt papildus biznesa iespējas, kas līdz šim nav atklātas. Neesam profesionāli aviacijas eksperti, bet mums ir zināšanas, un varam atrast ilgtermiņa stratēģisko partneri, kas kompānijai ir nepieciešams,» piebilda investors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Prudentia: Ja netiks slēgts līgums ar airBaltic atrasto investoru, sekas var būt dramatiskas

LETA, 11.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic investīciju vēl nav, neesošās naudas tērētāju rinda tikai aug, bet kompānijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji relaksēti

Kad nu otro iespēju satiksmes ministra amatā izpildīties gaidošā Ulda Auguļa aicinātās Prudentias piedāvātais Vācijas investors tomēr nespēja naudas vietā iesmērēt Latvijas nacionālajai aviosabiedrībai krievu Sukhoi Superjet lidmašīnas, AirBaltic pie solītajiem 52 milj. eiro janvārī tā arī netika. Tomēr valdības apsolījums par 80 milj. eiro piešķiršanu, šķiet, uz kādu laiku ir nomierinājis lidsabiedrības kreditorus, tā ka arī šoruden gaidāmo jauno lidmašīnu piegādātājs Bombardier, neraizēdamies par avansa maksājumu, acīmredzot negrasās iedzīt AirBaltic strūrī.

To, cik ilgi kompānija var gaidīt, kamēr vācietis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess atcerēsies, kurā atvilknē naudiņu noglabājis, zina vien tās darbinieki un droši vien arī Satiksmes ministrijas vadība. Diemžēl pastāv iespēja, ka nemaz nav, ko atcerēties. Kompānijas un ministrijas pārstāvju relaksētība, iespējams, liecina, ka tiem padomā puslīdz reāls plāns B, lai pāris nedēļu laikā situāciju atrisinātu. Tas, cik izdevīgi ir citi piedāvātie naudas aizdošanas varianti, ir atklāts jautājums, turklāt ne kura katra nauda varētu būt vēlama. Zinot Ventspils mēra attiecības ar 80 milj. eiro no Ventspils naftas akciju pārdošanas ieguvušā Ventbunkera kontrolētājiem, grūti iedomāties, kā lidsabiedrība varētu tikt pie šīs naudas ZZS ministra laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju «Lazard Freres», kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri «airBaltic», lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse - valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidroja Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Novembrī varētu būt zināmi airBaltic potenciālie stratēģiskie investori

LETA, 31.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī varētu būt zināmi nacionālās aviokompānijas airBaltic potenciālie stratēģiskie investori, šodien pēc valdības sēdes, kurā tika skatīts jautājums par airBaltic stratēģiskā investora piesaistes procesu, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs atgādināja, ka ar nacionālās aviokompānijas stratēģiskā investora piesaisti nodarbosies starptautisks finanšu konsultants Lazard, kura izdevumus segs airBaltic pēc pozitīviem rezultātiem.

Lazard uzdots līdz šā gada novembra beigām atrast risinājumu "airBaltic" stratēģiskā investora piesaistei. «Lazard redz iespējas līdz novembra beigām nākt klajā ar konkrētu piedāvājumu,» piebilda Augulis.

Pēc satiksmes ministra teiktā, interese par airBaltic ir vairākiem investoriem, un valdībai nāksies izvērtēt visus. «Svarīgākais, lai lēmums būtu kvalitatīvs un valstij izdevīgs,» norādīja ministrs.

Auglis uzsvēra, ka valstij ir vairāki nosacījumi, ar kuriem jārēķinās potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, proti, airBaltic jāsaglabā lidosta Rīga kā bāzes lidosta, jāsaglabā visi lidojumi, kā arī jāturpina ievērot aviokompānijas biznesa plānu Horizon.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Komercnoslēpuma dāvana noslēpumainajai ministrijai

Egons Mudulis, DB žurnālists, 19.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizbildināšanās ar nacionālās lidsabiedrības biznesa interesēm ļauj turpināt tirgot publikai kaķi maisā

AirBaltic ir viens pamatīgs Latvijas veiksmes stāsts, kas nākotnē varētu kļūt par visas tautas lepnumu. Jau rudenī sāksim lidot ar modernākajām lidmašīnām pasaulē, un pāris gadu laikā no garās stratēģisko investoru rindas izvēlēsimies to, kurš solīs visvairāk ieguldījumu, savienojumu un pasažieru miljonu. Aviācijas pienesums veicinās tautsaimniecības uzplaukumu, un Latvija pasaulē tiks atpazīta kā pasažieru tranzīta lielvalsts. Lai kā gribētos, diezin vai šāda saulaina nākotne tik viegli dosies rokā. Lai Satiksmes ministrijas un AirBaltic pārstāvji varētu uzburt idillisku ainu pilsoņu prātos, stāstot par saviem varoņdarbiem bijušā vadītāja Bertolta Flika savārītās putras izstrebšanā un iespējām, kas tādēļ pavērušās uzņēmumam, bez makaronu karināšanas vai vismaz nevēlēšanās teikt patiesību viņiem publiskajā komunikācijā nekādi neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība spriedīs par mazākuma akcionāru; pastarpināti varētu mainīties AirBaltic līdzīpašnieks

Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā otrdien paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu «Par piekrišanu nodot īpašuma tiesības uz līdzdalību SIA Aircraft Leasing 1 (AL1)». Tas, par ko īsti valdība gatavojas spriest, līdz galam skaidrs nav, norāda Dienas Biznesa uzrunātie juristi un nozares eksperti. Līdz ar to tiek minētas vairākas versijas, ko tad ministri otrdien varētu lemt. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka tas skar Latvijas nacionālās lidsabiedrības AirBaltic mazākuma īpašniekus.

Intrigu tikai pastiprina uz sēdi uzaicināto saraksts, kurā iekļauti valsts drošības iestāžu vadītāji, proti Normunds Mežviets no Drošības policijas un Jānis Maizītis no Satversmes aizsardzības biroja. DB jau daudzkārt rakstījis, ka tika paustas un līdz galam netika kliedētas bažas – tostarp no procesos iesaistīto puses – par to, ka vācietis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess nemaz nav īstais AirBaltic investors, kurš par 52 milj. eiro ieguva teju 20% AB akciju. Galvenais AirBaltic akcionārs joprojām ir Latvijas valsts ar 80,05 % akciju. Savukārt R. D. Montāga-Girmesa vadītā uzņēmuma AL1 īpašnieks ir Īrijā reģistrētā Ialh Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krastiņš: Pēc līdzekļu ieguldīšanas airBaltic vērtība pieaugs līdz 260 miljoniem eiro

LETA, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darījumā, kurā Vācijas investors Montāgs-Girmess iegādājies 20% Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akciju, aviokompānija ir novērtēta augstu - ap 128 miljonu eiro vērtībā, neskatoties uz negatīvo pašu kapitālu bilancē, aģentūrai LETA atzīst Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Pēc investīciju ieguldīšanas lidsabiedrības airBaltic vērtība tādējādi būšot 260 miljoni eiro.

Krastiņš arī norāda, ka darījums svaigu investīciju veidā 132 miljonu eiro apmērā došot būtisku izrāvienu airBaltic attīstībai.

Tāpat Prudentia vadītājs uzsver, ka finanšu investors iegūst tikai mazākuma paketi 20% apmērā, tas netraucējot airBaltic un valstij un pat sekmējot tālāku investoru piesaisti.

airBaltic vērtība nākamajā darījumā ar potenciālo stratēģisko investoru būšot atkarīga no sarunām ar investoriem, lidsabiedrības biznesa plāna realizācijas un aviācijas tirgus konjunktūras, bet, realizējoties biznesa plānam, airBaltic vērtībai būtu visi priekšnoteikumi tikai augt, uzsver Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tika parakstīts līgums starp Latvijas valdību un Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu (Ralf-Dieter Montag-Girmes) par ieguldījumu aviokompānijā airBaltic, informē uzņēmums.

Saskaņā ar šo līgumu Latvijas aviokompānijā tiks ieguldīti 132 miljoni eiro ar mērķi modernizēt tās floti un īstenot biznesa plānu Horizon 2021.

Vācu investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess (Ralf-Dieter Montag-Girmes): «airBaltic ir aviokompānija ar unikālu tirgus nišu un Rīgu kā tās galveno tranzītmezglu Baltijā, ar nākotnes iespējām Tallinā un Viļņā. Es esmu priecīgs, ka mēs esam vienojušies par līgumu un varam uzsākt īstenot airBaltic attīstības plānu.»

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš: «Saņemtos līdzekļus airBaltic ieguldīs jaunu lidmašīnu iegādei tā vietā, lai tās īrētu, tādējādi nodrošinot airBaltic iespēju ietaupīt izmaksas un uzlabot pasažieru apkalpošanu. Tas vēl vairāk palielinās Latvijas aviosavienojumus, veicinās ekonomisko attīstību un jaunu darbavietu veidošanos.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu airBaltic attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo airBaltic darbību.

«Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva airBaltic biznesa attīstībai,» informēja Gauss.

Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt airBaltic lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi airBaltic iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vaino plašsaziņas līdzekļus AirBaltic diskreditācijā, bet patiesību atklāt nevēlas

Tā vietā, lai skaidri un gaiši pateiktu, ka Dienas Biznesa rakstā (2016. g. 18. aprīlī) paustās bažas, ka Ralfs Dīters Montāgs-Girmess varētu nebūt patiesais 52 milj. eiro investīciju avots un līdz ar to arī patiesais labuma guvējs no 20% nacionālās lidsabiedrības akciju iegādes, iesaistītās puses turpina klusēt kā partizāņi, ne noliedzot, ne apstiprinot, vai aizdomas ir pamatotas vai nepamatotas. Tāpat neviens nevēlas komentēt 20 Bombardier CS300 lidmašīnu iegādes darījumu, proti, to, vai varētu būt taisnība, ka 52 milj. eiro iepludināšanas cena ir ne tikai 20% kompānijas akciju, bet arī par 3‒4% paaugstināti līzinga procenti lidmašīnu iegādes darījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic peļņa no 19,5 miljoniem eiro sarukusi līdz 1,2 miljoniem eiro

LETA, 28.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pērn nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka peļņas sarukums saistīts ar investīcijām uzņēmuma biznesa plāna Horizon 2021 ieviešanā un flotes atjaunošanā. Tāpat aviokompānijas 2015.gada lielā peļņa bija saistīta ar izlīgumu starp lidostu Rīga un airBaltic gadiem ilgušajā strīdā par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā. Transfēra pasažieri pērn veidoja 44% no aviokompānijas apkalpotā pasažieru skaita, kamēr 56% pasažieru apkalpoti tiešajos lidojumos. Šādu proporciju plānots saglabāt arī turpmākajos gados.

Tāpat Gauss pastāstīja, ka airBaltic pērn piedāvāja vidēji zemākās biļešu cenas pēdējo piecu gadu laikā. Lidsabiedrība paredz, ka šogad apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par vairāk nekā 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Liela interese par dalību airBaltic Pilotu akadēmijā

Db.lv/ LETA, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Ministru kabineta rīkojums.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku "airBaltic" likviditāti ilgākā laika posmā, otrdien, 31.martā, ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē, nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, lai atmaksātu kompānijai izsniegto valsts aizdevumu.

Finanšu ministrijai, pamatojoties uz likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", uzdots palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijas programmā "Akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšana" 36 140 944 eiro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā" aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nākamgad septembrī saņems pirmās Bombardier C Series lidmašīnas, šodien lidmašīnas prezentācijas pasākumā informēja Bombardier pārstāvis Robs Devārs.

Kopumā Bombardier no nākamā gada septembra gada laikā piegādās 13 lidmašīnas, bet tālākā nākotnē airBaltic plānojis savā flotē iekļaut 29 Bombardier lidmašīnas.

Tas gan būs atkarīgs no investīciju piesaistes airBaltic un pašu kapitāla sakārtošanas. Maksimāli izdevīgi šīs lidmašīnas esot iegādāties savā īpašumā un iekļaut lidsabiedrības bilancē. Tas ļaus piedāvāt pasažieriem lētas cenas.

Ja darījums ar Bombardier ir noslēgts, tad iepirkums par piecu reģionālo lidmašīnu iegādi vēl ir atvērts, skaidroja lidsabiedrības pārstāvji. airBaltic vadītājs Martins Gauss norādīja, ka, lai arī Krievijas lidmašīnas Sukhoi ir ekonomiski izdevīgas, joprojām lēmums par šo piecu lidmašīnu iegādi nav pieņemts un joprojām tiek izvērtēti arī citi piedāvājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru